Liene Rozenberga Ventspils Augstskolā studē starpkultūru komunikāciju un devās pieredzes apmaiņā uz Deusto Universitāti Spānijā, Bilbao, kur pavadīja 5 mēnešus.  Liene Erasmus studiju mobilitātē nolēma piedalīties, jo vēlējās iegūt pieredzi jomā, kurā iegūst augstāko izglītību, gribēja izaicināt sevi, papildināt spāņu valodas zināšanas, būt apkārt vairāk cilvēkiem kā Venstpilī, dzīvot blakus kalniem un palmām, mainīt savu ierasto rutīnu un satikt cilvēkus no visas pasaules. Kā Lienei veicās Spānijā, lasi stāstā!

"Sākotnēji sadarbība ar uzņemošo un nosūtošo augstskolu bija ļoti veiksmīga, ieguvu atbildes uz sev nepieciešajiem jautājumiem laicīgi (pāris dienu laikā). Ventspils Augstskola piedāvāja gan seminārus, gan vadlīnijas par došanos apmaiņas programmā, kas palīdzēja izprast nepieciešamos dokumentus, lai spētu pieteikties programmai un sagatavoties ceļam. Deusto Universitātes mājaslapā viss bija ļoti skaidri izklāstīts par kursiem, kuri ir pieejami nākamajā semestrī, kā arī pēc pieteikšanās ieguvu pamata informāciju, kam gatavoties (nepieciešamās lietas, apģērbs, skolas piederumi, telpas, universitātes izkārtojums un nozīmīgi pasākumi attālināti, kuri ir jāapmeklē, ja vēlos uzdot sev interesējošus jautājums). Mobilitātes laikā VeA studiju mobilitātes koordinatore L. Ašme sniedza atbildes uz visiem man nozīmīgajiem jautājumiem un interesējās par to, kā man iet, kas šķita ļoti atbalstoši un mīļi, zināju, ka varu uz kādu paļauties, ja rodas kāda ķibele. Deusto Universitātē ir pieejams internacionālo studentu ofiss, kurš arī sniedza atbildes uz maniem jautājumiem ļoti operatīvi. Pēc mobilitātes VeA koordinatore nosūtīja vadlīnijas, kuras ir jāizpilda, lai atgrieztos mājās un Deusto Universitāte rīkoja semināru apmaiņas programmas studentiem, lai informētu par dokumentiem un citiem sadzīves jautājumiem, lai veiksmīgi noslēgtu šo dzīves posmu. Varu minēt, ka abas augstskolas darbojās operatīvi gan komunikācijas jomā, gan palīdzības sniegšanā, ja tā bija nepieciešama, par ko esmu ļoti pateicīga. 

Spilgtu iespaidu pēc pieredzes ir ļoti daudz un vēlētos dalīties ar tiem ar visiem, lai iedrošinātu citus studentus doties vienā no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem. Redzēju ļoti iespaidīgus kalnus, pludmales un saulrietus. Bilbao daba ir pavisam citādāka kā Latvijā un tas iedvesmoja mani pētīt un meklēt vēl plašākas iespējas (tāpēc devos pēc tām arī uz Portugāli, Parīzi, Kataloniju, Andoru un citām Basku zemes pilsētām apmaiņas programmas laikā). Satiku ļoti daudz jaunus cilvēkus (Deusto Universitātē manas apmaiņas laikā studēja ap 500 internacionālo studentu), kur pāris jau ir kļuvuši par draugiem uz mūžu. Iemācījos būt vēl empātiskāka, vēl vairāk priecāties par citu panākumiem, veidot draudzību ne savā dzimtajā valodā, kas man liekas, ir viens no lielākajiem sasniegumiem, saprast kādu citu, kurš ir no citas kultūras, bet tāpat atrast kopīgo un pateikties par to, ko dzīve mums ir sniegusi. Grūtības sagādāja eksāmeni, kuri bija citādāki kā VeA, kā arī darba apjoms bija nedaudz lielāks, līdz ar to vairāk laika vajadzēja veltīt studijām un uzdevumu izpildei. Bilbao dzīvoju kopā ar spāņu onkulīti, sākotnēji biju nedaudz satraukusies vai spēšu ērti justies, taču tā, manuprāt, bija mana labākā izvēle, jo dzīvokļa lokācija bija tikai 10 minūšu gājienā no universitātes, komunicējām angļu valodā, netraucējām viens otru un dalījāmies ar savas dienas iespaidiem, kas radīja māju sajūtu. Biju apkārt tik ļoti daudz pozitīviem, burvīgiem, iedvesmojošiem un dzīves gudriem cilvēkiem, ka vēlētos katru no viņiem atvest atpakaļ uz Latviju kā savu mīļāko suvenīru. Izgaršoju pintxo kultūru un citus gardumus no Basku zemes, pēc kuriem ilgošos vēl ilgi. 

Citiem ieteiktu noteikti nedomāt, bet pieteikties, jo stipendija tik tiešām ir liela, lai spētu dzīvot citā valstī (lai gan ir jāapsver, cik ļoti finansiāli ģimene vai kāds cits spēs atbalstīt, jo man tas bija ļoti nepieciešams, taču izdevīgakus galamērķus ticu, ka stipendija gandrīz nosedz). Pieredzu, kuru ieguvu, šobrīd sķiet kā pasakā tīta un nespēju noticēt, ka biju tik veiksmīga un laimīga redzot un iepazīstot visu, kas šobrīd ir manā atmiņā, suvenīru formā un telefona galerijā. Pēc pieredzes studenti zinās, cik tomēr ļoti viņi ir spējīgi, jo pēc šī jūtos, ka varu cīnīties ar visiem nākotnes šķēršļiem bez problēmām. Praktiski būtu kārtīgi izpētīt vietu, kur students dodas, piemēram, laikapstākļus, kuri sagaidīs, specifiskās kultūras iezīmes (cik ļoti viņi ir atvērti pret ārzemniekiem, kādi ir tradicionālie ēdieni), studiju kursu aprakstu un apsvērt savas valodas prasmes, vai tās būs pietiekamas, izvēlēties izdevīgu dzīvošanas lokāciju, ja tas ir iespējams. Ņemt līdzi tikai pašu nepieciešamāko un neaizrauties ar pārlieku lielu mantu daudzumu. Un ceļot, cik tik ir iespējams (kaut uz blakus pilsētiņām). 

Man šķiet ļoti būtiski vienkārši ļauties un tik daudz neraizēties par visu, jo nākamajā dienā var būt vēl grūtāk, iespējams, vai arī notiekti daudz labāk. Vajag pieteikties, vajag komunicēt un vajag būt atvērtam un saprotošam pret it visu."