10. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā studentiem un ikvienam interesentam, kurš saprot vācu valodu, bija iespēja piedalīties Gētes institūta brīvprātīgās Jūlijas Novodvorskas ( Julia Nowodworska ) vācu valodā vadītajā darbnīcā par Ziemassvētku tematiku “ Modernes Deutschlandbild mit Fokus – Weihnachten ”. Nodarbībā dalībnieki varēja iepazīstināt ar sevi, veikt interesantus uzdevumus, piemēram, gatavot svečturīšus origami tehnikā, dziedāt Ziemassvētku dziesmas vācu valodā, kā arī baudīt Ziemassvētku gardumus un tēju. Pasākuma dalībnieki dāvanā no Ventspils Vācu kultūras biedrības saņēma jauno bilingvālo kalendāru 2026. gadam “ Lebendige Gutshöfe – gestern und heute | Muižas – vakar un šodien”, kuru jau 5. gadu sagatavo Ventspils Vācu kultūras biedrība. Pasākumā piedalījās arī Ventspils Tehnikuma audzēkņi ar vācu valodas skolotāju Žannu Blaževicu. Pasākums bija lieliska iespēja izmantot kursos apgūtās vācu valodas zināšanas praksē. Sirsnīgs paldies Jūlijai par nodarbības vadīšanu! Pasākums īstenots sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, Ventspils Vācu kultūras biedrības vadītāju Māru Krauli un VeA TSF pasniedzēju Silgu Sviķi.

3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

20. novembrī Tulkošanas studiju fakultātes lektore Aiga Bādere viesojās Briselē, lai vadītu semināru par pēcrediģēšanas valodu Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas latviešu valodas tulkotājiem. Līdzīgus mācību seminārus lektore saistībā ar savu promocijas pētījumu vadījusi arī iepriekš, par mašīntulkotu tekstu pēcrediģēšanu stāstot latviešu valodas tulkotājiem no Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta, Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības biedriem, kā arī citiem interesentiem. Aiga Bādere atzīst, ka ir patīkami, ja seminārs rosina diskusiju par tulkotāja profesijas tagadni un nākotni, bet vēl patīkamāk ir satikt Ventspils Augstskolas absolventus Briselē. Lektore norāda, ka pilsētu izdevās apskatīt vien nedaudz, bet pietiekami iespaidīgas šķita stiklotās ēkas, kurās mīt visdažādākās ES iestādes, un daudzvalodība, ko varēja saklausīt visā tās bagātībā. Interesanti, ka valodas bagātība nereti ir tā, kas sagādā problēmas mašīntulkošanā, par ko tika runāts arī seminārā. Vienlaikus uzmanība tika pievērsta tam, kas notiek ar latviešu valodu mašīntulkošanas ietekmē.

29. novembris ir īpaša diena Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātei (VeA TSF), jo tā ir ilggadējā VeA profesora Jura Baldunčika dzimšanas diena. Šogad profesora Jura Baldunčika (1950–2022) piemiņas pasākums, kas veltīts viņa 75. gadu jubilejas atcerei, notika 26. novembrī VeA bibliotēkā. Pasākuma sākumā tulkošanas programmu studenti apmeklēja profesora memoriālo kabinetu vēsturiskajā Tulku ielā, bet pēc tam piedalījās studentu konferencē, kurā prezentēja profesora J. Baldunčika zinātniskos pētījumus un populārzinātniskās publikācijas. "Tulkošana un valodu tehnoloģija" 2. kursa studenti bija izvēlējušies gan senākus profesora populārzinātniskus rakstus, piemēram, “Aizguvumi ar fināli -menis latviešu valodā” (1987), gan arī jaunākus pētījumus, piemēram, “Latviešu tulkotāja viltusdraugi: teorija un prakse” (2006). Pasākumā piedalījās profesora atraitne Ingrīda Irbe, kura pastāstīja interesantus profesora dzīves notikumus. 2025. gadā – profesora J. Baldunčika 75. jubilejas gadā – paveikti vairāki darbi viņa piemiņas iemūžināšanā, piemēram, iedibināta profesora Jura Baldunčika vārdā nosaukta stipendija tulkošanas programmu absolventiem (mecenāti – J. Baldunčika ģimene un VeA absolvente Silga Sviķe); “Nacionālajā enciklopēdijā” publicēts šķirklis “ Juris Baldunčiks ”; balstoties profesora J. Baldunčika kartotēkā, sagatavota un publicēta zinātniska publikācija “ Historical Development of Concepts and Their Designations: The Latvian Terms grāmatvedība (‘accounting’) and grāmatvedis (‘accountant’) ” (Scopus); Dārzkopības institūtā izraudzīta un tiek audzēta ceriņu šķirne, kurai tiks dots nosaukums “Profesors Juris Baldunčiks”, jo profesors precizējis vārda “ceriņi” vēsturi; profesora vārdā nosaukta terminoloģijas sekcija starptautiskā konferencē “Vairāk nekā vārdi” (9.–10.10.2025.). Sagatavoja: TSF asoc. prof., pētniece Silga Sviķe