Iegūstot Andra Klausa stipendiju, Kristofers viennozīmīgi ir saņēmis ne tikai 1500 EUR, bet arī atzinīgu novērtējumu no komisijas un mecenāta Mārtiņa Lauvas kā vienu no spēcīgākajiem studējošajiem visā augstskolā. Darbs IT nozarē, aktīva dalība visos pasākumos, studijas, šķiet, ka viņam vienā dienā ir vairāk par 24 stundām. Kristofers stāsta par iespējām un kā no apjukuša vidusskolēna, viņš ir izaudzis par cilvēku, kurš zina, ko vēlas sasniegt.

Pastāsti mazliet par sevi!

Profesionāli esmu programmētājs, sirdī esmu mākslinieks, pa dzīvi esmu cilvēks kuram patīk piedzīvojumi. Esmu no Liepājas un šobrīd studēju maģistra studiju programmā “Datorzinātnes” 2.kursā. 

Kā Tu nonāci Ventspils Augstskolā?

Interesants stāsts – tajā laikā, kad man bija jāabsolvē vidusskola, kā jau daudzi, es domāju, ko darīt tālāk. Tobrīd man nebija ne jausmas, ko es gribu darīt, kas mani interesē. Tad nonācu pie secinājuma, ka man patīk māksla, jo brīvajā laikā jau ar to nodarbojos, un man patīk videospēles, kā sacīt – “bakstīties” pie datora. Salīdzinot abas iespējas, sapratu, ka IT nozare varēs piedāvāt plašākas darba iespējas. Tad bija tikai jāsaprot, kur tieši varētu apgūt šīs zināšanas. Atturējos doties uz galvaspilsētu, jo sapratu, ka finansiāli tas būtu pārāk izaicinoši, turpretī Ventspils Augstskola piedāvāja budžeta vietas un izdevīgas dzīvošanas iespējas, kas man bija ļoti svarīgi.

Kā Tu raksturotu studiju laiku Ventspils Augstskolā?

Kā virpuli. Tas noteikti ir bijis ļoti foršs piedzīvojums. Esmu izdaudzis, ievērojami paplašinājis savu redzesloku un perspektīvas, bet pats galvenais – esmu saprastis, ko es vēlos sasniegt.  Šī ir bijusi tā vieta, kas man ir ļāvusi atklāt sevi, saprast savas intereses un ir parādījusi man īsto ceļu. Par visiem ieguvumiem varētu veselas trīs grāmatas uzrakstīt, taču īsumā – sapratu, ka augstskola nozīmē nebeidzamas iespējas. Augstskola ir viena liela iespēja. Fantastiski draugi, zināšanas un visam klāt – pieredze!

Kā Tu raksturotu savu studiju procesu?

IT studiju process ir kā pa kalniem – ir vieglāki kursi, ir izaicinošāki kursi, dažādi pasniedzēji, ir interesantāki kursi, ir mazāk interesanti kursi, bet tas tiešām ir ļoti atkarīgs no katra paša. Studiju sākumā bija vairāk teorētiskie kursi un vēlāk sākās vairāk programmēšana, tie arī ir man patika visvairāk. Augstskola nav tā vieta, kur tev visu iemacīs. Tev iedod pamatus, lai tu saprastu, kas tev patīk un kas tev padodas, lai vēlāk, praktiski darbojoties un strādājot, tu pats arī paplašinātu savas zināšanas nozarēs, kuras tevi vairāk saista. Tas katram ir ļoti individuāli, bet ir forši, ka tev sniedz šo iespēju uzzināt, kas tev patīk, nevis cenšas likt specializēties pilnībā visās jomās vienlaicīgi.

1. septembrī Tu saņēmi Andra Klausa stipendiju, kā Tu izdomāji pieteikties un kas, tavuprāt, lika tieši Tev kļūt par šīs stipendijas ieguvēju?

Kad es sāku studēt, finansiāli biju ļoti izaicinošā situācijā. Man bija jāsaprot, ka, ja es nevēlos strādāt, man ir jāiegūst stipendijas, taču, lai tās iegūtu, bieži vien bija nepieciešami dažādi pierādījumi, ka esi aktīvs studējošais. Man bija jāspēj izmantot visas dotās iespējas – darbojos dažādos projektos, piedalījos konkursos un iestājos studējošo pašpārvaldē. Tur es ieguvu pieredzi un dažādas atzinības, kuras varēju iesniegt stipendiju komisijām, lai spētu sevi finansiāli nodrošināt. 

Pieteicos šai stipendijai, jo pirmais – naudiņa, jebkurš var to iekārot, bet otrs – es savā ziņā gribēju sev pierādīt, ka es varu to iegūt, jo uzskatu, ka šī ir visprestižākā no visām. Šī ir trešā reize, kad pieteicos un pirmajā reize pat netiku līdz intervijām. Šis ir mans pēdējais gads augstskolā, tādēļ noteikti šo ieguvumu varēšu atcerēties, kā foršu sasniegumu savā akadēmiskajā posmā, kuru šogad noslēgšu. 



Man ir ļoti grūti spriest, kas tieši mani padarīja par visveiksmīgāko kandidātu, taču noteikti varu teikt, ka centos sevi pasniegt vislabākajā veidā. Centos pasniegt sevi kā cilvēku kurš zina, ko grib darīt ar savu dzīvi. Tā ir taisnība, jo es esmu daudz par to domājis un man ir plāns, ko es vēlos sasniegt un darīt tālāk.

Vai plāno savu dzīvi saistīt ar IT nozari?

Jā, noteikti!! Programmēšana patiesībā ir ļoti radoša nozare, kurai ir ļoti daudz apakšnozares, tādēļ tajā es varu sevi pierādīt visadžādākajos veidos. Es plānoju visas savas “bumbas” mest IT “grozā”. Jo vairāk es daru, jo es vairāk uzzinu, kas man vēl būtu jāzin. Šobrīd sāku strādāt jaunā darbā un saprotu, ka vēl ir daudz kur augt.

Ko Tu novēlētu tiem jauniešiem, kuri tikai domā, ka vēlētos studēt VeA?

Es gribētu novēlēt divas lietas:

Pirmkārt, novēlu izturību, jo studijas mēdz būt izaicinošas, tu pārvācies prom no mājām un tev jāspēj studēt un uzturēt sevi. Būs vēlie vakari un darbi, kuri iesniegti dažas minūtes pirms termiņa beigām. 

Otrkārt, būt vērīgiem, apkārt ir ļoti daudz iespēju, bet galvenais ir skatīties un ievērot tās. Tas ko es redzu VeA – jaunieši ne vienmēr izmanto visas iespējas, lai gan to ir ļoti daudz un es gribētu aicināt visus tās izmantot, jo tā tu iegūsi visvairāk. 

Topošajiem studentiem, ziniet, ka šeit ir nebeidzami daudz iespēju – nāciet un izmantojiet tās.