6. februārī Labs of Latvia publicētajā intervijā ar Ekonomikas ministrijas kosmosa un inovāciju politikas vecāko eksperti Angelīnu Bekasovu diskutēja par kosmosa pētniecības attīsīstību Latvijā. Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) ir zinātnes izglītības centrs, kas specializējies augstas kvalitātes nākotnes pētniecisko pakalpojumu īstenošanā kosmosa tehnoloģiju un signālapstrādes zinātnes jomā, tādēļ dalāmies ar šo interviju.

Latvijā ir aptuveni 50 organizācijas, kas strādā ar kosmosa tehnoloģijām, kā arī pasaules līmeņa veiksmes stāsti. Reti kuram uzņēmumam šī ir vienīgā darbības joma – parasti tie saredz kosmosa nozari kā vērtīgu papildu resursu inovācijām, kas ir pielietojams arī tepat uz Zemes. Ekonomikas ministrijas kosmosa un inovāciju politikas vecākā eksperte Angelīna Bekasova ir pārliecināta, ka Latvijas kosmosa nozarei ir, ar ko lepoties, bet būtiski ir nepazaudēt valsts konkurētspēju.

Plašāk par to, cik attīstīta ir kosmosa nozare Latvijā, kuras ir Latvijas uzņēmumu stiprās puses šajā jomā un nākotnes potenciālu A. Bekasova stāsta intervijā “Labs of Latvia”.

Cik attīstīta ir kosmosa nozare Latvijā?

Latvijai ir lieliski sasniegumi kosmosa tehnoloģijās, taču reti kurš ārpus samērā nelielās zinātāju kopienas par to ir informēts. Tāpēc plašākā sabiedrībā par kosmosa tehnoloģijām domā tiešām kā par kaut ko grūti sasniedzamo vai pat nepieejamo. Realitātē tā nav.

Latvija sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru jau kopš 2015. gada. Sākumā mums bija Eiropas sadarbības valsts statuss, kurā Latvija bija sekmīgākā 11 tādu valstu starpā, skatoties uz iesniegto un apstiprināto projektu proporciju, turklāt ar diezgan lielu atrāvienu! Tas Latvijai deva iespēju 2020. gadā kļūt par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti, kas nodrošināja piekļuvi jauniem tehnoloģiskiem izaicinājumiem un attīstības iespējām. Rezultātā Latvijas portfolio ir 70 Eiropas Kosmosa aģentūras projekti, Latvija sadarbojas ar kosmosa nozares milžiem un rekordīsā laikā ir ienākusi divās ambiciozās starptautiskās kosmosa misijās – “Lunar Gateway” un “Hēra”.

Nesen noslēdzās vairāki projektu konkursi, kuri gaida Eiropas Kosmosa aģentūras verdiktu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas kosmosa ekosistēma ar katru konkursu paplašinās, turklāt aizvien biežāk pieteikumus iesniedz kompānijas, kam vēl nav pieredzes kosmosa nozarē. Pārsvarā šādi uzņēmumi nodarbojas ar robotiku, fotoniku, viedajiem materiāliem, bioekonomiku, IT u.c.

Nesen saņēmām ziņu, ka Latvija ar kosmosa projektiem zinātnes un industrijas kompetenču attīstībai ir atguvusi visas savas investīcijas Eiropas Kosmosa aģentūrā. Tas bija viens no Latvijas Kosmosa stratēģijas 2021.–2027. gadam mērķiem, un norāda uz nozares briedumu, bet arī uz risku nonākt stagnācijā, ja atbalsts nozarei netiks palielināts. Palīdz tas, ka mēs neesam jaunienācēji kosmosa industrijā – Latvijai šajā nozarē ir savs mantojums, kas tiek izmantots kā augsti tehnoloģisks pamats mūsdienīgām inovācijām. Šodien mēs varam piedāvāt starptautiskā līmeņa kosmosa infrastruktūru un tehnoloģijas, kosmosa datu lietojumus un attiecīgu izglītību.

Līdz šim plašāk ir dzirdēts tikai par dažiem uzņēmumiem, kas strādā kosmosa nozarē, piemēram, “Eventech”. Kuri uzņēmumi no šīs nozares vēl būtu visiem jāzina?

Vispirms izskaidrošu, ka kosmosa tehnoloģijas iedala dažādos sektoros. Ir augšupējais (upstream) sektors, kas ietver kosmosa tehnoloģijas, kas lidos uz augšu, lejupejošais (downstream) sektors – satelītdatu izmantošana digitalizācijas risinājumiem uz Zemes, un Zemes (ground) segments – kosmosa infrastruktūra, piemēram, teleskopi. Visās šajās jomās Latvijai ir savi spēlētāji.

Lai sekotu līdzi nozares attīstībai, tiek regulāri papildināts Latvijas kosmosa organizāciju direktorijs, kas ir pieejams Latvijas kosmosa portālā. Tur ir arī pieejama noderīga informācija par atbalsta iespējām Latvijas kosmosa nozarei, kā arī citi jaunumi.

Labi, tad apskatīsim katru sektoru atsevišķi. Ar ko Latvija izceļas Zemes tehnoloģiju jomā?

Latvijā ir izcili attīstīts Zemes tehnoloģiju segments, jo mēs esam mantojuši un atjaunojuši svarīgu kosmosa infrastruktūru.

Tādu teleskopu var izmantot gan dziļā kosmosa izpētei, gan komerciāliem pakalpojumiem kā komunikācijai ar kosmosa kuģiem vai kosmosa laikapstākļu monitoringam. Kad pie mums bija atbraukuši Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvji, viņi bija sajūsmā par to, ko šeit redzēja, un jokojot nosauca Irbenes radioteleskopus par negodīgu Latvijas konkurētspējīgu priekšrocību, kura ir jāuztur, jāizmanto un jākomerciālizē.

Turpat Ventspilī atrodas radioastronomijas zemo frekvenču antenu masīvs (“Low Frequency Array”, LOFAR). Dzīvē tas neizskatās kā teleskops vai kaut kas kosmisks – vairāk kā metāla plāksnes uz zemes. Tomēr tām ir fenomenālas spējas. Pasaulē ir vairāk nekā 50 tādu masīvu, un, strādājot kopā, tie veido vienu milzīgu teleskopu “International LOFAR Telescope” (ILT). Var teikt, ka ILT pārvērš Zemi par vienu lielu teleskopu, virtuāli savienojot vairākas valstis vienā reālā ierīcē. Ar ILT astronomi var, piemēram, redzēt miljardus gadus pirms zvaigznes un galaktikas tika izveidojušas – tā saucamos “Tumšos laikmetus”. Latvija kopš 2022. gada ir daļa no ILT.

Turpinot par Latvijas kosmosa infrastruktūru – Baldones novadā atrodas Latvijas Universitātes observatorija ar Baltijā lielāko un desmito lielāko teleskopu pasaulē. Mums ir arī kosmosa vides simulācijas infrastruktūra, kur testē kosmosa tehnoloģiju izturību pret ekstrēmām temperatūrām, vakuumu, radiāciju vai vibrāciju. To piedāvā, piemēram, uzņēmums “Cryogenic un Vacuum Systems”, kas arī aktīvi sadarbojas ar citām Latvijas organizācijām, tādejādi paaugstinot Latvijas ražoto tehnoloģiju mērogu. Kosmosa vides simulācija nav pieejama katrā valstī – parasti ir jāstāv lielās rindās, lai pārliecinātos, ka tehnoloģija izdzīvos kosmosa izaicinājumus. Interesanti ir arī tas, ka šis uzņēmums izmanto savas kosmosa nozares kompetences arī pārtikas nozarē – produktu sublimācijā, kad produktu sasaldē ļoti zemā temperatūrā un ar vakuumu no tā izspiež visu ūdeni, tādejādi nodrošinot ļoti ilgu glabāšanas laiku, nezaudējot produktu uzturvērtību.

Kā Latvijā izmanto satelītdatus?

Runājot par lejupējām tehnoloģijām, tas ir plaši pieejams un efektīvs digitalizācijas rīks. Daudzas valstis un organizācijas sniedz pieeju datiem no satelītiem. Eiropas Savienībai ir vairāki satelīti, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmu “Copernicus” un satelītnavigācijas sistēmu “Galileo”. “Copernicus” sniedz Zemes virsmas “fotogrāfijas”, kuras no kosmosa regulāri uzņem sarežģītas satelītu kameras. Analizējot tādus datus, mēs varam iegūt informāciju, kas nav redzama ar neapbruņotu aci, un izmantot to lielu teritoriju monitoringam. Tā mēs varam ātri un precīzi novērot zemes, zālāju, ūdens un pat gaisa stāvokļa pārmaiņas. Savukārt “Galileo” ir Eiropas Savienības alternatīva plašāk zināmai Amerikas globālās pozicionēšanas sistēmai. Starp citu, “Galileo” sistēma ir precīzākā par to un vairākums mobilo telefonu to jau sen izmanto. Tādi dati savstarpēji papildinoši un ir savienojami ar citām digitālām tehnoloģijām kā lietu internets, lielo datu analītika, 5G, mākslīgais intelekts, augstas veiktspējas skaitļošana, digitālie dvīņi u.c.

Institūts ir izstrādājis arī atbalsta rīku “SentiRice”, kas tiek pielietots Vjetnamā ilgtspējīgai rīsu audzēšanas uzraudzīšanai un sertificēšanai. Savukārt uzņēmuma “Baltic Satellite Service” risinājumus izmanto gan meža resursu novērtējumiem, gan mežu plūdu, sausuma, kaitēkļu un ugunsgrēku risku novērtēšanai. Mežu novērošana ir atzīta Latvijas starptautiskā līmeņa specializācija. Ir, protams, arī citas Latvijas iestādes, kas strādā ar satelītdatiem: Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils augstskola, u.c.

Un kas labs notiek augšupējo tehnoloģiju lauciņā?

Augšupējo kosmosa tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisku institūtu mums ir daudz – apmēram 40. Katram ir savs aizraujošs stāsts, par ko grūti pastāstīt divos teikumos. Piemēram, “RD Alfa” palīdz Eiropai sasniegt piegādes ķēžu neatkarību no globālām krīzēm, jau vairāk nekā 50 gadus ražojot mikroelektroniku, tostarp kosmosa nozarei visā pasaulē, sadarbojoties pat ar Indijas Kosmosa aģentūru, bet “Axon Cable” ir Francijas uzņēmums Daugavpilī, kuru elektroniku izmanto nozīmīgos kosmosa projektos, piemēram, Marsa izpētes programmā “ExoMars” un satelītinterneta uzņēmumā “OneWeb”. “MikroTik” un “airBaltic” sadarbojas ar “SpaceX”, bet “HansaMatrix” nesen saņēma 4,4 miljonu dolāru ražošanas pasūtījumu no aerokosmiskās nozares klienta.

Fotonika un optika ir Latvijas spēcīga puse arī kosmosa nozarē ar “ISP Optics”, “HEE Photonics Labs”, Latvijas Universitātes Lāzeru centru un citiem.

Man ļoti patīk “NewBaseCam” uzņēmuma stāsts – tas ražo kvalitatīvus risinājumus kameru stabilizācijai. Kosmosā ir būtiski izvairīties no tehnoloģiju bojājumu riskiem, un šis uzņēmums pielietoja savu stabilizācijas tehnoloģiju kosmosa pašgājējos un plāno citus kosmosa projektus! Cits piemērs ir “Fiber Optical Solution”, kas 5000 m3 telpās Bolderājā ražo optisko šķiedru žiroskopus – iekārtas, kas spēj ļoti precīzi noteikt līdzsvaru, lai, piemēram, atrastu un uzturētu satelīta vai cita kosmosa kuģa ideālo novietojumu pret Zemi.

“Allatherm” nodrošināja Latvijas kosmosa veiksmes stāstu, ar kuru mēs tiešām varam lepoties. “Allatherm” ir siltuma vadības sistēmu inovators, kas pielietojumam kosmosa stacijā izstrādājis speciālu ksenona degvielas sūkni un unikālu augstas efektivitātes slēgta cikla dzesēšanas sistēmu, kas nedz izmanto ārējas enerģijas padevi, nedz izdala vielas. Pateicoties uzņēmuma kompetencēm, Latviju aicināja piedalīties “Lunar Gateway” misijā – jaunajā kosmosa stacijā, kas riņķos ap Mēnesi. Tas ir NASA, Eiropas Kosmosa aģentūras, Japānas Kosmosa aģentūras un Kanādas Kosmosa aģentūras kopdarbs. Mūsu Baltijas kaimiņiem, piemēram, lomu tur nav. Tā būs pasaules pirmā stacija ārpus Zemes orbītas, un tā lidos 400 tūkstošu kilometru attālumā no Zemes. Salīdzinājumam: Starptautiskā Kosmosa stacija, kas lido ap Zemi jau 25. gadu, ir tikai 408 kilometru attālumā no mums. “Allatherm” ir garš sadarbības partneru saraksts ar kosmosa aģentūrām un organizācijām no visas pasaules.

Vai šīs tehnoloģijas var būt noderīgas arī uz Zemes?

Jā, ar kosmosu stāsti par šīm tehnoloģijām nebeidzas, jo tām seko tehnoloģijas pārneses iespēja. Tā, manuprāt, ir tikpat aizraujoša nozares sastāvdaļa kā pats kosmoss.

Kosmosa tehnoloģijas ir pielāgotas bīstamai kosmosa videi – ekstrēmām temperatūrām, radiācijai, vakuumam, īpašiem fizikas likumiem. Tāpat nav iespējams labot tehnoloģijas – tām jābūt perfektām. Tāpēc tās ir izmantojamas uz Zemes radikālo inovāciju veidā izaicinājumu pilnās nozarēs, piemēram medicīnā, mašīnbūvē, enerģētikā, viedajos materiālos, datortehnikā utt. Inovācijas ir tādu nozaru attīstības pamats, bet, lai radītu konkurētspējīgu augsta līmeņa inovāciju, ir jāiziet garu un dārgu pētniecības un attīstības posmu. Tas daudzas tehnoloģijas padara pārāk dārgas un grūti pieejamas ikdienas kvalitātes uzlabošanai. Turpretī globālā kosmosa ekonomikā, kura jau 2021. gadā tika lēta 469 miljardu dolāru vērtībā, tāds luksuss ir norma. Tā kosmosa nozare dod iespēju attīstīt ļoti augsta līmeņa inovācijas lietošanai arī uz Zemes.

Arī iepriekšējā jautājumā minētais “Eventech” strādā ne tikai kosmosa nozarē. Uzņēmums ražo laika mērīšanas ierīces, kas spēj ārkārtīgi precīzi mērīt ātrumu: ar pikosekundes jeb 0,00000000002 sekundes precizitāti. “Eventech” nodrošināja Latvijas dalību starptautiskajā Zemes aizsardzības misijā “Hēra”, kuras mērķis ir mēģināt mainīt asteroīda trajektoriju, lai nodrošinātu Zemes aizsardzību nākotnē.

Ir plānots, ka misija “Hēra” ar “Eventech” sistēmu tiks palaista kosmosā jau 2024. gadā. Un šī uzņēmuma taimerus var izmantot uz Zemes, lai novērotu precīzu satelītu pozīciju kosmosā (70% no tādām stacijām visā pasaulē izmanto “Eventech” taimerus) vai ģeodēzijā, kas pēta Zemes formu un citus parametrus, jo uzņēmums var precīzi mērīt arī gravitāciju.

Vai ir kāds skaidrojums, kāpēc plašākā sabiedrībā tik maz zina par Latvijas sasniegumiem kosmosa nozarē? Uzņēmumi rušinās un īpaši nepļāpā par saviem sasniegumiem vai arī tēma ir tik sarežģīta, ka neviens neko nesaprot?

Es par to bieži domāju. Es pieļauju, ka Latvijas kultūrā nav pieņemts par sevi tik daudz stāstīt un lielīties. Kad es strādāju Briselē, man bieži gadījās situācijas, kad sarunbiedrs, uzzinot, no kurienes es esmu, uzreiz stāstīja, ka viņu konsorcijā ir bijis uzņēmums no Latvijas, kas darījis brīnumu lietas kā uzticīgs sadarbības partneris. Mēs pierādām sevi ar darbiem. Tas ir ļoti labi un skaisti, tomēr viena lieta ir pārspīlējumu pilns agresīvs mārketings, cita lieta ir informētības veicināšana par savām kompetencēm, spējām un sasniegumiem – ja tā ir motivējoša patiesība, kāpēc gan ar to nepadalīties? Tas arī nodrošina papildus iespējas.

Otra problēma ir tā, ka mums nav attīstīta zinātnes komunikācija. Taču tā ir globāla problēma, nevis ekskluzīvi mūsu. Ir grūti atrast cilvēku, kas var ātri un vienkārši izstāstīt sarežģītas lietas cilvēkiem saprotamā valodā.

Tiek uzskatīts, ka zinātnes komunikācija prasa īpašu talantu. Nē, tā nav – tā ir prasme, ko var iemācīties. Turklāt ļoti bieži no zinātniekiem tiek gaidīts, ka tiem ir vienlaicīgi jābūt arī komunikatoriem un uzņēmējiem. Tādi cilvēki, protams ir, bet biežāk tas ir izņēmuma gadījums. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jādara tas, kur viņi jūtas vislabāk un visspēcīgāk. Tāpēc risinājums ir starpdisciplināras komandas un sadarbība, nevis mūžīgā cilvēka-orķestra meklēšana. Tāpēc es gribētu iesaistīt Latvijas kosmosa stāstā ne tikai zinātniekus, bet arī tos, kuri studē komunikāciju un uzņēmējdarbību.

Ja reiz tu pieminēji izglītību, turpināsim ar šo tēmu. Kur tavu iepriekš minēto daudzo uzņēmumu un organizāciju darbinieki to visu iemācās?

Kā visās nozarēs, arī kosmosā bez kvalificētā cilvēkkapitāla attīstības nav. Vairākas izglītības iestādes Latvijā gatavo dažāda profila profesionāļus, kuru zināšanas ir pieprasītas kosmosa nozares jomās: Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte un Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Tiek veidota arī pilnvērtīga kosmosa nozares maģistra programma, un Eiropas Kosmosa aģentūra sniedz iespēju izglītības iestādēm kopā ar industrijas pārstāvjiem attīstīt kosmosa nozares kursus, nepieciešamo speciālistu sagatavošanai šīs jomas attīstībai. Cilvēkkapitāls pašlaik ir mūsu industrijas vislielākais izaicinājums: iespēju ir ļoti daudz, bet roku nepietiek!

Cik ilgi tu pati jau strādā kosmosa nozarē? Kas tajā pēdējā laikā mainās?

Es šajā nozarē esmu jau septīto gadu. Pēdējos pāris gados ir vērojama sakustēšanās, un daudzi saskata iespēju īstenot savas ambiciozās idejas. Uzņēmēji saprot, ka iespēja tās īstenot ir ļoti tuvu, bet arī valsts iestādēs kosmosa nozare arvien biežāk parādās darba tēmās. Un mēs zvanām uzņēmumiem un stāstām, ka ir viens vai otrs Eiropas Kosmosa aģentūras konkurss – mums izskatās, ka jūsu uzņēmums tur varētu piedalīties. Ja uzņēmums izrāda interesi, mēs par to ziņojam aģentūrai.

Es domāju, ka visa pasaule pašlaik ir jaunā Atklājumu laikmeta sākumā. Tāpat kā 15.–16. gadsimta jūrasbraucēji uzdrīkstējās rast jaunus tirdzniecības ceļus un atklāja jaunās zemes vai 19.–20. gadsimta sapņotāji iemācīja pasauli lidot, tagad mēs strauji apgūstam kosmosu kā jauno ekonomikas telpu.

Jā, šī ir zinātniski ļoti ietilpīga nozare, taču tā ir uz palikšanu – labos laikos nozarē būs investīcijas, jo tā ir jaunā iespēja. Taču arī grūtie laiki dos izrāvienu radikālām inovācijām – to apliecina vēsture.

Šodien okeāni, jūras un gaisa telpa ir norma, tas notiks arī ar kosmosu – tas ir tikai laika jautājums. Piedaloties starptautiskos kosmosa kongresos, var ļoti skaidri redzēt, ka pasaule par kosmosa misijām vairs nesapņo. To jau plāno un īsteno. Ir programmas, finansējums un cilvēki, kuri jau pie tām strādā – viss jau notiek! Jautājums ir par katras valsts spēju savlaicīgi ienākt šajā ekonomikā.

Cilvēki jau zina, kā “strādā” kosmoss, un šī telpa šodien ir pieejama ne tikai konkurējošām lielvalstīm. Jau puse pasaules valstu ir aktīvas kosmosā, bet vēl vairāk valstis izmanto kosmosa tehnoloģijas un datus uz Zemes. Šo nozari pašlaik attīsta privātais sektors – šo koncepciju sauc par jaunā kosmosa industriju – “NewSpace”. Tā ir Latvijas kosmosa un citu uzņēmumu iespēja.

Tu minēji, ka jūs ministrijā zvanāt uzņēmējiem un stāstāt par dažādām iespējām. Kā jūs zināt, ko kurš uzņēmums dara un kā tas varētu noderēt kosmosa nozarei?

Mēs varam uzspēlēt spēli “Pasaki man ideju vai uzņēmumu, un es pateikšu, ko tas var darīt kosmosa nozarē”. Potenciāls strādāt ar kosmosu ir tiešām ļoti daudziem uzņēmumiem. Mums ir virtuālais Latvijas Kosmosa birojs, kas ir pastāvīgā kontaktā ar Latvijas kosmosa nozares organizācijām, starptautisko kosmosa nozari un savā starpā – informācijas apmaiņa šeit ir būtiska, un kosmoss nav garlaicīgākā tēma, par ko runāt!

Es cenšos pēc iespējas vairāk komunicēt ar uzņēmējiem un zinātniekiem – man ir paveicies ar zinātnisko zinātkāri un es tiešām gribu saprast, ko viņi dara. Un tad tā ir informācijas sinerģija, kuras rezultātus var konceptuāli pārbaudīt ar cilvēkiem ar šaurāku specializāciju.

Man patīk kosmosa nozares neierobežotās iespējas – te nav nekādu limitu, jo cilvēce joprojām apgūst šo jomu un tādejādi turpina veidot kosmosa ekonomikas noteikumus. Tāpēc šeit pagaidām nav “iespējams” vai “neiespējams”, ir tikai “īstenojams” vai “grūtāk īstenojams”. Kosmoss ir arī par racionālo trakumu. Cilvēki nāk klajā ar neiedomājamām idejām un sekmīgi tos īsteno. Labākais ir tas, ka šajā nozarē visu ļoti rūpīgi izplāno un pārbauda, jo kļūdai ir augsta cena, bet vienlaikus neizdošanās kosmosa nozarē uztver pavisam normāli – jo ir pieņemts, ka viss iespējamais bija izdarīts un kļūdu paredzēt praktiski nebija reāli. Tomēr process atnesa daudz jaunu zināšanu.

Kur tu redzi Latvijas lielāko nākotnes potenciālu kosmosa nozarē?

Pirmkārt, mums jāturpina tas, ko mēs jau darām, un nedrīkst zaudēt to, kas jau ir – bez attīstības šodienas konkurētspējīga priekšrocība ir rītdienas nostalģija par labākiem laikiem. Otrkārt, mums jābeidz sevi kritizēt un ir jāattīsta ambīcijas un ekselence – jādara, kas jādara, plus mazliet vairāk.

Un trešais, mums biežāk jāuzņemas iniciatīva – es domāju, ka Latvijas potenciāls būtu veicināt starptautisko sadarbību, apvienojot Baltijas valstīs pieejamas kompetences ar kopējo kosmosa misiju. Tādai misijai ir jāaptver industrija un izglītība, kā arī jābūt stimulam ātrākai tehnoloģiju attīstībai un komercializācijai. Par tādu pašlaik aktīvi runājam!

6. februāris, 2023

Autors: Anda Asere

Saite uz ierakstu: https://labsoflatvia.com/aktuali/maz-zinama-bet-labi-attistita