Apstiprināti Ventspils Augstskolas fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta pieteikumi

2023. gada 20. janvāris

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radio astronomijas centrs” (IZI VSRC) sagatavotie Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) granta konkursa projektu pieteikumi Nr. lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā”/“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics” un Nr. lzp-2022/1-0017 “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos”/“Multi-Wavelength Study of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares” tika augsti novērtēti un finansiāli atbalstīti ar LZP 2022.gada 20.decembra lēmumiem.

Abus projektus īsteno Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (IZI VSRC).

Projekts Nr. lzp-2022/1-0083 “Vienas bāzeslīnijas radio interferometrs mūsdienu tranzientu astrofizikā”/“A single-baseline radio interferometer in a new age of transient astrophysics” ir paredzēts kā fundamentālais pētījums, kura galvenais mērķis ir izveidot Irbenes vienas bāzes radio interferometru (Irbene single-baseline radio interferometer – ISBI), kas spēs atklāt radio emisijas svārstības, kas saistītas ar lielas masas zvaigžņu veidošanās reģioniem. Izstrādāto ISBI izmantos, lai novērotu lielas masas protozvaigžņu kontinuuma emisiju un māzera starojumu līnijas. Iegūtie rezultāti veicinās izvēli starp pašlaik nepārbaudītajiem un konkurējošajiem teorētiskajiem scenārijiem, kas tiek piedāvāti, lai izskaidrotu nesen atklāto radio starojuma mainīgumu, kas tiek novērots lielas masas zvaigžņu veidošanās apgabalos.

Projekta īstenošanas laikā paredzēts padziļināt izpratni par izvirdumu izveides procesu, kas, kā tiek uzskatīts, seko uzplaiksnījumiem, kuru procesos lielas masas zvaigznes audzē masu. Minēto procesu izpētei tiks organizēti augstas kadences novērojumi, izmantojot Irbenes interferometrisko sistēmu.

Projekta ietvarā paredzēts veikt šādus uzdevumus:

Paplašināt esošās Ventspils radio observatorijas iespējas, izmantojot divus radioteleskopus (32m un 16m diametrā) vienotā sistēmā kā interferometru.
Pilnveidot un automatizēt astronomisko novērojumu plānošanu un ar astronomisko datu iegūšanu un analīzi saistītos procesus.
Izveidot sarakstu ar ~ 30 lielas masas protozvaigznēm, kuru radiosignālu emisija tiks vienlaicīgi monitorēta 6,7 GHz metanola masera līnijās un radio C joslās.
Veikt astronomisko datu interpretāciju, pētot lielas masas zvaigžņu izveides un attīstības procesus, tādējādi izprotot masīvu zvaigžņu izveidi.
Organizēt publisku lekciju lasīšanu un informatīvu pasākumu organizēšanu, kā arī publicēt sasniegtos rezultātus zinātniskajās konferencēs un vadošajos astronomijas žurnālos.

Īstenošanās periodā iegūtie rezultāti ļaus rast atbildes uz neatbildētiem jautājumiem par lielu masu zvaigžņu veidošanās procesiem. Turklāt, projekta īstenošanas komandas mērķis ir padziļināt izpratni par izvirdumu izveides procesu, kas, kā tiek uzskatīts, seko uzplaiksnījumiem, kuru procesos lielas masas zvaigznes audzē masu. Minēto procesu izpētei tik organizēti augstas kadences novērojumi, izmantojot Irbenes interferometrisko sistēmu. Jāpiemin, ka šāda veida novērojums prasa efektīvas un konkrētu funkcionalitātes kombināciju tehnoloģijas, kuras mūsdienās nav viegli izstrādāt. Irbenes interferometra unikālās priekšrocības sniedz iespēju veikt īstermiņa mainīgo astrofizikālo procesu pētniecību.

Projekta aktivitātes ir plānots īstenot laika posmā no 01.01.2023. līdz 31.12.2025. Kopējais projekta finansējums ir 300 000.00 eiro, projekta zinātniskais vadītājs ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" vadošais viespētnieks Ross Alexander Burns.

Projekts Nr. lzp-2022/1-0017 “Vairāku viļņu garuma kvaziperiodisku pulsāciju pētījums Saules un zvaigžņu uzliesmojumos”/“Multi-Wavelength Study of Quasi-Periodic Pulsations in Solar and Stellar Flares” ir paredzēts kā fundamentālais pētījums, kura galvenais mērķis ir: 1) izmantojot VSRC instrumentus, izveidot uzticamu un metodisku Saules uzliesmojumu un zvaigžņu superuzliesmojumu novērošanas sistēmu; 2) atklāt līdzības un atšķirības starp Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radioemisijas mehānismiem, un to kvasi-periodiskās pulsāciju raksturīgajās īpašībās; 3) sagatavot pamatus turpmākajiem pētījumiem sadarbībā ar radio observatorijām visā pasaulē.

Projekta pētniecības programma ir fokusēta uz plašu kvazi-periodisko pulsācijas (QPP - quasi-periodic pulsations) fenomena (kā plazmas oscilācijas dinamikas rādītāju) izpēti Saules uzliesmojumos un zvaigžņu superuzliesmojumu radiosignālos. Daudzfrekvenču radioastrnomiskos novērojumus, plānots veikt sadarbībā ar kolēģiem no Vorvikas Universitātes (Apvienotā Karaliste), pielietojot Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) kompleksu Irbenē. Projekta īstenošanās ietvarā pētījumi tikts fokusēti ne tikai uz Saules uzliesmojumiem, bet arī uz plaši izplatītajām, un aktīvi uzliesmojušajām, sarkanām pundurzvaigznēm. QPP konstatēšana un analīze gaismas līknēs tiks veikta, kombinējot tradicionālās un novatoriskās datu analīzes metodes, piemēram, veivletu un empīrisko režīmu dekompozīcijas analīzi. Apvienotās Karalistes dalībnieki, kuriem ir liela pieredze koronāro procesu pētīšanai, nodrošinās procesu, teorētisko modelēšanu un vadīs datu analīzes procesu.

Projekta ietvarā paredzēts veikt šādus uzdevumus:

Izveidot vienas bāzes līnijas interferometru (izmantojot abus Irbenes radioteleskopus RT-16 un RT-32), lai veiktu pētniecības programmu Saules un zvaigžņu uzliesmojumu radiofrekvenču joslā novērojumus.
Izveidot un optimizēt datu analīzes rīku kopumu, lai aprakstītu uzliesmojumu gaismas līknes un to spektrus, kā arī konstatēt QPP notikumus.
Atklāt līdzības un atšķirības starp Saules un zvaigžņu uzliesmojumiem, to QPP raksturīgajās īpašībās, un izveidot visaptverošu uzliesmojumu statistiskas pārskatu.
Prezentēt zinātniskos rezultātus, publicējot tos prestižos, recenzētos zinātniskajos žurnālos, uzstājoties ar referātiem starptautiskajās un vietējās konferencēs, aizvadot ikgadējo starptautisko semināru par projekta tēmu, piedaloties publiskās lekcijās, un sagatavojot populārzinātnisku rakstu.
Veikt izglītojošu darbu ar skolniekiem un studentiem zinātnes un inovāciju centrā VIZIUM (Ventspilī, Latvijā).

Projekta īstenošanās periodā paredzamie rezultāti, VSRC ļaus izveidot unikālu pētniecības klasteri, kas spēs veikt Saules uzliesmojumu un zvaigžņu superuzliesmojumu novērojumus un datu analīzi pasaules līmenī, un komplementāri papildināt pasaulē vadošo Saules pētījumu institūtu iespējas. Kā īpaši interesanta un izceļama parādība, kas raksturīga gan Saules, gan zvaigžņu uzliesmojumiem, ir QPP radiofrekvenču joslās un tās izmantos, lai noteiktu līdzības un atšķirības starp Saules uzliesmojumiem un zvaigžņu superuzliesmojumiem, kā arī to fizikālajiem mehānismiem.

< Vecāka ziņa

Jaunāka ziņa >

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Aizstāvēti maģistra darbi tulkošanā un terminoloģijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūnijs

6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.

TSF docente piedalās Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs

Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.

COLOURS projekta ietvaros īstenots pirmais EDI seminārs

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs

18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.

Doktorante Kristiāna Balode piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Porto

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs

Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.

Ventspils Augstskolā pulcējas Latvijas augstskolu zinātņu prorektori un zinātnes struktūrvienību vadītāji

Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. jūnijs

2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.

Aizvadīts zinātniskais seminārs “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. jūnijs

21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.

Citas ziņas