Andra Klausa stipendijas ieguvējs, students piedzīvojumu meklētājs - Kristofers Volkovs

2022. gada 31. oktobris

Iegūstot Andra Klausa stipendiju, Kristofers viennozīmīgi ir saņēmis ne tikai 1500 EUR, bet arī atzinīgu novērtējumu no komisijas un mecenāta Mārtiņa Lauvas kā vienu no spēcīgākajiem studējošajiem visā augstskolā. Darbs IT nozarē, aktīva dalība visos pasākumos, studijas, šķiet, ka viņam vienā dienā ir vairāk par 24 stundām. Kristofers stāsta par iespējām un kā no apjukuša vidusskolēna, viņš ir izaudzis par cilvēku, kurš zina, ko vēlas sasniegt.

 

Pastāsti mazliet par sevi!

Profesionāli esmu programmētājs, sirdī esmu mākslinieks, pa dzīvi esmu cilvēks kuram patīk piedzīvojumi. Esmu no Liepājas un šobrīd studēju maģistra studiju programmā “Datorzinātnes” 2.kursā. 

 

Kā Tu nonāci Ventspils Augstskolā?

Interesants stāsts – tajā laikā, kad man bija jāabsolvē vidusskola, kā jau daudzi, es domāju, ko darīt tālāk. Tobrīd man nebija ne jausmas, ko es gribu darīt, kas mani interesē. Tad nonācu pie secinājuma, ka man patīk māksla, jo brīvajā laikā jau ar to nodarbojos, un man patīk videospēles, kā sacīt – “bakstīties” pie datora. Salīdzinot abas iespējas, sapratu, ka IT nozare varēs piedāvāt plašākas darba iespējas. Tad bija tikai jāsaprot, kur tieši varētu apgūt šīs zināšanas. Atturējos doties uz galvaspilsētu, jo sapratu, ka finansiāli tas būtu pārāk izaicinoši, turpretī Ventspils Augstskola piedāvāja budžeta vietas un izdevīgas dzīvošanas iespējas, kas man bija ļoti svarīgi.

 

Kā Tu raksturotu studiju laiku Ventspils Augstskolā?

Kā virpuli. Tas noteikti ir bijis ļoti foršs piedzīvojums. Esmu izdaudzis, ievērojami paplašinājis savu redzesloku un perspektīvas, bet pats galvenais – esmu saprastis, ko es vēlos sasniegt.  Šī ir bijusi tā vieta, kas man ir ļāvusi atklāt sevi, saprast savas intereses un ir parādījusi man īsto ceļu. Par visiem ieguvumiem varētu veselas trīs grāmatas uzrakstīt, taču īsumā – sapratu, ka augstskola nozīmē nebeidzamas iespējas. Augstskola ir viena liela iespēja. Fantastiski draugi, zināšanas un visam klāt – pieredze!

 

Kā Tu raksturotu savu studiju procesu?

IT studiju process ir kā pa kalniem – ir vieglāki kursi, ir izaicinošāki kursi, dažādi pasniedzēji, ir interesantāki kursi, ir mazāk interesanti kursi, bet tas tiešām ir ļoti atkarīgs no katra paša. Studiju sākumā bija vairāk teorētiskie kursi un vēlāk sākās vairāk programmēšana, tie arī ir man patika visvairāk. Augstskola nav tā vieta, kur tev visu iemacīs. Tev iedod pamatus, lai tu saprastu, kas tev patīk un kas tev padodas, lai vēlāk, praktiski darbojoties un strādājot, tu pats arī paplašinātu savas zināšanas nozarēs, kuras tevi vairāk saista. Tas katram ir ļoti individuāli, bet ir forši, ka tev sniedz šo iespēju uzzināt, kas tev patīk, nevis cenšas likt specializēties pilnībā visās jomās vienlaicīgi.

 

1. septembrī Tu saņēmi Andra Klausa stipendiju, kā Tu izdomāji pieteikties un kas, tavuprāt, lika tieši Tev kļūt par šīs stipendijas ieguvēju?

Kad es sāku studēt, finansiāli biju ļoti izaicinošā situācijā. Man bija jāsaprot, ka, ja es nevēlos strādāt, man ir jāiegūst stipendijas, taču, lai tās iegūtu, bieži vien bija nepieciešami dažādi pierādījumi, ka esi aktīvs studējošais. Man bija jāspēj izmantot visas dotās iespējas – darbojos dažādos projektos, piedalījos konkursos un iestājos studējošo pašpārvaldē. Tur es ieguvu pieredzi un dažādas atzinības, kuras varēju iesniegt stipendiju komisijām, lai spētu sevi finansiāli nodrošināt. 


Pieteicos šai stipendijai, jo pirmais – naudiņa, jebkurš var to iekārot, bet otrs – es savā ziņā gribēju sev pierādīt, ka es varu to iegūt, jo uzskatu, ka šī ir visprestižākā no visām. Šī ir trešā reize, kad pieteicos un pirmajā reize pat netiku līdz intervijām. Šis ir mans pēdējais gads augstskolā, tādēļ noteikti šo ieguvumu varēšu atcerēties, kā foršu sasniegumu savā akadēmiskajā posmā, kuru šogad noslēgšu. 



Man ir ļoti grūti spriest, kas tieši mani padarīja par visveiksmīgāko kandidātu, taču noteikti varu teikt, ka centos sevi pasniegt vislabākajā veidā. Centos pasniegt sevi kā cilvēku kurš zina, ko grib darīt ar savu dzīvi. Tā ir taisnība, jo es esmu daudz par to domājis un man ir plāns, ko es vēlos sasniegt un darīt tālāk.

 

Vai plāno savu dzīvi saistīt ar IT nozari?

Jā, noteikti!! Programmēšana patiesībā ir ļoti radoša nozare, kurai ir ļoti daudz apakšnozares, tādēļ tajā es varu sevi pierādīt visadžādākajos veidos. Es plānoju visas savas “bumbas” mest IT “grozā”. Jo vairāk es daru, jo es vairāk uzzinu, kas man vēl būtu jāzin. Šobrīd sāku strādāt jaunā darbā un saprotu, ka vēl ir daudz kur augt.

 

Ko Tu novēlētu tiem jauniešiem, kuri tikai domā, ka vēlētos studēt VeA?

Es gribētu novēlēt divas lietas:


Pirmkārt, novēlu izturību, jo studijas mēdz būt izaicinošas, tu pārvācies prom no mājām un tev jāspēj studēt un uzturēt sevi. Būs vēlie vakari un darbi, kuri iesniegti dažas minūtes pirms termiņa beigām. 


Otrkārt, būt vērīgiem, apkārt ir ļoti daudz iespēju, bet galvenais ir skatīties un ievērot tās. Tas ko es redzu VeA – jaunieši ne vienmēr izmanto visas iespējas, lai gan to ir ļoti daudz un es gribētu aicināt visus tās izmantot, jo tā tu iegūsi visvairāk. 

 

Topošajiem studentiem, ziniet, ka šeit ir nebeidzami daudz iespēju – nāciet un izmantojiet tās.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas