Andra Klausa stipendijas ieguvējs, students piedzīvojumu meklētājs - Kristofers Volkovs

2022. gada 31. oktobris

Iegūstot Andra Klausa stipendiju, Kristofers viennozīmīgi ir saņēmis ne tikai 1500 EUR, bet arī atzinīgu novērtējumu no komisijas un mecenāta Mārtiņa Lauvas kā vienu no spēcīgākajiem studējošajiem visā augstskolā. Darbs IT nozarē, aktīva dalība visos pasākumos, studijas, šķiet, ka viņam vienā dienā ir vairāk par 24 stundām. Kristofers stāsta par iespējām un kā no apjukuša vidusskolēna, viņš ir izaudzis par cilvēku, kurš zina, ko vēlas sasniegt.

 

Pastāsti mazliet par sevi!

Profesionāli esmu programmētājs, sirdī esmu mākslinieks, pa dzīvi esmu cilvēks kuram patīk piedzīvojumi. Esmu no Liepājas un šobrīd studēju maģistra studiju programmā “Datorzinātnes” 2.kursā. 

 

Kā Tu nonāci Ventspils Augstskolā?

Interesants stāsts – tajā laikā, kad man bija jāabsolvē vidusskola, kā jau daudzi, es domāju, ko darīt tālāk. Tobrīd man nebija ne jausmas, ko es gribu darīt, kas mani interesē. Tad nonācu pie secinājuma, ka man patīk māksla, jo brīvajā laikā jau ar to nodarbojos, un man patīk videospēles, kā sacīt – “bakstīties” pie datora. Salīdzinot abas iespējas, sapratu, ka IT nozare varēs piedāvāt plašākas darba iespējas. Tad bija tikai jāsaprot, kur tieši varētu apgūt šīs zināšanas. Atturējos doties uz galvaspilsētu, jo sapratu, ka finansiāli tas būtu pārāk izaicinoši, turpretī Ventspils Augstskola piedāvāja budžeta vietas un izdevīgas dzīvošanas iespējas, kas man bija ļoti svarīgi.

 

Kā Tu raksturotu studiju laiku Ventspils Augstskolā?

Kā virpuli. Tas noteikti ir bijis ļoti foršs piedzīvojums. Esmu izdaudzis, ievērojami paplašinājis savu redzesloku un perspektīvas, bet pats galvenais – esmu saprastis, ko es vēlos sasniegt.  Šī ir bijusi tā vieta, kas man ir ļāvusi atklāt sevi, saprast savas intereses un ir parādījusi man īsto ceļu. Par visiem ieguvumiem varētu veselas trīs grāmatas uzrakstīt, taču īsumā – sapratu, ka augstskola nozīmē nebeidzamas iespējas. Augstskola ir viena liela iespēja. Fantastiski draugi, zināšanas un visam klāt – pieredze!

 

Kā Tu raksturotu savu studiju procesu?

IT studiju process ir kā pa kalniem – ir vieglāki kursi, ir izaicinošāki kursi, dažādi pasniedzēji, ir interesantāki kursi, ir mazāk interesanti kursi, bet tas tiešām ir ļoti atkarīgs no katra paša. Studiju sākumā bija vairāk teorētiskie kursi un vēlāk sākās vairāk programmēšana, tie arī ir man patika visvairāk. Augstskola nav tā vieta, kur tev visu iemacīs. Tev iedod pamatus, lai tu saprastu, kas tev patīk un kas tev padodas, lai vēlāk, praktiski darbojoties un strādājot, tu pats arī paplašinātu savas zināšanas nozarēs, kuras tevi vairāk saista. Tas katram ir ļoti individuāli, bet ir forši, ka tev sniedz šo iespēju uzzināt, kas tev patīk, nevis cenšas likt specializēties pilnībā visās jomās vienlaicīgi.

 

1. septembrī Tu saņēmi Andra Klausa stipendiju, kā Tu izdomāji pieteikties un kas, tavuprāt, lika tieši Tev kļūt par šīs stipendijas ieguvēju?

Kad es sāku studēt, finansiāli biju ļoti izaicinošā situācijā. Man bija jāsaprot, ka, ja es nevēlos strādāt, man ir jāiegūst stipendijas, taču, lai tās iegūtu, bieži vien bija nepieciešami dažādi pierādījumi, ka esi aktīvs studējošais. Man bija jāspēj izmantot visas dotās iespējas – darbojos dažādos projektos, piedalījos konkursos un iestājos studējošo pašpārvaldē. Tur es ieguvu pieredzi un dažādas atzinības, kuras varēju iesniegt stipendiju komisijām, lai spētu sevi finansiāli nodrošināt. 


Pieteicos šai stipendijai, jo pirmais – naudiņa, jebkurš var to iekārot, bet otrs – es savā ziņā gribēju sev pierādīt, ka es varu to iegūt, jo uzskatu, ka šī ir visprestižākā no visām. Šī ir trešā reize, kad pieteicos un pirmajā reize pat netiku līdz intervijām. Šis ir mans pēdējais gads augstskolā, tādēļ noteikti šo ieguvumu varēšu atcerēties, kā foršu sasniegumu savā akadēmiskajā posmā, kuru šogad noslēgšu. 



Man ir ļoti grūti spriest, kas tieši mani padarīja par visveiksmīgāko kandidātu, taču noteikti varu teikt, ka centos sevi pasniegt vislabākajā veidā. Centos pasniegt sevi kā cilvēku kurš zina, ko grib darīt ar savu dzīvi. Tā ir taisnība, jo es esmu daudz par to domājis un man ir plāns, ko es vēlos sasniegt un darīt tālāk.

 

Vai plāno savu dzīvi saistīt ar IT nozari?

Jā, noteikti!! Programmēšana patiesībā ir ļoti radoša nozare, kurai ir ļoti daudz apakšnozares, tādēļ tajā es varu sevi pierādīt visadžādākajos veidos. Es plānoju visas savas “bumbas” mest IT “grozā”. Jo vairāk es daru, jo es vairāk uzzinu, kas man vēl būtu jāzin. Šobrīd sāku strādāt jaunā darbā un saprotu, ka vēl ir daudz kur augt.

 

Ko Tu novēlētu tiem jauniešiem, kuri tikai domā, ka vēlētos studēt VeA?

Es gribētu novēlēt divas lietas:


Pirmkārt, novēlu izturību, jo studijas mēdz būt izaicinošas, tu pārvācies prom no mājām un tev jāspēj studēt un uzturēt sevi. Būs vēlie vakari un darbi, kuri iesniegti dažas minūtes pirms termiņa beigām. 


Otrkārt, būt vērīgiem, apkārt ir ļoti daudz iespēju, bet galvenais ir skatīties un ievērot tās. Tas ko es redzu VeA – jaunieši ne vienmēr izmanto visas iespējas, lai gan to ir ļoti daudz un es gribētu aicināt visus tās izmantot, jo tā tu iegūsi visvairāk. 

 

Topošajiem studentiem, ziniet, ka šeit ir nebeidzami daudz iespēju – nāciet un izmantojiet tās.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Irbenē un Rīgā 2026. gada 20.–21. aprīlī norisinājās augsta līmeņa starptautiska sanāksme- stratēģiskais seminārs, “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvarā”, kas pulcēja vadošos Eiropas radioastronomus, nacionālās politikas veidotājus un akadēmiskās institūcijas, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa iesaisti LOFAR ERIC ( Low Frequency Array – Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijs) tīklā. Sanāksme iezīmēja nozīmīgu soli koordinētas Latvijas LOFAR kopienas stiprināšanā, apvienojot Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī iesaistot citas Latvijas universitātes, un veicinot ciešāku sadarbību radioastronomijā, datu zinātnē un saistītajās tehnoloģijās. Galvenos ziņojumus sniedza prof. Pīters T. Galahers (Īrija), LOFAR-ERIC padomes priekšsēdētājs, un prof. Mihiels van Hārlems (Nīderlande), LOFAR-ERIC izpilddirektors. Viņiem pievienojās starptautisko LOFAR staciju vadītāji un vadošie eksperti no Zviedrijas, Francijas, Bulgārijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un universitātēm. Diskusijās tika uzsvērta Latvijas nākotnes dalība LOFAR ERIC, izceļot valsts stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, pētnieciskās spējas un pieaugošo lomu Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Kā viens no galvenajiem rezultātiem tika pausta kopīga apņemšanās turpināt attīstīt nacionālu LOFAR konsorciju un stiprināt Latvijas integrāciju Eiropas pētniecības programmās. Pasākums pulcēja pētniekus, jaunos zinātniekus un studentus, uzsverot Latvijas pieaugošo pievilcību astrofizikā un kosmosa izpētē, kā arī LOFAR plašo zinātnisko nozīmi signālu apstrādē, lielo datu analītikā un mašīnmācīšanās jomā. 20. aprīlī dalībnieki apmeklēja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur iepazinās ar RT-32 radioteleskopu un LOFAR Irbenes staciju (LV614), kā arī ar Latvijas radioastronomijas infrastruktūru un tās jaunākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem. Sanāksme apliecināja spēcīgu virzību uz vienotas nacionālās LOFAR ekosistēmas izveidi Latvijā, balstoties ciešā sadarbībā starp universitātēm, valsts institūcijām un starptautisko LOFAR-ERIC vadību. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012).
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Citas ziņas