Ceļš, kuru izvēlamies pēc vidusskolas, var aizvest mūs dažādos virzienos. Dažkārt tas ir tepat blakus mājām, taču dažkārt tas aizved tālāk uz pilsētu pie jūras, kur tikko, 1997. gadā, tika dibināta jauna augstskola. Tāds ir Kaspara stāsts, kurš pirms 25 gadiem sākās ar vienu izvēli, kas kļuva par lielisku piedzīvojumu studiju laikā un kas tagad jau ir apaudzis ar vairāku gadu darba pieredzi revīzijas jomā. Kaspars ir viens no pirmajiem Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes (EPF) absolventiem, kā arī šobrīd viņš strādā vienā no “lielā četrinieka” audita kompānijām par zvērinātu revidentu un labprāt ar smaidu atceras savu pieredzi VeA.

Kā nonāci VeA?

Kad mācījos vidusskolā ar draugiem devāmies uz sagatavošanās kursiem Rīgā, taču, ieejot augstskolā, sapratu, ka tā man pārāk atgādina manu vidusskolu Dobelē. Sapratu, ka vēlos savas augstskolas gaitas turpināt atšķirīgā vidē. Tad padzirdēju, ka Ventspilī tajā gadā tiks atklāta jauna augstskola. Tās bija pārmaiņas, kuras meklēju. Jauna vide ar pludmali pie dienesta viesnīcas, projām no visa vecā biju gatavs sākt jaunu dzīvi, gūt jaunu pieredzi un draugus. 

Kas visvairāk palicis atmiņā par studijām?

Visvaairāk atmiņā palicis pirmais iespaids - viss bija pilnīgi citādāk nekā vidusskolā. Mēs pirmajā kursā bijām ļoti saliedēti, gan mācību darbā, gan ārpus tā, tādēļ diezgan ātri saprātām viens otra stiprās puses. Studiju ziņā atmiņā palikusi tieši ekonometrija, jo tas man bija viens no lielākajiem pārsteigumiem. Tajā laikā šķita, ka nevar būt, ka kas tāds varētu dzīvē noderēt, tāpat kā vidusskolā mēs mēdzām domāt par sīnusiem un kosīnusiem, taču darba vidē šīs zināšanas ir ļoti nepieciešamas, jo liela daļa no biznesa plānošanas vēl joprojām notiek “ekseļos”. Tas bija ļoti praktisks kurss, kuru tajā laikā pasniedza profesors Andrejs Jaunzems un asociētā profesore Ilze Balode.

Kā izvēlējies savu specializāciju?

Toreiz EPF bija jāizvēlās savs specializācijas virziens - bija vai nu grāmatvedība un finanses vai mārketings un loģistika. Tā kā es nāku no grāmatvežu ģimenes, sākumā es teicu “nē” grāmatvedībai, jo uzskatīju, ka šai līnijai beidzot kaut kad ir jābeidzas. Izmēģināju marketingu un loģistiku, taču drīz vien sapratu, ka, kamēr citi studenti lauza galvas, man grāmatvedība šķita loģiski saprotama. Izdomāju beigt “lauzties” un nomainīt specialitāti. Man arī paveicās, jo toreiz arī grāmatvedību un revīziju mācīja zvērināts revidents, kas iedvesmoja manu karjeras ceļu. 

Kāds ir bijis tavs karjeras ceļš?

Kad sapratu, ka revīzija ir tā joma, kurā vēlos strādāt, tad tas pirmais mērķis bija nonākt lielajos starptautiskajos auditoros. Tajā laikā bija tādi pasākumi, kuros darba devēji varēja iepazīties ar saviem potenciālajiem darba ņēmējiem. Trešā kursa pavasarī devos uz šāda veida pasākumu Ķīpsalā un apstaigāju visus lielos auditorus. No sarunas ar vienu auditoru sapratu, ka viss ir forši, bet viņiem ir svarīgi, ka tu esi absolvējis augstskolu, lai studijas nepārklātos ar darbu. Tā kā es jau vēlējos sākt strādāt, izrēķināju, ka, man 4. kursā studijas ir tikai pirmajā semestrī un otrajā ir tikai bakalaura darba rakstīšana, es varētu visu apvienot. Pateicu viņiem, ka man jau skolā principā viss ir beidzies, palicis tikai bakalura darbs, tāpēc es droši varu sākt strādāt. Nezināju, vai mani vispār pieņems, bet izrādijās, ka tieši tajā gadā viņi bija nolēmuši pieņemt darbiniekus, kuri vēl studē. Tā jau septembrī man bija jāuzsāk savas darba gaitas Rīgā. Iegūt šo amatu nebija viegli, atalgojums arī bija ļoti apmierinošs, kā arī mans sapnis bija tikt iekšā “lielajā četriniekā”, tāpēc nolēmu visu apvienot un man tas arī izdevās.

Auditora darbs prasa lielu ieguldījumu, tādēļ nozīmīgs ceļojums manā dzīvē bija work-life balance jeb līdzsvara starp darbu un privāto dzīvi meklējumi. Dažkārt cilvēki mēdz teikt, ka, ja tu vēlies veiksmīgu karjeru, tad tev neatliks tik daudz laika ģimenei un draugiem, taču es esmu sapratis, ka tev pašam ir jāprot viss apvienot un jāsaprot, kas tev patīk un kas ir tavas prioritates, kā arī jāsaprot un visu jāspēj saplānot. Liela nozīme ir komunikācijai ar ģimeni, ir jāsprot izskaidrot, kādēļ dažreiz ir jāpastrādā nedaudz ilgāk. 

Kādas ir Tavas labākās atmiņas no studiju laikiem?

Manā kursā bija vairāki studenti no Talsiem un mēs bieži mēdzām doties svinēt dažādus svētkus uz Mordangu, kas ir neliels ciematiņš Talsu novadā. Šie braucieni vienmēr bija ļoti īpaši. Vienreiz izdomājām, ka netālajā ezerā jāizcērt āliņģis, lai pēc pirts varētu tur doties un atveldzēties. Tā izciršana bija vesels piedzīvojums, taču, kad pēc pirts mēģinājām ieiet ūdenī, nedaudz par vēlu sapratām, ka tas jau bija paspējis aizsalt… Jautri atcerēties, taču labi, ka mašīnās bija aptieciņas… Bija lieliska iespēja izmēģināt arī savas “medmāsiņu iemaņas”. 

Salidojumā 2022 bija jauki atkal ieraudzīt studiju laiku draugus un paklausītes, ko kurš ir sadarījis. Manuprāt, draugi, kurus iegūst augstkolā, tie ir tie, kas pēc tam dzīvē paliek visilgāk. 

Ko Tu novēli tiem, kuri tikai plāno uzsākt studijas VeA?



Studijas Ventspilī ir domātas cilvēkiem, kuri grib kaut ko citu, kuri vēlās būt citādāki un, manuprāt, tiem kuri nevēlās būt vienkārši “parasti” studenti. Tagad, ņemot vērā, ka VeA ir vēl plašāks studiju programmu klāsts un dienesta viesnīca ir turpat blakus, viss ir vēl vienkāršāk. Studijas pilsētā pie jūras, sadarbības un Erasmus+ iespējas, draugi dienesta viesnīcā - VeA ir tiešām tiem, kuri vēlās kaut ko jaunu. No izglītības kvalitātes puses nevienā brīdī man nav licies, ka es esmu ieguvis mazāk, tieši pretēji, VeA vienmēr varēja just, ka cilvēki ir braukuši un gatavojušies savām lekcijām. Studijas nav tik ļoti par pašmācības ceļā apgūtām zināšanām, bet gan tā ir sadarbība starp pasniedzēju un studējošo. VeA vienmēr likās, ka visiem ir svarīgi tavi rezultāti un visi ir ieinteresēti tev sniegt šīs zināšanas. Mana māsa arī studēja VeA “ekonomistos” un bija ļoti apmierināta.