Erasmus+ pieredze Stokholmā: Martas Tolstikas stāsts
2026. gada 12. marts
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
"Dalība programmā man kļuva par nozīmīgu pašizziņas posmu. Pats lielākais atklājums biju es pati. Nonākot jaunā vidē, es sāku pavisam citādi uztvert savas intereses, rakstura iezīmes un centienus. Saziņa ar cilvēkiem no dažādām valstīm palīdzēja dziļāk izprast sevi. Katra saruna, katra jauna iepazīšanās atklāja manī ko jaunu. Manuprāt, tādas programmas kā Erasmus+ vispirms sniedz unikālu iespēju iepazīt sevi – redzēt sevi citā kontekstā, citā kultūrā.
Godīgi sakot, sākumā es negribēju piedalīties šajā programmā. Es biju redzējusi daudz citu pieredzes stāstu un sapratu, ka tas "nav priekš manis". Mani nekad nav piesaistījuši pūļi, ballītes vai tūrisms stilā “ātri cauri visai Eiropai”. Man šķita, ka es tur nejutīšos savā vietā un negūšu no tā prieku. Bet kaut kas tomēr lika man pamēģināt. Un es ne mirkli nenožēloju. Nonākot "tur", es sapratu: visa kontrole ir manās rokās. Es varēju izdzīvot šo laiku tieši tā, kā pati vēlējos. Un tas bija pats vērtīgākais – brīvība būt pašai.
Laiks, ko pavadīju Stokholmā, ļāva man paraudzīties uz pasauli no citas perspektīvas. Es iepazinu dzīvesveidu cilvēkiem, kuru uzskati ievērojami atšķīrās no manējiem. Tas bija vērtīgs pieredzes brīdis – jo, lai saprastu, ko tu patiesībā vēlies, vispirms ir jāierauga, kādas iespējas vispār pastāv. Stokholma mani pārsteidza ar savu ērtību, īpaši studentiem. Gandrīz visi vietējie runā angliski, viņi ir laipni un vienmēr gatavi palīdzēt, pat ja vienkārši nevari atrast pareizo staciju. Sabiedriskais transports šeit ir augstākajā līmenī. Man bija patīkams pārsteigums, ka varēju iziet no mājām jebkurā laikā un jau pēc dažām minūtēm atrasties autobusā vai vilcienā. Salīdzinot ar manu dzimto pilsētu, kur transports kursē reti, tas šķita kā brīnums. Kā dabas mīļotāja es bieži pastaigājos gar upēm, kanāliem un fjordiem. Netālu no universitātes atrodas skaists botāniskais dārzs, kur kļuvu par biežu viešņu.
Mācības un sadarbība ar universitātes pasniedzējiem man atstāja tikai siltākās atmiņas. Es jutos pārliecināta, droši varēju lūgt palīdzību un risināt radušās problēmas bez bailēm vai neveiklības.
Es patiesi uzskatu, ka dalība Erasmus+ programmā nav tikai par studijām vai ceļošanu. Tā ir par tevi pašu. Tu to dari vispirms sev un tā, kā pašam patīk. Nav nekādas “pareizās” pieredzes, jo katram tā ir sava. Tikai paliekot vienatnē ar sevi jaunā valstī, starp nepazīstamiem cilvēkiem, tu beidzot sāc dzirdēt sevi un saprast, kas tev patiešām ir svarīgi. Galvenais – atbrīvoties no aizspriedumiem, ka dari kaut ko "nepareizi" vai "par maz". Tieši šajā brīvībā būt pašam slēpjas lielākā vērtība. Šis ceļš noteikti ir tā vērts – tevis paša dēļ."
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā. Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650
Pašlaik Saule tikko pārgājusi aktivitātes cikla maksimumu, un tās virsmā gandrīz katru dienu notiek enerģētiski notikumi – Saules uzliesmojumi un koronālās masas izvirdumi (CME). Tie tieši ietekmē Zemes magnētisko lauku un jonosfēru, radot kosmiskos laikapstākļus, kas var traucēt satelītus, sakarus un navigāciju. Šīs tēmas tika apspriestas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC) seminārā 2026. gada 26. februārī, kas norisinājās LOFAR-ERIC iniciatīvas ietvaros. Seminārā piedalījās zinātnieki no Ventspils Augstskolas (Latvija), Radioastronomijas institūta un Ģeofizikas institūta Ukrainas Nacionālajā zinātņu akadēmijā, Odesas I. Mečņikova Nacionālās universitātes (Ukraina) un Sodankilas Ģeofizikas observatorijas Oulu Universitātē (Somija). Semināra laikā tika apspriesti jaunākie rezultāti ģeomagnētisko datu analīzē un jonosfēras procesu izpētē. Vienā no prezentācijām tika demonstrēta automatizēta pieeja ģeomagnētisko datu apstrādei no starptautiskā INTERMAGNET staciju tīkla, kas palīdz efektīvāk analizēt lielus datu apjomus no dažādām novērojumu stacijām. Pētnieki prezentēja arī pirmos rezultātus no 2026. gada 17. februāra gredzenveida Saules aptumsuma novērojumiem, izmantojot “Mayaki” ģeomagnētisko staciju Ukrainā un URAN-4 dekametru radioteleskopu. Tas ļauj pētīt Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes magnētisko lauku un jonosfēras dinamiku. Citā ziņojumā tika prezentēti sākotnējie rezultāti par spēcīgu ģeomagnētisko vētru novērojumiem Strūves ģeodēziskā loka meridiāna tuvumā. Pētnieki apkopojuši digitālos datus no 16 magnētiskajām stacijām un analizējuši ģeomagnētiskā lauka variācijas spēcīgu magnētisko vētru laikā 2025. gada janvārī un novembrī. Šie dati kalpos par pamatu kosmisko laikapstākļu monitoringa sistēmas ģeomagnētiskajai daļai un palīdzēs labāk izprast Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Seminārā tika uzsvērta starpdisciplināras pieejas nozīme kosmisko laikapstākļu pētniecībā. Arvien biežāk pētījumos tiek izmantota integrēta novērojumu metodoloģija, kas apvieno radioastronomiskos novērojumus, ģeomagnētiskā lauka mērījumus un kosmisko staru datus. Tas palīdz precīzāk analizēt jonosfēras procesus un Saules aktivitātes ietekmi uz Zemes tuvāko kosmisko vidi. Šajos pētījumos nozīmīgu lomu spēlē starptautiskā pētniecības infrastruktūra. Novērojumi tiek veikti, izmantojot LOFAR LV614 staciju Irbenē (Latvija), KAIRA antenu masīvu (Somija) un URAN-4 radioteleskopu (Ukraina). Īpaša uzmanība tiek pievērsta jonosfēras scintilāciju novērojumiem no spēcīgiem kosmiskiem radio avotiem intensīvas Saules aktivitātes periodos, kā arī ģeomagnētisko anomāliju ietekmei uz šiem procesiem. Pētījumi aptver arī kosmisko laikapstākļu efektus Strūves ģeodēziskā loka teritorijā, kas savieno Latviju, Somiju un Ukrainu. Šajā reģionā īpaši nozīmīga ir Odesas reģionālā magnētiskā anomālija, kur unikāli ģeomagnētiskie apstākļi var pastiprināt Saules aktivitātes ietekmi uz jonosfēru. Seminārs tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt Latvijas dalību starptautiskajās pētniecības iniciatīvās, stiprināt sadarbību ar Eiropas pētniecības infrastruktūrām un attīstīt radioastronomijas, astrofizikas, informācijas tehnoloģiju un datu apstrādes kompetences Latvijā.
