Erasmus pieredzes stāsts - Čehija

2022. gada 19. oktobris

Mani sauc Katrīna, šobrīd studēju Ventspils Augstskolā, ceturtajā kursā, programmā “Tulkošana” un pēdējos divus semestrus pavadīju Čehijas dienvidos, pilsētā České Budějovice. Pēc šī gada ārzemēs es teiktu, ka esmu ieguvusi tik daudz un patiesi sapratusi, ko nozīmē paplašināt savu redzes loku.


Erasmus+ mobilitātei pieteicos jau 2019. gadā un par savu galamērķi sākumā izvēlējos Porto, Portugāli, taču pienāca visiem zināmā pandēmija, un diemžēl sanāca savu mobilitāti pārcelt divas reizes, līdz beigās izdomāju to atcelt. Pavisam cerības uz iespēju izmantot Erasmus savu studiju laikā neatmetu, tāpēc ar draudzeni izdomājām pēdējā brīdī pieteikties uz 2021. gada rudens semestri Čehijā. Kā notiks, tā jānotiek.

Un tas notika! Ierados Čehijā ar savu koferīti un biju gatava tur pavadīt nākamos piecus mēnešus. Čehu valodā nezināju pat kā pateikt “labdien”, bet es nebiju tāda vienīgā. Pa visam ātri sanāca satikt daudzus studentus no dažādām valstīm, piemēram, no Spānijas, Vācijas, Francijas un pat ASV un Nepālas. Patiesībā mēs visi esam tik atšķirīgi, bet mūs vienoja tas fakts, ka pavadīsim šo semestri šeit kopā, tāpēc ātri sadraudzējāmies, bieži tikāmies un devāmies uz vairākiem pasākumiem kopā.


Takā VeA darbojos Studentu padomē, bija ļoti interesanti redzēt, kā darbojas citas augstskolas studentu organizācijas, un izjust, kā tas ir būt ārzemju studentam prom no mājām. Līdz ar to varēju iedvesmoties un noskatīt dažas idejas, kuras vēlētos ieviest arī šeit. Viņu ESN (jeb Erasmus Student Network) sastāvēja no dažiem čehu studentiem, kuri veidoja mums vairākas ekskursijas, pārgājienus, ballītes un kultūras vakarus. Šis bija viens no galvenajiem iemesliem, kas palīdzēja iejusties un patiesi izbaudīt Erasmus laiku.


Bieži tiek teikts, ka Erasmus ir lielisks laiks, ko nekad neaizmirsīsi – pilnīgi piekrītu, bet otra puse Erasmus ir tāda, ka lielāko daļu laika tu mēģini nepazaudēties svešā valstī, vajadzīgajos dokumentos un svešas skolas sistēmā. Varbūt izklausās ļoti nepatīkami, bet uzskatu, ka no tā visvairāk var augt. Man paveicās, ka devos ar draudzeni un varējām kopā brīžiem krist panikā un smieties par mūsu neveiksmēm. Piemēram, abas bijām pieteikušās franču valodai, jo bijām sapratušas, ka tā būs iesācēju līmenī, diezgan ātri uzzinājām, ka atnācām uz maģistra līmeņa klasi (jeb C1 līmeni). Taču tā vietā, lai uzreiz dotos prom, jo acīmredzot šis nav mums, mēs stundu sēdējām, nesaprazdamas, ko citi stāsta. Kad pienāca mūsu kārta iepazīstināt ar sevi (mēs kaut kā palikām pašas pēdējās), mēs ar minimālām franču valodas zināšanām mēģinājām paskaidrot, ka esam atnākušas uz nepareizo kursu, un kaut kādā veidā tas laikam izdevās un varējām doties. Pēc tam ātri sapratām, kā ir atrodams kursa apraksts, ar kuru ir ļoti ieteicams kārtīgi iepazīties, un bija vienkārši šo kursu aizstāt ar citu.


Šis ir tikai viens no mazajiem stāstiem, ko varētu pastāstīt no mūsu Erasmus pieredzes, domāju katrs, kurš ir pavadījis semestri ārzemēs varētu ilgi stāstīt par saviem piedzīvojumiem, bet, kad tie pārpratumi un bailes tiek pārvarēti, tu iemācies tik daudz ko gan par sevi, gan par jauno vidi sev apkārt. Erasmus ir lielisks veids, kā uzzināt vairāk par dzīvošanu ārzemēs, jo jeb kurā brīdī tu vari sazināties ar Erasmus koordinatoru, kurš palīdzēs ar visdažādākajām problēmām (arī iedrošinās tevi pagarināt savu Erasmus). Ir viegli iegrimt mājas drošībā un pierast pie ierastā. Lai gan doties kārtot lietas citā valstī sākumā liekas bailīgi, pēc tam, kad tas plāksteris ir norauts un varbūt pat kāda asara ir nobirusi, tu saproti, ka esi kaut ko iemācījies, palicis drošāks pats par sevi un zini, ka visu dzīvē var kaut kā risināt.


Erasmus ir viens no spilgtākajiem maniem dzīves notikumiem un domāju tas nemainīsies, jo katra diena bija vesels piedzīvojums. Reti bija nedēļas nogale, kuru pavadīju vienkārši sēžot istabiņā, atpūšoties. Mēs pēc iespējas vairāk centāmies ieraudzīt gan no Čehijas, gan no apkārtējām valstīm, piemēram, Austriju, Ungāriju un Itāliju. Takā transports bija salīdzinoši lēts, likās grēks neizmantot to iespēju aizbraukt ar vilcienu uz kādu apkārtējo pilsētiņu vai skaisto Prāgu un vienkārši paklīst pa ieliņām. Dažreiz saka, ka ārzemēs gaiss liekas labāks, bet, godīgi sakot, tas noteikti attiecas uz Erasmus. Lai arī ir posms, kad iestājas kultūršoks, pārsvarā tu vienkārši izbaudi katru mazo mirkli, saulīte silda vairāk (salīdzinot ar Latvijas auksto ziemu, Čehijā siltums bija dāsns), maize liekas garšīgāka un visas iespējas ir jāizmanto, jo kad tad vēl.



Ja kāds vēl domā, braukt vai nebraukt, es teiktu, jādomā tik par lietām, ko ņem līdzi, jo uz mājām koferis paliek diezgan pilnāks. Šāda iespēja ir jāizmanto, semestra vielu var apgūt jeb kurā brīdī, bet studijas paskrien ļoti ātri un šie gadi, kas mums ir doti, jāizmanto, lai uzzinātu arī par sevi.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
Autors Rota Rulle 2026. gada 11. marts
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā.  Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
Autors Rota Rulle 2026. gada 10. marts
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Autors Rota Rulle 2026. gada 6. marts
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650 
Citas ziņas