Starpkultūru komunikācija

Lelde Bērziņa ir profesionālās bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 3. kursa studente, kā arī viena no 18 dalībniekiem, kas piedalās pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība". Lai stiprinātu savas prasmes ar praktisko ievirzi cilvēkresursu vadības procesu īstenošanā un sabiedriskajās attiecībās, Lelde savas iemaņas pilnveido Personāla nodaļas biroja administratora amatā ciešā sadarbībā ar vadītāju Elīnu Feldmani un kolēģiem Raiti Didrihsonu un Ilzi Osi. Pastāsti kā paiet tava darba ikdiena? Visus pienākumus varu viegli apvienot ar lekcijām. Jāatzīmē, ka tā ir laba iespēja manas teorētiskās zināšanas un prasmes pilnveidot darba vidē. Dienās, kad lekciju grafiks ir īpaši intensīvs, iespēja strādāt attālināti sniedz vajadzīgo elastību. Darba pienākumi ir ļoti dinamiski, tas nozīmē, ka katra diena ir savādāka. Iesaistos pētījumu analīzē par darba vidi Latvijā un ārzemēs, lai varētu identificēt labo praksi, ko integrēt Ventspils Augstskolas organizācijas kultūras stiprināšanai. Novērtēju savu iesaisti Ventspils Augstskolas sabiedrisko attiecību veidošanā, rakstot preses relīzes par iespaidiem un zināšanām, ko studenti ir guvuši ārpus Ventspils Augstskolas. Tie ir tikai daži no maniem darba pienākumiem. Visu nepieciešamo parasti varu ātri un efektīvi izdarīt, bet ja nepieciešama konsultācija, tad aprunājos ar kādu no trīs darba vadītājiem. Kas Jūs pārsteidza, strādājot biroja administratora amatā? Cik patiesībā elastīga ir mūsdienu darba vide, gandrīz viss ir pieejams arī attālinātā formātā un ar visiem neskaidrību gadījumā ir iespējams sazināties. Tas nozīmē, ka pēc absolvēšanas, uzsākot darba gaitas, man jau būs pieredze darbā ar dažādām sistēmām un saziņas rīkiem. Es, un arī citi iesaistītie studenti, kā jaunie darbinieki, daudz ātrāk pielāgosimies uzņēmuma darba vidē un būsim jau pieraduši pie dinamiskas un digitāli atbalstītas darba organizācijas, kas ļauj efektīvāk sadarboties ar kolēģiem un risināt ikdienas uzdevumus. Kuri no pienākumiem, tavuprāt, vislabāk atspoguļos tavu nākotnes profesiju? Noteikti līdzdalība sabiedrisko attiecību veidošanā. Preses relīžu rakstīšana, tā, manuprāt, ir katra lielāka vai mazāka uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa. Preses relīzes gan popularizē uzņēmumu, gan informē sabiedrību par kādiem notikumiem vai pārmaiņām un preses relīžu rakstīšanu vislabāk var iemācīties ar reāliem dzīves piemēriem ko es uzzinu šeit un tad man atliek tikai to pasniegt cilvēkiem ērti uztveramā veidā. Savukārt, iesaiste personāla vadības procesu īstenošanā sniedz man iespēju izprast darba devēja un darbinieka lomu un mijiedarbības aspektus kopīgu mērķu sasniegšanai. Ar kādiem izaicinājumiem saskāries? Pats pirmais izaicinājums bija ātri reaģēt uz šādu iespēju vienlaikus apdomāt vai es to vēlos un spēšu izdarīt. Jau nākamais izaicinājums bija izvēlēties jomu kurā es vēlos pilnveidoties, iegūt vērtīgas zināšanas un prasmes. Izvēlējos personāla nodaļu, jo stiprs uzņēmums sākas ar tā darbiniekiem - viņu motivāciju, attīstību, iesaisti un labsajūtu. Šis darbs ir liels izaicinājums, jo tas prasa ne tikai izcilas organizatoriskās prasmes, bet arī pacietību, un spēju strādāt ar milzīgu informācijas apjomu. Dokumentu ir Ļoti daudz un dažādi. Faili, mapes un programmas, tam visam jāspēj izsekot līdz un saprast kā tos atšķirt un kur tiem īstā vieta, ņemot vērā to, ka lielākā daļa dokumentu ir jāsaglabā 50 un vairāk gadus, tad tas apjoms ir milzīgs. Liela uzmanība arī jāpievērš lietām ko citi palaistu garām, jāpārbauda vai līgumiem ir atbilstoši numuri, paraksti u.t.t. Kā padodas sadarboties ar darba vadītāju un citiem kolēģiem? Visi ir ļoti izpalīdzīgi un atvērti, pat ja darbu daudz, darba vadītāji atradīs laiku lai palīdzētu. Šāda atvērtība un atbalsts ne tikai veicina patīkamu darba vidi, bet arī palīdz veiksmīgi iekļauties kolektīvā. No akadēmiskā viedokļa, darbs augstskolā sniedz arī plašāku izpratni par iestādes struktūru un darbību – kā tiek risinātas problēmas, kā darbojas Senāts, kā augstskola iedalās nodaļās un apakšnodaļās, un kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Tā ir arī pieredze, kura pēc tam ļaus labāk orientēties studiju vidē un efektīvāk izmantot pieejamos resursus un saprast, pie kā vērsties dažādās situācijās. Vai uzskati ka dalība projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" Tev palīdzēs pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences? Pavisam noteikti. Projekts palīdzēs ātrāk pielāgoties prakses videi, kas man būs jau nākamajā semestrī, tas dos nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas, lai es justos pārliecinātāka uzsākot darba gaitas. Strādājot dažādos augstskolas administratīvajos darbos, es, tāpat kā pārējie iesaistītie studenti, iemācos labāk plānot savu laiku, rīkoties ar dokumentiem un komunicēt ar dažādām iesaistītajām pusēm – prasmes, kas noderēs neatkarīgi no nozares kurā vēlāk izvēlēšos strādāt. Taču darba devēji iegūs ne tikai organizatoriski zinošākus darbiniekus, bet arī cilvēkus, kuri jau ir pieraduši pie reālas darba vides prasībām. Kā arī jautājums darba vadītājai Elīnai, kā Leldei veicas ar iejušanos jaunajā darba vidē? Lelde ir mērķtiecīga un atbildīga kolēģe un viņas darbos atainojas studijās iegūtās teorētiskās zināšanas un prasmes. Jāatzīmē sadarbības spējas gan ar kolēģiem Personāla nodaļā, gan Ventspils Augstskolā kopumā. Ikdienas sadarbībā ar Leldi ļoti augsti vērtēju precizitāti, spēju pielāgoties un izpratni no “pusvārda”. 

Studentu padome koprades telpās Moomentum noorganizēja kārtējo pašizaugsmes un līderības semināru “Atspēriens”, kur dalībniekus izgītoja dažādu industriju pārstāvji, stāstot par tēmām, kā darba tirgus, publiskā runa un stresa menedžments. 7. martā notika semināra “Atspēriens” atklāšana, kura laikā tika arī atklāta COLOURS Eiropas universitāšu ietvarā izveidots jauns “Studentu uzņēmējdarbības centrs”. Centru atklāja “Studentu uzņēmējdarbības centra” koordinators un COLOURS alianses pārstāvis Gvido Grīnbergs. Diena noslēdzās ar ekskursiju uzņēmumā Bucher Municipal. Dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar uzņēmuma darbību un uzzināt par tā sniegtajām iespējām, kā prakse un stipendijas. "Atspēriena" dalībniekiem bija iespēja iesaistīties diskusijās ar uzņēmuma pārstāvjiem par tēmām, kā stresa menedžments un rakstura īpašību pilnveidošana sava sapņa darba atrašanai. 8. martā dalībnieki uzzināja vairāk par dažādām tēmām, piemēram, “Ieradumu veidošana”. Šo nodarbību pasniedza Gustavs Vanags, kurš mentorē studentus “Southwestern Advantage” programmā. Lekcijā dalībnieki uzzināja par ieradumu mehānismu un kā to izmantot, lai radītu un noturētu labos ieradumus. Latvijā pazīstamais diriģents Ints Teterovskis savā lekcijā “Kā izkāpt no komforta zonas, uzstāties publikas priekšā” dalībniekiem deva padomus un ieteikumus, kā izveidot labu runu un publiski uzstāties auditorijas priekšā. No Nodarbinātības Valsts Aģentūras viesojās Vaira Jansone un iepazīstināja ar NVA un tās piedāvātajām iespējām. Pauzēs dalībniekiem bija iespēja jauni iegūtās zināšanas pielietot un pilnveidot, piedaloties dažādos grupu darbos, aizraujošos uzdevumos un aktivitātēs. Noslēguma dienā seminārā viesojās VeA EPF fakultātes Biznesa vadības programmas direktore Elīna Feldmane un pastāstīja, kā pasargāt sevi prakses un darba meklējumu laikā. Par stresa menedžmentu un dienasgrāmata rakstīšanu pastāstīja Latvijas Universitātes Psiholoģijas programmas 3. kursa studente Elīna Trubača un Ventspils Augstskolas Tulkošanas un valodu tehnoloģiju 3. kursa studente Rasma Ondzule. Studentes iepazīstināja, kā dienasgrāmatu rakstīšana var palīdzēt stresa un domu kontrolēšanā. Aizvadītās semināra dienas deva dalībniekiem iespēju ne tikai iegūt jaunas zināšanas un pielietot tās praktisku uzdevumu veikšanā, bet arī iegūt jaunus kontaktus un draugus. “Prieks bija redzēt daudzveidīgo lektoru sastāvu – personības, kuru sagatavotās runas lieliski papildināja viena otru un mudina mūs foršam, pilnvērtīgam un atbildīgam atspērienam pretī dzīvei. Tādu pašizaugsmi visos līmeņos novēlu piedzīvot visiem!” pastāstīja Ilze Jaunzeme, viena no “Atspēriens” dalībniekiem.

Dilans Janviers Takems, starptautiskais students no Kamerūnas, pašlaik studē maģistra programmā "Stratēģiskā starpkultūru komunikācija", kā pirmā kursa students. Pagājušajā gadā Dilans absolvēja Ventspils Augstskolu, iegūstot bakalauru vadībzinātnē. Tagad, turpinot savu karjeru un izglītības procesu, kā arī pierodot pie dzīves Latvijā, viņš šajā intervijā dalās ar savu pieredzi. Pagājušajā gadā absolvēji Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmu “Vadībzinātne”. Kas tevi motivēja palikt un turpināt studijas maģistrantūrā? Es izvēlējos turpināt studijas Ventspils Augstskolā maģistra programmā, jo man jau bija lieliska pieredze bakalaura studiju laikā. Bakalaura studiju programma bija interesanta, un pastāvīgais universitātes un pasniedzēju atbalsts padarīja šo lēmumu vieglu. Turklāt Ventspils ar gadiem man ir kļuvusi tuva. Nākamais loģiskais solis manā ceļā bija maģistra studijas, kas papildinātu šeit jau izveidoto pamatu savām studijām un zināšanām. Kādas ir svarīgākās prasmes, kuras apguvi studējot VeA, kas tev noderēs arī turpmākajā karjerā? Studējot bakalaura programmā Ventspils Augstskolā, es ieguvu vērtīgas zināšanas tādās jomās, kā finanšu vadība, mārketinga stratēģijas un organizāciju darbība. Uzsākot maģistra studijas, es vēlos paplašināt savas zināšanas un apgūt vairāk par mārketingu, vadību un uzņēmējdarbības ilgtspējību, izmantojot stratēģiskās komunikācijas prasmes. Turklāt šo grādu iegūšana man ir palīdzējusi apgūt praktiskās iemaņas un pieredzi, tostarp lēmumu pieņemšanu, komandas darbu un komunikāciju, kas būtiski palīdzēs gan manā profesionālajā karjerā, gan personīgajā dzīvē. Kāds bija tav pirmais iespaids par Latviju? Pirmais, ko es pamanīju, bija liels cilvēku trūkums ielās, kas nav īpaši ierasti manā valstī. Man bija lielākas cerības satikt cilvēkus no dažādām tautībām, taču ātri sapratu, ka Latvija nav tik internacionalizēta. Tomēr tas bija pirms trim gadiem, kopš tā laika daudz kas ir mainījies, lielāks cilvēku pieplūdums no visas pasaules, kā arī infrastruktūras attīstība pilsētā. Vai tev ir kāds mīļākais latviešu ēdiens vai uzkoda? Mans iecienītākais latviešu ēdiens ir šašliks. Iemesls, kāpēc tas ir mans iecienītākais ēdiens, ir tas, ka Kamerūnā mums ir kaut kas līdzīgs, ko sauc par "soja". Tas ir garšīgs un atgādina man mājas. Kā tev patīk dzīve Ventspilī? Kāda ir tava pieredze, kā starptautiskajam studentam? Es ar lepnumu varu teikt, ka Ventspils ir viesmīlīgākā pilsēta Latvijā, ar kautrīgiem vietējiem iedzīvotājiem, kas kļūs sirsnīgāki pret jums, kad jūs uzņemsieties iniciatīvu. Tā ir klusa, maza pilsēta, kas sākotnēji šķita liels pārmaiņu solis. Bet laika gaitā esmu iemīlējis šo mierīgo atmosfēru. Kā starptautiskajam studentam, saskāros ar vairākām grūtībām, tostarp papīru kārtošanu, jaunu prasmju apguvi un latviešu dzīvesveida apgūšanu. Taču ar laiku man ir izdevies atrast līdzsvaru, kas ietver gan izaugsmi un jaunus izaicinājumus, gan arī iekļaušanos sabiedrībā. Kas tev visvairāk patīk studējot VeA? Viena no lietām, kas man visvairāk patīk studējot Ventspils Augstskolā ir pasniedzēju atbalsts. Mazais klašu lielums ļauj vairāk mijiedarboties ar pasniedzējiem, kas rada aizraujošu vidi. Ir sajūta, ka fakultāte patiesi rūpējas par mūsu progresu un vienmēr ir pieejama, ja mums nepieciešama palīdzība. Es arī novērtēju universitātes mājīgo vidi un tās pieejamību. Ēka ir mana māja un skola vienlaikus, kas padara vieglāku nokļūšanu uz lekcijām, īpaši ziemā. Tā ir labi savienota un var lepoties ar augsti attīstītu infrastruktūru.

Ventspils Augstskolas 18 klātienes studenti ar Nodarbinātības valsts aģentūras sniegto atbalstu attīsta darbam nepieciešamās iemaņas, piedaloties pasākumā “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība”. Pasākuma mērķis ir sešu mēnešu garumā iesaistīt studentus VeA akadēmiskās, pētnieciskās un administratīvās funkcijas nodrošināšanā, sniedzot iespēju studentiem pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences. Šāda iespēja ļauj ikkatram no studentiem profesionāla kolēģa vadībā iegūt īstu darba pieredzi un stiprināt savas praktiskās profesionālās zināšanas, vienlaikus attīstot spēju piemēroties pārmaiņām, gatavību uzņemties jaunus darba pienākumus un izaicinājumus. Savukārt, augstskolai tā ir lieliska iespēja savā darbībā iesaistīt vērtīgus un perspektīvus kolēģus, arvien vairojot mijiedarbību ar studentiem. Pasākumā iesaistīti gan Ekonomikas un pārvaldības fakultātes, gan Informācijas un tehnoloģiju fakultātes, gan Tulkošanas studiju fakultātes studenti. Pieci studenti no Informācijas un tehnoloģiju fakultātes īstenotās profesionālās bakalaura studiju programmas "Elektronikas inženierija" sniedz atbalstu skolēniem zinātniski pētniecisko darbu tapšanā un laboratorijas darbos. Četras Tulkošanas un studiju fakultātes profesionālās bakalaura studiju programmas "Starpkultūru komunikācija" studentes attīsta savas prasmes cilvēkresursu vadības procesu īstenošanas, mārketinga un sabiedrisko attiecību jautājumos, kā arī iesaistās studiju programmas "Starpkultūru komunikācija" studentu piesaistes un pilnveides virzienos. Savas praktiskās profesionālās zināšanas vairo arī studente no Tulkošanas studiju fakultātes īstenotās profesionālās bakalaura studiju programmas "Tulkošana un valodu tehnoloģija", iesaistoties studiju programmas popularizēšanā un pieejamībā. Jāatzīmē arī, ka Ekonomikas un pārvaldības fakultātes īstenotās profesionālās bakalaura studiju programmas "Biznesa vadība" astoņu studentu iesaiste šajā projektā. Studiju programmas “Biznesa vadība” studenti darbojas dažādās aktivitātēs, tostarp sniedzot atbalstu skolēniem karjeras plānošanā un profesijas izvēlē sekmīgai pozīcijai darba tirgū. Savukārt četri no studentiem pilnveido savu individuālo kvalifikāciju gan mūžizglītības attīstības, gan starptautisko sakaru, gan mārketinga un sabiedrisko attiecību, kā arī administratīvo jautājumu izpildē. Pasākuma “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība” sniegtās iespējas ir augsti novērtētas gan no studējošo, gan darba vadītāju puses, kas jau ir devis konkrētus un pozitīvus rezultātus. Studentu iesaiste pasākumā “Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība” tiek īstenota pamatojoties uz 2024. gada 20. decembrī noslēgto līgumu starp Ventspils Augstskolu un Nodarbinātības Valsts Aģentūru. Papildus darbam nepieciešamo iemaņu attīstībai, katrs no studentiem saņem ikmēneša stipendiju. Pasākums tiek īstenots sadarbībā ar Nodarbinātības Valsts Aģentūru ar ESF Plus projekta “Pasākumi iekļaujošai nodarbinātībai” Nr. 4.3.3.2/1/24/I/002 atbalstu.

Yashshwi Nathawat ir studente, kas pašlaik studē pēdējā kursā bakalaura programmā Starpkultūru komunikācija. Pēc izglītības posma Indijā viņa stāsta, kā viņas aizraušanās ar komunikāciju noveda pie lēmuma izvēlēties studijas, kas viņu visvairāk interesēja, šeit, Ventspils Augstskolā. Tuvojoties bakalaura studiju noslēgumam, viņa atskatās uz šo ceļu un dalās ar stāstiem par sevi un savu pieredzi šajā intervijā. Pastāsti par savu pieredzi, pārceļoties no Indijas uz Latviju Visu savu dzīvi esmu pavadījusi Indijā, tāpēc pārcelšanās uz citu kontinentu bija izaicinoša. Tā bija mana pirmā starptautiskā ceļojuma pieredze, un es joprojām skaidri atceros, cik satraucoši bija tikt galā ar lidostu un lidojumiem, kā arī imigrācijas jautājumiem. Dzīves uzsākšana Latvijā nozīmēja – dokumenti, termiņi, bankas, jauni cilvēki un, īpaši, pielāgošanās nacionālajai virtuvei, kurai trūka tas pie kā biju pieradusi. No jaunākā ģimenes locekļa un lutinātākā bērna es pārvērtos par patstāvīgu un izlēmīgu cilvēku, kāda esmu šodien. Kādas kultūras atšķirības novēroji? Kā tām pielāgojies? Viena no lielākajām kultūras atšķirībām, ko es pamanīju, bija tas, cik atturīgi ir latvieši. Viņi nesmaida, nesveicina un pat nemēģina būt pieklājīgi, ja viņi jūs nepazīst. Tas ir tik atšķirīgi no tā, pie kā biju pieradusi savās mājās. Pagāja laiks, līdz sapratu, ka tas nav draudzīguma trūkums, bet gan atšķirīgs veids, kā to izpaust, un vienkārši jāpierod pie šī dzīvesveida. Vēl viena atšķirība bija dzīves ritms Ventspilī – tas ir kluss un lēns, un to novērtēju. Šī bija mana mīļākā lieta, pie kuras pielāgoties. Man patīk miers, daba un laiks, ko varu pavadīt vienatnē, pievēršot uzmanību pašanalīzei un personīgajai izaugsmei. Kā Tev izdevās izveidot kontaktus ar vietējiem studentiem? Godīgi sakot, es neesmu sabiedrisks cilvēks, tāpēc vietējo studentu vai draugu grupas veidošana nebija kaut kas, ko es aktīvi mēģināju īstenot pirmajos studiju gados. Es jutos ērti, kad cilvēki mani uzrunāja pirmie, to darīja citi starptautiskie studenti. Tikai pēdējā gadā es ieguvu savu pirmo latviešu draugu, un mēs vienmēr smejamies par to, kā es vēlos, lai mēs būtu kļuvuši par draugiem agrāk. Tas vienmēr ir par to pirmo soli, ko sper. Vienīgie brīži, kad es izkāpu no savas komforta zonas un pievienojos citu studentu kompānijām, bija skolas pasākumi un ballītes. Tie patiešām palīdzēja man labāk justies un iekļauties starp kolēģiem un kursa biedriem. Kā pavadi savu brīvo laiku ārpus lekcijām? Vai atradi kādus hobijus vai intereses? Būt ļoti patstāvīgam un būt starptautiskajam studentam ir cieši saistīti. Ārpus lekcijām vienmēr ir daudz darāmā – gan ikdienišķi mājas darbi, gan mājasdarbu uzdevumi. Tomēr, ja ir kas tāds, ko man patīk darīt brīvajā laikā, tad tas ir lasīt labu grāmatu. Visvairāk man patīk tas, ka man ir sava bibliotēka mājās – Ventspils Augstskolas ēka. Latvija ir tik ļoti atšķirīga no Indijas, ka mani bija jāpielāgo savi ierastie hobiji. Cilvēki šeit ir ļoti aktīvi – vai tā būtu ceļošana, riteņbraukšana, peldēšana vai sports. Vasarā es vienmēr cenšos apmeklēt pludmali un braukt ar velosipēdu, cik vien vēlos, bet ziemā – apmeklēt slidotavu. Kā tu raksturotu Ventspili? Vai ieteiktu studēt arī citiem cilvēkiem? Ja man vajadzētu to raksturot vienā vārdā, es teiktu – mājas. Es vienmēr esmu jutusies, ka šeit piederu. Man ļoti patīk, cik tīra, droša un ainaviski skaista ir šī vieta. Es dzīvoju vidē, kur daba piedāvā visu iespējamo, un tas sniedz man tādu mieru, kādu nekur citur neesmu piedzīvojusi. Tā ir labi plānota, nodrošinot ar nepieciešamajām kultūras iespējām un praktiskajām ērtībām. Tomēr ir daudz diskusiju par to, vai šī vieta ir piemērota studentiem. Lielākā daļa studentu dod priekšroku dzīvīgākai ikdienai, un tas ir pilnīgi saprotami, jo universitātes laiks ir viņu dzīves jautrākais posms. Šajā pilsētā nav tik daudz izklaides iespēju kā lielākajās pilsētās. Tomēr augstskola to kompensē ar saviem pasākumiem, ballītēm un tikšanās reizēm. Vai esi mēģinājus pagatavot indiešu ēdienu saviem latviešu draugiem? Kāda bija viņu reakcija? Nu, kā jau es minēju, man nav daudz latviešu draugu, bet jā, es pagatavoju indiešu saldo ēdienu, ko sauc "halva", savai latviešu draudzenei, un viņa teica, ka viņai ļoti garšoja, un viņa recepti pat iedeva savai vecmāmiņai. Es biju priecīga par to.