Iepriekš jau stāstījām, ka Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīvs (JDK) “Strautuguns” ieguvis ceļa zīmi uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas tika sasniegts pateicoties dejotāju un jaunās vadītājas Agneses Sarmas degsmei, jo sagatavošanās laiks līdz skatei bija tikai trīs mēneši. Par JDK “Strautuguns” jauno vadītāju Agnesi Sarmu kā spēcīgu personību liecina ne vien spēja palīdzēt jauniešiem iegūt vērtīgo ceļa zīmi uz latviešiem tik nozīmīgo notikumu, bet arī labās atsauksmes no pašiem dejotājiem. Devāmies noskaidrot vairāk par Agnesi un viņas būtisko lomu VeA deju kolektīva virzībā uz nospraustajiem mērķiem. 

Pastāsti mazliet par sevi! 

Mani sauc Agnese Sarma. Esmu daudzbērnu mamma. 😊 Pati esmu liepājniece, taču, kopš devos uz Jelgavu studēt būvniecību, Liepājā dzīvot neesmu atgriezusies, bet braucu ciemos pie radiem, kuri visi dzīvo Liepājā. Pēc profesijas esmu būvinženieris, strādāju pamatdarbā kā būvinspektors Ventspils novada pašvaldībā un, paralēli darbam, vadu trīs deju kolektīvus – vidējās paaudzes deju kolektīvus Tārgalē un Usmā, un tagad arī Ventspils Augstskolas jauniešu deju kolektīvu. Pats svarīgākais, ka tie visi ir ieguvuši ceļa zīmi uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem! 

Pastāsti, kā aizsākās Tavs ceļš dejošanā!

Tas bija agrā bērnībā, jo, kā vairums ģimenēs, bērnus pieteica deju nodarbībām, arī mani sākumskolā pieteica dejās. Dejoju gan tautiskās, gan modernās dejas. Pēc ceturtās klases aizgāju dejot uz tautas deju ansambli “Vaduguns” Liepājā. Vēlāk, studiju laikā, turpināju dejot tautas deju ansamblī “Kalve”, kur es arī pavadīju daudzus gadus. Tāpēc par mani var teikt, kā sāku 1.klasē dejot, tā līdz šim esmu ciešā saistībā ar tautiskajām dejām, taču pēc pirmā bērna piedzimšanas esmu pārgājusi uz deju kolektīvu vadīšanu, pati vairs kolektīvā nedejoju. 

Kā nonāci līdz JDK Strautuguns vadīšanai?

Saņēmu zvanu no Ventspils Kultūras centra, uzaicināja, lai atnāku parunāties par šādu iespēju. Tā kā esmu ļoti noslogota, likās, ka šis piedāvājums man nav aktuāls, taču pārrunās satiekot pašus dejotājus, kuri mani uzrunāja personīgi un pārliecināja ar savu lielo gribasspēku, es nespēju atteikt. Mana sirds sāpēja, uzzinot, ka jauniešiem nav iespēja piedalīties Latvijas dziesmu un deju svētkos tikai tāpēc, ka nav vadītājas. Tā nu es piekritu palīdzēt šos jauniešus sagatavot vasarā gaidāmajiem dziesmu un deju svētkiem. 

Vēlos teikt lielu paldies Zanei Jansonei, kas man palīdzēja un aizstāja brīžos, kad pārklājās deju mēģinājumi divos kolektīvos. Kā, piemēram, trešdienās ievadīju deju nodarbību JDK “Strautuguns” jauniešiem, tad manu darbu pārņēma Zane un es steidzos uz nākamo mēģinājumu. Diemžēl, Zane šobrīd ir pārcēlusies uz dzīvi Rīgā, un man vairs nav palīga, tāpēc slodze ir kļuvusi vēl intensīvāka. 

Pastāsti par jauniešiem, kas dejo Tavā kolektīvā!

Deju kolektīvā nav tikai latvieši, tāpēc nodarbību pamatā vadu latviski, bet jaunieši viens otram palīdz ar anglisko tulkojumu. Kolektīvā dejo arī jaunieši no Taizemes, Japānas, Ķīnas un Grieķijas. Patiesībā pārsteidzoši liekas tas, ka šie jaunieši, kas nesaprot latviešu valodu, bieži manas idejas un norādes uztver labāk, nekā vietējie dejotāji. 

Kopumā jāsaka, ka jaunieši ir ļoti centīgi. Mums ir noruna, ja nesanāk apmeklēt treniņu, dubultā jātrenējas mājās un soļi jāapgūst pašam. Jo dzīve ir dzīve, mēs slimojam, rakstām bakalaura darbus, strādājam, bet mērķis šobrīd ir viens – dalība Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. Man ir liels prieks, ka jaunieši ir ļoti mērķtiecīgi un grib sasniegt labus rezultātus, par to liecina arī labie rezultāti, ko sasniedzām skatē.

Skatē ieguvāt ceļa zīmi uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Kā notiek gatavošanās lielajam notikumam? 

Jāsāk ar to, ka gatavošanās skatei jau bija ļoti grūts process. Sviedri un asaras gāja pa gaisu. Rīkoju vairākas deju nometnes, trenējāmies arī sestdienās un svētdienās, jo pilns sastāvs, kas ir astoņi pāri mums nokomplektējās divas nedēļas pirms skates. Šobrīd esam pilnā sastāvā, puiši mums ir tikai astoņi, meitenes vairāk. Dziesmu un deju svētkos mums paredzēts uzstāties ar sešām dejām. Meitenes un puiši jau ir sarunājuši, kurās dejās pamainīsies, lai uzstāties tiek visi. 

Jāsaka, ka, lai nonāktu līdz labam rezultātam, ieguldījums ir ļoti liels. Bieži esmu prom no ģimenes, jo mēģinājumi ir ne vien darba dienās, bet arī brīvdienās. Piemēram, pirms skates vienā sestdienā rīkoju deju nometnes visiem trim saviem deju kolektīviem, sākām pulksten 10.00 un mājas biju 20.00 vakarā. 

Kādi ir Tavi nākotnes plāni kā deju kolektīva vadītājai? 

Pirms dziesmu un deju svētkiem dejot gribētāju ir daudz, bet ir jāskatās kas būs pēc svētkiem. Jo iestājas tā saucamais “tukšais gads”. Bet es ļoti ceru, ka JDK “Strautuguns” turpinās dejot un ies uz savu mērķi – vietu A grupā. Es jauniešiem atgādinu, ka pirmais solis ir būt ļoti labai B grupai un tad jau turpinām iet uz augstāko mērķi, ko es no sirds arī novēlu sasniegt. Ļoti ceru, ka mūsu dzīves ceļi turpinās krustoties, bet pats galvenais, lai deju kolektīvs nepazūd un ar tādu pat sparu turpina virzīties uz priekšu… Jo mēs taču vēlamies braukt arī uz “Gaudeamus”! 😊

Vai uzņemat arī jaunus dejotgribētājus?

Jā, esam atvērti jauniem dalībniekiem. 

Kāds būtu Tavs novēlējums jauniešiem, studentiem? 

Novēlu nepazaudēt savu dzīves degsmi. Vajag atcerēties, ka dzīvē viss neaprobežojas ar studijām un darbu, vajag arī savu hobiju, kurā var smelties milzīgu dzīvesprieku. Novēlu “saslimt” ar dejām! 😊 Tā kā, piemēram, mūsu ārvalstu jaunieši ir aizrāvušies ar latviešu kultūru, novēlu, lai paši latvieši tik ļoti aizraujas ar savu kultūru un jūtas piederīgi, lepojas ar to, ka ir latvieši, lepojas ar savu tautastērpu un parāda savu lepnumu caur deju!