IZI VSRC īstenojis Eiropas Reģionālā fonda finansētu pētījuma projektu "H2-Compression"

2023. gada 6. decembris

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) 30. novembrī noslēdzās nozīmīgs lietišķo pētījumu projekts, kura īstenošanā gandrīz trīs gadu garumā bija iesaistītas četras organizācijas: kā galvenais partneris Ventspils Augstskola un kā sdarbības partneri valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona  Fizikālās Enerģētikas institūts, nodibinājums “Ventspils Augstskolas attīstības fonds” un AS “LATVO”. Projektu īstenoja 14 komandas darbinieki - zinātniskais un zinātnes tehniskais personāls, ka arī studenti.


Lietišķo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/20/A/185 “Ūdeņraža hidrauliskās kompresijas tehnoloģijas izstrāde ūdeņraža degvielas uzpildes stacijām (H2- Compression)” (turpmāk Projekts) tika īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”, 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” 4. kārtas ietvaros.


Aizvien vairāk valstu un uzņēmumu intensīvi konkurē par vadošo lomu tīro ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Pašlaik vairāk nekā 30 valstis ir izstrādājušas vai gatavo ūdeņraža stratēģijas, kas liecina par pieaugošu interesi par ūdeņraža nozares attīstību. Ir acīmredzams, ka ūdeņradim ir potenciāls sniegt būtisku ieguldījumu trīs svarīgāko uzdevumu risināšanā attiecībā uz enerģijas izmantošanu: Eiropas Savienības ilgtspējīgā ekonomiskā attīstība, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un gaisa piesārņojuma ierobežošana.


Pēdējos gados ūdeņraža enerģijas izmantošana transportā un ūdeņraža ekonomikas koncepcija ir guvusi jaunu un spēcīgu politisko atbalstu. Tajā pašā laikā strauji augošās tehnoloģijas ir radījušas iespēju izmantot ūdeņradi kā virzītājspēku nākotnes oglekļa ziņā neitrālai energosistēmai. Šīs iniciatīvas pamatā ir vēlme pēc energoapgādes drošības un neatkarības. Eiropas Savienība ir izvirzījusi vērienīgu mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu, kas atbilst Eiropas Komisijas pamatnostādnēm.


Pētniecības projekta mērķis bija iegūt jaunas zināšanas un prasmes inovatīva tehnoloģiskā risinājuma izstrādei, lai saspiestu gāzveida ūdeņradi. Šajā sistēmā zemspiediena ūdeņraža gāze tiek saspiesta, pakāpeniski ievadot to vertikāli novietotos saspiešanas cilindros. Saspiešana tiek panākta, izmantojot šķidru virzuli, ko darbina augstspiediena hidrauliskais sūknis. Ierosinātā ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas tehnoloģija ir paredzēta kā kompresora pastiprinātājs degvielas uzpildes stacijā. Šī stacija var vai nu saņemt ūdeņradi, ko ieved kravas automašīnas tvertnēs, vai arī ierobežotā daudzumā ražot ūdeņradi uz vietas, izmantojot ūdens elektrolīzi. Šī risinājuma unikalitāte ir tā, ka tas ir pielāgojams mainīgiem ūdeņraža ieplūdes spiediena parametriem, un tas ļauj stabilizēt ūdeņraža uzkrāšanās procesu augstspiediena buferrezervuārā.


Projekta īstenošanas laikā tika veiksmīgi izpildīti visi izvirzītie uzdevumi, tostarp:

  • esošo tehnoloģiju analīze un ūdeņraža hidrauliskās saspiešanas problēmu izpēte;
  • ūdeņraža saspiešanas procesa ar šķidro virzuli ticama skaitliskā modeļa izveide, izstrādājamās sistēmas termodinamisko parametru analīze un temperatūras izmaiņas gāzes saspiešanas laikā ierosinātajā risinājumā;
  • ar ūdeņraža gāzi saderīga darba šķidruma izvēle, kas piemērots izmantošanai kompresijā;
  • algoritmu kopuma izstrāde kompresijas procesu vadībai ūdeņraža saspiešanas sistēmā.
  • jaunas kompresijas kameras ģeometrijas tehnoloģijas izstrāde, kas ļauj samazināt gāzes temperatūru un putēšanu tvertnes iekšpusē, piepildot to ar darba šķidrumu zem augsta spiediena;
  • darba šķidruma plūsmas kompresijas kamerā skaitlisko modeļu izstrāde;
  • ciparu modeļu un kalibrēšanas metodoloģijas izstrāde digitālajam plūsmas skaitītājam;
  • enerģijas patēriņa noteikšana noteikta gāzes tilpuma saspiešanai.
  • kompresoru un augstspiediena ūdeņraža uzglabāšanas tvertņu, kas spēj izturēt spiedienu līdz 100 MPa, piemērotu materiālu analīze;
  • dokumentācijas sagatavošana tehnisko risinājumu patentēšanai;
  • projekta rezultātu sagatavošana publicēšanai zinātniskajos žurnālos un prezentēšanai konferencēs.
  • industriālo partneru atlase un izstrādātās sistēmas tehnisko parametru pielāgošana lietotāju vajadzībām.


Projekta rezultāts ir divas jaunas inovatīvas ūdeņraža saspiešanas tehnoloģijas, kas paredzētas izmantošanai ar ūdeņradi darbināmā pilsētas transporta degvielas uzpildes stacijās. Projekta ietvaros izstrādātie tehniskie risinājumi varētu būt īpaši interesanti turpmākai komercializācijai kopā ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ūdeņraža saspiešanu un ūdeņraža nozares attīstību. Ierosinātā koncepcija ir īpaši pievilcīga, ja to apvieno ar "zaļā" ūdeņraža izmantošanu, kas iegūts elektrolīzes ceļā, izmantojot vēja turbīnas, saules baterijas vai elektrotīklu.

Šis projekts, kas sākotnēji tika iecerēts kā rūpnieciskās pētniecības pasākums, ir nodrošinājis visiem projektā iesaistītajiem komandas dalībniekiem jaunas zināšanas un prasmes inovatīvu tehnoloģisko risinājumu radīšanā.


Projekta laikā iegūtie rezultāti ievērojami paplašināja izpratni par ūdeņraža ekonomikas nozari un skaidrāk identificēja tās nākotnes perspektīvas. Pateicoties šim projektam, pētnieku komanda pievienojās Latvijas Ūdeņraža aliansei. Pusotra gada laikā regulāri informējām apvienību par notiekošo pētījumu, dalījāmies ar projekta rezultātiem, meklējām potenciālos partnerus turpmākai sadarbībai, kā arī vienmēr bija pieejama aktuālā informācija ūdeņraža enerģētikas jomā.


Projekts tika uzsākts, ņemot vērā nozares vajadzības un risinot specifiskas problēmas ūdeņraža kompresijas jomā. Projekta sākumā bija paredzēts izstrādāt hidrauliskās saspiešanas tehnoloģiju un sasniegt TRL 5. līmeni. Projekta īstenošanas laikā tas tika īstenots pilnā apjomā. Deklarētās tehnoloģijas sistēma un komponenti (hidrauliskās kompresijas process, vadības sistēma, nepieciešamie darba šķidrumi, kompresijas kameras ģeometrija) tika testēti laboratorijas apstākļos un attiecīgajā vidē (ūdeņraža atmosfērā).


Turklāt pētījumi ļāva mums izstrādāt jaunu kompresijas kameras ģeometriju un apstiprināt to laboratorijā. Otrā tehnoloģiskā risinājuma izstrādes līmenis ir sasniedzis TRL 4.


Projektā tika sperts liels solis uz priekšu, padarot tehnoloģiju praktiskāku un lietderīgāku. Tas arī pavēra iespēju sadarboties ar rūpniecības nozari daudzu jaunu iespēju īstenošanā. Projektā galvenā uzmanība tika pievērsta reālu problēmu risināšanai un tika aplūkots viss process kopumā, tādējādi tas kļuva par galveno faktoru, lai virzītu ūdeņraža izmantošanu uz priekšu kā videi draudzīgu enerģijas avotu.


Projekta rezultātu novitāti un nozīmīgumu apliecina 2 Latvijas patenti un Eiropas patenta pieteikums. Zinātniskie materiāli ir atspoguļoti trīs rakstos un divās konferencēs.


Projekta īstenošanas laikā esam iesnieguši arī virkni projektu pieteikumu citiem projektiem, kas saistīti ar atjaunojamās enerģijas tēmām, kas palīdzēs mums turpināt pētījumus enerģētikas jomā. Turklāt tuvākajā laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) plānots iesniegt pieteikumu komercializēta projekta īstenošanai. Projekta ietvaros iegūtie patenti piesaistīja starptautiskās korporācijas Atawey, kas ir viens no ūdeņraža nozares līderiem, interesi. 2023. gada novembrī notika izsole, kurā Atawey piekrita iegādāties šos patentus. Šai rīcībai jāveicina ciešāka sadarbība starp projekta komandu un nozares pārstāvjiem.


Kopējās apstiprinātās projekta izmaksas bija 539 577,35 EUR un tās tika finansētas no šādiem finanšu avotiem: ERAF – 444 018,20 EUR, valsts budžeta finansējums – 55090,84 EUR, Ventspils Augstskolas, Ventspils Augstskolas attīstības fonda, APP Fizikālās enerģētikas institūta un AS “LATVO” finansējuma – 40 468.31 EUR apmērā.

Projekta īstenošanas laiks bija 31 mēneši (01.05.2021 – 30.11.2023).

 

Informāciju sgatavoja:

Projekta zinātniskais vadītājs - VSRC vadošais pētnieks Valerijs Bezrukovs,

Projekta administratīvā vadītāja Ieva Rozenberga,

Projekta galvenais izpildītājs Vladislavs Bezrukovs. 

Augstspiediena ūdeņraža piegādes, uzglabāšanas un sagatavošanas shēma, lai to varētu izmantot degvielas uzpildes stacijās.

Hidrauliskā ūdeņraža saspiešanas sistēma degvielas uzpildes stacijām, kurā izmanto plūsmas ātruma mērītājus un papildu spiediena paaugstināšanas tvertnes.

Kompresijas kameras un šķidruma plūsmas trajektorijas.

Tīkla struktūras vizualizācija, kas izmantota turbīnas plūsmas sensora simulācijas modelī.

 


                        Šķidruma tipa kompresora makets 

   Vadības sistēmas ar jaudas relejiem pamats

Ūdeņraža kompresijas kameras laboratorijas prototips ar ortogonālu darba šķidruma iesmidzināšanu, ar paaugstinātu siltuma izkliedi un samazinātu putu veidošanos.


Kompresijas kameras piepildīšanas process ar darba šķidrumu (eļļu). 

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare • 2026. gada 26. oktobris
Šā gada 22. un 23. oktobrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” docētāja Linda Gaile un programmas vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe piedalījās Eiropas tulkošanas maģistra programmu tīkla ( European Master’s in Translation , EMT) tiešsaistes sanāksmē, kurā tika apspriestas tulkotāju izglītības aktualitātes Eiropā. Pasākums bija plaši apmeklēts; tajā piedalījās ap 200 dalībnieku. Sanāksmē tika prezentēts atjauninātais EMT kompetenču ietvars, kas noteiks tulkotāju sagatavošanas virzienu turpmākajos gados, kā arī jauns prakses materiālu kopums augstskolām un nozares pārstāvjiem un EMT starpposma ziņojums. Dalībnieku prezentācijās tika aplūkotas tādas tēmas kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts, piekļūstamība, ISO standarti, kritiskā domāšana un ilgtspēja. Nozīmīga vieta sanāksmē tika atvēlēta ES MMLU tulkošanas un lokalizācijas projektam, kas saistīts ar lielo valodas modeļu veidošanu un to efektivitātes novērtēšanu Eiropas valodās. Šajā projektā zinātniskās prakses laikā piedalās arī maģistra programmas “Tulkošana un terminoloģija” students Matīss Jansons. Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītājs un EMT valdes priekšsēdētājs Hrists Ellinīds ( Christos Ellinides ) uzrunā uzsvēra, ka nākotnes tulkošanas profesijas pamatā ir cilvēka spriestspēja, kritiskā domāšana, izcilas valodu zināšanas un terminoloģijas pārvaldības prasme, kā arī teicamas tehnoloģiskās iemaņas. Dalība EMT tīklā ļauj Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālās terminoloģijas un tulkošanas studiju programmai sekot līdzi Eiropas tulkošanas nozares pārmaiņām un iekļaut jaunākās nozares atziņas studiju programmas saturā.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 22. oktobris
No 7. līdz 9. oktobrim Rīgā norisinājās starptautiskā Zabbix Summit 2026 konference, kas pulcēja pārstāvjus no dažādām valstīm, lai dalītos pieredzē par Zabbix monitoringa platformas iespējām un tās izmantošanu dažādās nozarēs. Šajā konferencē piedalījās arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskais asistents Kristaps Blumbergs.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 21. oktobris
Briselē norisinājās starptautiska konference “Talantu ekosistēmas: ilgtspējīgu pētniecības karjeru veidošana”, kurā tikās Eiropas pētniecības telpas atbalstīto projektu pārstāvji, lai diskutētu par talantu attīstību, pētniecības karjeras iespējām un zinātnes ekosistēmas stiprināšanu Eiropā. Ventspils Augstskolu konferencē pārstāvēja Doktorantūras skolas vadītāja un projekta “ NextTechTalents ” saturiskā vadītāja Lilita Sproģe. Tikšanās laikā projektu dalībnieki prezentēja sasniegtos rezultātus, dalījās labās prakses piemēros un apsprieda nākotnes risinājumus pētniecības karjeras attīstībai Eiropā. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantu, jauno pētnieku, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un politikas veidotāju sadarbības stiprināšanai, lai veicinātu talantu ekosistēmas attīstību, nodarbinātību, profesionālo izaugsmi un prasmju pilnveidi. Konference pulcēja pārstāvjus no desmit starptautiskiem projektu konsorcijiem, kas tiek finansēti programmas “Apvārsnis Eiropa” 2024. gada uzsaukuma “Pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana” ietvaros. Ventspils Augstskola ir starptautiskā projekta “ NextTechTalents ” partneris, kura mērķis ir veicināt jauno zinātnieku profesionālo izaugsmi un pētniecības karjeras attīstību. Ventspils Augstskola turpina aktīvi līdzdarboties starptautiskās iniciatīvās, kas veicina zinātnes izcilību, doktorantu profesionālo attīstību un starptautisko sadarbību pētniecības jomā. Projekta “NextTechTalents” nākamajā posmā līdz 2027. gada pavasarim paredzētas vairākas profesionālās pilnveides aktivitātes jaunajiem zinātniekiem visās projekta partnerorganizācijās. Projekts: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/nexttechtalent
Autors Rota Žagare • 2026. gada 20. oktobris
16. oktobrī Ventspils Augstskolā norisinājās Karjeras diena jaunajiem zinātniekiem, kuras laikā doktoranti un jaunie pētnieki iepazinās ar dažādām profesionālās izaugsmes iespējām gan akadēmiskajā vidē, gan ārpus tās. Pasākumā tika aktualizēta starptautiskās sadarbības nozīme pētniecībā, uzklausīti pieredzes stāsti par zinātniskās karjeras attīstību, kā arī veicināta sadarbība starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Karjeras diena tika organizēta starptautiskā projekta NextTechTalents ietvaros, iepazīstinot dalībniekus ar iespējām attīstīt savu zinātnisko karjeru, pilnveidot profesionālās prasmes un iesaistīties starptautiskās iniciatīvās. Pasākuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī COLOURS Eiropas universitāšu alianses piedāvātajām iespējām doktorantiem un jaunajiem pētniekiem. Ar savu profesionālo pieredzi dalījās Gvido Grīnbergs no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka, kurš iepazīstināja ar savu ceļu no zinātnes uz uzņēmējdarbību. Viņš uzsvēra, ka pētniecībā iegūtās zināšanas un prasmes iespējams veiksmīgi izmantot arī ārpus akadēmiskās vides, tostarp uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju attīstībā. Savā pieredzes stāstā Gvido Grīnbergs aktualizēja nepieciešamību stiprināt sadarbību starp pētniekiem, uzņēmējiem un tehnoloģiju attīstītājiem, lai zinātniskās kompetences pārvērstu praktiskos un inovatīvos risinājumos. Savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis iepazīstināja ar zinātniskās karjeras daudzveidību un iespējām, kas paveras jaunajiem pētniekiem. Viņš uzsvēra, ka zinātnieka profesionālā darbība neaprobežojas tikai ar pētniecību, bet var attīstīties arī zinātniskās publicēšanās, pētniecības integritātes, zinātnes politikas, pētniecības finansēšanas, administrācijas, inovāciju un zinātnes komunikācijas jomās. Doktora grāds apliecina ne tikai zinātnisko kvalifikāciju, bet arī plašu kompetenču kopumu, kas noder dažādos profesionālās darbības virzienos. Karjeras dienas laikā norisinājās arī kontaktbirža, kurā dalībniekiem bija iespēja diskutēt, apmainīties ar idejām un veidot sadarbību ar citiem jaunajiem zinātniekiem, doktorantiem, promocijas darbu vadītājiem, projektu pārstāvjiem un industrijas profesionāļiem. Papildus pieredzes stāstiem un diskusijām dalībnieki iepazina Ventspils Augstskolas pētniecības infrastruktūru, apmeklējot Informācijas tehnoloģiju fakultātes laboratorijas. Pasākuma noslēgumā dalībnieki devās uz Irbeni, kur ekskursijas laikā iepazinās ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniecības infrastruktūru un tās izmantošanu zinātniskajos pētījumos.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 19. oktobris
Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) studiju virziens “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas” akreditēts uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem. Pēc starptautiska izvērtējuma iegūtā akreditācija apliecina studiju virziena kvalitāti, aktualitāti un tā atbilstību noteiktajām augstākās izglītības prasībām. Kopš 2026. gada septembra šajā studiju virzienā iekļautas divas jaunas studiju programmas – akadēmiskā bakalaura studiju programma “Valodas, saziņa un kultūrvide” un akadēmiskā maģistra studiju programma “Digitālā kultūra un tekstveide angļu valodā”. Tās jau ir saņēmušas licenci, un kopš 2026. gada septembra pilnā apjomā uzsākta to īstenošana. Jaunās studiju programmas ir īpaši izstrādātas atbilstoši jaunajām darba tirgus un nozares prasībām un piedāvā apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu daudzvalodu un digitālajā vidē. TSF dekāns Jānis Veckrācis ar gandarījumu norāda: “Akreditācija ir gan būtisks paveiktā darba un tā kvalitātes apliecinājums, gan drošs pamats turpmākajām iecerēm, lai studenti pēc īstenotajiem pilnveidojumiem pie mums joprojām iegūtu interesantu, vērtīgu un darba tirgū pieprasītu izglītību. Tā kā akreditācijā izvērtēšanu veic arī ārvalstu eksperti, ir atzīta fakultātes studiju programmu atbilstība starptautiskajiem kvalitātes standartiem. Sasniegtais ir visas fakultātes un augstskolas panākums. Mums ir daudz ideju, un šis panākums paver durvis uz nākamajām virsotnēm.” 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. oktobris
Piektdien, 16. oktobrī, plkst. 10.00 Ventspils Augstskolā (VeA) projekta NextTechTalents un Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā notiks karjeras diena jaunajiem zinātniekiem, kuras mērķis ir veicināt jauno pētnieku profesionālo izaugsmi, iepazīstināt ar dažādām karjeras iespējām zinātnē un ārpus akadēmiskās vides, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Pasākumā būs iespēja uzzināt par karjeras atbalsta iespējām starptautiskajos projektos NextTechTalents un Eiropas universitāšu aliansē COLOURS. Pieredzē par zinātniskās karjeras veidošanu ārpus akadēmiskās vides dalīsies Impact Hub Liepāja , savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji sniegs ieskatu jaunā zinātnieka karjeras attīstībā. Karjeras dienā īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbības veicināšanai, organizējot kontaktbiržu, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību, starpnozaru ideju apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu starp promocijas darbu vadītājiem, doktorantiem, jaunajiem zinātniekiem, projektu vadītājiem un industrijas pārstāvjiem. Tā būs iespēja dalīties pieredzē, pārrunāt aktuālos pētniecības izaicinājumus un identificēt potenciālos sadarbības virzienus. Pasākuma laikā dalībnieki iepazīs VeA pētniecības infrastruktūru, apmeklējot Informācijas tehnoloģiju fakultātes laboratorijas, kā arī karjeras dienas noslēgumā paredzēta ekskursija uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, kur dalībnieki varēs iepazīties ar radioastronomijas pētniecībā izmantotajām tehnoloģijām un zinātnisko infrastruktūru.
Citas ziņas