Tulkošana un terminoloģija

Katram izteiktam un rakstītam vārdam ir nozīme, taču lietišķo tekstu sastādīšanā pat viena neprecizitāte var pilnībā izmainīt dokumenta kontekstu vai pat mērķi.  Apvienojot tiesību un tulkojumzinātni, strādā valsts, starptautiskajās institūcijās par tulkotāju, kura praktiskās un teorētiskās zināšanas tiks novērtētas gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

Īsumā par programmu

IEGŪSTAMAIS GRĀDS – Profesionālais maģistra grāds tulkošanā un terminoloģijā

KVALIFIKĀCIJA – Tulkotājs un terminologs

STUDIJU ILGUMS –

2 gadi – studējošiem ar iegūtu akadēmisko bakalaura grādu

1 gads – studējošiem ar iegūtu profesionālo bakalaura grādu

STUDIJU FORMA – Pilna laika klātiene

STUDIJU VALODA – Latviešu

UZŅEMŠANAS PRASĪBAS – Bakalaura grāds un iestājpārbaudījums*

BUDŽETA UN MAKSAS VIETU SKAITS: SKATĪT ŠEIT

STUDIJU MAKSA – 3000 EUR/gadā

* VeA studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” absolventiem iestājpārbaudījums nav jākārto.

Darba iespējas

Programma ir iekļauta prestižajā Eiropas Komisijas organizētajā sadarbības tīklā ,,Eiropas maģistrs tulkošanā”. Šis ir kvalitātes apliecinājums programmai, un tās absolventiem ļauj iegūt darbu ES institūcijās, citās starptautiskajās organizācijās un juridiskajos birojos.


Programmas absolventi var strādāt tādos amatos:

  • Tulkotājs;
  • Terminologs;
  • Tulkošanas un terminoloģijas projektu vadītājs;
  • Redaktors;
  • Korektors;
  • Tekstu izstrādātājs;
  • Tīmekļvietņu satura veidotājs;
  • Eiropas Savienības iestāžu un citu starptautisku organizāciju darbinieks;
  • Vēstniecību un ministriju augsta līmeņa darbinieks.

Studiju īstenošanas veids un forma


Studijas norisinās klātienē piektdienās un sestdienās. Lekciju materiāli  pieejami arī digitāli, sniedzot iespēju ērti pielāgoties studiju ritmam. Studiju fokuss nav tikai uz teorētisko zināšanu nostiprināšanu, bet arī uz prasmju pilnveidošanu, lekcijās apgūto zināšanu bāzi pārbaudīt un pielietot praksē. Sesiju laiks norit divas reizes gadā – janvārī un jūnijā.

Studiju programmas plāns

1 gada programma

1.semestris

  • Studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē

    • Medicīnas tekstu tulkošana un terminoloģija, EN-LV
    • Speciālā lietojuma valoda, terminoloģija un terminogrāfija, EN, DE, RU, LV
    • Lietišķo tekstu rediģēšana I, LV
    • Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošana I, EN-LV
  • Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi

    • Pētniecības darba principi, metodes un kursa darbs, LV
    • Tulkošanas un terminoloģijas darba pārvaldība, LV
  • Prakse

    Students dodas praksē uz sevis izvēlētu prakses vietu.

2. semestris

  • Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

    Viens semestris tiek veltīts maģistra darba izstrādei par studenta izvēlētu tēmu.

2 gadu programma

1.semestris

  • Studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē

    • Medicīnas tekstu tulkošana un terminoloģija, EN-LV
    • Speciālā lietojuma valoda, terminoloģija un terminogrāfija, EN, DE, RU, LV
    • Lietišķo tekstu rediģēšana I, LV
    • Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošana I, EN-LV
  • Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi

    • Pētniecības darba principi, metodes un kursa darbs, LV
    • Tulkošanas un terminoloģijas darba pārvaldība, LV
  • Prakse

    Students dodas praksē uz sevis izvēlētu prakses vietu.

2. semestris

  • Studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē

    • Tulkošanas teorijas un teksta lingvistika, LV
    • Datorizētā tulkošana, LV
    • Dokumentu tulkošana komerctiesībās, EN-LV
    • Lietišķo tekstu rediģēšana II, LV
    • Ievads digitālajās humanitārajās zinātnēs, LV
    • Juridisko tekstu tulkošana un terminoloģija, EN- LV
    • Pēcrediģēšana, EN-LV
    • Teksts daudzvalodu vidē: tulkošanas un terminoloģijas aspekti, EN, DE-LV / EN, FR-LV / EN, ES-LV / EN, RU-LV
    • Krimināltiesību tekstu tulkošana un terminoloģija, EN-LV
  • Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi

    • Teksta adaptēšana vienkāršajā/vieglajā valodā, LV
  • Brīvās izvēles kursi

    Kursi pēc studenta brīvas izvēles

3. semestris

  • Profesionālā prakse

    Students vienu semestri dodas praksē uz sevis izvēlētu prakses vietu.

4. semestris

  • Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

    Viens semestris tiek veltīts maģistra darba izstrādei par studenta izvēlētu tēmu.



Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes maģistra studiju programma "Lietišķo tekstu tulkošana" ir atkārtoti akreditēta dalībai Eiropas Komisijas organizētajā sadarbības tīklā EMT ( Eiropas maģistrs tulkošanā ) 2024. – 2029. gadā. VeA TSF tulkošanas maģistra studiju programma EMT tīklā ir uzņemta kopš 2011. gada.   

Saite uz EMT emuāru ir šeit, kur arī šīs programmas studenti ievieto ierakstus.

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (VeA TSF) maģistra programma “Lietišķo tekstu tulkošana” uzņemta Starptautiskajā mācību tulkošanas biroju tīklā (INSTB, International Network of Simulated Translation Bureaus), kurā apvienojušās vairākas Eiropas universitātes.

Vairāk par INSTB tīklu lasi ŠEIT.

Sertifikāts dalībai EMT tīklā no 2024. līdz 2029. gadam.

Vairāk par studiju programmu uzzini vietnē Facebook – ŠEIT

Autors Rota Rulle 2025. gada 12. jūnijs
Jūnija sākumā Ventspils Augstskolas maģistra programmas “Tulkošana un terminoloģija” direktore asoc. prof. Silga Sviķe piedalījās tulkošanas maģistra studiju programmu sadarbības tīkla “Eiropas maģistra tulkošanā” (EMT) sanāksmē Varšavā, Polijā. Pasākumu organizēja Varšavas Universitātes Lietišķās valodniecības institūts, un tas pulcēja akadēmiskos pārstāvjus, tulkošanas nozares ekspertus un Eiropas Komisijas pārstāvjus, lai diskutētu par jaunākajām iespējām tulkošanas izglītībā un praksē. Sanāksme norisinājās divas dienas — 2. jūnijā tika organizēts kolokvijs "Tulkojam Poliju", savukārt 3. jūnijā notika galvenā EMT sadarbības tīkla pārstāvju sapulce “Tehnoloģijā un mācībās balstīta tulkošana” (“ Translation Empowered by Technology and Training ”). Kolokvijā tika runāts par audiovizuālo tulkošanu un mākslīgo intelektu (MI). Sarunā īpaša uzmanība bija pievērsta subtitru nozīmei valodas apguvē un MI izmantošanai dublēšanā un audioaprakstu veidošanā. Uzmanības centrā bija arī terminoloģija, vieglā un vienkāršā valoda, kā arī daiļliteratūras tulkošana. Dalībniekiem tika sniegts ieskats pētniecībā un praksē. Diskusijā piedalījās vadošie Polijas daiļliteratūras tulkotāji.  EMT sadarbības tīkla otrās dienas pasākumā dalībnieki pievērsās vairākiem jautājumiem. MI rīki un Eiropas valodu datu telpa: Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta izstrādātie mākslīgā intelekta rīki, to izmantošanas iespējas augstākās izglītības iestādēs. Darba grupu pieredzes apmaiņa: EMT dalībnieki diskutēja par tulkošanas studijās iegūstamo kompetenci, sadarbību ar nozares pārstāvjiem, audiovizuālo tulkošanu, terminoloģiju un datu izmantošanu. Tulku un tulkotāju prestižs sabiedrībā – notika diskusija par tulkotāja profesijas tēlu sabiedrībā. MI ieviešanas kritiska izvērtēšana: tehnikas ražotāju, tehnoloģijas uzņēmumu un izglītības jomas pārstāvju diskusija. Sanāksmes noslēgumā tika prezentēti arī EMT un LIND (“ Language Industry Platform ”) kopprojekti — prakses iespējas, docētāju tālākizglītība un profesijas popularizēšana. Foto: EMT pasākuma publicitātes fotogrāfijas
Autors Rota Rulle 2025. gada 10. jūnijs
No 25. līdz 30. maijam Ferrārā, Itālijā, norisinājās starptautiska vasaras skola, kuras mērķis bija apzināt un izprast ekoloģisko, sociālo un ekonomisko pāreju principus, analizēt cilvēka darbību un klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, kā arī izstrādāt inovatīvus risinājumus ilgtspējīgai reģionālajai attīstībai un efektīvai komunikācijai. Šajā vasaras skolā piedalījās Tulkošanas studiju fakultātes maģistra studiju progra mmas "Tulkošana un terminoloģija" studente Ailenda Bulindža-Leitiete, bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” studente Karīna Ganiņa un bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studente Solveiga Lavrane. Vasaras skolas laikā iepazināmies ar Ferrāras pilsētu, piedalījāmies darbnīcās un diskusijās, apmeklējām Po Deltas reģionu, kā arī sadarbojāmies ar ekspertiem, lai radītu jaunas idejas un risinājumus ilgtspējīgai nākotnei. Po Deltas reģions, kas veidojies no upes sanesumu procesiem un cilvēku iejaukšanās, izrādījās ne tikai ekoloģiski un ekonomiski nozīmīga vieta, bet arī dziļi simboliska telpa – dzīva atmiņu, pielāgošanās un izdzīvošanas ainava, kur pagātne nemanāmi ieplūst tagadnē. No pirmās apmetnes Spinas 6. gadsimtā p.m.ē. līdz mūsdienu vides un sociālajām pārejām, šis reģions stāsta par nepārtrauktu mainību un cilvēka spēju pielāgoties. Katra kanāla līkums, zvejnieku būdiņa vai sālī iekrāsota koku līnija vēsta par vietējo iedzīvotāju izturību, radošumu un spēju dzīvot līdzās mainīgajai videi. Piedalījāmies aizraujošā lekciju ciklā par Po reģiona vēsturi, vides un sociālajām pārejām. Dzirdējām dažādus skatījumus par to, kā reģiona unikālā ainava un vēsturiskie procesi ir veidojuši kopienu identitāti un ikdienas dzīvi. Papildus lekcijām mēs aktīvi iesaistījāmies diskusijās, dalījāmies iespaidos un izstrādājām savas prezentācijas, kurās atspoguļojām gan novēroto, gan piedāvājām savus redzējumus par nākotnes iespējām šādās pārejas teritorijās. Mūsu pieredze Itālijā, īpaši Po Deltas reģionā, lika apzināties, ka šī teritorija nav vienkārši pārejas procesā, tā pati ir pāreja. Tā ir slieksnis starp pagātni un nākotni, telpa, ko nepārtraukti veido ūdens, politika, klimats un cilvēku darbība. Mēs iemācījāmies, ka šādas ainavas jāuztver visaptveroši, ar cieņu pret to vides, kultūras un emocionālajām dimensijām. Un mēs sapratām arī ko ļoti būtisku, ievainojamība nav vājums. Gluži pretēji, reģiona vides, demogrāfiskās un klimata ievainojamības izgaismo tā sarežģītību, vērtību un potenciālu. Risinot šīs problēmas, nepietiek tikai ar tehnoloģiskām inovācijām, nepieciešama arī uzticēšanās, vēsturiskā izpratne un politiska drosme. Šīs nedēļas laikā mēs ne tikai mācījāmies un devāmies izglītojošās ekskursijās, bet arī ieguvām daudz jaunus draugus un vērtīgus kontaktus no dažādām Eiropas valstīm. Spilgtais kopdarbs un sarunas ārpus formālajām aktivitātēm radīja saikni, kuru aizmirst būs grūti. Šī pieredze apliecināja transnacionālās un starpdisciplinārās sadarbības nozīmi. Mēs mācījāmies ieklausīties, sadarboties un pārveidot dažādas zināšanas kopējā skatījumā, vienlaikus īstenojot vienu no spēcīgākajām Eiropas Savienības vērtībām – vienotību daudzveidībā. Ja būtu jārezumē nedēļa vienā atziņā, tā būtu šāda: rūpes par šādām vietām nav tikai tehnisks uzdevums vai morāla pienākuma izpilde, tā ir piederības forma. Mēs piederam stāstiem, ko mantojam, nākotnei, ko palīdzam veidot, un vietām, par kurām izvēlamies rūpēties. Atgriežoties savās universitātēs, pilsētās un valodās, mēs sev līdzi nesam gan šī reģiona atmiņu, gan apņemšanos domāt un rīkoties citādi – ar cieņu, atbildību un ieinteresētību. Preses relīze par vasaras skolu Ferraras universitātes mājaslapā: https://www.unife.it/en/unife-world/colours/news-colours/colours-international-summer-school-wrap-up Sagatavoja: TSF maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” 2. kursa studente Ailenda Bulindža-Leitiete; TSF bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 2. kursa studente Karīna Ganiņa; TSF bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studente Solveiga Lavrane Starptautiskā vasaras skola tika organizēta Eiropas Komisijas projekta “COLlaborative innOvative sUstainable Regional univerSities” (projekta Nr.101124491) ietvarā.
Autors Rota Rulle 2025. gada 10. jūnijs
7. jūnijā notika profesionālā maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Valsts pārbaudījumu komisija (VPK) priekšsēdētāja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes habilitētā profesora Andreja Veisberga vadībā, uzklausīja deviņu maģistra programmas 1. un 2. kursa studenšu sagatavotās prezentācijas par izstrādātajiem maģistra darbiem. Izcilu vērtējumu saņēma trīs maģistra darbu autores – Sanita Bernšteine par maģistra darbu “Biškopības nozares speciālā leksika: biškopja darbarīku nosaukumi diahroniskā aspektā”, Irina Berestova par izstrādāto maģistra darbu “Sporta terminoloģijas atbilsmju meklējumu grūtības un risinājumi: spēka trīscīņa (EN-LV- DE-RU)” un Paula Denisa Treublute , kura maģistra darbā “Angļu valoda kā sociālo mediju “lingua franca” interferences kontekstā: latviešu digitālā satura autoru valodas lietojuma analīze” pētīja angļu valodas ietekmi uz latviešu valodu. VPK atzinīgi novērtēja arī visus pārējos aizstāvētos maģistra darbus. Ailenda Bulindža-Leitiete izstrādāja maģistra darbu “Ārvalstu ziņu intralingvālā tulkošana Latvijas Radio ziņās vieglajā valodā: teorija un prakse”, kurā analizēja kā ārvalstu ziņās tiek īstenoti vieglās valodas principi intralingvālās tulkošanas procesā. Laura Tuča maģistra darbā “Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošu dokumentu tulkošana un tulkojumu apliecināšana: Vācijas un Latvijas prakses salīdzinājums (DE–LV–DE)” iesaka ieviest Vācijas labo praksi dokumentu apliecināšanā Latvijā – Vācijā dokumentu apliecināšanu veic zvērināti tulkotāji. Linda Auziņa pētnieciskajā darbā “Izglītības speciālās leksikas analīze Latvijas Republikas Augstskolu likumā, Izglītības likumā un to tulkojumos angļu valodā” pievērsās izglītības speciālās leksikas analīzei latviešu un angļu valodā. Rebeka Megija Tujeva maģistra darbā “Aizguvumi zāļu lietošanas instrukcijās (EN-LV-DE)” pievērsās medicīnas tekstu tulkošanas specifikai, bet Beate Katrīna Blanka veica interesantu un nepieciešamu pētījumu “Kristīgo organizāciju un garīdznieku amatu nosaukumu kontrastīvā analīze latviešu, angļu un lietuviešu valodā”. Ramona Ģīle pētījumā “Eirovīzijas dziesmu konkursa televīzijas pārraides subtitru tulkošanas specifika un problēmu risinājumi (EN-LV)” risināja audiovizuālās tulkošanas problemātiku. Apsveicam maģistra programmas beidzējas ar iegūto maģistra grādu! Sagatavoja:  Silga Sviķe, Ventspils Augstskolas asociētā profesore, profesionālā maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” direktore
Vairāk

Ko studēt tālāk?

DOCĒTĀJI

Silga Sviķe

Programmas direktore

Ernesta Kazakenaite

Viesdocente

Inese Veisbuka

Vieslektore

Aiga Veckalne

Vieslektore

Jānis Veckrācis

Asoc. prof.

Rafaels Martins Kalvo

(Rafael Martin Calvo)

Docents

Linda Gaile

Vieslektore

Elizabete Kadakovska

Vieslektore

Egita Proveja

Docente

Aiga Bādere

Lektore

Nataļja Malašonoka

Vieslektore

Stipendijas un kredīti
Ventspils Augstskolā vari pieteikties uz šādām stipendijām un kredītiem
Uzzināt vairāk
Uzņemšanas prasības
Iepazīsties ar Ventspils Augstskolas uzņemšanas noteikumiem un prasībām.
Uzzināt vairāk