Mākslīgā intelekta metodes būtiski ļauj uzlabot pētījumu rezultātus radioastronomijā
Mākslīgā intelekta (MI) aģenti nav burvju nūjiņa, kas pati izdara atklājumus. Tie balstās uz jau esošām zināšanām un nespēj patstāvīgi izprast pavisam jaunus zinātniskus rezultātus. Taču kā čakli palīgi tie var ievērojami atvieglot pētnieka ikdienu: apstrādāt datus, rakstīt programmu kodu, sagatavot atkārtojošos datu rindas, ātri apkopot lielu informācijas apjomu par kādu zinātnes tēmu vai palīdzēt izprast, kā darbojas jau esoša programma.
Atšķirībā no parastas tērzēšanas ar čatbotu, MI aģents prot arī rīkoties: pats izvēlas rīkus, palaiž kodu un soli pa solim veic vairākpakāpju uzdevumus. Tomēr arī tas strādā tikai rūpīga pētnieka uzraudzībā, jo šādu sistēmu pamatā esošo lielo valodas modeļu darbības būtība ir prognozēt nākamo vārdu, nevis garantēt patiesību. Tāpēc katrs rezultāts ir jāpārbauda. Pārbaudi var uzticēt arī cita MI aģenta versijai, taču tas ne vienmēr ietaupa laiku vai darbu.
Lai šīs iespējas būtu saprotamas un apgūstamas ikvienam, Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) 2026. gada rudenī uzsācis semināru sēriju par MI aģentu lietošanu zinātnē. Īpašs uzsvars tiek likts uz astrofiziku un radioastronomiju, tostarp radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmajā seminārā tika sniegts ieskats MI pasaulē un lielajos valodas modeļos, ko ikviens pazīst no tērzēšanas logiem, meklētājiem un programmēšanas vidēm.
Otrajā seminārā 15. oktobrī savu pieredzi un piemērus no darba datorzinātnēs un astrofizikā atklāja VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.
Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi






