Noslēdzas projekts DIMD

2025. gada 28. janvāris

Ar 2024. gada pēdējo dienu noslēdzās Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” īstenotais zinātniski pētnieciskais projekts “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)”. To finansēja Latvijas Zinātnes padome (LZP) savā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) programmā (projekta Nr. lzp-2021/1-0076).


Iepriekš, ziņojot par projekta vidusposmu 2023.g., jau uzskaitījām projekta dalībnieku ziņojumus vairākās konferencēs Latvijā un ārzemēs, dalību starptautiskās sadarbības projektā LILAC, populārzinātnisku rakstu, kā arī, svarīgākais, veikto zinātnisko pētījumu, kas tika iesniegts augsta līmeņa astronomijas žurnālā Astronomy & Astrophysics (A&A).


“Šāds pavērsiens atstāja projekta dalībniekus nelāgā situācijā – no četriem lielajiem pētījumiem, kurus bija plānots paveikt, pirms pēdējā projekta gada sākšanās vēl neviens nebija pabeigts vai iesniegts A&A līmeņa žurnālā.”


Datu trūkuma dēļ A&A iesniegtajā pētījumā izmantojām pieņēmumus par ātrumu pie kāda apledojušu starpzvaigžņu puteklīšu sadursmēs atdalās ledus gabaliņi. Šādu sadursmju rezultātu gluži nesenos aprēķinos bija izpētījusi zinātnieku grupa Kaizerslauternas Universitātē Vācijā. No viņu publicētajiem darbiem secinājām, ka mūsu pieņēmumi ir kļūdaini, jo sadursmes brīdī ledus apvalciņš uzvedas kā šķidrums, kas deformējas, nevis saplīst fragmentos kā kristāls. Līdz ar to iesniegtā publikācija nesaturēja zinātniski pamatojamus rezultātus un galu galā tika atsaukta.


Šāds pavērsiens atstāja dalībniekus neapskaužamā situācijā – no četriem lielajiem pētījumiem, kurus bija plānots projektā paveikt, pirms pēdējā projekta gada sākšanās vēl neviens nebija nobeigts vai vismaz iesniegts A&A līmeņa žurnālā. No otras puses veiktais darbs tomēr nebija bez rezultāta – mūsu rīcībā bija augsti attīstīts astroķīmiskais modelis. Praktiski jebkādi pētījumi (kas nebalstās uz kļūdainiem pieņēmumiem) ar šo programmu varēja sniegt jaunus, publicējamus zinātniskos rezultātus. 2023. gada nogalē modelis tika vēl mazliet pilnveidots un skriešanās ar laiku līdz pat projekta beigām varēja sākties!


Pirmajā [1] no četriem apjomīgajiem 2024. gadā veiktajiem pētījumiem aplūkojām modeļa vispārējos rezultātus – dažādu cietu (ledus) un gāzu molekulu aprēķināto daudzumu starpzvaigžņu miglājā, tai skaitā organiskās vielas, kam projektā pievērsta īpaša uzmanība. Otrajā publikācijā [2] skaidrojām organisko vielu iztvaikošanu no apsarmojušiem putekļiem jaundzimušas zvaigznes tuvumā. Šķiet, interesantākais no pētījumiem bija trešais, kurš aplūkoja putekļu ceļu no auksta apzvaigznes apvalka uz planētas veidojošo disku ap jauno spīdekli. Tas liecina, ka diskā nonāca divu šķiru putekļi – auksti un apledojuši graudiņi un mazliet siltāki, bet gluži pliki graudiņi. Šādu puteklīšu saķepšana smilšgraudiņu, graudu, oļu un arvien lielāku izmēru pikās bija planētu veidošanās pirmsākums, arī mūsu pašu Saules sistēmā. Ceturtais raksts tika sagatavots līdz ar projekta beigu zvanu un pētīja starpzvaigžņu kosmisko miglāju pirmsākumus. Visi raksti tika iesniegti A&A, pirmie divi jau paspējuši iznākt, trešais jau nodots sagatavošanai izdevniecībā, kamēr ceturtajam vēl priekšā viss garais zinātniskā izvērtējuma ceļš.


Arī pārējie plānotie darbi sekmīgi izpildīti. Publicēšanai iesniegti divi mazāka apjoma raksti – par putekļu temperatūru telpā ap zvaigzni un par apstākļiem gravitācijas spēka iedarbībā sabrūkošā kosmiskajā miglājā, līdz tas centrā izveido jaundzimušu zvaigzni. Latvijas astronomiem, interesantiem un sabiedrībai paveiktais skaidrots vēl vienā ziņojumā Latvijas Universitātes zinātniskajā konferencē, rakstā populārzinātniskajam žurnālam Zvaigžņotā debess, kā arī intervijā žurnālam “Ir” [3]. Darbs pie projekta rezultātiem vēl nebeidzas – iesniegtie raksti jānoved līdz publicēšanai, paredzēts arī ziņojums nākamajā (83.) LU zinātniskajā konferencē, kā arī Latvijas Astronomijas biedrībā.


Pētījuma finansētājs ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts "Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)" Nr. lzp-2021/1-0076 ietvaros: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/ledus-molekulu-desorbcija-starpzvaigznu-vide


Zinātniskais vadītājs J. Kalvāns, juris.kalvans@venta.lv

Administratīvā vadītāja I. Kozlova, ievako@venta.lv




[1] https://www.aanda.org/articles/aa/full_html/2024/07/aa50015-24/aa50015-24.html

[2] https://www.aanda.org/articles/aa/full_html/2024/12/aa51858-24/aa51858-24.html

[3] https://ir.lv/2024/10/16/zvaigznu-putekli/


Attēla avots: Apledojuši starpzvaigžņu putekļi ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu Chamaeleon I tumšajā kosmiskajā miglājā. NASA, ESA, CSA, and M. Zamani (ESA). Science: M. K. McClure (Leiden Observatory), F. Sun (Steward Observatory), Z. Smith (Open University), and the Ice Age ERS Team

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.

Asamblejā VSRC vadošais pētnieks prezentē radioastronomijas attīstību Latvijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.

Lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” atgriežas ar jaunām tēmām un personībām

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 

IKT stipendiju pasniegšana 2026

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas