Maz zināma, bet labi attīstīta nozare – Labs of Latvia par kosmosa tehnoloģijām Latvijā

2023. gada 7. februāris

6. februārī Labs of Latvia publicētajā intervijā ar Ekonomikas ministrijas kosmosa un inovāciju politikas vecāko eksperti Angelīnu Bekasovu diskutēja par kosmosa pētniecības attīsīstību Latvijā. Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūts “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) ir zinātnes izglītības centrs, kas specializējies augstas kvalitātes nākotnes pētniecisko pakalpojumu īstenošanā kosmosa tehnoloģiju un signālapstrādes zinātnes jomā, tādēļ dalāmies ar šo interviju.



Latvijā ir aptuveni 50 organizācijas, kas strādā ar kosmosa tehnoloģijām, kā arī pasaules līmeņa veiksmes stāsti. Reti kuram uzņēmumam šī ir vienīgā darbības joma – parasti tie saredz kosmosa nozari kā vērtīgu papildu resursu inovācijām, kas ir pielietojams arī tepat uz Zemes. Ekonomikas ministrijas kosmosa un inovāciju politikas vecākā eksperte Angelīna Bekasova ir pārliecināta, ka Latvijas kosmosa nozarei ir, ar ko lepoties, bet būtiski ir nepazaudēt valsts konkurētspēju.

Plašāk par to, cik attīstīta ir kosmosa nozare Latvijā, kuras ir Latvijas uzņēmumu stiprās puses šajā jomā un nākotnes potenciālu A. Bekasova stāsta intervijā “Labs of Latvia”.


Cik attīstīta ir kosmosa nozare Latvijā?

Latvijai ir lieliski sasniegumi kosmosa tehnoloģijās, taču reti kurš ārpus samērā nelielās zinātāju kopienas par to ir informēts. Tāpēc plašākā sabiedrībā par kosmosa tehnoloģijām domā tiešām kā par kaut ko grūti sasniedzamo vai pat nepieejamo. Realitātē tā nav.

Latvija sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru jau kopš 2015. gada. Sākumā mums bija Eiropas sadarbības valsts statuss, kurā Latvija bija sekmīgākā 11 tādu valstu starpā, skatoties uz iesniegto un apstiprināto projektu proporciju, turklāt ar diezgan lielu atrāvienu! Tas Latvijai deva iespēju 2020. gadā kļūt par Eiropas Kosmosa aģentūras asociēto dalībvalsti, kas nodrošināja piekļuvi jauniem tehnoloģiskiem izaicinājumiem un attīstības iespējām. Rezultātā Latvijas portfolio ir 70 Eiropas Kosmosa aģentūras projekti, Latvija sadarbojas ar kosmosa nozares milžiem un rekordīsā laikā ir ienākusi divās ambiciozās starptautiskās kosmosa misijās – “Lunar Gateway” un “Hēra”.


Nesen noslēdzās vairāki projektu konkursi, kuri gaida Eiropas Kosmosa aģentūras verdiktu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas kosmosa ekosistēma ar katru konkursu paplašinās, turklāt aizvien biežāk pieteikumus iesniedz kompānijas, kam vēl nav pieredzes kosmosa nozarē. Pārsvarā šādi uzņēmumi nodarbojas ar robotiku, fotoniku, viedajiem materiāliem, bioekonomiku, IT u.c.

Nesen saņēmām ziņu, ka Latvija ar kosmosa projektiem zinātnes un industrijas kompetenču attīstībai ir atguvusi visas savas investīcijas Eiropas Kosmosa aģentūrā. Tas bija viens no Latvijas Kosmosa stratēģijas 2021.–2027. gadam mērķiem, un norāda uz nozares briedumu, bet arī uz risku nonākt stagnācijā, ja atbalsts nozarei netiks palielināts. Palīdz tas, ka mēs neesam jaunienācēji kosmosa industrijā – Latvijai šajā nozarē ir savs mantojums, kas tiek izmantots kā augsti tehnoloģisks pamats mūsdienīgām inovācijām. Šodien mēs varam piedāvāt starptautiskā līmeņa kosmosa infrastruktūru un tehnoloģijas, kosmosa datu lietojumus un attiecīgu izglītību.


Līdz šim plašāk ir dzirdēts tikai par dažiem uzņēmumiem, kas strādā kosmosa nozarē, piemēram, “Eventech”. Kuri uzņēmumi no šīs nozares vēl būtu visiem jāzina?

Vispirms izskaidrošu, ka kosmosa tehnoloģijas iedala dažādos sektoros. Ir augšupējais (upstream) sektors, kas ietver kosmosa tehnoloģijas, kas lidos uz augšu, lejupejošais (downstream) sektors – satelītdatu izmantošana digitalizācijas risinājumiem uz Zemes, un Zemes (ground) segments – kosmosa infrastruktūra, piemēram, teleskopi. Visās šajās jomās Latvijai ir savi spēlētāji.

Lai sekotu līdzi nozares attīstībai, tiek regulāri papildināts Latvijas kosmosa organizāciju direktorijs, kas ir pieejams Latvijas kosmosa portālā. Tur ir arī pieejama noderīga informācija par atbalsta iespējām Latvijas kosmosa nozarei, kā arī citi jaunumi.


Labi, tad apskatīsim katru sektoru atsevišķi. Ar ko Latvija izceļas Zemes tehnoloģiju jomā?

Latvijā ir izcili attīstīts Zemes tehnoloģiju segments, jo mēs esam mantojuši un atjaunojuši svarīgu kosmosa infrastruktūru.


Tādu teleskopu var izmantot gan dziļā kosmosa izpētei, gan komerciāliem pakalpojumiem kā komunikācijai ar kosmosa kuģiem vai kosmosa laikapstākļu monitoringam. Kad pie mums bija atbraukuši Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvji, viņi bija sajūsmā par to, ko šeit redzēja, un jokojot nosauca Irbenes radioteleskopus par negodīgu Latvijas konkurētspējīgu priekšrocību, kura ir jāuztur, jāizmanto un jākomerciālizē.

Turpat Ventspilī atrodas radioastronomijas zemo frekvenču antenu masīvs (“Low Frequency Array”, LOFAR). Dzīvē tas neizskatās kā teleskops vai kaut kas kosmisks – vairāk kā metāla plāksnes uz zemes. Tomēr tām ir fenomenālas spējas. Pasaulē ir vairāk nekā 50 tādu masīvu, un, strādājot kopā, tie veido vienu milzīgu teleskopu “International LOFAR Telescope” (ILT). Var teikt, ka ILT pārvērš Zemi par vienu lielu teleskopu, virtuāli savienojot vairākas valstis vienā reālā ierīcē. Ar ILT astronomi var, piemēram, redzēt miljardus gadus pirms zvaigznes un galaktikas tika izveidojušas – tā saucamos “Tumšos laikmetus”. Latvija kopš 2022. gada ir daļa no ILT.

Turpinot par Latvijas kosmosa infrastruktūru – Baldones novadā atrodas Latvijas Universitātes observatorija ar Baltijā lielāko un desmito lielāko teleskopu pasaulē. Mums ir arī kosmosa vides simulācijas infrastruktūra, kur testē kosmosa tehnoloģiju izturību pret ekstrēmām temperatūrām, vakuumu, radiāciju vai vibrāciju. To piedāvā, piemēram, uzņēmums “Cryogenic un Vacuum Systems”, kas arī aktīvi sadarbojas ar citām Latvijas organizācijām, tādejādi paaugstinot Latvijas ražoto tehnoloģiju mērogu. Kosmosa vides simulācija nav pieejama katrā valstī – parasti ir jāstāv lielās rindās, lai pārliecinātos, ka tehnoloģija izdzīvos kosmosa izaicinājumus. Interesanti ir arī tas, ka šis uzņēmums izmanto savas kosmosa nozares kompetences arī pārtikas nozarē – produktu sublimācijā, kad produktu sasaldē ļoti zemā temperatūrā un ar vakuumu no tā izspiež visu ūdeni, tādejādi nodrošinot ļoti ilgu glabāšanas laiku, nezaudējot produktu uzturvērtību.


Kā Latvijā izmanto satelītdatus?

Runājot par lejupējām tehnoloģijām, tas ir plaši pieejams un efektīvs digitalizācijas rīks. Daudzas valstis un organizācijas sniedz pieeju datiem no satelītiem. Eiropas Savienībai ir vairāki satelīti, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmu “Copernicus” un satelītnavigācijas sistēmu “Galileo”. “Copernicus” sniedz Zemes virsmas “fotogrāfijas”, kuras no kosmosa regulāri uzņem sarežģītas satelītu kameras. Analizējot tādus datus, mēs varam iegūt informāciju, kas nav redzama ar neapbruņotu aci, un izmantot to lielu teritoriju monitoringam. Tā mēs varam ātri un precīzi novērot zemes, zālāju, ūdens un pat gaisa stāvokļa pārmaiņas. Savukārt “Galileo” ir Eiropas Savienības alternatīva plašāk zināmai Amerikas globālās pozicionēšanas sistēmai. Starp citu, “Galileo” sistēma ir precīzākā par to un vairākums mobilo telefonu to jau sen izmanto. Tādi dati savstarpēji papildinoši un ir savienojami ar citām digitālām tehnoloģijām kā lietu internets, lielo datu analītika, 5G, mākslīgais intelekts, augstas veiktspējas skaitļošana, digitālie dvīņi u.c.


Institūts ir izstrādājis arī atbalsta rīku “SentiRice”, kas tiek pielietots Vjetnamā ilgtspējīgai rīsu audzēšanas uzraudzīšanai un sertificēšanai. Savukārt uzņēmuma “Baltic Satellite Service” risinājumus izmanto gan meža resursu novērtējumiem, gan mežu plūdu, sausuma, kaitēkļu un ugunsgrēku risku novērtēšanai. Mežu novērošana ir atzīta Latvijas starptautiskā līmeņa specializācija. Ir, protams, arī citas Latvijas iestādes, kas strādā ar satelītdatiem: Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils augstskola, u.c.


Un kas labs notiek augšupējo tehnoloģiju lauciņā?

Augšupējo kosmosa tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisku institūtu mums ir daudz – apmēram 40. Katram ir savs aizraujošs stāsts, par ko grūti pastāstīt divos teikumos. Piemēram, “RD Alfa” palīdz Eiropai sasniegt piegādes ķēžu neatkarību no globālām krīzēm, jau vairāk nekā 50 gadus ražojot mikroelektroniku, tostarp kosmosa nozarei visā pasaulē, sadarbojoties pat ar Indijas Kosmosa aģentūru, bet “Axon Cable” ir Francijas uzņēmums Daugavpilī, kuru elektroniku izmanto nozīmīgos kosmosa projektos, piemēram, Marsa izpētes programmā “ExoMars” un satelītinterneta uzņēmumā “OneWeb”. “MikroTik” un “airBaltic” sadarbojas ar “SpaceX”, bet “HansaMatrix” nesen saņēma 4,4 miljonu dolāru ražošanas pasūtījumu no aerokosmiskās nozares klienta.

Fotonika un optika ir Latvijas spēcīga puse arī kosmosa nozarē ar “ISP Optics”, “HEE Photonics Labs”, Latvijas Universitātes Lāzeru centru un citiem.


Man ļoti patīk “NewBaseCam” uzņēmuma stāsts – tas ražo kvalitatīvus risinājumus kameru stabilizācijai. Kosmosā ir būtiski izvairīties no tehnoloģiju bojājumu riskiem, un šis uzņēmums pielietoja savu stabilizācijas tehnoloģiju kosmosa pašgājējos un plāno citus kosmosa projektus! Cits piemērs ir “Fiber Optical Solution”, kas 5000 m3 telpās Bolderājā ražo optisko šķiedru žiroskopus – iekārtas, kas spēj ļoti precīzi noteikt līdzsvaru, lai, piemēram, atrastu un uzturētu satelīta vai cita kosmosa kuģa ideālo novietojumu pret Zemi.


“Allatherm” nodrošināja Latvijas kosmosa veiksmes stāstu, ar kuru mēs tiešām varam lepoties. “Allatherm” ir siltuma vadības sistēmu inovators, kas pielietojumam kosmosa stacijā izstrādājis speciālu ksenona degvielas sūkni un unikālu augstas efektivitātes slēgta cikla dzesēšanas sistēmu, kas nedz izmanto ārējas enerģijas padevi, nedz izdala vielas. Pateicoties uzņēmuma kompetencēm, Latviju aicināja piedalīties “Lunar Gateway” misijā – jaunajā kosmosa stacijā, kas riņķos ap Mēnesi. Tas ir NASA, Eiropas Kosmosa aģentūras, Japānas Kosmosa aģentūras un Kanādas Kosmosa aģentūras kopdarbs. Mūsu Baltijas kaimiņiem, piemēram, lomu tur nav. Tā būs pasaules pirmā stacija ārpus Zemes orbītas, un tā lidos 400 tūkstošu kilometru attālumā no Zemes. Salīdzinājumam: Starptautiskā Kosmosa stacija, kas lido ap Zemi jau 25. gadu, ir tikai 408 kilometru attālumā no mums. “Allatherm” ir garš sadarbības partneru saraksts ar kosmosa aģentūrām un organizācijām no visas pasaules.


Vai šīs tehnoloģijas var būt noderīgas arī uz Zemes?

Jā, ar kosmosu stāsti par šīm tehnoloģijām nebeidzas, jo tām seko tehnoloģijas pārneses iespēja. Tā, manuprāt, ir tikpat aizraujoša nozares sastāvdaļa kā pats kosmoss.

Kosmosa tehnoloģijas ir pielāgotas bīstamai kosmosa videi – ekstrēmām temperatūrām, radiācijai, vakuumam, īpašiem fizikas likumiem. Tāpat nav iespējams labot tehnoloģijas – tām jābūt perfektām. Tāpēc tās ir izmantojamas uz Zemes radikālo inovāciju veidā izaicinājumu pilnās nozarēs, piemēram medicīnā, mašīnbūvē, enerģētikā, viedajos materiālos, datortehnikā utt. Inovācijas ir tādu nozaru attīstības pamats, bet, lai radītu konkurētspējīgu augsta līmeņa inovāciju, ir jāiziet garu un dārgu pētniecības un attīstības posmu. Tas daudzas tehnoloģijas padara pārāk dārgas un grūti pieejamas ikdienas kvalitātes uzlabošanai. Turpretī globālā kosmosa ekonomikā, kura jau 2021. gadā tika lēta 469 miljardu dolāru vērtībā, tāds luksuss ir norma. Tā kosmosa nozare dod iespēju attīstīt ļoti augsta līmeņa inovācijas lietošanai arī uz Zemes.


Arī iepriekšējā jautājumā minētais “Eventech” strādā ne tikai kosmosa nozarē. Uzņēmums ražo laika mērīšanas ierīces, kas spēj ārkārtīgi precīzi mērīt ātrumu: ar pikosekundes jeb 0,00000000002 sekundes precizitāti. “Eventech” nodrošināja Latvijas dalību starptautiskajā Zemes aizsardzības misijā “Hēra”, kuras mērķis ir mēģināt mainīt asteroīda trajektoriju, lai nodrošinātu Zemes aizsardzību nākotnē.

Ir plānots, ka misija “Hēra” ar “Eventech” sistēmu tiks palaista kosmosā jau 2024. gadā. Un šī uzņēmuma taimerus var izmantot uz Zemes, lai novērotu precīzu satelītu pozīciju kosmosā (70% no tādām stacijām visā pasaulē izmanto “Eventech” taimerus) vai ģeodēzijā, kas pēta Zemes formu un citus parametrus, jo uzņēmums var precīzi mērīt arī gravitāciju.


Vai ir kāds skaidrojums, kāpēc plašākā sabiedrībā tik maz zina par Latvijas sasniegumiem kosmosa nozarē? Uzņēmumi rušinās un īpaši nepļāpā par saviem sasniegumiem vai arī tēma ir tik sarežģīta, ka neviens neko nesaprot?

Es par to bieži domāju. Es pieļauju, ka Latvijas kultūrā nav pieņemts par sevi tik daudz stāstīt un lielīties. Kad es strādāju Briselē, man bieži gadījās situācijas, kad sarunbiedrs, uzzinot, no kurienes es esmu, uzreiz stāstīja, ka viņu konsorcijā ir bijis uzņēmums no Latvijas, kas darījis brīnumu lietas kā uzticīgs sadarbības partneris. Mēs pierādām sevi ar darbiem. Tas ir ļoti labi un skaisti, tomēr viena lieta ir pārspīlējumu pilns agresīvs mārketings, cita lieta ir informētības veicināšana par savām kompetencēm, spējām un sasniegumiem – ja tā ir motivējoša patiesība, kāpēc gan ar to nepadalīties? Tas arī nodrošina papildus iespējas.


Otra problēma ir tā, ka mums nav attīstīta zinātnes komunikācija. Taču tā ir globāla problēma, nevis ekskluzīvi mūsu. Ir grūti atrast cilvēku, kas var ātri un vienkārši izstāstīt sarežģītas lietas cilvēkiem saprotamā valodā.

Tiek uzskatīts, ka zinātnes komunikācija prasa īpašu talantu. Nē, tā nav – tā ir prasme, ko var iemācīties. Turklāt ļoti bieži no zinātniekiem tiek gaidīts, ka tiem ir vienlaicīgi jābūt arī komunikatoriem un uzņēmējiem. Tādi cilvēki, protams ir, bet biežāk tas ir izņēmuma gadījums. Es uzskatu, ka cilvēkiem ir jādara tas, kur viņi jūtas vislabāk un visspēcīgāk. Tāpēc risinājums ir starpdisciplināras komandas un sadarbība, nevis mūžīgā cilvēka-orķestra meklēšana. Tāpēc es gribētu iesaistīt Latvijas kosmosa stāstā ne tikai zinātniekus, bet arī tos, kuri studē komunikāciju un uzņēmējdarbību.


Ja reiz tu pieminēji izglītību, turpināsim ar šo tēmu. Kur tavu iepriekš minēto daudzo uzņēmumu un organizāciju darbinieki to visu iemācās?

Kā visās nozarēs, arī kosmosā bez kvalificētā cilvēkkapitāla attīstības nav. Vairākas izglītības iestādes Latvijā gatavo dažāda profila profesionāļus, kuru zināšanas ir pieprasītas kosmosa nozares jomās: Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte un Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Tiek veidota arī pilnvērtīga kosmosa nozares maģistra programma, un Eiropas Kosmosa aģentūra sniedz iespēju izglītības iestādēm kopā ar industrijas pārstāvjiem attīstīt kosmosa nozares kursus, nepieciešamo speciālistu sagatavošanai šīs jomas attīstībai. Cilvēkkapitāls pašlaik ir mūsu industrijas vislielākais izaicinājums: iespēju ir ļoti daudz, bet roku nepietiek!


Cik ilgi tu pati jau strādā kosmosa nozarē? Kas tajā pēdējā laikā mainās?

Es šajā nozarē esmu jau septīto gadu. Pēdējos pāris gados ir vērojama sakustēšanās, un daudzi saskata iespēju īstenot savas ambiciozās idejas. Uzņēmēji saprot, ka iespēja tās īstenot ir ļoti tuvu, bet arī valsts iestādēs kosmosa nozare arvien biežāk parādās darba tēmās. Un mēs zvanām uzņēmumiem un stāstām, ka ir viens vai otrs Eiropas Kosmosa aģentūras konkurss – mums izskatās, ka jūsu uzņēmums tur varētu piedalīties. Ja uzņēmums izrāda interesi, mēs par to ziņojam aģentūrai.

Es domāju, ka visa pasaule pašlaik ir jaunā Atklājumu laikmeta sākumā. Tāpat kā 15.–16. gadsimta jūrasbraucēji uzdrīkstējās rast jaunus tirdzniecības ceļus un atklāja jaunās zemes vai 19.–20. gadsimta sapņotāji iemācīja pasauli lidot, tagad mēs strauji apgūstam kosmosu kā jauno ekonomikas telpu.


Jā, šī ir zinātniski ļoti ietilpīga nozare, taču tā ir uz palikšanu – labos laikos nozarē būs investīcijas, jo tā ir jaunā iespēja. Taču arī grūtie laiki dos izrāvienu radikālām inovācijām – to apliecina vēsture.

Šodien okeāni, jūras un gaisa telpa ir norma, tas notiks arī ar kosmosu – tas ir tikai laika jautājums. Piedaloties starptautiskos kosmosa kongresos, var ļoti skaidri redzēt, ka pasaule par kosmosa misijām vairs nesapņo. To jau plāno un īsteno. Ir programmas, finansējums un cilvēki, kuri jau pie tām strādā – viss jau notiek! Jautājums ir par katras valsts spēju savlaicīgi ienākt šajā ekonomikā.

Cilvēki jau zina, kā “strādā” kosmoss, un šī telpa šodien ir pieejama ne tikai konkurējošām lielvalstīm. Jau puse pasaules valstu ir aktīvas kosmosā, bet vēl vairāk valstis izmanto kosmosa tehnoloģijas un datus uz Zemes. Šo nozari pašlaik attīsta privātais sektors – šo koncepciju sauc par jaunā kosmosa industriju – “NewSpace”. Tā ir Latvijas kosmosa un citu uzņēmumu iespēja.


Tu minēji, ka jūs ministrijā zvanāt uzņēmējiem un stāstāt par dažādām iespējām. Kā jūs zināt, ko kurš uzņēmums dara un kā tas varētu noderēt kosmosa nozarei?

Mēs varam uzspēlēt spēli “Pasaki man ideju vai uzņēmumu, un es pateikšu, ko tas var darīt kosmosa nozarē”. Potenciāls strādāt ar kosmosu ir tiešām ļoti daudziem uzņēmumiem. Mums ir virtuālais Latvijas Kosmosa birojs, kas ir pastāvīgā kontaktā ar Latvijas kosmosa nozares organizācijām, starptautisko kosmosa nozari un savā starpā – informācijas apmaiņa šeit ir būtiska, un kosmoss nav garlaicīgākā tēma, par ko runāt!

Es cenšos pēc iespējas vairāk komunicēt ar uzņēmējiem un zinātniekiem – man ir paveicies ar zinātnisko zinātkāri un es tiešām gribu saprast, ko viņi dara. Un tad tā ir informācijas sinerģija, kuras rezultātus var konceptuāli pārbaudīt ar cilvēkiem ar šaurāku specializāciju.

Man patīk kosmosa nozares neierobežotās iespējas – te nav nekādu limitu, jo cilvēce joprojām apgūst šo jomu un tādejādi turpina veidot kosmosa ekonomikas noteikumus. Tāpēc šeit pagaidām nav “iespējams” vai “neiespējams”, ir tikai “īstenojams” vai “grūtāk īstenojams”. Kosmoss ir arī par racionālo trakumu. Cilvēki nāk klajā ar neiedomājamām idejām un sekmīgi tos īsteno. Labākais ir tas, ka šajā nozarē visu ļoti rūpīgi izplāno un pārbauda, jo kļūdai ir augsta cena, bet vienlaikus neizdošanās kosmosa nozarē uztver pavisam normāli – jo ir pieņemts, ka viss iespējamais bija izdarīts un kļūdu paredzēt praktiski nebija reāli. Tomēr process atnesa daudz jaunu zināšanu.


Kur tu redzi Latvijas lielāko nākotnes potenciālu kosmosa nozarē?

Pirmkārt, mums jāturpina tas, ko mēs jau darām, un nedrīkst zaudēt to, kas jau ir – bez attīstības šodienas konkurētspējīga priekšrocība ir rītdienas nostalģija par labākiem laikiem. Otrkārt, mums jābeidz sevi kritizēt un ir jāattīsta ambīcijas un ekselence – jādara, kas jādara, plus mazliet vairāk.

Un trešais, mums biežāk jāuzņemas iniciatīva – es domāju, ka Latvijas potenciāls būtu veicināt starptautisko sadarbību, apvienojot Baltijas valstīs pieejamas kompetences ar kopējo kosmosa misiju. Tādai misijai ir jāaptver industrija un izglītība, kā arī jābūt stimulam ātrākai tehnoloģiju attīstībai un komercializācijai. Par tādu pašlaik aktīvi runājam!


6. februāris, 2023

Autors: Anda Asere

Saite uz ierakstu: https://labsoflatvia.com/aktuali/maz-zinama-bet-labi-attistita


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 1. maijs
Ventspils Augstskolas studenti viesojās uzņēmumā Prego Family Kitchen, Ostas ielā 55, Ventspilī, lai uzņēmējdarbības vidē iepazītu uzņēmēju pieredzes stāstu, piedalītos meistarklasēs un diskusijās, kurās tiek attīstītas biznesa prasmes un iegūti noderīgi ieteikumi un ilgtspējīgas idejas.  Uzņēmuma Prego Family Kitchen uzņēmējdarbības vidi devās iepazīt 38 studenti, lai paplašinātu izpratni par uzņēmuma darbību un biznesa principiem. Pasākuma laikā studenti tika iesaistīti praktiskās darbnīcās un diskusijās, kas rosināja radošu domāšanu un sadarbības prasmes. Aktivitāšu laikā dalībnieki guva vērtīgu ieskatu par uzņēmuma darbību ikdienā un vadības pieeju, kā arī iedvesmojās no reālās pieredzes stāstiem. Jāatzīmē, ka uzņēmumu Prego Family Kitchen dibinājuši ventspilnieki un ikdienā vada māsa ar brāli Lelde un Mārcis Zarāni. Uzņēmums ventspilniekiem pazīstams ar iecienītām picām. Pasākuma organizētāji Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studenti Dagnija Gaidlazda, Jekaterina Gromovaja, Gvido Kārlis Beļakovs un Sandris Krauze profesionālās bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” direktores Elīnas Feldmanes vadībā, atzīst, ka šī iniciatīva vienlaikus sekmē gan studentu izpratni par savas karjeras plānošanu un iespējām, gan piederības sajūtu Ventspils Augstskolai un Ventspilij, kas motivē iesaistīties Ventspils nākotnes veidošanā. Pasākums īstenots projekta “No studenta līdz uzņēmējam Ventspilī” ietvaros ar Ventspils valstspilsētas jauniešu brīvā laika pavadīšanas un aktīvas atpūtas veicināšanas projektu finansēšanas konkursa apakšprogrammas “Atbalsts Ventspils Augstskolas studentiem un studentu organizācijām” atbalstu. Projekta “No studenta līdz uzņēmējam Ventspilī” ietvaros paredzētas arī citas ar Ventspils uzņēmējdarbības vidi saistītas aktivitātes, tostarp meistarklases un koprades darbnīcas, kas nodrošinās daudzpusīgu un praksē balstītu pieeju studentu profesionālajai izaugsmei. Foto: Endijs Eihlers
Autors Rota Rulle 2025. gada 29. aprīlis
Lelde Bērziņa ir profesionālās bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 3. kursa studente, kā arī viena no 18 dalībniekiem, kas piedalās pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība". Lai stiprinātu savas prasmes ar praktisko ievirzi cilvēkresursu vadības procesu īstenošanā un sabiedriskajās attiecībās, Lelde savas iemaņas pilnveido Personāla nodaļas biroja administratora amatā ciešā sadarbībā ar vadītāju Elīnu Feldmani un kolēģiem Raiti Didrihsonu un Ilzi Osi. Pastāsti kā paiet tava darba ikdiena? Visus pienākumus varu viegli apvienot ar lekcijām. Jāatzīmē, ka tā ir laba iespēja manas teorētiskās zināšanas un prasmes pilnveidot darba vidē. Dienās, kad lekciju grafiks ir īpaši intensīvs, iespēja strādāt attālināti sniedz vajadzīgo elastību. Darba pienākumi ir ļoti dinamiski, tas nozīmē, ka katra diena ir savādāka. Iesaistos pētījumu analīzē par darba vidi Latvijā un ārzemēs, lai varētu identificēt labo praksi, ko integrēt Ventspils Augstskolas organizācijas kultūras stiprināšanai. Novērtēju savu iesaisti Ventspils Augstskolas sabiedrisko attiecību veidošanā, rakstot preses relīzes par iespaidiem un zināšanām, ko studenti ir guvuši ārpus Ventspils Augstskolas. Tie ir tikai daži no maniem darba pienākumiem. Visu nepieciešamo parasti varu ātri un efektīvi izdarīt, bet ja nepieciešama konsultācija, tad aprunājos ar kādu no trīs darba vadītājiem. Kas Jūs pārsteidza, strādājot biroja administratora amatā? Cik patiesībā elastīga ir mūsdienu darba vide, gandrīz viss ir pieejams arī attālinātā formātā un ar visiem neskaidrību gadījumā ir iespējams sazināties. Tas nozīmē, ka pēc absolvēšanas, uzsākot darba gaitas, man jau būs pieredze darbā ar dažādām sistēmām un saziņas rīkiem. Es, un arī citi iesaistītie studenti, kā jaunie darbinieki, daudz ātrāk pielāgosimies uzņēmuma darba vidē un būsim jau pieraduši pie dinamiskas un digitāli atbalstītas darba organizācijas, kas ļauj efektīvāk sadarboties ar kolēģiem un risināt ikdienas uzdevumus. Kuri no pienākumiem, tavuprāt, vislabāk atspoguļos tavu nākotnes profesiju? Noteikti līdzdalība sabiedrisko attiecību veidošanā. Preses relīžu rakstīšana, tā, manuprāt, ir katra lielāka vai mazāka uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa. Preses relīzes gan popularizē uzņēmumu, gan informē sabiedrību par kādiem notikumiem vai pārmaiņām un preses relīžu rakstīšanu vislabāk var iemācīties ar reāliem dzīves piemēriem ko es uzzinu šeit un tad man atliek tikai to pasniegt cilvēkiem ērti uztveramā veidā. Savukārt, iesaiste personāla vadības procesu īstenošanā sniedz man iespēju izprast darba devēja un darbinieka lomu un mijiedarbības aspektus kopīgu mērķu sasniegšanai. Ar kādiem izaicinājumiem saskāries? Pats pirmais izaicinājums bija ātri reaģēt uz šādu iespēju vienlaikus apdomāt vai es to vēlos un spēšu izdarīt. Jau nākamais izaicinājums bija izvēlēties jomu kurā es vēlos pilnveidoties, iegūt vērtīgas zināšanas un prasmes. Izvēlējos personāla nodaļu, jo stiprs uzņēmums sākas ar tā darbiniekiem - viņu motivāciju, attīstību, iesaisti un labsajūtu. Šis darbs ir liels izaicinājums, jo tas prasa ne tikai izcilas organizatoriskās prasmes, bet arī pacietību, un spēju strādāt ar milzīgu informācijas apjomu. Dokumentu ir Ļoti daudz un dažādi. Faili, mapes un programmas, tam visam jāspēj izsekot līdz un saprast kā tos atšķirt un kur tiem īstā vieta, ņemot vērā to, ka lielākā daļa dokumentu ir jāsaglabā 50 un vairāk gadus, tad tas apjoms ir milzīgs. Liela uzmanība arī jāpievērš lietām ko citi palaistu garām, jāpārbauda vai līgumiem ir atbilstoši numuri, paraksti u.t.t. Kā padodas sadarboties ar darba vadītāju un citiem kolēģiem? Visi ir ļoti izpalīdzīgi un atvērti, pat ja darbu daudz, darba vadītāji atradīs laiku lai palīdzētu. Šāda atvērtība un atbalsts ne tikai veicina patīkamu darba vidi, bet arī palīdz veiksmīgi iekļauties kolektīvā. No akadēmiskā viedokļa, darbs augstskolā sniedz arī plašāku izpratni par iestādes struktūru un darbību – kā tiek risinātas problēmas, kā darbojas Senāts, kā augstskola iedalās nodaļās un apakšnodaļās, un kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Tā ir arī pieredze, kura pēc tam ļaus labāk orientēties studiju vidē un efektīvāk izmantot pieejamos resursus un saprast, pie kā vērsties dažādās situācijās. Vai uzskati ka dalība projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" Tev palīdzēs pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences? Pavisam noteikti. Projekts palīdzēs ātrāk pielāgoties prakses videi, kas man būs jau nākamajā semestrī, tas dos nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas, lai es justos pārliecinātāka uzsākot darba gaitas. Strādājot dažādos augstskolas administratīvajos darbos, es, tāpat kā pārējie iesaistītie studenti, iemācos labāk plānot savu laiku, rīkoties ar dokumentiem un komunicēt ar dažādām iesaistītajām pusēm – prasmes, kas noderēs neatkarīgi no nozares kurā vēlāk izvēlēšos strādāt. Taču darba devēji iegūs ne tikai organizatoriski zinošākus darbiniekus, bet arī cilvēkus, kuri jau ir pieraduši pie reālas darba vides prasībām. Kā arī jautājums darba vadītājai Elīnai, kā Leldei veicas ar iejušanos jaunajā darba vidē? Lelde ir mērķtiecīga un atbildīga kolēģe un viņas darbos atainojas studijās iegūtās teorētiskās zināšanas un prasmes. Jāatzīmē sadarbības spējas gan ar kolēģiem Personāla nodaļā, gan Ventspils Augstskolā kopumā. Ikdienas sadarbībā ar Leldi ļoti augsti vērtēju precizitāti, spēju pielāgoties un izpratni no “pusvārda”. 
Autors Rota Rulle 2025. gada 29. aprīlis
Šī gada 7. aprīlī notika VeA IZI VSRC zinātnieku pilnsapulce, kurā uz kārtējo 3 gadu pilnvaru termiņu, no 2025. gada 13. aprīļa līdz 2028. gada 12. aprīlim, tika ievēlēta jauna VSRC Zinātniskā padome. Pilnsapulce nolēma, ka Zinātniskajā padomē turpmāk būs 7 locekļi. Tika ievēlēti Artis Aberfelds, Vairis Caune, Juris Freimanis, Juris Kalvāns, Matīss Maltisovs, Ivars Šmelds un Juris Žagars. 23. aprīlī notika jaunievēlētās Zinātniskās padomes pirmā sēde. Par Zinātniskās padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Freimanis, par priekšsēdētāja vietnieku - Ivars Šmelds, par VSRC pārstāvi Ventspils Augstskolas Zinātnes padomē - Juris Kalvāns.
Autors Rota Rulle 2025. gada 28. aprīlis
Otrdien, 6.maijā, plkst. 16.00, Ventspils Augstskolas bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesori, monogrāfijas “Digitālā bērnība” autori Zandu Rubeni organizēs attālinātu lekciju Digitālā(s) dzīves māksla, kurā runās par tehnoloģiju gudru izmantošanu kā palīgu dzīves vērtību saglabāšanā Vai dzīve, ko dzīvojam ir mūsu “pašu” dzīve? Šo jautājumu grāmatā par dzīves mākslu 20.gs.beigās uzdod filosofs Vilhelms Šmids, domājot par cilvēku izvēlēm un skaistas dzīves meklējumiem. Digitālajā kultūrā 21. gs. otrās dekādes beigās šis jautājums ir ieguvis jaunu jēgu – apmēram 20 gadus pēc interneta tapšanu par cilvēka ikdienas instrumentu arvien skaidrāka kļūst apjausma, ka pamazām zaudējam kaut ko ļoti būtisku – tehnoloģijas, kas radītas mūsu dzīves uzlabošanai, pamazām sāk to nomākt. Pētnieki uzsver, ka tehnoloģijas mūsu dzīvē ir ienākušas uz palikšanu, tāpēc svarīgi saprast, kā tās izmantot gudri, nepazaudējot iespēju dzīvot skaistu un piepildītu dzīvi. Pētnieki ir secinājuši, ka nekontrolētas online aktivitātes ietekmē psiholoģisko labizjūtu, rada kompulsīvu uzvedību, samazina laimes izjūtu, novirza uzmanību no vērtīgām aktivitātēm. Saskaņā ar Ēriku Frommu, bēgšanai no brīvības ir uzmācības iezīme - uzmācīgā atkārtošanās ir viens no psiholoģiskajiem nāves dziņas pamatojumiem. Kā izmantot tehnoloģijas, lai atbalstītu mūsu vērtības? Kā izveidot ilgspējīgu digitālā minimālisma dzīves stilu, kas nozīmē digitālās uzmanības ekonomiju, kompulsīvas tehnoloģiju lietošanas mazināšanu? Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasījusi studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā, bērnības pētījumos. Bērnu un pieaugušo ikdienas paradumu izpēte digitālajā laikmetā ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm. 2024. gadā Jāņa Rozes apgādā nāca klajā Z. Rubenes monogrāfija "Digitālā bērnība", kas kļuva par trešo pārdotāko grāmatu šajā gadā. Mūsdienu dzīve nav iedomājama bez tehnoloģiju klātbūtnes, tāpēc tiešsaistes pasākumam Zoom platformā: https://ej.uz/digitālādzīvesmāksla Meeting ID: 848 6687 2047 Passcode: 991804 Aicinām pievienoties ikvienu interesentu! Vairāk informācijas: Laura Janvare Ventspils Augstskolas bibliotēkas vadītāja Mob.29447198 laura.janvare@ventspils.lv
Autors Rota Rulle 2025. gada 24. aprīlis
Pirms 15 gadiem madonietis MATĪSS MALTISOVS Ventspilī ieradās kā viens no Ventspils Augstskolā uzņemtajiem 1. kursa studentiem. Viņš bija mērķtiecīgi gājis uz to, lai studētu elektroniku. Ventspils Augstskolā iegūts gan bakalaura, gan vēlāk - arī maģistra grāds. Mērķtiecība turpināja būt viņa sabiedrotā arī doktorantūras studiju laikā Rīgas Tehniskajā universitātē. Kļuvis par zinātņu doktoru elektronikā, viņš nolēma atgriezties Ventspils Augstskolā, lai to, ko ieguvis, dotu tālāk. Šobrīd Matīss Maltisovs ir Informācijas tehnoloģiju fakultātes docents un pasniedz topošajiem elektronikas inženieriem. Sarunā plašāk par aktuālo nozarē un izglītībā. Lūdzu, pastāstiet par savu darbu Ventspils Augstskolā. Ventspils Augstskolā strādāju ar elektronikas inženierijas studentiem, kuriem, sākot jau no 1. kursa, vadu visus praktiskos elektronikas inženierijas projektus un pasniedzu arī dalu teorijas. 1. kursā iepazīstamies ar darba instrumentiem, saprotam, kas ir iespiedplates, kā veikt simulācijas, kā izmantot mērinstrumentus. 2. kursā būvējam SUMO robotus, 3. kursā studenti veido stratosfēras zondi IRBE. Ir arī dažādi tehniskie kursi, kuros studenti apgūst elektrobarošanu, iespiedplašu dizainēšanu, modulācijas... Kas ir ļoti būtiski, jauniešiem dodam ļoti daudz praktisko zināšanu un pirmo praktisko pieredzi, lai sagatavotu darbam industrijā. Arī man pašam būtu neiespējami vadīt jauniešiem praktiskos kursus, j a es būtu izgājis tikai akadēmisko ceļu. Katrs students individuāli strādā pie sava projekta, katram ir pavisam cits darbs, un man kā pasniedzējam ir jāspēj īsā laikā pārslēgties no tēmas uz tēmu, jāsaprot, jāpalīdz studentam atkļūdot un vēl izskaidrot, kur viņš ir kļūdījies. Līdz ar to arī man ļoti noder praktiskā pieredze. Kur jūs to esat ieguvis? Industrijā esmu jau vairāk nekā desmit gadus. Esmu strādājis šķidro kristālu displeju rūpnīcā EuroLCDs Ventspilī. Vēlāk sāku strādāt Rīgā, Lightspace Technologies, kas nodarbojas ar virtuālās un papildinātās realitātes briļļu ražošanu, - tās ir brilles, kas projicē 3D attēlus. Sākumā uzņēmums izstrādāja dažādus risinājumus rūpniecības, būvniecības un medicīnas vajadzībām, vēlāk - militārajai nozarei, armijai. Galvenokārt mūsu izstrādātais produkts bija atšķirīgs ar to, ka fokusa attālumu varēja pielāgot katram cilvēkam individuāli. Tas ir svarīgi, jo mums katram ir atšķirīgs acu attālums, galvas forma, redzes fokusa attālums. Viens risinājums neder visiem. Ilgtermiņā lietojot papildinātās realitātes brilles, fokusa attāluma atšķirību dēļ var rasties galvassāpes, reiboņi un citas veselības problēmas. Tagad šis uzņēmums pieder investoriem no Somijas. Pēc tam pārgāju uz uzņēmumu CellboxLabs, kur paralēli darbam Ventspils Augstskolā strādāju arī šobrīd. Veidojam cilvēku orgānu analogus, ko pārnesam uz čipu jeb speciālu iekārtu, kas nodrošina orgānu šūnu augšanu un darbību. Farmācijas uzņēmumiem tas rada iespēju paātrināti veikt medikamentu testēšanu. No cilvēka tiek paņemti šūnu paraugi, saliekam speciālos čipos, turpinām audzēt un tad varam replicēt aknas, kuņģi, zarnas un citus orgānus. Cellbox Labs ir jauns, Rīgā bāzēts uzņēmums. Kā jūs saredzat tehnoloģiju attīstību nākotnē? Es domāju, ka viss būs atkarīgs no tā, kāds būs pieprasījums un kāds - piedāvājums. Jo vairāk tu radi, jo labāk saredzi potenciālos attīstības virzienus, un jo labāk saproti, ko radīt. Inženieru uzdevums ir atrast problēmu un rast tai risinājumu - tā ir galvenā atslēga. Jo vairāk darīsim, jo vairāk iespēju radīsies, bet, kas ir būtiski - ir jābūt kādam, kas ir gatavs paņemt ideju un nest to līdz sabiedrībai, un ir jābūt cilvēkiem, kas gatavi maksāt Jo lielāka būs sabiedrības maksātspēja, jo lielākas būs iespējas attīstīt tehnoloģijas. Tas ir līdzīgi kā ar pirmajiem mobilajiem telefoniem, kurus, kā atcerams, sākumā varēja atļauties salīdzinoši ierobežots cilvēku loks. Ar laiku pieauga mobilo telefonu funkcionalitāte. Nu jau varēja ne tikai piezvanīt, bet arī sūtīt īsziņas, vēlāk - bildes, vēl pēc kāda laika arī izmantot internētu. Laika gaitā parādījās gigants Apple ar savu pirmo iPhone, pamazāk sāka attīstīties mobilās aplikācijas. Cilvēki gribēja šādu produktu un bija gatavi par to maksāt, un tas stimulēja nozares attīstību. Šādi varam skatīties uz visu. Ja cilvēki gribēs un būs gatavi par to maksāt, attīstībai nebūs robežu. Pretējā gadījumā jebkura inovatīvā ideja apstāsies pie pirmā prototipa. Tomēr tikpat svarīgs arī pirmais posms - radīt ideju un uzdrošināties riskēt, lai to īstenotu. Jā, un ļoti lielā mērā tas ir saistīts ar entuziasmu un kādu blakus stimulu. Doktorantūras studiju laikā biju aizbraucis uz Eiropas kodolpētniecības centru CERN Šveicē. Tā ir vieta, kur radās internēts un pirmais skārienjutīgais ekrāns. Internetu izgudroja tāpēc, lai dokumenti vairs nebūtu jāpāmēsā starp ēkām. Savukārt pirmā skārienjutīgā ekrāna tehnoloģija radās tāpēc, ka CERN pētniecības centrā, kas, starp citu, atrodas 100 metrus zem zemes, ir daudz dažādu iekārtu ar pogām, klaviatūras. Lai to nebūtu tik daudz, tika izgudrota pirmā skārienjutīgā ekrāna tehnoloģija. Blakus CERN ir slavenā Rolex rūpnīca. Un interesanti, ka, piedāvādami uzņēmumam tolaik jauno tehnoloģiju integrēt pulksteņos, saņēmuši nepārprotamu noraidījumu. Tagad mēs esam 30+ gadu vēlāk un nēsājam digitālos pulksteņus... Ja runājam par elektriskajiem skrejriteņiem - arī tie jau ir ļoti seni, kopš 1930.-1940. gadiem. Tāpat vairāki lielie tirgus spēlētāji jau tolaik bija uzražojuši pirmās elektriskās mašīnas, taču kaut kā tajāvisā pietrūka. Industrija nebija ieinteresēta attīstīt elektromobiļus, jo dīzeļdegviela, gāze un viss cits bija lētāks un pieejamāks par elektrību. Tāpēc es teiktu, ka laiks, pieprasījums un piedāvājums ir tie, kas noteiks tehnoloģiju attīstītību. Starp citu, pirms kāda laika man radās interese papētīt dažādas idejas - kā tās radušās, kas pasaulē ir izgudrots. Atradu avotu, kur bija salīdzinātas mājsaimniecību elektriskās un elektroniskās iekārtas un to funkcijas dažādos laikos. Un tur atklājās, ka, piemēram, Amerika piķi mājsaimniecību praktiskuma ziņā bija sasniegusi 1930. gados. Piemēram, ledusskapjos toreiz tika iebūvēti rotējami plaukti, bija atsevišķi plaukti dažādiem produktiem, ko var pielāgot savām vajadzībām, saldētavas bija ar dažādiem temperatūras līmeņiem. Dažbrīd liekas, ka ejam atpakaļ, jo tagad pārsvarā visu gribam minimālu, pēc iespējas vienkāršu. Turklāt jebkuras idejas īstenošana ir risks. Mūsdienās līdz ar inflācijas pieaugumu un apkārtējo situāciju, kas ir tik trauksmaina, cilvēki aizvien retāk izvēlas lieki riskēt. Cilvēkam pēc savas dabas patīk dzīvot komfortā, taču, pastāvīgi esot komforta apstākļos, pat katra mazākā izmaiņa rada satraukumu un domas par to, vai tas ir tā vērts. Patiesībā ir tā -jo lielākā diskomfortā cilvēks dzīvo, jo elastīgāks viņš spēj būt. Pie šādiem noteikumiem cilvēks spēj labāk pielāgoties jebkurām norisēm ap sevi. Arī troksni var pieņemt par normu. Vai Latvijā trūkst elektronikas inženieru? Atbilde nebūs viennozīmīga. Jāsāk ar to, ka elektronikas inženieri ir, bet uz kopējā fona salīdzinoši maz. Tajā pašā laikā arī nevarētu teikt, ka Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas pārstāv šo nozari. Elektronikas inženieru nevar būt daudz maza pieprasījuma apstākļos. Mūsu var būt daudz un mēs varam būt spēcīgi, bet, ja nav uzņēmumu, kuriem nepieciešamas mūsu zināšanas jaunu risinājumu radīšanā, speciālisti, visticamāk, aizbrauks. Tajā pašā laikā ir uzņēmumi, kuri meklē elektronikas inženierus, un ne visi, kas pabeidz elektronikas inženierijas studijas, paliek šajā nozarē. Daudzi pārfoku-sējas uz programmēšanu, projektu vadīšanu, ražošanu. Ir maz savas nozares profesionāļu, kas ir spējīgi un motivēti no nulles izstrādāt jaunus risinājumus. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir parādījušies vairāki jauni uzņēmumi, kas darbojas militāro dronu ražošanas jomā. Viņiem ir vajadzīgi cilvēki ar pieredzi, un tādu Latvijā nav daudz. Un nav tā, ka šādu speciālistu trūkst tikai Latvijā un ka mēs rotējam tikai savā starpā. Līdzīga problēma ir arī citās valstīs, un viņi darbaspēku meklē starptautiskā darba tirgū, arī Latvijā. Vairāki mani kolēģi ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Līdzīgi kā citās nozarēs, arī jaunajiem elektronikas inženieriem ir jāspēj sevi pierādīt uzreiz. Jā! Tāpēc Ventspils Augstskolas studentiem pamatā mēģinām visu mācīt caur praksi. Manis pieminētajos elektronikas inženierijas projektos prakse un teorija ir roku rokā. Vēlamies panākt, lai mūsu studenti ir pietiekami spēcīgi un lai varētu konkurēt darba tirgū. Kā jūs pats nonācāt pie lēmuma studēt elektroniku? Elektroniku Ventspils Augstskolā sāku studēt 2010. gadā. Man ļoti patika viss, kas ir tehnisks. Atceros, ļoti negribēju studēt Rīgā. Par to arvien pārliecinos arī tagad, kad strādāju Rīgā. Man nepatīk tā lielpilsētas burzma, troksnis. Man patīk miers un klusums. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka arī pats nāku no mazpilsētas - esmu no Madonas. Mani vecvecāki dzīvoja netālu no Ventspils. Turklāt tolaik elektronikas inženierijas studijas piedāvāja tikai divas augstskolas - Rīgas Tehniskā universitāte un Ventspils Augstskola. Citur Latvijā šādu izglītību nevarēja iegūt. Ventspilī pabeidzu gan bakalaura, gan maģistra programmu. Vēlāk uzņēmumā, kurā strādāju, radās ideja, ko attīstīt, un es to pārnesu uz savu promocijas darbu. RTU pabeidzu doktorantūru. Man likās pavisam loģiski atgriezties Ventspilī, lai dotu tālāk to, ko esmu ieguvis. Viegli ir kaut ko paņemt un aiziet, bet ir jāmāk arī dot atpakaļ. Šobrīd Ventspils ir manas ģimenes pamata dzīvesvieta. Avots: Laikraksts "Ventas Balss", 8. lpp, 22.04.2025. Rebeka Miksone Foto: Krists Kūla, https://www.facebook.com/ventasbalss.lv
Autors Rota Rulle 2025. gada 23. aprīlis
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes studente Loreta Loļa pavasara semestrī piedalījās Erasmus+ mobilitātē, studējot Deusto universitātē Bilbao, Spānijā. Mobilitātes laikā viņa guva gan akadēmiskus panākumus, gan vērtīgu starpkultūru pieredzi, iepazīstot jaunus cilvēkus un stiprinot savas valodu prasmes, patstāvību un pašpārliecinātību. Kā spilgtākos iespaidus Loreta izceļ skaisto dabu un arhitektūru Bilbao, kā arī dzīvīgo pilsētas atmosfēru. Kā Loretai veicās, lasi viņas pieredzes stāstu! "Esmu Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes studente Loreta Loļa. Savu mobilitāti pavadīju Spānijā, Bilbao Deusto universitātē. Mobilitāte pavadīju pavasara semestri (5 mēnešus). Erasmus mobilitāte izvēlējos piedalīties, jo gribēju izmantot iespēju īslaicīgi mācīties kādā ārzemju augstskolā un iepazīties ar jauniem cilvēkiem no citām valstīm, kā arī, lai uzlabotu savas valodas zināšanas. Gan pirms savas mobilitātes, gan tās laikā, sadarbība ar abām universitātēm bija viegla. Abas puses bija atsaucīgas un ātri atbildēja uz maniem jautājumiem dokumentu kārtošanas laikā. Mobilitātes laikā guvu sava veida atzinību no dažiem Deusto augstskolas pasniedzējiem ar aktīvu piedalīšanos lekcijās un iesaisti diskusijās, kā arī labajiem rezultātiem gan pārbaudes darbos, gan esejās un prezentācijās. Mani personīgiem ieguvumi noteikti ir visi jaunie cilvēki, kurus iepazinu un ar kuriem uzturu kontaktu, kā arī iegūtā pašpārliecinātība un nostiprinātā patstāvība. Spilgtākie iespaidi, ko guvu mobilitātes laikā, bija skaistā daba gan pilsētā, gan ap to, tas ir, kalni un zaļais dzīvīgums, kas Spānijas dienvidos nav tik izteikts, jo tur vairāk dominē tuksneša sausums. Bilbao ir skaista pilsēta, kurā var novērot skaistu arhitektūru uz katra stūra. Ļoti patīkama bija dzīvība, kas bija novērojama katru vakaru krodziņos un kafejnīcās uz katras ielas, Latvijā šāda dzīvība bieži nav redzama. Un, protams, iespaidus guvu arī pārgājienu laikā Bilbao tuvumā, kur bija novērojami skaisti skati. Citiem studentiem es ieteiktu jau no paša mobilitātes sākuma sākt plānot budžetu, jo stipendija var beigties ātrāk nekā biji paredzējis. Es nezinu, vai šāda iespēja ir visās valstīs, bet Spānijā un Portugālē ir Erasmus organizācijas, kā Happy Erasmus , kas Erasmus studentiem gandrīz katru dienu piedāvā dažādus pasākumus un aktivitātes, kurās var iepazīties ar citiem Erasmus studentiem. Ir svarīgi noskaidrot, vai pilsētā nav kaut kādas transporta kartes vai kaut kā cita, kas varētu atvieglot dažādus aspektus uzturēšanās laikā. Piemēram, Bilbao varēju iegūt Barik karti, kas ir publiskā transporta karte līdzīga ekartei, tikai ar to var braukāt transporta līdzekļos visā Basku reģionā."
Citas ziņas