Attīstās sadarbība ar ārzemju partneriem – projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” darbinieku vizīte Jekaterinburgas universitātē
2019. gada 11. marts
Projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” Nr. 1.1.1.1/16/A/213 (turpmāk – ASTRA) zinātniskais vadītājs Ivars Šmelds un zinātniskie asistenti Artis Aberfelds, Kārlis Bērziņš laikā no 26. janvāra līdz 7. februārim atradās komandējumā Kourovkā un Jekaterinburgā Krievijā, lai Krievijas Urālu federālajā universitātē (URFU) un tās novērošanas bāzē Kourovkā projekta ASTRA darbības 3.3 īstenošanas ietvarā piedalītos zinātniskajā konferencē “Kosmosa fizika” ( https://astro.ins.urfu.ru/school/conference48) ar ziņojumu un sadarbības ar URFU ietvaros veiktu darbus, kas ir būtiski projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai.
Urālu Federālā universitāte (URFU) ir Ventspils Augstskolas (VeA) sadarbības partneris, ar kuru noslēgts sadarbības līgums. Pašlaik sadarbības fokuss ir vērsts uz astronomiju un kosmosa zinātni, tajā skaitā uz kopīgu pētījumu veikšanu astroķīmijā un kosmisko molekulāro māzeru pētniecību. URFU pētnieciskais darbs šajās nozarēs ir koncentrēts Fizikas un matemātikas fakultātes Astronomijas, ģeodēzijas un apkārtējās vides monitoringa katedrā. Ar to saistīta arī šīs universitātes Kourovkas Astronomiskā observatorija (turpmāk - KAO), kas atrodas apmēram 100 km attālumā no Jekaterinburgas. Tās direktors ir profesors Andrejs Soboļevs, ar kura zinātnisko grupu projekta ASTRA dalībniekiem izveidojusies cieša sadarbība projekta 3. darbībā un tās apakšdarbībās veicamo pētījumu tematikā. Projekta ASTRA 3. darbībā veicamie uzdevumi noteica nepieciešamību šīs sadarbības ietvarā trim projekta ASTRA dalībniekiem doties darba vizītē uz URFU un arī piedalīties tās rīkotajā ikgadējā konferencē "Kosmosa fizika".
Zinātniskā konference "Kosmosa fizika" ir KAO rīkots ikgadējs pasākums, kura galvenie mērķi ir:
- dot iespēju jaunajiem zinātniekiem – maģistrantiem un doktorantiem - iepazīstināt ar saviem pētījumiem plašāku auditoriju,
- noklausoties vadošo speciālistu pārskata referātus, gūt priekšstatu par veiktajiem pētījumiem astronomijas un kosmosa pētniecības nozarēs, kas nav tieši saistītas ar pašu veiktajiem pētījumiem,
- iepazīties ar kolēģu veiktajiem pētījumiem un sadarbības iespējām, jaunu zinātnisko kontaktu dibināšana un esošo attīstīšana.
Konference notika no 28. līdz 31. janvārim un tajā piedalījās 146 dalībnieki.
Paralēli notika arī darbs, kas saistīts ar projekta ASTRA rezultātu sasniegšanu. No mūsu viedokļa svarīgākā konferences diena bija 30. janvāris, kurā koncentrējās ar kosmiskajiem māzeriem un starpzvaigžņu vidi saistīti ziņojumi un tika nolasīts arī mūsu ziņojums K. Bērziņš, I. Šmelds, A. Aberfelds, Vl. Bezrukovs, M. Bleiders, A. Orbidāns "Metanola māzeru novērojumi ar Ventspils radioteleskopiem" (“Наблюдения космических метанол мазеров на Вентспилсских радиотелескопах РТ-32 и РТ-16”). Šajā dienā tika prezentēts arī ziņojums Бисярина А. П., Соболев А. М., Горда С. Ю., Татарников A. М., Шенаврин В. И., Aberfelds A., Shmeld I., Толмачев A. M., Stecklum B. "Mазерное излучение, фотометрическая и спектральная переменность в направлении на v 645 Cyg и LkHα 234". Šī ziņojuma līdzautori ir arī I. Šmelds un A. Aberfelds un tajā atspoguļoti projekta ASTRA darbības 3.5 ietvarā veikto pētījumu rezultāti.
Bez tam 28. janvāra vakarā notika pasākums, kurā konferences dalībnieki iepazīstināja pārējos ar savu pētniecības iestādi un tajā veiktajiem pētījumiem. Komandējuma dalībnieki sniedza īsu pārskatu par VSRC un tajā veiktajiem pētījumiem, sevišķi uzsverot projekta ASTRA ietvarā veiktās zinātniskās darbības.
Jau paralēli darbam konferencē, Kourovkas observatorijā notika pārrunas un darbs, kas saistīts ar kopīgu pētījumu veikšanu – no VSRC puses saistītiem ar projektā ASTRA veicamajiem darbiem un pēc konferences beigām tas turpinājās jau Jekaterinburgā pašā URFU.
Tika uzsvērts, ka, lai VSRC iegūtie CH3OH novērojumi būtu maksimāli noderīgi zinātnisku rezultātu iegūšanai un publikāciju veidošanai, tie jākombinē ar citiem novērojumiem, sevišķi H2O un OH kosmisko māzeru novērojumiem, kā arī ar novērojumiem infrasarkanajā spektra daļā (piemēram, izmantojot kosmiskās observatorijas Spitzer
datus). Tika panākta vienošanās, ka A. Soboļevs izmantos savus zinātniskos kontaktus šādas kopīgas novērojumu programmas veidošanā. Sevišķi tika uzsvērta iespēja un arī nepieciešamība pastiprināti pētīt objekta G107.298+5.639
ātro mainīgumu (priekšnoteikums tam ir iespēja šo objektu pietiekami bieži novērot ar Irbenes radioteleskopiem un arī tas, ka zināma daļa šādu novērojumu materiālu jau ir savākta). Kā otrs objekts, kam būtu pievēršama pastiprināta uzmanība, tika definēts Cep A
– sevišķu interesi izraisa tā mainīguma korelācijas īpatnības ar starojumu 22 GHz un infrasarkanajā spektra diapazonos. Vienlaicīgi KAO darbinieki dalījās ar savu pieredzi, kas gūta, studējot ar šiem objektiem saistīto zinātnisko literatūru.
Tika apspriesta iespēja arī pētīt uzliesmojošā māzera avota G33.64-0.21
dabu, sevišķi Irbenē savulaik novērotas tā fluktuācijas ar apmēram dienas periodu. Diskusijas dalībnieki apsprieda iespējamo šo fluktuāciju fizikālo dabu, kā arī nepieciešamību izslēgt iespēju, ka to būtu radījuši aparatūras, piemēram, radioteleskopa polarizācijas efekti. Tika uzsvērts, ka nepieciešami šī avota novērojumi arī citos, ne tikai 6.7 GHz viļņu garuma intervālos. Līdz ar to nepieciešama sadarbība ar citām observatorijām un KAO līdzstrādnieki varētu šajā ziņā palīdzēt, izmantojot savus zinātniskos kontaktus.
Pārrunu gaitā tika panākta vienošanās, ka augstāk iezīmētie pētījumi varētu ļaut radīt līdz 3 publikācijām augstas citējamības žurnālos, un izdalīti prioritārie pētījumu virzieni:
- Objekta 64-0.21
uzliesmojumu fizikālā daba;
- Objektu 298+5.639
īsperioda mainīguma izpēte;
- Objekta S255 ilgperioda mainīguma izpēte;
- Objekta W3(OH) struktūra, izmantojot interferometrisko novērojumu rezultātus.
Tādējādi komandējuma laikā tika prezentēti divi ziņojumi, konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar VeA VSRC un tajā veiktiem pētījumiem, tajā skaitā projektā ASTRA. Tika veikta kopīga uz projektu ASTRA attiecināma zinātniskā darbība un nosprausti tās turpināšanas prioritārie virzieni.
Konferences dalībnieki sēdes laikā. 2. rindā Kārlis Bērziņš, 3. rindas labajā pusē Artis Aberfelds.
Prezentē Kārlis Bērziņš.
Zinātniskas diskusijas moments URFU telpās
Jekaterinburgas Ģeoloģijas muzejā bija izdevība aplūkot visai pamatīgus rubīnus. Tiesa, neapstrādātus…
11.03.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Šā gada 22. un 23. oktobrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” docētāja Linda Gaile un programmas vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe piedalījās Eiropas tulkošanas maģistra programmu tīkla ( European Master’s in Translation , EMT) tiešsaistes sanāksmē, kurā tika apspriestas tulkotāju izglītības aktualitātes Eiropā. Pasākums bija plaši apmeklēts; tajā piedalījās ap 200 dalībnieku. Sanāksmē tika prezentēts atjauninātais EMT kompetenču ietvars, kas noteiks tulkotāju sagatavošanas virzienu turpmākajos gados, kā arī jauns prakses materiālu kopums augstskolām un nozares pārstāvjiem un EMT starpposma ziņojums. Dalībnieku prezentācijās tika aplūkotas tādas tēmas kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts, piekļūstamība, ISO standarti, kritiskā domāšana un ilgtspēja. Nozīmīga vieta sanāksmē tika atvēlēta ES MMLU tulkošanas un lokalizācijas projektam, kas saistīts ar lielo valodas modeļu veidošanu un to efektivitātes novērtēšanu Eiropas valodās. Šajā projektā zinātniskās prakses laikā piedalās arī maģistra programmas “Tulkošana un terminoloģija” students Matīss Jansons. Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītājs un EMT valdes priekšsēdētājs Hrists Ellinīds ( Christos Ellinides ) uzrunā uzsvēra, ka nākotnes tulkošanas profesijas pamatā ir cilvēka spriestspēja, kritiskā domāšana, izcilas valodu zināšanas un terminoloģijas pārvaldības prasme, kā arī teicamas tehnoloģiskās iemaņas. Dalība EMT tīklā ļauj Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālās terminoloģijas un tulkošanas studiju programmai sekot līdzi Eiropas tulkošanas nozares pārmaiņām un iekļaut jaunākās nozares atziņas studiju programmas saturā.
No 7. līdz 9. oktobrim Rīgā norisinājās starptautiskā Zabbix Summit 2026 konference, kas pulcēja pārstāvjus no dažādām valstīm, lai dalītos pieredzē par Zabbix monitoringa platformas iespējām un tās izmantošanu dažādās nozarēs. Šajā konferencē piedalījās arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskais asistents Kristaps Blumbergs.
Briselē norisinājās starptautiska konference “Talantu ekosistēmas: ilgtspējīgu pētniecības karjeru veidošana”, kurā tikās Eiropas pētniecības telpas atbalstīto projektu pārstāvji, lai diskutētu par talantu attīstību, pētniecības karjeras iespējām un zinātnes ekosistēmas stiprināšanu Eiropā. Ventspils Augstskolu konferencē pārstāvēja Doktorantūras skolas vadītāja un projekta “ NextTechTalents ” saturiskā vadītāja Lilita Sproģe. Tikšanās laikā projektu dalībnieki prezentēja sasniegtos rezultātus, dalījās labās prakses piemēros un apsprieda nākotnes risinājumus pētniecības karjeras attīstībai Eiropā. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantu, jauno pētnieku, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un politikas veidotāju sadarbības stiprināšanai, lai veicinātu talantu ekosistēmas attīstību, nodarbinātību, profesionālo izaugsmi un prasmju pilnveidi. Konference pulcēja pārstāvjus no desmit starptautiskiem projektu konsorcijiem, kas tiek finansēti programmas “Apvārsnis Eiropa” 2024. gada uzsaukuma “Pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana” ietvaros. Ventspils Augstskola ir starptautiskā projekta “ NextTechTalents ” partneris, kura mērķis ir veicināt jauno zinātnieku profesionālo izaugsmi un pētniecības karjeras attīstību. Ventspils Augstskola turpina aktīvi līdzdarboties starptautiskās iniciatīvās, kas veicina zinātnes izcilību, doktorantu profesionālo attīstību un starptautisko sadarbību pētniecības jomā. Projekta “NextTechTalents” nākamajā posmā līdz 2027. gada pavasarim paredzētas vairākas profesionālās pilnveides aktivitātes jaunajiem zinātniekiem visās projekta partnerorganizācijās. Projekts: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/nexttechtalent
16. oktobrī Ventspils Augstskolā norisinājās Karjeras diena jaunajiem zinātniekiem, kuras laikā doktoranti un jaunie pētnieki iepazinās ar dažādām profesionālās izaugsmes iespējām gan akadēmiskajā vidē, gan ārpus tās. Pasākumā tika aktualizēta starptautiskās sadarbības nozīme pētniecībā, uzklausīti pieredzes stāsti par zinātniskās karjeras attīstību, kā arī veicināta sadarbība starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Karjeras diena tika organizēta starptautiskā projekta NextTechTalents ietvaros, iepazīstinot dalībniekus ar iespējām attīstīt savu zinātnisko karjeru, pilnveidot profesionālās prasmes un iesaistīties starptautiskās iniciatīvās. Pasākuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī COLOURS Eiropas universitāšu alianses piedāvātajām iespējām doktorantiem un jaunajiem pētniekiem. Ar savu profesionālo pieredzi dalījās Gvido Grīnbergs no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka, kurš iepazīstināja ar savu ceļu no zinātnes uz uzņēmējdarbību. Viņš uzsvēra, ka pētniecībā iegūtās zināšanas un prasmes iespējams veiksmīgi izmantot arī ārpus akadēmiskās vides, tostarp uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju attīstībā. Savā pieredzes stāstā Gvido Grīnbergs aktualizēja nepieciešamību stiprināt sadarbību starp pētniekiem, uzņēmējiem un tehnoloģiju attīstītājiem, lai zinātniskās kompetences pārvērstu praktiskos un inovatīvos risinājumos. Savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis iepazīstināja ar zinātniskās karjeras daudzveidību un iespējām, kas paveras jaunajiem pētniekiem. Viņš uzsvēra, ka zinātnieka profesionālā darbība neaprobežojas tikai ar pētniecību, bet var attīstīties arī zinātniskās publicēšanās, pētniecības integritātes, zinātnes politikas, pētniecības finansēšanas, administrācijas, inovāciju un zinātnes komunikācijas jomās. Doktora grāds apliecina ne tikai zinātnisko kvalifikāciju, bet arī plašu kompetenču kopumu, kas noder dažādos profesionālās darbības virzienos. Karjeras dienas laikā norisinājās arī kontaktbirža, kurā dalībniekiem bija iespēja diskutēt, apmainīties ar idejām un veidot sadarbību ar citiem jaunajiem zinātniekiem, doktorantiem, promocijas darbu vadītājiem, projektu pārstāvjiem un industrijas profesionāļiem. Papildus pieredzes stāstiem un diskusijām dalībnieki iepazina Ventspils Augstskolas pētniecības infrastruktūru, apmeklējot Informācijas tehnoloģiju fakultātes laboratorijas. Pasākuma noslēgumā dalībnieki devās uz Irbeni, kur ekskursijas laikā iepazinās ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniecības infrastruktūru un tās izmantošanu zinātniskajos pētījumos.
Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) studiju virziens “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas” akreditēts uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem. Pēc starptautiska izvērtējuma iegūtā akreditācija apliecina studiju virziena kvalitāti, aktualitāti un tā atbilstību noteiktajām augstākās izglītības prasībām. Kopš 2026. gada septembra šajā studiju virzienā iekļautas divas jaunas studiju programmas – akadēmiskā bakalaura studiju programma “Valodas, saziņa un kultūrvide” un akadēmiskā maģistra studiju programma “Digitālā kultūra un tekstveide angļu valodā”. Tās jau ir saņēmušas licenci, un kopš 2026. gada septembra pilnā apjomā uzsākta to īstenošana. Jaunās studiju programmas ir īpaši izstrādātas atbilstoši jaunajām darba tirgus un nozares prasībām un piedāvā apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu daudzvalodu un digitālajā vidē. TSF dekāns Jānis Veckrācis ar gandarījumu norāda: “Akreditācija ir gan būtisks paveiktā darba un tā kvalitātes apliecinājums, gan drošs pamats turpmākajām iecerēm, lai studenti pēc īstenotajiem pilnveidojumiem pie mums joprojām iegūtu interesantu, vērtīgu un darba tirgū pieprasītu izglītību. Tā kā akreditācijā izvērtēšanu veic arī ārvalstu eksperti, ir atzīta fakultātes studiju programmu atbilstība starptautiskajiem kvalitātes standartiem. Sasniegtais ir visas fakultātes un augstskolas panākums. Mums ir daudz ideju, un šis panākums paver durvis uz nākamajām virsotnēm.”
Piektdien, 16. oktobrī, plkst. 10.00 Ventspils Augstskolā (VeA) projekta NextTechTalents un Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā notiks karjeras diena jaunajiem zinātniekiem, kuras mērķis ir veicināt jauno pētnieku profesionālo izaugsmi, iepazīstināt ar dažādām karjeras iespējām zinātnē un ārpus akadēmiskās vides, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Pasākumā būs iespēja uzzināt par karjeras atbalsta iespējām starptautiskajos projektos NextTechTalents un Eiropas universitāšu aliansē COLOURS. Pieredzē par zinātniskās karjeras veidošanu ārpus akadēmiskās vides dalīsies Impact Hub Liepāja , savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji sniegs ieskatu jaunā zinātnieka karjeras attīstībā. Karjeras dienā īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbības veicināšanai, organizējot kontaktbiržu, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību, starpnozaru ideju apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu starp promocijas darbu vadītājiem, doktorantiem, jaunajiem zinātniekiem, projektu vadītājiem un industrijas pārstāvjiem. Tā būs iespēja dalīties pieredzē, pārrunāt aktuālos pētniecības izaicinājumus un identificēt potenciālos sadarbības virzienus. Pasākuma laikā dalībnieki iepazīs VeA pētniecības infrastruktūru, apmeklējot Informācijas tehnoloģiju fakultātes laboratorijas, kā arī karjeras dienas noslēgumā paredzēta ekskursija uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, kur dalībnieki varēs iepazīties ar radioastronomijas pētniecībā izmantotajām tehnoloģijām un zinātnisko infrastruktūru.
