Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

2025. gada 8. decembris

No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē (Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek, FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem.


Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas.


Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē.


Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming” un Field Study, kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts.


“Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta.


Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers.


Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību.


“Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Autors Rota Žagare 2026. gada 2. septembris
Aicinām pieteikties Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 2. un 3. kursa studentus Bucher Municipal stipendijai! Lai pretendētu uz stipendiju pretendents līdz 23. septembrim iesniedz VeA Stipendiju un kredītu piešķiršanas komisijas priekšsēdētājai(-am) Studiju nodaļā C302 (pirmdiena-ceturtdiena) vai sūtot uz e-pastu studijas@venta.lv (piektdiena-svētdiena): Pieteikuma vēstuli , kurā ietverts nākotnes redzējums par savu vietu darba tirgū, un darbībām, kas būtu jāveic, lai to sasniegtu vai arī video pieteikumu; CV ; Sekmju izrakstu par studijām VeA; Pārskatu par savu sabiedrisko vai organizatorisko darbību un dokumentus, kas to apliecina, ja tādi ir. “Bucher Municipal” SIA stipendijas mērķis ir veicināt Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes (EPF) profesionālās bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība”, “Jaunuzņēmumu vadība” un “Vadībzinātne” studentu aktivitāti studiju, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā un palīdzēt VeA EPF sagatavot studentu darba tirgum, papildu stipendijai nodrošinot arī pieredzes apmaiņu vienu reizi mēnesī stipendijas piešķiršanas periodā. Apmācības norisināsies “Bucher Municipal” SIA telpās , kur izzinot stipendijas saņēmēja (studenta) karjeras virziena intereses, mērķus un vēlamās zināšanas, būs nodrošināta tikšanās ar “Bucher Municipal” SIA darbiniekiem (nodaļu vadītājiem, speciālistiem u.c.). Studentam tiks nozīmēta kontaktpersona no “Bucher Municipal” SIA, kas studentam sniegs visu nepieciešamo informāciju par uzņēmuma darbības sfērām un nodaļām. Stipendiju katru mēnesi 150,00 (viens simts piecdesmit) euro apmērā par laika posmu no 1. oktobra līdz 30. jūnijam tiek pārskaitīta uz stipendijas ieguvēja norādīto kontu kredītiestādē. Stipendijas pirmā izmaksa notiek novembrī par oktobra un novembra mēnesi kopā.
Citas ziņas