Aizvadīts zinātniskais seminārs “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”

2026. gada 3. jūnijs

21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes.


Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas.


Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem.


CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai.


Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā.


Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē.


Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Jaunai ceriņu šķirnei dots Ventspils Augstskolas profesora Jura Baldunčika vārds

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. jūnijs
Dārzkopības institūts savā 80 gadu jubilejas gadā piešķīris vārdus astoņām jaunām ceriņu šķirnēm par godu izcilām Latvijas personībām, un Ventspils Augstskola ar lepnumu paziņo, ka vienai no tām dots vārds 'Profesors Juris Baldunčiks'. Svinīgais ceriņu šķirņu vārdu došanas pasākums notika 2. jūnijā Dārzkopības institūta Ceriņu dārzā Dobelē – vienā no lielākajiem ceriņu dārziem Eiropā. Jaunās šķirnes nosauktas par godu tādām Latvijas kultūras, zinātnes un sabiedrības personībām kā Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Pauls, Pēteris Vasks, Imants Kalniņš, Jānis Streičs, Sarmīte Strautiņa un Juris Baldunčiks. Jauno šķirņu autore ir Dārzkopības institūta vadošā pētniece un selekcionāre Sarmīte Strautiņa. Ceriņu šķirne profesora Jura Baldunčika vārdā piešķirta, godinot viņa nozīmīgo ieguldījumu ģints nosaukuma "ceriņi" izpētē un šī vārda vēstures precizēšanā. Šāds gods valodniekam, kura mūža darbs veltīts latviešu valodas, terminoloģijas un vārdu vēstures pētniecībai, ir īpaši simbolisks – turpmāk viņa vārds ik pavasari ziedēs tieši tajos ziedos, kuru nosaukuma izcelsmi viņš izpētīja. Profesors Juris Baldunčiks (1950–2022) bija viens no izcilākajiem latviešu valodniekiem – anglists, terminologs, leksikogrāfs, tulkotājs un pedagogs, ap 180 zinātnisku publikāciju autors un 15 vārdnīcu veidotājs. Kopš 1997. gada viņš strādāja Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē, 2006. gadā tika ievēlēts par lietišķās valodniecības profesoru un vadīja Anglistikas katedru, kā arī Lietišķās valodniecības centru. Viņš bija atpazīstams plašai sabiedrībai, tostarp kā ilggadējs pasākuma "Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens" žūrijas dalībnieks. Profesora Baldunčika devums latviešu valodas izpētē ir nenovērtējams, un mums ir patiess gods, ka viņa piemiņa tagad iemūžināta arī Dobeles ceriņos. Tas ir skaists apliecinājums, ka rūpīgs, precīzs zinātnieka darbs spēj uzplaukt visdažādākajos veidos.

Izvēlies izaugsmi un uzzini visu par terminoloģijas un tulkošanas maģistra studijām Ventspils Augstskolā!

Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. jūnijs
Ja domā par terminoloģijas un tulkošanas studijām maģistra programmā, tad Ventspils Augstskola ir īstā vieta! Tulkošanas studiju fakultāte piedāvā pievienoties tiešsaistes pasākumam “Mūsdienīgas terminoloģijas un tulkošanas studijas Ventspils Augstskolā" 2026. gada 15. jūnijā pl. 17.30 platformā Zoom. Izvēlēties maģistra studijas Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē nozīmē neapstāties, bet turpināt izaugsmi! Maģistrs ir pabeigta augstākā izglītība : maģistrantūras studijas nozīmē ne vien padziļinātas zināšanas tulkošanā un pētniecībā, bet arī būtisko faktu, ka tiek iegūta pabeigta augstākā izglītība, jo starptautiskā kontekstā maģistra grādu uzskata par pirmo īsto izglītības līmeni. Maģistrs – nopietna, respektēta profesionālās sagatavotības pakāpe; maģistra viedokli ņem mērā. Maģistrs – arī izsenis atzīts, prestižs sabiedrisks statuss . Lai atceramies Hanzas savienības laikus, kad tulka statuss bija līdzvērtīgs vēstnieka statusam! Daudzvalodu komunikācija ir tilts uz pasauli! Nāc studēt Tulkošanas studiju fakultātē un iegūsti maģistra grādu VeA! VeA maģistra studiju programmas "Tulkošana un terminoloģija" piedāvājumu uzzini: https://www.venta.lv/program/tulkosana-un-terminologija Pasākums notiks tiešsaistē 2026. gada 15. jūnijā pl. 17.30 Zoom platformā. Programmā: Iepazīstināšana ar jauno maģistra programmu "Tulkošana un terminoloģija"; Tikšanās ar maģistra programmas direktori un docētājiem, jautājumu un atbilžu sesija. Lai piedalītos pasākumā, aicinām reģistrēties: https://forms.gle/FjN5MFfXmxJQGWUUA Pasākuma saite: https://us02web.zoom.us/j/81427729031

Ventspils Augstskola pieņem vienlīdzības, daudzveidības un iekļaušanas politiku

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. maijs
Ventspils Augstskola ir oficiāli pieņēmusi COLOURS alianses EDI ( equality, diversity and inclusion ) politiku – kopīgu ietvaru vienlīdzībai, daudzveidībai un iekļaušanai. Politika turpmāk tiks pielāgota un ieviesta augstskolas darbībā ar mērķi stiprināt iekļaušanu izglītībā, pētniecībā un ikdienas praksē. Politika kalpo gan kā pedagoģisks, gan stratēģisks ieviešanas instruments diskriminācijas novēršanai, izpratnes veicināšanai par atšķirībām, kā arī studentu un personāla sagatavošanai efektīvam darbam daudzveidīgās komandās. EDI apzīmē vienlīdzību, daudzveidību un iekļaušanu (equality, diversity and inclusion ). EDI apmācības ir paredzētas, lai stiprinātu savstarpējās attiecības, veicinātu izpratni par daudzveidības nozīmi inovācijās, radošumā un zināšanu attīstībā, kā arī mudinātu pārdomāt savu attieksmi pret citiem. Politikas ieviešana veicina vispārīgo kompetenču un kritiskās domāšanas attīstību gan studentu, gan personāla vidū. Šī EDI politika ir daļa no daudz plašāka konteksta, jo Ventspils Augstskola ir viena no deviņām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, kas ievieš vienotu ietvaru. EDI kā iekļaujošas sabiedrības virzītājspēks Politika arī uzsver sadarbības nozīmi, izmantojot četrkāršās spirāles ( Quadruple Helix ) modeli, kurā sadarbojas universitātes, industrija, publiskais sektors un sabiedrība. Mērķis ir ne tikai attīstīt zināšanas EDI jomā, bet arī tās izplatīt un radīt pozitīvu ietekmi sabiedrībā. Politika iezīmē sākumpunktu jaunām iniciatīvām un kalpo kā tilts starp augstskolu un sabiedrību. EDI stiprina izglītības un pētniecības kvalitāti un ir nozīmīgs instruments gan pašreizējās darbības nodrošināšanai, gan nākotnes attīstības vajadzībām. COLOURS Līdztiesība, daudzveidība un iekļaušana (EDI) – Politikas ziņojums COLOURS universitāšu rektoru p arakstīta politika

Senāts ievēl Ventspils Augstskolas padomes locekli

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. maijs
2026. gada 27. maijā notika Ventspils Augstskolas Senāta sēde, kurā notika VeA Senāta izvirzītā Ventspils Augstskolas Padomes locekļa vēlēšanas. Bija izvirzīts viens kandidāts – Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, kurš tika ievēlēts VeA Padomē ar 16 balsīm no 17 (viens biļetens tika atzīts par nederīgu). Apsveicam Jāni Vītoliņu ar ievēlēšanu! No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.

Tulkošanas programmas studenti papildina zināšanas pie viesdocētājām no Francijas un Polijas

Autors Rota Žagare • 2026. gada 28. maijs
Otrdien, 19. maijā, bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti apmeklēja nodarbību “ Translation and Literature ”, kuru vadīja viesdocētāja Orēlija Lemelinedre ( Aurélie Le Melinaidre ) no Dienvidbretaņas Universitātes Francijā. Viņa pārbaudīja studentu zināšanas par dažādām angļu valodas idiomām, veicināja radošumu, liekot studentiem pārrakstīt teksta fragmentu pēc iespējas atšķirīgāk, un bija patīkami pārsteigta par studentu izcilo angļu valodu. Studenti arī uzzināja par viesdocētājas pieredzi angļu valodas mācīšanā dažādās valstīs. 20. un 21. maijā notika vieslekcijas, ko vadīja viesdocētāja Karolina Siveka ( Karolina Siwek ) no Jana Dlugoša Universitātes Polijā. COLOURS tīklā iepazītā viesdocētāja bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. un 3. kursa studentiem pasniedza četras savstarpēji saistītas lekcijas par dažādiem tulkošanas aspektiem. Vispirms Karolina Siveka iepazīstināja studentus ar tulkošanas vēsturi, salīdzināja, kāda bija tulkotāja profesija 19. un 20. gadsimtā un kāda tā ir šodien, norādot iezīmes, kuras ir saglabājušās un mainījušās. Trešdienas lekcijas laikā studentiem bija iespēja iesaistīties sarunā un salīdzināt profesijas raksturojumu ne tikai tās vēsturiskajā aspektā, bet arī to, kāda šobrīd ir tulkošanas nozare Polijā un Latvijā. Lekcijā par literāro un specializēto tekstu tulkotāja atšķirībām tika salīdzināta tulkotāja redzamība darbā, dažādi iespējamie riski tulkošanas procesā, nepieciešamās prasmes, kā arī runāts par profesijas prestižu un ienākumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta hibrīdajām kompetencēm, kam ir liela nozīme šodienas tulkotāja profesijā. Savukārt ceturtdien notika saistītas lekcijas par ISO standartiem un to ietekmi uz tulkotāja ikdienas darbu, apskatot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus. Lekcijās tika runāts arī par iespējamām tulkotāja emocijām, to rašanās iemesliem, kā tikt ar tām galā, galvenokārt uzsverot, ka emociju regulēšana ir tulkotāja profesionālā kompetence. Viesdocētāja dalījās ar vairākiem pieredzes stāstiem par to, kā tika risinātas konkrētas situācijas un ko no tām viņa iemācījās, sniedzot studentiem reālu ieskatu tulkotāja profesijā un noderīgus ieteikumus. Informaciju sagatavoja studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentes Sanija Zundovska un Sindija Plotniece 

Latvijas Valsts prezidents darbam Ventspils Augstskolas padomē izvirza Andri Slavinski

Autors Rota Žagare • 2026. gada 27. maijs
Latvijas Valsts prezidents darbam Ventspils Augstskolas padomē no 2026. gada 1. jūlija izvirza VeA absolventu Andri Slavinski. Andris Slavinskis ir fizikas doktors ar starptautisku akadēmisko un pētniecisko pieredzi kosmosa tehnoloģiju, datorzinātņu un inovāciju jomā. Viņš absolvējis Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalaura un maģistra grādu datorzinātnēs, savukārt doktora grādu fizikā ieguvis Tartu Universitātē Igaunijā 2015. gadā. A. Slavinska profesionālā darbība cieši saistīta ar kosmosa tehnoloģiju pētniecību un attīstību starptautiskā vidē. Viņš ir bijis Tartu observatorijas Kosmosa tehnoloģiju departamenta vadītājs, asociētais profesors Tartu Universitātes observatorijā, pētnieks Ālto Universitātē Somijā, kā arī viespētnieks un zinātnieks NASA Eimsa pētniecības centrā (NASA Ames Research Center ) Amerikas Savienotajās Valstīs. Kopš 2024. gada Andris Slavinskis ir profesors Rīgas Tehniskās universitātes Kosmosa tehnoloģiju akadēmiskajā grupā, savukārt 2023. gadā līdzdibinājis un ir sistēmu arhitekts tehnoloģiju uzņēmumā "Nanocraft", attīstot kosmosa tehnoloģiju un satelītsakaru risinājumus. A. Slavinskis vadījis un piedalījies vairākos starptautiskos pētniecības projektos un kosmosa tehnoloģiju misijās sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, Eiropas Komisiju un NASA. Viņš bijis vadošais pētnieks un projektu vadītājs vairākās satelītu un kosmosa tehnoloģiju iniciatīvās, tostarp ESTCube un Comet Interceptor programmās, attīstot inovatīvus risinājumus kosmosa tehnoloģiju, dzinējsistēmu, Zemes novērošanas un komētu pētniecības jomās. Darbojies arī Somijas kosmosa tehnoloģiju programmā FORESAIL, kas attīstīja inovatīvas ilgtspējīgas kosmosa infrastruktūras. Pateicoties A. Slavinska iniciatīvai Ventspils Augstskola kļuva par partneri starptautiskajā doktorantūras projektā "E-Sailors". Viņš nodrošina arī zinātnisko vadību diviem Rīgas Tehniskās universitātes doktorantiem, kuri strādā Ventspils Augstskolā, mērķtiecīgi stiprinot augstskolas pētniecības kapacitāti un iesaisti starptautiskajā zinātnes vidē. A. Slavinska profesionālā pieredze, starptautiskā atpazīstamība un kompetence augsto tehnoloģiju, inovāciju un pētniecības attīstībā nodrošinās būtisku pienesumu Ventspils Augstskolas attīstībā, stiprinot sadarbību ar augsto tehnoloģiju nozari, starptautisko pētniecības un inovāciju vidi, kā arī sekmējot studiju un pētniecības sasaisti ar nākotnes tehnoloģiju attīstības vajadzībām. No 2026. gada 1. jūlija Ventspils Augstskolas padomi veidos trīs locekļi – viens Latvijas Valsts prezidenta un viens Ventspils Augstskolas Senāta izvirzīts loceklis, kā arī viens Izglītības un zinātnes izraudzīts sabiedrības pārstāvis, kuru apstiprina Ministru kabinets.
Citas ziņas