Intervija ar Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīva “Strautuguns” jauno vadītāju

2023. gada 7. jūnijs

Iepriekš jau stāstījām, ka Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīvs (JDK) “Strautuguns” ieguvis ceļa zīmi uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas tika sasniegts pateicoties dejotāju un jaunās vadītājas Agneses Sarmas degsmei, jo sagatavošanās laiks līdz skatei bija tikai trīs mēneši. Par JDK “Strautuguns” jauno vadītāju Agnesi Sarmu kā spēcīgu personību liecina ne vien spēja palīdzēt jauniešiem iegūt vērtīgo ceļa zīmi uz latviešiem tik nozīmīgo notikumu, bet arī labās atsauksmes no pašiem dejotājiem. Devāmies noskaidrot vairāk par Agnesi un viņas būtisko lomu VeA deju kolektīva virzībā uz nospraustajiem mērķiem. 


Pastāsti mazliet par sevi! 


Mani sauc Agnese Sarma. Esmu daudzbērnu mamma. 😊 Pati esmu liepājniece, taču, kopš devos uz Jelgavu studēt būvniecību, Liepājā dzīvot neesmu atgriezusies, bet braucu ciemos pie radiem, kuri visi dzīvo Liepājā. Pēc profesijas esmu būvinženieris, strādāju pamatdarbā kā būvinspektors Ventspils novada pašvaldībā un, paralēli darbam, vadu trīs deju kolektīvus – vidējās paaudzes deju kolektīvus Tārgalē un Usmā, un tagad arī Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīvu. Pats svarīgākais, ka tie visi ir ieguvuši ceļa zīmi uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem! 


Pastāsti, kā aizsākās Tavs ceļš dejošanā!


Tas bija agrā bērnībā, jo, kā vairums ģimenēs, bērnus pieteica deju nodarbībām, arī mani sākumskolā pieteica dejās. Dejoju gan tautiskās, gan modernās dejas. Pēc ceturtās klases aizgāju dejot uz tautas deju ansambli “Vaduguns” Liepājā. Vēlāk, studiju laikā, turpināju dejot tautas deju ansamblī “Kalve”, kur es arī pavadīju daudzus gadus. Tāpēc par mani var teikt, kā sāku 1.klasē dejot, tā līdz šim esmu ciešā saistībā ar tautiskajām dejām, taču pēc pirmā bērna piedzimšanas esmu pārgājusi uz deju kolektīvu vadīšanu, pati vairs kolektīvā nedejoju. 


Kā nonāci līdz JDK Strautuguns vadīšanai?


Saņēmu zvanu no Ventspils Kultūras centra, uzaicināja, lai atnāku parunāties par šādu iespēju. Tā kā esmu ļoti noslogota, likās, ka šis piedāvājums man nav aktuāls, taču pārrunās satiekot pašus dejotājus, kuri mani uzrunāja personīgi un pārliecināja ar savu lielo gribasspēku, es nespēju atteikt. Mana sirds sāpēja, uzzinot, ka jauniešiem nav iespēja piedalīties Latvijas dziesmu un deju svētkos tikai tāpēc, ka nav vadītājas. Tā nu es piekritu palīdzēt šos jauniešus sagatavot vasarā gaidāmajiem dziesmu un deju svētkiem. 


Vēlos teikt lielu paldies Zanei Jansonei, kas man palīdzēja un aizstāja brīžos, kad pārklājās deju mēģinājumi divos kolektīvos. Kā, piemēram, trešdienās ievadīju deju nodarbību JDK “Strautuguns” jauniešiem, tad manu darbu pārņēma Zane un es steidzos uz nākamo mēģinājumu. Diemžēl, Zane šobrīd ir pārcēlusies uz dzīvi Rīgā, un man vairs nav palīga, tāpēc slodze ir kļuvusi vēl intensīvāka. 


Pastāsti par jauniešiem, kas dejo Tavā kolektīvā!


Deju kolektīvā nav tikai latvieši, tāpēc nodarbību pamatā vadu latviski, bet jaunieši viens otram palīdz ar anglisko tulkojumu. Kolektīvā dejo arī jaunieši no Taizemes, Japānas, Ķīnas un Grieķijas. Patiesībā pārsteidzoši liekas tas, ka šie jaunieši, kas nesaprot latviešu valodu, bieži manas idejas un norādes uztver labāk, nekā vietējie dejotāji. 


Kopumā jāsaka, ka jaunieši ir ļoti centīgi. Mums ir noruna, ja nesanāk apmeklēt treniņu, dubultā jātrenējas mājās un soļi jāapgūst pašam. Jo dzīve ir dzīve, mēs slimojam, rakstām bakalaura darbus, strādājam, bet mērķis šobrīd ir viens – dalība Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Man ir liels prieks, ka jaunieši ir ļoti mērķtiecīgi un grib sasniegt labus rezultātus, par to liecina arī labie rezultāti, ko sasniedzām skatē.


Skatē ieguvāt ceļa zīmi uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Kā notiek gatavošanās lielajam notikumam? 


Jāsāk ar to, ka gatavošanās skatei jau bija ļoti grūts process. Sviedri un asaras gāja pa gaisu. Rīkoju vairākas deju nometnes, trenējāmies arī sestdienās un svētdienās, jo pilns sastāvs, kas ir astoņi pāri mums nokomplektējās divas nedēļas pirms skates. Šobrīd esam pilnā sastāvā, puiši mums ir tikai astoņi, meitenes vairāk. Dziesmu un deju svētkos mums paredzēts uzstāties ar sešām dejām. Meitenes un puiši jau ir sarunājuši, kurās dejās pamainīsies, lai uzstāties tiek visi. 


Jāsaka, ka, lai nonāktu līdz labam rezultātam, ieguldījums ir ļoti liels. Bieži esmu prom no ģimenes, jo mēģinājumi ir ne vien darba dienās, bet arī brīvdienās. Piemēram, pirms skates vienā sestdienā rīkoju deju nometnes visiem trim saviem deju kolektīviem, sākām pulksten 10.00 un mājas biju 20.00 vakarā. 



Kādi ir Tavi nākotnes plāni kā deju kolektīva vadītājai? 


Pirms dziesmu un deju svētkiem dejot gribētāju ir daudz, bet ir jāskatās kas būs pēc svētkiem. Jo iestājas tā saucamais “tukšais gads”. Bet es ļoti ceru, ka JDK “Strautuguns” turpinās dejot un ies uz savu mērķi – vietu A grupā. Es jauniešiem atgādinu, ka pirmais solis ir būt ļoti labai B grupai un tad jau turpinām iet uz augstāko mērķi, ko es no sirds arī novēlu sasniegt. Ļoti ceru, ka mūsu dzīves ceļi turpinās krustoties, bet pats galvenais, lai deju kolektīvs nepazūd un ar tādu pat sparu turpina virzīties uz priekšu… Jo mēs taču vēlamies braukt arī uz “Gaudeamus”! 😊


Vai uzņemat arī jaunus dejotgribētājus?


Jā, esam atvērti jauniem dalībniekiem. 


Kāds būtu Tavs novēlējums jauniešiem, studentiem? 


Novēlu nepazaudēt savu dzīves degsmi. Vajag atcerēties, ka dzīvē viss neaprobežojas ar studijām un darbu, vajag arī savu hobiju, kurā var smelties milzīgu dzīvesprieku. Novēlu “saslimt” ar dejām! 😊 Tā kā, piemēram, mūsu ārvalstu jaunieši ir aizrāvušies ar latviešu kultūru, novēlu, lai paši latvieši tik ļoti aizraujas ar savu kultūru un jūtas piederīgi, lepojas ar to, ka ir latvieši, lepojas ar savu tautastērpu un parāda savu lepnumu caur deju! 

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Autors Rota Žagare 2026. gada 22. aprīlis
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniedz iespēju piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā", ko vadīs vieslektore Inese Vaivare, LAPAS direktore, LPA darba grupas NVO civilajā aizsardzībā vadītāja un Baltijas jūras civilās aizsardzības tīkla BSR-NOVA vadītāja. Datums: 5.maijs Laiks: 16.15–17.45 Valoda: Angļu Vieta: Tiešsaistē Pieslēgšanās vieslekcijai: ZOOM Meeting ID: 984 9439 2957 Passcode: 773257
Citas ziņas