Attīstās sadarbība ar ārzemju partneriem – projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” darbinieku vizīte Jekaterinburgas universitātē
2019. gada 11. marts
Projekta “Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi” Nr. 1.1.1.1/16/A/213 (turpmāk – ASTRA) zinātniskais vadītājs Ivars Šmelds un zinātniskie asistenti Artis Aberfelds, Kārlis Bērziņš laikā no 26. janvāra līdz 7. februārim atradās komandējumā Kourovkā un Jekaterinburgā Krievijā, lai Krievijas Urālu federālajā universitātē (URFU) un tās novērošanas bāzē Kourovkā projekta ASTRA darbības 3.3 īstenošanas ietvarā piedalītos zinātniskajā konferencē “Kosmosa fizika” ( https://astro.ins.urfu.ru/school/conference48
) ar ziņojumu un sadarbības ar URFU ietvaros veiktu darbus, kas ir būtiski projekta mērķu un rezultātu sasniegšanai.
Urālu Federālā universitāte (URFU) ir Ventspils Augstskolas (VeA) sadarbības partneris, ar kuru noslēgts sadarbības līgums. Pašlaik sadarbības fokuss ir vērsts uz astronomiju un kosmosa zinātni, tajā skaitā uz kopīgu pētījumu veikšanu astroķīmijā un kosmisko molekulāro māzeru pētniecību. URFU pētnieciskais darbs šajās nozarēs ir koncentrēts Fizikas un matemātikas fakultātes Astronomijas, ģeodēzijas un apkārtējās vides monitoringa katedrā. Ar to saistīta arī šīs universitātes Kourovkas Astronomiskā observatorija (turpmāk - KAO), kas atrodas apmēram 100 km attālumā no Jekaterinburgas. Tās direktors ir profesors Andrejs Soboļevs, ar kura zinātnisko grupu projekta ASTRA dalībniekiem izveidojusies cieša sadarbība projekta 3. darbībā un tās apakšdarbībās veicamo pētījumu tematikā. Projekta ASTRA 3. darbībā veicamie uzdevumi noteica nepieciešamību šīs sadarbības ietvarā trim projekta ASTRA dalībniekiem doties darba vizītē uz URFU un arī piedalīties tās rīkotajā ikgadējā konferencē "Kosmosa fizika".
Zinātniskā konference "Kosmosa fizika" ir KAO rīkots ikgadējs pasākums, kura galvenie mērķi ir:
- dot iespēju jaunajiem zinātniekiem – maģistrantiem un doktorantiem - iepazīstināt ar saviem pētījumiem plašāku auditoriju,
- noklausoties vadošo speciālistu pārskata referātus, gūt priekšstatu par veiktajiem pētījumiem astronomijas un kosmosa pētniecības nozarēs, kas nav tieši saistītas ar pašu veiktajiem pētījumiem,
- iepazīties ar kolēģu veiktajiem pētījumiem un sadarbības iespējām, jaunu zinātnisko kontaktu dibināšana un esošo attīstīšana.
Konference notika no 28. līdz 31. janvārim un tajā piedalījās 146 dalībnieki.
Paralēli notika arī darbs, kas saistīts ar projekta ASTRA rezultātu sasniegšanu. No mūsu viedokļa svarīgākā konferences diena bija 30. janvāris, kurā koncentrējās ar kosmiskajiem māzeriem un starpzvaigžņu vidi saistīti ziņojumi un tika nolasīts arī mūsu ziņojums K. Bērziņš, I. Šmelds, A. Aberfelds, Vl. Bezrukovs, M. Bleiders, A. Orbidāns "Metanola māzeru novērojumi ar Ventspils radioteleskopiem" (“Наблюдения космических метанол мазеров на Вентспилсских радиотелескопах РТ-32 и РТ-16”). Šajā dienā tika prezentēts arī ziņojums Бисярина А. П., Соболев А. М., Горда С. Ю., Татарников A. М., Шенаврин В. И., Aberfelds A., Shmeld I., Толмачев A. M., Stecklum B. "Mазерное излучение, фотометрическая и спектральная переменность в направлении на v 645 Cyg и LkHα 234". Šī ziņojuma līdzautori ir arī I. Šmelds un A. Aberfelds un tajā atspoguļoti projekta ASTRA darbības 3.5 ietvarā veikto pētījumu rezultāti.
Bez tam 28. janvāra vakarā notika pasākums, kurā konferences dalībnieki iepazīstināja pārējos ar savu pētniecības iestādi un tajā veiktajiem pētījumiem. Komandējuma dalībnieki sniedza īsu pārskatu par VSRC un tajā veiktajiem pētījumiem, sevišķi uzsverot projekta ASTRA ietvarā veiktās zinātniskās darbības.
Jau paralēli darbam konferencē, Kourovkas observatorijā notika pārrunas un darbs, kas saistīts ar kopīgu pētījumu veikšanu – no VSRC puses saistītiem ar projektā ASTRA veicamajiem darbiem un pēc konferences beigām tas turpinājās jau Jekaterinburgā pašā URFU.
Tika uzsvērts, ka, lai VSRC iegūtie CH3OH novērojumi būtu maksimāli noderīgi zinātnisku rezultātu iegūšanai un publikāciju veidošanai, tie jākombinē ar citiem novērojumiem, sevišķi H2O un OH kosmisko māzeru novērojumiem, kā arī ar novērojumiem infrasarkanajā spektra daļā (piemēram, izmantojot kosmiskās observatorijas Spitzer
datus). Tika panākta vienošanās, ka A. Soboļevs izmantos savus zinātniskos kontaktus šādas kopīgas novērojumu programmas veidošanā. Sevišķi tika uzsvērta iespēja un arī nepieciešamība pastiprināti pētīt objekta G107.298+5.639
ātro mainīgumu (priekšnoteikums tam ir iespēja šo objektu pietiekami bieži novērot ar Irbenes radioteleskopiem un arī tas, ka zināma daļa šādu novērojumu materiālu jau ir savākta). Kā otrs objekts, kam būtu pievēršama pastiprināta uzmanība, tika definēts Cep A
– sevišķu interesi izraisa tā mainīguma korelācijas īpatnības ar starojumu 22 GHz un infrasarkanajā spektra diapazonos. Vienlaicīgi KAO darbinieki dalījās ar savu pieredzi, kas gūta, studējot ar šiem objektiem saistīto zinātnisko literatūru.
Tika apspriesta iespēja arī pētīt uzliesmojošā māzera avota G33.64-0.21
dabu, sevišķi Irbenē savulaik novērotas tā fluktuācijas ar apmēram dienas periodu. Diskusijas dalībnieki apsprieda iespējamo šo fluktuāciju fizikālo dabu, kā arī nepieciešamību izslēgt iespēju, ka to būtu radījuši aparatūras, piemēram, radioteleskopa polarizācijas efekti. Tika uzsvērts, ka nepieciešami šī avota novērojumi arī citos, ne tikai 6.7 GHz viļņu garuma intervālos. Līdz ar to nepieciešama sadarbība ar citām observatorijām un KAO līdzstrādnieki varētu šajā ziņā palīdzēt, izmantojot savus zinātniskos kontaktus.
Pārrunu gaitā tika panākta vienošanās, ka augstāk iezīmētie pētījumi varētu ļaut radīt līdz 3 publikācijām augstas citējamības žurnālos, un izdalīti prioritārie pētījumu virzieni:
- Objekta 64-0.21
uzliesmojumu fizikālā daba;
- Objektu 298+5.639
īsperioda mainīguma izpēte;
- Objekta S255 ilgperioda mainīguma izpēte;
- Objekta W3(OH) struktūra, izmantojot interferometrisko novērojumu rezultātus.
Tādējādi komandējuma laikā tika prezentēti divi ziņojumi, konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar VeA VSRC un tajā veiktiem pētījumiem, tajā skaitā projektā ASTRA. Tika veikta kopīga uz projektu ASTRA attiecināma zinātniskā darbība un nosprausti tās turpināšanas prioritārie virzieni.
Konferences dalībnieki sēdes laikā. 2. rindā Kārlis Bērziņš, 3. rindas labajā pusē Artis Aberfelds.
Prezentē Kārlis Bērziņš.
Zinātniskas diskusijas moments URFU telpās
Jekaterinburgas Ģeoloģijas muzejā bija izdevība aplūkot visai pamatīgus rubīnus. Tiesa, neapstrādātus…
11.03.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
