Erasmus+ studijas Norvēģijā: Jekaterinas Gromovajas pieredzes stāsts

2026. gada 14. oktobris

Ventspils Augstskolas biznesa vadības studente Jekaterina Gromovaja izmantoja Erasmus+ sniegtās iespējas un devās studiju mobilitātē uz Norvēģiju. Studijas starptautiskā vidē, jaunas draudzības, iespaidīgā Norvēģijas daba un izkāpšana ārpus komforta zonas – tā Jekaterina raksturo savu Erasmus+ pieredzi. Kā Jekaterina aizvadīja semestri Norvēģijā – lasi pieredzes stāstu!

"Es izvēlējos doties Erasmus+ studiju mobilitātē, jo tā man šķita kā lieliska iespēja izkāpt ārpus savas komforta zonas, iepazīt jaunu vidi un paplašināt savu redzesloku. Vēlējos ne tikai iegūt akadēmisku pieredzi citā valstī, bet arī pārbaudīt sevi, dzīvojot un studējot citā valodā, citā kultūrā un pilnīgi jaunā ikdienas ritmā. Man bija svarīgi attīstīt savu patstāvību, komunikācijas prasmes un spēju pielāgoties dažādām situācijām, un Erasmus+ mobilitāte tam bija ideāla iespēja. 


Kad nolēmu pieteikties mobilitātei, sākumā man šķita, ka viss process būs ļoti sarežģīts, laikietilpīgs un pilns ar neskaidrībām. Tomēr realitātē viss noritēja daudz vieglāk un ātrāk, nekā biju gaidījusi. No savas universitātes saņēmu detalizētus norādījumus un vērtīgus ieteikumus par katru mobilitātes posmu – sākot no dokumentu sagatavošanas līdz pat ierašanās brīdim Norvēģijā. Tāpat visa procesa laikā jutu lielu atbalstu un atsaucību. Arī uzņemošās augstskolas pārstāvji Norvēģijā bija ļoti draudzīgi, atvērti komunikācijai un vienmēr ātri un skaidri atbildēja uz jautājumiem. Viss bija organizēts ļoti profesionāli – gan iepazīšanās nedēļa, kuras laikā mums parādīja universitāti un pilsētu, gan pašas studijas, lekcijas un eksāmenu process. 


Mobilitātes laikā man bija iespēja iegūt daudz jaunu zināšanu un pieredzes no dažādu valsts profesoriem un lektoriem. Katrs no viņiem piedāvāja atšķirīgu skatījumu uz studiju priekšmetiem, balstoties uz savu profesionālo un kultūras pieredzi. Viens no pasniedzējiem bija no Norvēģijas, savukārt citi – no Austrālijas un Somijas. Katram bija unikāla pieeja mācību procesam, interesanti dzīves un darba pieredzes stāsti, kā arī atšķirīgas metodes, kas studijas padarīja daudz dinamiskākas un aizraujošākas. Šī starptautiskā vide man palīdzēja paskatīties uz daudzām lietām plašāk un kritiskāk. 


Viens no lielākajiem ieguvumiem mobilitātes laikā noteikti bija jaunie cilvēki un draudzības, ko ieguvu. Man bija iespēja iepazīties ar studentiem no dažādām valstīm – Anglijas, Somijas, Francijas, Kazahstānas un daudzām citām. Dzīvojot un studējot kopā ar cilvēkiem no tik atšķirīgām kultūrām, es iemācījos būt atvērtāka, labāk saprast citus cilvēkus un paskatīties uz pasauli no dažādām perspektīvām. Tieši cilvēki apkārt padarīja šo pieredzi īpašu, un pateicoties viņiem mobilitātes laiks pagāja ļoti ātri, interesanti un emocionāli piepildīti. Viens no spilgtākajiem iespaidiem noteikti bija Norvēģijas daba un kultūra. Norvēģija ir pazīstama ar savām iespaidīgajām ainavām, kalniem un ziemeļblāzmu, un man bija iespēja to visu redzēt savām acīm. Daba tur šķiet gandrīz nereāla – kalni, fjordi un svaigs gaiss rada īpašu atmosfēru. Mani ļoti pārsteidza arī norvēģu dzīvesveids un ikdienas paradumi. Piemēram, svētdienās gandrīz viss ir slēgts, tāpēc cilvēki savu laiku plāno iepriekš. Tāpat norvēģi ir ļoti aktīvi un sportiski – neatkarīgi no laikapstākļiem, cilvēki skrien, dodas pārgājienos, slēpo vai pavada laiku dabā. Es nekad iepriekš nebiju redzējusi tik daudz cilvēku, kuri ikdienā tik daudz kustas un rūpējas par savu fizisko un mentālo labsajūtu. 


 Ja Tev kaut reizi ir radusies doma par došanos Erasmus+ mobilitātē, noteikti izmanto šo iespēju. Tā ir unikāla pieredze, kas ļauj ne tikai iepazīt pasauli un citas kultūras, bet arī daudz vairāk iepazīt pašam sevi. Mobilitāte palīdz kļūt patstāvīgākam, drosmīgākam un atvērtākam pret jauniem izaicinājumiem. Sākumā var šķist biedējoši doties uz citu valsti, kur ir cita valoda, kultūra un vide, taču ar laiku pie visa pierod, un tieši tas padara šo pieredzi tik vērtīgu. Mans galvenais ieteikums būtu nebaidīties iziet ārpus savas komforta zonas, savlaicīgi sagatavot visus nepieciešamos dokumentus un būt atbildīgam, dzīvojot ārzemēs. Ja dosies uz Norvēģiju, noteikti nogaršo tradicionālās vafeles ar brūno sieru, apmeklē saunu un izmanto iespēju doties pārgājienos kalnos – īpaši svētdienās, kad daba un miers tur rada neaizmirstamu atmosfēru."

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare • 2026. gada 14. oktobris
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) organizē semināru “Mākslīgā intelekta rīki un aģenti. To izmantošana programmatūras izstrādē un radioastronomijas datu apstrādē”, lai iepazīstinātu ar mākslīgā intelekta (MI) aģentu iespējām un to praktisko pielietojumu viedo tehnoloģiju attīstībā un zinātniskajā pētniecībā. Seminārs notiks 15. oktobrī plkst. 10.30 un to vadīs VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 12. oktobris
Turpinot dalību mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektā, Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centrs 2026./2027. studiju gada rudens semestrī piedāvā apgūt divas jaunas mikrokvalifikācijas izglītības programmas. Šajā mācību semestrī jau tika uzsāktas trīs mikrokvalifikāciju izglītības programmas: “Biznesa angļu valoda”, “Komunikācija profesionālajā vidē” un “Organizācijas tēls un reklāma”. Ņemot vērā lielo interesi un pieprasījumu pēc šīm programmām, Ventspils Augstskola turpina paplašināt mikrokvalifikāciju piedāvājumu, izstrādājot vēl divas jaunas programmas. Projekta otrajā kārta Ventspils Augstskola piedāvā apguvei divas jaunas mācību programmas:
Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. oktobris
Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs aicina uz nākamo lekciju cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai” tikšanos, kas būs veltīta pandēmiju ietekmei, veselībai, pārtikas drošībai un zinātnes nozīmei mūsu ikdienā. Tikšanās notiks 24. oktobrī plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā, un tās viesis būs Dr. med. vet. Aivars Bērziņš , Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Pasākuma laikā tiks aplūkotas šādas tēmas: Kā pandēmijas ir mainījušas pasauli? Vai nākamā pandēmija jau ir sākusies? Ko mums māca “Viena veselība”?;  Vai mana pārtika tiešām ir droša? Atbildība, risks un zinātne mūsu šķīvī. Tikšanās laikā dalībniekiem būs iespēja ne tikai uzzināt vairāk par šiem jautājumiem, bet arī kopīgi diskutēt par to nozīmi mūsu ikdienā. Dalība pasākumā ir bez maksas . Pieteikšanās: https://venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas/ Papildu informācija: mic@venta.lv
Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. oktobris
Jau devīto gadu pēc kārtas mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal” piešķīra stipendiju Ventspils Augstskolas (VeA) studentam. Šogad stipendiju, iespēju gūt praktisku pieredzi uzņēmumā, kā arī unikālo balvu ieguva bakalaura studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” 2. kursa studente Aļika Avtuhova. Uz “Bucher Municipal” stipendiju pretendēja četri Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studenti, kuri Ventspils kinoteātrī “Kino Rio” tikās gan ar uzņēmuma, gan VeA pārstāvjiem, pārrunājot savus mērķus, sasniegumus un nākotnes ieceres. Šoreiz vislabāko iespaidu uz komisiju atstāja VeA otrā kursa studente Aļika Avtuhova, kurai tika piešķirta stipendija un iespēja gūt praktisku pieredzi uzņēmumā. Stipendijas ieguvēja atzīst, ka sarunas bijušas daudz interesantākas, nekā sākotnēji gaidīts. Līdzās ierastajiem jautājumiem par nākotnes plāniem, studentiem bija jāparāda spēja domāt radoši un risināt izaicinājumus uzņēmējdarbībā. Piemēram, Aļikai bija jāpastāsta, kā viņa rīkotos, ja būtu atbildīga par kinoteātra darbību un būtu jāuzlabo tā finansiālā situācija. Uzņēmums “Bucher Municipal” VeA studentus atbalsta kopš 2018. gada, sniedzot gan finansiālu atbalstu, gan ļaujot tuvāk iepazīt uzņēmējdarbības vidi. “Mēs vēlamies būt uzņēmums, kas ne tikai ražo, bet arī iegulda vidē, kurā darbojas. Ventspils Augstskola ir nozīmīga pilsētas daļa, un mums ir svarīgi stiprināt saikni starp augstskolu, uzņēmējdarbību un jauniešiem. Ne katram stipendiātam pēc studijām ir jānonāk Bucher Municipal – arī tad, ja jaunietis izvēlas citu uzņēmumu vai nozari, mēs esam devuši savu ieguldījumu viņa izaugsmē. Savukārt, ja kādu dienu viņš izvēlas pievienoties mūsu komandai, tas, protams, ir ļoti patīkams rezultāts,” saka Mikus Brakanskis, Bucher Municipal Ventspils ražotnes vadītājs.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. oktobris
2. oktobrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pētnieki piedalījās zinātniskajā konferencē „Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai 80: no terminu mantojuma līdz zināšanu nākotnei”, kas notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā. Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Asoc. prof. Dr. philol. Jānis Veckrācis uzstājās ar referātu „Ģeogrāfijas leksikas attīstība mācību grāmatās latviešu valodā: 19. gs. otrā puse – 20. gs. sākums”. TSF doktorante Anna Rudzīte iepazīstināja ar referātu „Mūzikas terminoloģijas sistematizācija un attīstība profesora Jāņa Torgāna darbos: tradīcija, inovācija un institucionālie izaicinājumi”, bet doktorante Anna Šēfere – ar referātu „Tūrisma terminogrāfija Latvijā: no tradicionālajiem leksikogrāfiskajiem avotiem līdz digitālajiem terminoloģijas resursiem”. Programmā bija arī daudz citu vērtīgu referātu par terminoloģijas pārvaldību, vēsturi un nozaru attīstību; notika interesantas diskusijas jautājumu sadaļā, kā arī neformālas sarunas ar kolēģiem, kontaktu veidošana un domapmaiņa.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. oktobris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes asociētā profesore un pētniece Silga Sviķe no 29. septembra līdz 1. oktobrim ar pētījumu “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” piedalījās Eiropas Leksikogrāfijas asociācijas 22. kongresā “Lexicography in the Age of AI ”, kas norisinājās Vīnē, Austrijā. Kongresu organizēja Austrijas Zinātņu akadēmija ( Österreichische Akademie der Wissenschaften ). S. Sviķes pētījumā “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” analizēti Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta izdoto daudzvalodu jaunvārdu vārdnīcu (Multilingual Dictionary of New Words) astoņi izdevumi (2010–2024), īpašu uzmanību pievēršot latviešu un lietuviešu jaunvārdu atspoguļojumam vārdnīcās. Apvienojot avotu kvalitatīvo analīzi ar ekscerpētā materiāla kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, tika izveidota datu kopa ar 184 neoloģismu lietojuma piemēriem, kas atbilst 87 atšķirīgām leksiskajām vienībām (69 latviešu un 18 lietuviešu). Analīze liecina, ka vārdnīcas makrostruktūra laika gaitā mainījusies no sākotnējā hierarhiski veidotā šķirkļu formāta uz vienkāršāku, integrētu struktūru. Mainījies arī redakcionālais modelis: 4.–7. izdevumā (2013–2019) rādītājs bija kumulatīvs un tajā tika saglabāti visi iepriekš iekļautie latviešu šķirkļa vārdi, savukārt 8. izdevumā (2024) rādītājs vairs nav kumulatīvs un tajā iekļauti tikai jaunākā laika posma jaunvārdi. Pētījuma rezultāti rāda, ka vārdnīcās visā to izdošanas vēsturē nav izmantots viens, stabils leksiskā “jaunuma” kritērijs. Tas rosina veikt plašāku pētījumu – kā leksikogrāfiem noteikt, cik ilgi vārds uzskatāms par jaunvārdu, un kā to skaidri parādīt vārdnīcas lietotājiem. Kongresā pulcējās un savus pētījumus prezentēja vairāk nekā 300 dalībnieki no dažādām pasaules valstīm. Kongresa tematika atspoguļoja mūsdienu leksikogrāfijas galvenās attīstības tendences. Liela daļa pētījumu bija veltīta mākslīgā intelekta rīku un lielo valodas modeļu izmantošanai praktiskajā leksikogrāfijā – definīciju un vārdnīcas piemēru ģenerēšanai, divvalodu vārdnīcu apvēršanai, neoloģismu izpētei, vēsturisko vārdnīcu digitalizācijai –, kā arī jautājumam par vārdnīcu lomu laikā, kad valodas jautājumu risināšanai arvien biežāk izmanto tērzēšanas robotus. Referātos tika apspriesta speciālā leksikogrāfija un resursu izstrāde nozaru tekstu tulkošanai, neoloģija, vēsturiskā un mācību leksikogrāfija, vārdnīcu lietošanas paradumi, kā arī leksikogrāfijas risinājumi t. s. mazajām, līdz šim mazāk pētītajām un apdraudētajām valodām. 
Citas ziņas