Erasmus pieredzes stāsts - Čehija

2022. gada 19. oktobris

Mani sauc Katrīna, šobrīd studēju Ventspils Augstskolā, ceturtajā kursā, programmā “Tulkošana” un pēdējos divus semestrus pavadīju Čehijas dienvidos, pilsētā České Budějovice. Pēc šī gada ārzemēs es teiktu, ka esmu ieguvusi tik daudz un patiesi sapratusi, ko nozīmē paplašināt savu redzes loku.


Erasmus+ mobilitātei pieteicos jau 2019. gadā un par savu galamērķi sākumā izvēlējos Porto, Portugāli, taču pienāca visiem zināmā pandēmija, un diemžēl sanāca savu mobilitāti pārcelt divas reizes, līdz beigās izdomāju to atcelt. Pavisam cerības uz iespēju izmantot Erasmus savu studiju laikā neatmetu, tāpēc ar draudzeni izdomājām pēdējā brīdī pieteikties uz 2021. gada rudens semestri Čehijā. Kā notiks, tā jānotiek.

Un tas notika! Ierados Čehijā ar savu koferīti un biju gatava tur pavadīt nākamos piecus mēnešus. Čehu valodā nezināju pat kā pateikt “labdien”, bet es nebiju tāda vienīgā. Pa visam ātri sanāca satikt daudzus studentus no dažādām valstīm, piemēram, no Spānijas, Vācijas, Francijas un pat ASV un Nepālas. Patiesībā mēs visi esam tik atšķirīgi, bet mūs vienoja tas fakts, ka pavadīsim šo semestri šeit kopā, tāpēc ātri sadraudzējāmies, bieži tikāmies un devāmies uz vairākiem pasākumiem kopā.


Takā VeA darbojos Studentu padomē, bija ļoti interesanti redzēt, kā darbojas citas augstskolas studentu organizācijas, un izjust, kā tas ir būt ārzemju studentam prom no mājām. Līdz ar to varēju iedvesmoties un noskatīt dažas idejas, kuras vēlētos ieviest arī šeit. Viņu ESN (jeb Erasmus Student Network) sastāvēja no dažiem čehu studentiem, kuri veidoja mums vairākas ekskursijas, pārgājienus, ballītes un kultūras vakarus. Šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kas palīdzēja iejusties un patiesi izbaudīt Erasmus laiku.


Bieži tiek teikts, ka Erasmus ir lielisks laiks, ko nekad neaizmirsīsi – pilnīgi piekrītu, bet otra puse Erasmus ir tāda, ka lielāko daļu laika tu mēģini nepazaudēties svešā valstī, vajadzīgajos dokumentos un svešas skolas sistēmā. Varbūt izklausās ļoti nepatīkami, bet uzskatu, ka no tā visvairāk var augt. Man paveicās, ka devos ar draudzeni un varējām kopā brīžiem krist panikā un smieties par mūsu neveiksmēm. Piemēram, abas bijām pieteikušās franču valodai, jo bijām sapratušas, ka tā būs iesācēju līmenī, diezgan ātri uzzinājām, ka atnācām uz maģistra līmeņa klasi (jeb C1 līmeni). Taču tā vietā, lai uzreiz dotos prom, jo acīmredzot šis nav mums, mēs stundu sēdējām, nesaprazdamas, ko citi stāsta. Kad pienāca mūsu kārta iepazīstināt ar sevi (mēs kaut kā palikām pašas pēdējās), mēs ar minimālām franču valodas zināšanām mēģinājām paskaidrot, ka esam atnākušas uz nepareizo kursu, un kaut kādā veidā tas laikam izdevās un varējām doties. Pēc tam ātri sapratām, kā ir atrodams kursa apraksts, ar kuru ir ļoti ieteicams kārtīgi iepazīties, un bija vienkārši šo kursu aizstāt ar citu.


Šis ir tikai viens no mazajiem stāstiem, ko varētu pastāstīt no mūsu Erasmus pieredzes, domāju katrs, kurš ir pavadījis semestri ārzemēs varētu ilgi stāstīt par saviem piedzīvojumiem, bet, kad tie pārpratumi un bailes tiek pārvarēti, tu iemācies tik daudz ko gan par sevi, gan par jauno vidi sev apkārt. Erasmus ir lielisks veids, kā uzzināt vairāk par dzīvošanu ārzemēs, jo jeb kurā brīdī tu vari sazināties ar Erasmus koordinatoru, kurš palīdzēs ar visdažādākajām problēmām (arī iedrošinās tevi pagarināt savu Erasmus). Ir viegli iegrimt mājas drošībā un pierast pie ierastā. Lai gan doties kārtot lietas citā valstī sākumā liekas bailīgi, pēc tam, kad tas plāksteris ir norauts un varbūt pat kāda asara ir nobirusi, tu saproti, ka esi kaut ko iemācījies, palicis drošāks pats par sevi un zini, ka visu dzīvē var kaut kā risināt.


Erasmus ir viens no spilgtākajiem maniem dzīves notikumiem un domāju tas nemainīsies, jo katra diena bija vesels piedzīvojums. Reti bija nedēļas nogale, kuru pavadīju vienkārši sēžot istabiņā, atpūšoties. Mēs pēc iespējas vairāk centāmies ieraudzīt gan no Čehijas, gan no apkārtējām valstīm, piemēram, Austriju, Ungāriju un Itāliju. Takā transports bija salīdzinoši lēts, likās grēks neizmantot to iespēju aizbraukt ar vilcienu uz kādu apkārtējo pilsētiņu vai skaisto Prāgu un vienkārši paklīst pa ieliņām. Dažreiz saka, ka ārzemēs gaiss liekas labāks, bet, godīgi sakot, tas noteikti attiecas uz Erasmus. Lai arī ir posms, kad iestājas kultūršoks, pārsvarā tu vienkārši izbaudi katru mazo mirkli, saulīte silda vairāk (salīdzinot ar Latvijas auksto ziemu, Čehijā siltums bija dāsns), maize liekas garšīgāka un visas iespējas ir jāizmanto, jo kad tad vēl.



Ja kāds vēl domā, braukt vai nebraukt, es teiktu, jādomā tik par lietām, ko ņem līdzi, jo uz mājām koferis paliek diezgan pilnāks. Šāda iespēja ir jāizmanto, semestra vielu var apgūt jeb kurā brīdī, bet studijas paskrien ļoti ātri un šie gadi, kas mums ir doti, jāizmanto, lai uzzinātu arī par sevi.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas