Marine ir no Francijas rietumiem. Pagājušajā gadā viņa ieradas Ventspilī, lai semestri pavadītu studējot "Starpkultūru komunikāciju". Marinei tik ļoti patika Ventspils ziemā, ka vēlējās to redzēt arī pavasarī, tādēļ izvēlējās arī savu praksi pavadīt Ventspils Augstskolā, palīdzot Erasmus+ koordinatorei Helēnai Kohai.

Pastāsti mums mazliet par sevi!

Mani sauc Marine Le Cordroch, es esmu no Francijas, no Bretaņas, kas atrodas rietumos. Es studēju biznesu un svešvalodas Dienvidbretaņas universitātē Lorientā, un šis bija mans otrais studiju gads. Man patīk skatīties filmas un seriālus, klausīties mūziku, apmeklēt festivālus un koncertus. Vispārīgi runājot, es esmu ceļotāja, kurai patīk izzināt jaunas valstis un kultūras. No 2. aprīļa līdz 24. maijam biju praksē Ventspils Augstskolā un palīdzēju Erasmus+ koordinatorei Helēnai Kohai.

Kā tu izlēmi par labu praksei Latvijā, Ventspils Augstskolā?

Līdz šādai izvēlei mani noveda vairāki iemesli. Taču galvenais ir mana pieredze, ko guvu Erasmus semestrī rudenī. Es vienu semestri studēju VeA un viss noritēja lieliski. Erasmus bija manā svarīgāko lietu sarakstā, un tas bija labākais lēmums, ko jebkad esmu pieņēmusi. Esmu ļoti laimīga, ka izvēlējos Latviju, jo nevēlējos doties uz kādu populārāku valsti, bet gan patiešām piedzīvot kaut ko jaunu. Šajā semestrī es atklāju daudz jauna - satiku brīnišķīgus cilvēkus, pirmo reizi dzīvoju viena ārzemēs un sapratu, ka man tas ļoti patīk un neizjutu īpašas ilgas pēc saviem tuviniekiem, kā daži citi varbūt izjūt. Un fakts, ka esmu prom no ierastā, bija lieliska pieredze, un es daudz uzzināju par sevi. Arī manas angļu valodas prasmes ir uzlabojušās. Tad, kad es redzēju Ventspili ziemā, man bija jāredz to pavasarī! Un pēdējais iemesls ir tas, ka pieredze ar studijām un praksi ārzemēs ir priekšrocība darba tirgū, īpaši darbam, ko vēlos darīt.

Pastāsti mazliet par praksi šeit, kas patika, kādi bija prakses uzdevumi?

Es biju starptautiskajā birojā kopā ar Helēnu. Mani galvenie uzdevumi bija veidot vizuālos materiālus komunikācijai un man tas patika. Man ļoti patīk izmantot dizaina platformas un pielietot savu radošumu. Es arī palīdzēju dažādu pasākumu organizēšanā. Man patika piedalīties Kultūras dienās, kurās pārstāvēju Franciju. Es varēju dalīties ar savu kultūru un parādīt to studentiem, tas bija jautri un šis process bija interesants.

Kādas ir līdzības vai atšķirības starp praksi/studijām Francijā un Latvijā? Vai Ventspils Augstskolā ir kādas mācību metodes vai akadēmiskās prakses, kas atšķiras?

Es teiktu, ka ir vairāk atšķirību nekā līdzību. Pēc studijām šeit varu teikt, ka lekciju ritms nav tas pats. Es teiktu, ka Francijā ir grūtāk – mēs varam būt aizņemti visu dienu, sākot lekcijas plkst. 8 no rīta un beidzot plkst. 18.00 vakarā vairākas reizes nedēļā. Tas pats attiecas uz eksāmenu periodu –  es biju pārsteigta, ka šeit ir vesels mēnesis, lai nokārtotu eksāmenus, bet Francijā mēs visu nokārtojam vienā nedēļā, pat, ja jāveic 2 eksāmeni vienā dienā. Bet viena atšķirība ir tā, ka šeit visi ļoti labi runā angliski un Francijā tā tas nav. Lielākā daļa cilvēku zina tikai pamatus un cīnās, lai sarunātos ar kādu, kas nerunā franču valodā.

Vai jums bija kādas cerības par Latviju pirms ierašanās šeit? 

Man īsti nebija nekādu cerību, lai varētu izveidot savu viedokli par Latviju. Varbūt tikai par angļu valodu, bet kā jau minēju, es biju pārsteigta redzēt, ka lielākā daļa cilvēku, ko satiku, ir gandrīz bilingvāli, un es to negaidīju, un tas bija labs pārsteigums.

Pēc vairāku mēnešu uzturēšanās šeit, vai ir kādas lietas, kas tev ļoti patika Latvijā? 

Man patika daudz lietu šeit Latvijā. Attiecībā uz ēdienu, es atklāju biezpiena sieriņu “Kārums”. Tas ir ļoti garšīgs. Es iepazinu latviešu kultūru, kā arī upeņu balzamu – tagad man tas ļoti garšo. Esmu nogaršojusi diezgan daudz tradicionālo latviešu ēdienu un gandrīz viss man garšoja. Par dziesmām – man ir divas, kas ļoti atgādina dažus lieliskus mirkļus, ko pavadīju šeit un tās ir "Lidmašīnas" un "Meitene".

Atrodoties Latvijā, kādus kultūršoka mirkļus (kultūras atšķirības) tu piedzīvoji?

Man īsti nebija liela kultūršoka, bet dažas lietas mani pārsteidza. Pirmā, es teiktu, ir veids, kā cilvēki sveicinās viens ar otru, pareizāk sakot, nesveicinās. Varbūt tas ir tāpēc, ka Francijā satiekot cilvēku, mēs dodam skūpstus uz vaigiem. Otrā lieta ir par alkoholu, piemēram, jūs nevarat staigāt pa ielu ar alkoholiskajiem dzērieniem vai dzert tos, tas ir aizliegts. Francijā tas nav aizliegts - jūs varat dzert uz ielas vai nēsāt alkoholiskos dzērienus. Un pēdējā lieta ir tas, cik tīras ir ielas, nav atkritumu uz ielas, un ir ļoti patīkami redzēt, ka cilvēki patiesi ciena dabu. Francijā tas tā nav.