IZI VSRC īstenojis Eiropas Reģionālā fonda finansētu pētījuma projektu "H2-Compression"

2023. gada 6. decembris

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) 30. novembrī noslēdzās nozīmīgs lietišķo pētījumu projekts, kura īstenošanā gandrīz trīs gadu garumā bija iesaistītas četras organizācijas: kā galvenais partneris Ventspils Augstskola un kā sdarbības partneri valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona  Fizikālās Enerģētikas institūts, nodibinājums “Ventspils Augstskolas attīstības fonds” un AS “LATVO”. Projektu īstenoja 14 komandas darbinieki - zinātniskais un zinātnes tehniskais personāls, ka arī studenti.


Lietišķo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/20/A/185 “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2- Compression)” (turpmāk Projekts) tika īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”, 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” 4. kārtas ietvaros.


Aizvien vairāk valstu un uzņēmumu intensīvi konkurē par vadošo lomu tīro ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Pašlaik vairāk nekā 30 valstis ir izstrādājušas vai gatavo ūdeņraža stratēģijas, kas liecina par pieaugošu interesi par ūdeņraža nozares attīstību. Ir acīmredzams, ka ūdeņradim ir potenciāls sniegt būtisku ieguldījumu trīs svarīgāko uzdevumu risināšanā attiecībā uz enerģijas izmantošanu: Eiropas Savienības ilgtspējīgā ekonomiskā attīstība, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un gaisa piesārņojuma ierobežošana.


Pēdējos gados ūdeņraža enerģijas izmantošana transportā un ūdeņraža ekonomikas koncepcija ir guvusi jaunu un spēcīgu politisko atbalstu. Tajā pašā laikā strauji augošās tehnoloģijas ir radījušas iespēju izmantot ūdeņradi kā virzītājspēku nākotnes oglekļa ziņā neitrālai energosistēmai. Šīs iniciatīvas pamatā ir vēlme pēc energoapgādes drošības un neatkarības. Eiropas Savienība ir izvirzījusi vērienīgu mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, kas atbilst Eiropas Komisijas pamatnostādnēm.


Pētniecības projekta mērķis bija iegūt jaunas zināšanas un prasmes inovatīva tehnoloģiskā risinājuma izstrādei, lai saspiestu gāzveida ūdeņradi. Šajā sistēmā zemspiediena ūdeņraža gāze tiek saspiesta, pakāpeniski ievadot to vertikāli novietotos saspiešanas cilindros. Saspiešana tiek panākta, izmantojot šķidru virzuli, ko darbina augstspiediena hidrauliskais sūknis. Ierosinātā ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas tehnoloģija ir paredzēta kā kompresora pastiprinātājs degvielas uzpildes stacijā. Šī stacija var vai nu saņemt ūdeņradi, ko ieved kravas automašīnas tvertnēs, vai arī ierobežotā daudzumā ražot ūdeņradi uz vietas, izmantojot ūdens elektrolīzi. Šī risinājuma unikalitāte ir tā, ka tas ir pielāgojams mainīgiem ūdeņraža ieplūdes spiediena parametriem, un tas ļauj stabilizēt ūdeņraža uzkrāšanās procesu augstspiediena buferrezervuārā.


Projekta īstenošanas laikā tika veiksmīgi izpildīti visi izvirzītie uzdevumi, tostarp:

  • esošo tehnoloģiju analīze un ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas problēmu izpēte;
  • ūdeņraža saspiešanas procesa ar šķidro virzuli ticama skaitliskā modeļa izveide, izstrādājamās sistēmas termodinamisko parametru analīze un temperatūras izmaiņas gāzes saspiešanas laikā ierosinātajā risinājumā;
  • ar ūdeņraža gāzi saderīga darba šķidruma izvēle, kas piemērots izmantošanai kompresijā;
  • algoritmu kopuma izstrāde kompresijas procesu vadībai ūdeņraža saspiešanas sistēmā.
  • jaunas kompresijas kameras ģeometrijas tehnoloģijas izstrāde, kas ļauj samazināt gāzes temperatūru un putēšanu tvertnes iekšpusē, piepildot to ar darba šķidrumu zem augsta spiediena;
  • darba šķidruma plūsmas kompresijas kamerā skaitlisko modeļu izstrāde;
  • ciparu modeļu un kalibrēšanas metodoloģijas izstrāde digitālajam plūsmas skaitītājam;
  • enerģijas patēriņa noteikšana noteikta gāzes tilpuma saspiešanai.
  • kompresoru un augstspiediena ūdeņraža uzglabāšanas tvertņu, kas spēj izturēt spiedienu līdz 100 MPa, piemērotu materiālu analīze;
  • dokumentācijas sagatavošana tehnisko risinājumu patentēšanai;
  • projekta rezultātu sagatavošana publicēšanai zinātniskajos žurnālos un prezentēšanai konferencēs.
  • industriālo partneru atlase un izstrādātās sistēmas tehnisko parametru pielāgošana lietotāju vajadzībām.


Projekta rezultāts ir divas jaunas inovatīvas ūdeņraža saspiešanas tehnoloģijas, kas paredzētas izmantošanai ar ūdeņradi darbināmā pilsētas transporta degvielas uzpildes stacijās. Projekta ietvaros izstrādātie tehniskie risinājumi varētu būt īpaši interesanti turpmākai komercializācijai kopā ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ūdeņraža saspiešanu un ūdeņraža nozares attīstību. Ierosinātā koncepcija ir īpaši pievilcīga, ja to apvieno ar "zaļā" ūdeņraža izmantošanu, kas iegūts elektrolīzes ceļā, izmantojot vēja turbīnas, saules baterijas vai elektrotīklu.

Šis projekts, kas sākotnēji tika iecerēts kā rūpnieciskās pētniecības pasākums, ir nodrošinājis visiem projektā iesaistītajiem komandas dalībniekiem jaunas zināšanas un prasmes inovatīvu tehnoloģisko risinājumu radīšanā.


Projekta laikā iegūtie rezultāti ievērojami paplašināja izpratni par ūdeņraža ekonomikas nozari un skaidrāk identificēja tās nākotnes perspektīvas. Pateicoties šim projektam, pētnieku komanda pievienojās Latvijas Ūdeņraža aliansei. Pusotra gada laikā regulāri informējām apvienību par notiekošo pētījumu, dalījāmies ar projekta rezultātiem, meklējām potenciālos partnerus turpmākai sadarbībai, kā arī vienmēr bija pieejama aktuālā informācija ūdeņraža enerģētikas jomā.


Projekts tika uzsākts, ņemot vērā nozares vajadzības un risinot specifiskas problēmas ūdeņraža kompresijas jomā. Projekta sākumā bija paredzēts izstrādāt hidrauliskās saspiešanas tehnoloģiju un sasniegt TRL 5. līmeni. Projekta īstenošanas laikā tas tika īstenots pilnā apjomā. Deklarētās tehnoloģijas sistēma un komponenti (hidrauliskās kompresijas process, vadības sistēma, nepieciešamie darba šķidrumi, kompresijas kameras ģeometrija) tika testēti laboratorijas apstākļos un attiecīgajā vidē (ūdeņraža atmosfērā).


Turklāt pētījumi ļāva mums izstrādāt jaunu kompresijas kameras ģeometriju un apstiprināt to laboratorijā. Otrā tehnoloģiskā risinājuma izstrādes līmenis ir sasniedzis TRL 4.


Projektā tika sperts liels solis uz priekšu, padarot tehnoloģiju praktiskāku un lietderīgāku. Tas arī pavēra iespēju sadarboties ar rūpniecības nozari daudzu jaunu iespēju īstenošanā. Projektā galvenā uzmanība tika pievērsta reālu problēmu risināšanai un tika aplūkots viss process kopumā, tādējādi tas kļuva par galveno faktoru, lai virzītu ūdeņraža izmantošanu uz priekšu kā videi draudzīgu enerģijas avotu.


Projekta rezultātu novitāti un nozīmīgumu apliecina 2 Latvijas patenti un Eiropas patenta pieteikums. Zinātniskie materiāli ir atspoguļoti trīs rakstos un divās konferencēs.


Projekta īstenošanas laikā esam iesnieguši arī virkni projektu pieteikumu citiem projektiem, kas saistīti ar atjaunojamās enerģijas tēmām, kas palīdzēs mums turpināt pētījumus enerģētikas jomā. Turklāt tuvākajā laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) plānots iesniegt pieteikumu komercializēta projekta īstenošanai. Projekta ietvaros iegūtie patenti piesaistīja starptautiskās korporācijas Atawey, kas ir viens no ūdeņraža nozares līderiem, interesi. 2023. gada novembrī notika izsole, kurā Atawey piekrita iegādāties šos patentus. Šai rīcībai jāveicina ciešāka sadarbība starp projekta komandu un nozares pārstāvjiem.


Kopējās apstiprinātās projekta izmaksas bija 539 577,35 EUR un tās tika finansētas no šādiem finanšu avotiem: ERAF – 444 018,20 EUR, valsts budžeta finansējums – 55090,84 EUR, Ventspils Augstskolas, Ventspils Augstskolas attīstības fonda, APP Fizikālās enerģētikas institūta un AS “LATVO” finansējuma – 40 468.31 EUR apmērā.

Projekta īstenošanas laiks bija 31 mēneši (01.05.2021 – 30.11.2023).

 

Informāciju sgatavoja:

Projekta zinātniskais vadītājs - VSRC vadošais pētnieks Valerijs Bezrukovs,

Projekta administratīvā vadītāja Ieva Rozenberga,

Projekta galvenais izpildītājs Vladislavs Bezrukovs. 

Augstspiediena ūdeņraža piegādes, uzglabāšanas un sagatavošanas shēma, lai to varētu izmantot degvielas uzpildes stacijās.

Hidrauliskā ūdeņraža saspiešanas sistēma degvielas uzpildes stacijām, kurā izmanto plūsmas ātruma mērītājus un papildu spiediena paaugstināšanas tvertnes.

Kompresijas kameras un šķidruma plūsmas trajektorijas.

Tīkla struktūras vizualizācija, kas izmantota turbīnas plūsmas sensora simulācijas modelī.

 


                        Šķidruma tipa kompresora makets 

   Vadības sistēmas ar jaudas relejiem pamats

Ūdeņraža kompresijas kameras laboratorijas prototips ar ortogonālu darba šķidruma iesmidzināšanu, ar paaugstinātu siltuma izkliedi un samazinātu putu veidošanos.


Kompresijas kameras piepildīšanas process ar darba šķidrumu (eļļu). 

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Aizstāvēti maģistra darbi tulkošanā un terminoloģijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.

TSF docente piedalās Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.

COLOURS projekta ietvaros īstenots pirmais EDI seminārs

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.

Doktorante Kristiāna Balode piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Porto

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.

Ventspils Augstskolā pulcējas Latvijas augstskolu zinātņu prorektori un zinātnes struktūrvienību vadītāji

Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. jūnijs
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.

Aizvadīts zinātniskais seminārs “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. jūnijs
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
Citas ziņas