Intervija ar jauniešu deju kolektīva “Strautuguns” jauno vadītāju

Intervija ar Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīva “Strautuguns” jauno vadītāju

2023. gada 7. jūnijs

Iepriekš jau stāstījām, ka Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīvs (JDK) “Strautuguns” ieguvis ceļa zīmi uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas tika sasniegts pateicoties dejotāju un jaunās vadītājas Agneses Sarmas degsmei, jo sagatavošanās laiks līdz skatei bija tikai trīs mēneši. Par JDK “Strautuguns” jauno vadītāju Agnesi Sarmu kā spēcīgu personību liecina ne vien spēja palīdzēt jauniešiem iegūt vērtīgo ceļa zīmi uz latviešiem tik nozīmīgo notikumu, bet arī labās atsauksmes no pašiem dejotājiem. Devāmies noskaidrot vairāk par Agnesi un viņas būtisko lomu VeA deju kolektīva virzībā uz nospraustajiem mērķiem.

Pastāsti mazliet par sevi!

Mani sauc Agnese Sarma. Esmu daudzbērnu mamma. 😊 Pati esmu liepājniece, taču, kopš devos uz Jelgavu studēt būvniecību, Liepājā dzīvot neesmu atgriezusies, bet braucu ciemos pie radiem, kuri visi dzīvo Liepājā. Pēc profesijas esmu būvinženieris, strādāju pamatdarbā kā būvinspektors Ventspils novada pašvaldībā un, paralēli darbam, vadu trīs deju kolektīvus – vidējās paaudzes deju kolektīvus Tārgalē un Usmā, un tagad arī Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīvu. Pats svarīgākais, ka tie visi ir ieguvuši ceļa zīmi uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem!

Pastāsti, kā aizsākās Tavs ceļš dejošanā!

Tas bija agrā bērnībā, jo, kā vairums ģimenēs, bērnus pieteica deju nodarbībām, arī mani sākumskolā pieteica dejās. Dejoju gan tautiskās, gan modernās dejas. Pēc ceturtās klases aizgāju dejot uz tautas deju ansambli “Vaduguns” Liepājā. Vēlāk, studiju laikā, turpināju dejot tautas deju ansamblī “Kalve”, kur es arī pavadīju daudzus gadus. Tāpēc par mani var teikt, kā sāku 1.klasē dejot, tā līdz šim esmu ciešā saistībā ar tautiskajām dejām, taču pēc pirmā bērna piedzimšanas esmu pārgājusi uz deju kolektīvu vadīšanu, pati vairs kolektīvā nedejoju.

Kā nonāci līdz JDK Strautuguns vadīšanai?

Saņēmu zvanu no Ventspils Kultūras centra, uzaicināja, lai atnāku parunāties par šādu iespēju. Tā kā esmu ļoti noslogota, likās, ka šis piedāvājums man nav aktuāls, taču pārrunās satiekot pašus dejotājus, kuri mani uzrunāja personīgi un pārliecināja ar savu lielo gribasspēku, es nespēju atteikt. Mana sirds sāpēja, uzzinot, ka jauniešiem nav iespēja piedalīties Latvijas dziesmu un deju svētkos tikai tāpēc, ka nav vadītājas. Tā nu es piekritu palīdzēt šos jauniešus sagatavot vasarā gaidāmajiem dziesmu un deju svētkiem.

Vēlos teikt lielu paldies Zanei Jansonei, kas man palīdzēja un aizstāja brīžos, kad pārklājās deju mēģinājumi divos kolektīvos. Kā, piemēram, trešdienās ievadīju deju nodarbību JDK “Strautuguns” jauniešiem, tad manu darbu pārņēma Zane un es steidzos uz nākamo mēģinājumu. Diemžēl, Zane šobrīd ir pārcēlusies uz dzīvi Rīgā, un man vairs nav palīga, tāpēc slodze ir kļuvusi vēl intensīvāka.

Pastāsti par jauniešiem, kas dejo Tavā kolektīvā!

Deju kolektīvā nav tikai latvieši, tāpēc nodarbību pamatā vadu latviski, bet jaunieši viens otram palīdz ar anglisko tulkojumu. Kolektīvā dejo arī jaunieši no Taizemes, Japānas, Ķīnas un Grieķijas. Patiesībā pārsteidzoši liekas tas, ka šie jaunieši, kas nesaprot latviešu valodu, bieži manas idejas un norādes uztver labāk, nekā vietējie dejotāji.

Kopumā jāsaka, ka jaunieši ir ļoti centīgi. Mums ir noruna, ja nesanāk apmeklēt treniņu, dubultā jātrenējas mājās un soļi jāapgūst pašam. Jo dzīve ir dzīve, mēs slimojam, rakstām bakalaura darbus, strādājam, bet mērķis šobrīd ir viens – dalība Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Man ir liels prieks, ka jaunieši ir ļoti mērķtiecīgi un grib sasniegt labus rezultātus, par to liecina arī labie rezultāti, ko sasniedzām skatē.

Skatē ieguvāt ceļa zīmi uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Kā notiek gatavošanās lielajam notikumam?

Jāsāk ar to, ka gatavošanās skatei jau bija ļoti grūts process. Sviedri un asaras gāja pa gaisu. Rīkoju vairākas deju nometnes, trenējāmies arī sestdienās un svētdienās, jo pilns sastāvs, kas ir astoņi pāri mums nokomplektējās divas nedēļas pirms skates. Šobrīd esam pilnā sastāvā, puiši mums ir tikai astoņi, meitenes vairāk. Dziesmu un deju svētkos mums paredzēts uzstāties ar sešām dejām. Meitenes un puiši jau ir sarunājuši, kurās dejās pamainīsies, lai uzstāties tiek visi.

Jāsaka, ka, lai nonāktu līdz labam rezultātam, ieguldījums ir ļoti liels. Bieži esmu prom no ģimenes, jo mēģinājumi ir ne vien darba dienās, bet arī brīvdienās. Piemēram, pirms skates vienā sestdienā rīkoju deju nometnes visiem trim saviem deju kolektīviem, sākām pulksten 10.00 un mājas biju 20.00 vakarā.

Kādi ir Tavi nākotnes plāni kā deju kolektīva vadītājai?

Pirms dziesmu un deju svētkiem dejot gribētāju ir daudz, bet ir jāskatās kas būs pēc svētkiem. Jo iestājas tā saucamais “tukšais gads”. Bet es ļoti ceru, ka JDK “Strautuguns” turpinās dejot un ies uz savu mērķi – vietu A grupā. Es jauniešiem atgādinu, ka pirmais solis ir būt ļoti labai B grupai un tad jau turpinām iet uz augstāko mērķi, ko es no sirds arī novēlu sasniegt. Ļoti ceru, ka mūsu dzīves ceļi turpinās krustoties, bet pats galvenais, lai deju kolektīvs nepazūd un ar tādu pat sparu turpina virzīties uz priekšu… Jo mēs taču vēlamies braukt arī uz “Gaudeamus”! 😊

Vai uzņemat arī jaunus dejotgribētājus?

Jā, esam atvērti jauniem dalībniekiem.

Kāds būtu Tavs novēlējums jauniešiem, studentiem?

Novēlu nepazaudēt savu dzīves degsmi. Vajag atcerēties, ka dzīvē viss neaprobežojas ar studijām un darbu, vajag arī savu hobiju, kurā var smelties milzīgu dzīvesprieku. Novēlu “saslimt” ar dejām! 😊 Tā kā, piemēram, mūsu ārvalstu jaunieši ir aizrāvušies ar latviešu kultūru, novēlu, lai paši latvieši tik ļoti aizraujas ar savu kultūru un jūtas piederīgi, lepojas ar to, ka ir latvieši, lepojas ar savu tautastērpu un parāda savu lepnumu caur deju!

< Vecāka ziņa

Jaunāka ziņa >

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris

Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris

Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris

Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju . Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.

Asamblejā VSRC vadošais pētnieks prezentē radioastronomijas attīstību Latvijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 4. septembris

Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.

Lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” atgriežas ar jaunām tēmām un personībām

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris

Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos.

IKT stipendiju pasniegšana 2026