Apstiprināti Ventspils Augstskolas fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta pieteikumi

2023. gada 20. janvāris

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs” (IZI VSRC) sagatavotie Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) granta konkursa projektu pieteikumi Nr. lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā”/“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics” un Nr. lzp-2022/1-0017 “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos”/“Multi-Wavelength Study of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares” tika augsti novērtēti un finansiāli atbalstīti ar LZP 2022.gada 20.decembra lēmumiem.

Abus projektus īsteno Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (IZI VSRC).

Projekts Nr. lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā”/“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics” ir paredzēts kā fundamentālais pētījums, kura galvenais mērķis ir izveidot Irbenes vienas bāzes radio interferometru (Irbene single-baseline radio interferometer  – ISBI), kas spēs atklāt radio emisijas svārstības, kas saistītas ar lielas masas zvaigžņu veidošanās reģioniem. Izstrādāto ISBI izmantos, lai novērotu lielas masas protozvaigžņu kontinuuma emisiju un māzera starojumu līnijas. Iegūtie rezultāti veicinās izvēli starp pašlaik nepārbaudītajiem un konkurējošajiem teorētiskajiem scenārijiem, kas tiek piedāvāti, lai izskaidrotu nesen atklāto radio starojuma mainīgumu, kas tiek novērots lielas masas zvaigžņu veidošanās apgabalos. 

Projekta īstenošanas laikā paredzēts padziļināt izpratni par izvirdumu izveides procesu, kas, kā tiek uzskatīts, seko uzplaiksnījumiem, kuru procesos lielas masas zvaigznes audzē masu. Minēto procesu izpētei tiks organizēti augstas kadences novērojumi, izmantojot Irbenes interferometrisko sistēmu. 

Projekta ietvarā paredzēts veikt šādus uzdevumus:

  • Paplašināt esošās Ventspils radio observatorijas iespējas, izmantojot divus radioteleskopus (32m un 16m diametrā) vienotā sistēmā kā interferometru.
  • Pilnveidot un automatizēt astronomisko novērojumu plānošanu un ar astronomisko datu iegūšanu un analīzi saistītos procesus.
  • Izveidot sarakstu ar ~ 30 lielas masas protozvaigznēm, kuru radiosignālu emisija tiks vienlaicīgi monitorēta 6,7 GHz metanola masera līnijās un radio C joslās.
  • Veikt astronomisko datu interpretāciju, pētot lielas masas zvaigžņu izveides un attīstības procesus, tādējādi izprotot masīvu zvaigžņu izveidi.
  • Organizēt publisku lekciju lasīšanu un informatīvu pasākumu organizēšanu, kā arī publicēt sasniegtos rezultātus zinātniskajās konferencēs un vadošajos astronomijas žurnālos.

Īstenošanās periodā iegūtie rezultāti ļaus rast atbildes uz neatbildētiem jautājumiem par lielu masu zvaigžņu veidošanās procesiem. Turklāt, projekta īstenošanas komandas mērķis ir padziļināt izpratni par izvirdumu izveides procesu, kas, kā tiek uzskatīts, seko uzplaiksnījumiem, kuru procesos lielas masas zvaigznes audzē masu. Minēto procesu izpētei tik organizēti augstas kadences novērojumi, izmantojot Irbenes interferometrisko sistēmu. Jāpiemin, ka šāda veida novērojums prasa efektīvas un konkrētu funkcionalitātes kombināciju tehnoloģijas, kuras mūsdienās nav viegli izstrādāt. Irbenes interferometra unikālās priekšrocības sniedz iespēju veikt īstermiņa mainīgo astrofizikālo procesu pētniecību.

Projekta aktivitātes ir plānots īstenot laika posmā no 01.01.2023. līdz 31.12.2025. Kopējais projekta finansējums ir 300 000.00 eiro, projekta zinātniskais vadītājs ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" vadošais viespētnieks Ross Alexander Burns.

Projekts Nr. lzp-2022/1-0017 “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos”/“Multi-Wavelength Study of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares” ir paredzēts kā fundamentālais pētījums, kura galvenais mērķis ir: 1) izmantojot VSRC instrumentus, izveidot uzticamu un metodisku Saules uzliesmojumu un zvaigžņu superuzliesmojumu novērošanas sistēmu; 2) atklāt līdzības un atšķirības starp Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radioemisijas mehānismiem, un to kvasi-periodiskās pulsāciju raksturīgajās īpašībās; 3) sagatavot pamatus turpmākajiem pētījumiem sadarbībā ar radio observatorijām visā pasaulē. 

Projekta pētniecības programma ir fokusēta uz plašu kvazi-periodisko pulsācijas (QPP - quasi-periodic pulsations) fenomena (kā plazmas oscilācijas dinamikas rādītāju) izpēti Saules uzliesmojumos un zvaigžņu superuzliesmojumu radiosignālos. Daudzfrekvenču radioastrnomiskos novērojumus, plānots veikt sadarbībā ar kolēģiem no Vorvikas Universitātes (Apvienotā Karaliste), pielietojot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC)  kompleksu Irbenē. Projekta īstenošanās ietvarā pētījumi tikts fokusēti ne tikai uz Saules uzliesmojumiem, bet arī uz plaši izplatītajām, un aktīvi uzliesmojušajām, sarkanām pundurzvaigznēm. QPP konstatēšana un analīze gaismas līknēs tiks veikta, kombinējot tradicionālās un novatoriskās datu analīzes metodes, piemēram, veivletu un empīrisko režīmu dekompozīcijas analīzi. Apvienotās Karalistes dalībnieki, kuriem ir liela pieredze koronāro procesu pētīšanai, nodrošinās procesu, teorētisko modelēšanu un vadīs datu analīzes procesu. 

Projekta ietvarā paredzēts veikt šādus uzdevumus:

  • Izveidot vienas bāzes līnijas interferometru (izmantojot abus Irbenes radioteleskopus RT-16 un RT-32), lai veiktu pētniecības programmu Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiofrekvenču joslā novērojumus.
  • Izveidot un optimizēt datu analīzes rīku kopumu, lai aprakstītu uzliesmojumu gaismas līknes un to spektrus, kā arī konstatēt QPP notikumus.
  • Atklāt līdzības un atšķirības starp Saules un zvaigžņu uzliesmojumiem, to QPP raksturīgajās īpašībās, un izveidot visaptverošu uzliesmojumu statistiskas pārskatu.
  • Prezentēt zinātniskos rezultātus, publicējot tos prestižos, recenzētos zinātniskajos žurnālos, uzstājoties ar referātiem starptautiskajās un vietējās konferencēs, aizvadot ikgadējo starptautisko semināru par projekta tēmu, piedaloties publiskās lekcijās, un sagatavojot populārzinātnisku rakstu.
  • Veikt izglītojošu darbu ar skolniekiem un studentiem zinātnes un inovāciju centrā VIZIUM (Ventspilī, Latvijā).

Projekta īstenošanās periodā paredzamie rezultāti, VSRC ļaus izveidot unikālu pētniecības klasteri, kas spēs veikt Saules uzliesmojumu un zvaigžņu superuzliesmojumu novērojumus un datu analīzi pasaules līmenī, un komplementāri papildināt pasaulē vadošo Saules pētījumu institūtu iespējas.  Kā īpaši interesanta un izceļama parādība, kas raksturīga gan Saules, gan zvaigžņu uzliesmojumiem, ir QPP radiofrekvenču joslās un tās izmantos, lai noteiktu līdzības un atšķirības starp Saules uzliesmojumiem un zvaigžņu superuzliesmojumiem, kā arī to fizikālajiem mehānismiem.

Projekta aktivitātes ir plānots īstenot laika posmā no 01.01.2023. līdz 31.12.2025. Kopējais projekta finansējums ir 300 000.00 eiro, projekta zinātniskais vadītājs ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" vadošais viespētnieks Valeri Nakariakov.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.

Asamblejā VSRC vadošais pētnieks prezentē radioastronomijas attīstību Latvijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.

Lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” atgriežas ar jaunām tēmām un personībām

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 

IKT stipendiju pasniegšana 2026

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas