No galdniecības līdz jaunuzņēmumu vadībai. Viens no mums - Jēkabs Līdaka

2024. gada 8. februāris

Jau iegūta profesionālā izglītība nav šķērslis, lai izvēlētos turpināt studijas un iegūtu augstāko izglītību. Jēkabs studijas Ventspils Augstskolā uzsāka 2022. gada rudenī, taču atzīst, ka studijas bakalaura studiju programmā “Jaunuzņēmumu vadība” ir pilnība mainījušas viņa redzējumu un domāšanas veidu, kā arī vide Ventspilī ir pavērušas viņam plašas pašizaugsmes un tīklošanās iespējas.


Pastāsti mazliet par sevi!

Es esmu no Bauskas novada. Iepriekš mācījos Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kur ieguvu Stila mēbeļu modelētāja izglītību (galdnieka). Šobrīd šī iegūtā profesijā manā dzīve ir diezgan ''iesaldēta''. Jau kopš pamatskolas laikiem nodarbojos ar sportu un esmu bijis aktīvs, tehnikuma laikā izmantoju visas tajā piedāvātās iespējas, kā piemēram piedalījos konkursā “Krēsls”. To organizēja mana skola un tajā pulcējas visi Latvijas galdniecības tehnikumi, lai dažādās kategorijās nedēļas garumā veidotu krēslu. Uzvaru guva tie, kuru krēsls bija izveidots vistuvāk rasējumam un prasībām. Līdz šim mana dzīve ir bijusi saistīta ar dabu, tādēļ arī, izdarot studiju izvēli, ņēmu to vērā.



Kā izdarīji savu izvēli? Kā nonāci Ventspils Augstskolā?

Mana draudzene Līva Teterovska šobrīd studē 4. kursā “Tulkošana un valodu tehnoloģija” un no viņas arī dzirdēju labas atsauksmes par augstskolu, kā arī pēc sarunām sapratu, ka augstākā izglītība ir kaut kas tāds, ko vēlos iegūt. Izpētīju mājaslapu un mani uzrunāja tieši Ekonomikas un pārvaldības fakultātes programma “Jaunuzņēmumu vadība”. Sākumā es gan nedaudz nobijos, jo bija piedāvātas tikai divas budžeta vietas, un nezināju vai būšu spējīgs maksāt studiju maksu, taču tad aizgāju uz izstādi “Skola 2022” un programmas pārstāvji mani pārliecināja, ka man ir jānāk šeit studēt, kā arī ielūdza mani piedalīties ikgadējā “Jaunuzņēmumu vadība” Bootcamp, kas ir bezmaksas nometne visiem programmas interesentiem. Tur es sapratu, ka tas ir man, jo nodarbības bija kā studiju procesa simulācija, kur mums bija gan tikšanās ar mentoriem, gan darbnīcas, kā arī dažādi intensīvi uzdevumi, kas lika mums kārtīgi padomāt un mainīja redzējumu par vairākām lietām. Es biju ļoti pārsteigts tieši par pasākuma formātu, jo gaidīju klasisko lekciju veidu, taču saņēmu darbu grupās ar īstu problēmu risināšanu. 


Kā aizvadīji pirmo studiju gadu?

Noslēdzot pirmo studiju gadu, biju jau viens no Bootcamp rīkotājiem. Mana domāšana šajā laikā ir pilnībā mainījusies. Viss ir ļoti super un man patīk tas, ka Ventspils Augstskolai ir daudz ko dot un ir jābūt gatavam pieņemt zināšanas un iespējas, vajag mācēt tikai pajautāt. Tagad arī darbojos Studentu padomē, kā Sociālā virziena vadītājs. Šī gada laikā esmu piedalījies Jauno uzņēmēju skolas izveidē, kā arī uzņēmis vairākus viesus VeA. Ir daudz paveikts, taču ir vēl jāpaveic daudz vairāk, un es zinu ka VeA būs tā vieta, kas man palīdzēs sasniegt jaunas virsotnes.


Kas Tevi visvairāk uzrunā Ventspils Augstskolā? 

Mani Ventspils Augstskolā visvairāk uzrunā tieši apkārtējie cilvēki. Ja paskatās uz draugiem, kurus esmu ieguvis augstskolā, tie ir cilvēki no dažādām fakultātēm un, lai gan esmu tikai 2. kursa bakalaura students, man ir draugi arī no maģistrantūras. Šeit Ventspilī ir tik mājīgi, un vide ir ļoti iekļaujoša. Visi ir par vienu un viens ir par visiem - tieši tik jauki, kā liela ģimene. 


Kādi ir bijuši Tavi lielākie ieguvumu līdz šim?

Interesantā kārtā, es esmu aktīvi sācis lasīt dažādas grāmatas. Esmu iemācījies, ka grāmata ir jāizlasa un tad jādod arī tālāk citiem cilvēkiem. Ir jāstāsta par labām grāmatām un tās jāiesaka tiem, kuriem tās arī varētu noderēt. 


Pastāsti vairāk par Studentu padomi (SP).

Es pirms studijām VeA īsti neiesaistījos Skolēnu pašpārvaldēs, taču, pateicoties maniem draugiem, iepazinos ar iepriekšējo SP. Tajā laikā to vadītāja Linda Auziņa un jau tad viņa bija manu vārdu savā telefonā saglabājusi, kā “Jēkabs Līdaka Studentu padome”, tāpēc šķita tikai loģiski, ka man būtu jāiesaistās. Man pirmais lielais projekts SP ietvaros bija “Gada balva”, kurā biju viens no atbildīgajiem par tiešraides nodrošināšanu. Starp citu, video vēljoprojām ir pieejams SP YouTube kanālā.


Kāda ir tava apņemšanās šim studiju gadam?

Noteikti centīšos savus darbus iesniegt laicīgāk. Tā nav liela problēma, bet noteikti ir ko uzlabot. SP ietvaors man arī ir vairāki mērķi - viss notiek un ir procesā.


Ko novēli studentiem, kuri tikai plāno uzsākt studijas Ventspils Augstskolā?

Vēlos visus jauniņos atstāt ar domu graudu - jautātājs atradīs atbildes.



Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas