Noslēdzies vērienīgs projekts “Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija”

2021. gada 29. decembris

Projekta “Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija” (Nr. 8.1.1.0/17/I/007) īstenošana norisinājās 4 gadus. Projekts finansēts no Eiropas Savienības struktūrfondiem (ERAF), kā arī Latvijas Republikas valsts budžeta, kopumā sastādot 1,7 milj. EUR ieguldījumu. Projekta mērķis bija modernizēt Ventspils Augstskolas studiju programmas, attīstīt laboratoriju un auditoriju infrastruktūru, tajā skaitā pieeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nodrošināt studiju programmām nepieciešamo tehnoloģiju pieejamību, dodot iespēju studentiem strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un iegūt iespējami daudz praktisku iemaņu.



Projekta mērķis vērsts uz Ventspils un Kurzemes reģiona attīstību, ko var pilnvērtīgi nodrošināt ar reģionam nepieciešamā darba spēka attīstību, nodrošinot atbilstošas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu. Projekta īstenošana nodrošina ERAF prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” (8.1.1.) atbalsta mērķa “palielināt modernizēto STEM studiju programmu skaitu Latvijā” sasniegšanu, modernizējot Ventspils Augstskolas piecas studiju programmas: bakalaura  programmu “Datorzinātnes”, maģistra programmu “Datorzinātnes”, pārveidojot akadēmisko bakalaura programmu “Elektronika” par profesionālo bakalaura programmu “Elektronikas inženierija”, modernizējot maģistra studiju programmu “Elektronika”, profesionālo bakalaura studiju programmu “Kuģu navigācijas elektronika”, izveidojot jaunu pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu “Programmēšanas specialists”. 


Projekts tika saskaņots ar nozaru darba devēju asociācijām – LIKTA un LETERA. Šī projekta īstenošanas laikā uzsākta profesionālā 1.līmeņa (koledžas) augstākās izglītības  programma “Programmēšanas speciālists”, kura apgūstama divos gados, lai jaunieši pēc iespējas ātrāk varētu iesaistīties darba tirgū. Programmas saturs sagatavots ciešā sadarbībā ar IKT nozares uzņēmējiem, nodrošinot to, lai absolventu prasmes būtu atbilstošas to IKT uzņēmumu vajadzībām (piemēram, SIA „ITP Baltic”, SIA TestDevLab, Visma, Ventspils Digitālais centrs, Accenture, Emergn u.c.), kuri būtu absolventu nākamie darba devēji. Kopš 2017. gada šajā programmā studijas katru gadu uzsāk 30 – 40 studenti. 


Savukārt, akadēmiskā bakalaura studiju programma “Elektronika” sākot ar 2018. gadu tika pārveidota par profesionālo bakalaura studiju programmu “Elektronikas inženierija”.  Šāds lēmums pieņemts pamatojoties uz pieprasījumu pēc profesionālas bakalaura programmas un identificēts diskusijās ar absolventiem un skolu karjeras konsultantiem. Ventspils Augstskolai ir sadarbības līgumi ar Ventspilī izvietotiem elektronikas nozares uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti pieņemt darbā Ventspils Augstskolas absolventus – AS Hansa Matrix, SIA EuroLCD’s, kā arī VeA zinātniskais institūts VSRC. Jāpiemin arī, ka ieguldījumi elektronikas laboratoriju modernizācijā ļāva izveidot kopīgu mehatronikas ievirzes bakalauru programmu ar Liepājas universitāti “Viedās tehnoloģijas”.


Projekta ietvaros Ventspils Augstskolā par kopējo summu 506 tūkst. EUR izveidotas vairākas jaunas laboratorijas, kuras dod studentiem iespēju iepazīties ar modernākajām pasaules attīstības tendencēm informācijas tehnoloģijās:

  •  Mašīnmācīšanās un datorredzes laboratorija – izveidota datorklase ar jaunākās paaudzes datoriem un jaudīgu serveri lai nodrošinātu iespēju strādāt ar neironu tīklu apmācību un satelītdatu apstrādi. Tāpat nodrošinātas arī FPGA iekārtas un iegultās iekārtas lai šos neironu tīklus varētu ievietot jau mazāka formāta mobilās iekārtās. Nodrošināti sensori un iekārtas, lai atbalstītu studentu iespējas izstrādāt praktiskas ievirzes pētījumus un noslēguma darbus.
  • Virtualizācijas un mākoņdatošanas mācību laboratorija – to var izmantot studiju kursos un jomās, kur nepieciešama augstas veiktspējas datortehnika vai skaitļošanas jaudas.
  • Radiotehnisko sistēmu laboratorija – ieviešanas pamatojums bija tas, ka Ventspils Augstskolas ITF absolventiem jābūt padziļinātai izpratnei par jaunākajiem radiokomunikāciju standartiem (LTE, WiMAX, 5G, u.c.). Speciālisti ar padziļinātu izpratni radiotehnisko sistēmu realizācija ir nepieciešami tādiem telekomunikāciju iekārtu ražotājiem, kā SIA Mikrotīkls un AS SAF Tehnika, kā arī VSRC infrastruktūras uzturēšanai un jaunāko tehnoloģiju ieviešanai radioastronomisko novērojumu veikšanai. Radiotehnisko sistēmu laboratorija aprīkota ar programmvadāmā radio (SDR) platformām, sniedzot iespēju studentiem apgūt programmvadāmā radio tehnoloģiju. Papildus tam, veikta esošās Ventspils Augstskolas amatieru radiostacijas modernizācija, sniedzot studentiem iespēju uztvert reālus radiokomunikāciju signālus, automātiskās  identifikācijas signālus (AIS) no Baltijas jūrā un Ventspils ostā esošajiem kuģiem vai arī no redzamības apgabalā esošajiem satelītiem.
  • Datortīklu laboratorija – pielietojama IT bakalaura programmas kursā “LAN projektēšana un administrēšana” un elektronikas bakalaura programmas kursā “Informācijas pārraides tehnoloģijas un iekārtas”. Sadarbībā ar SIA Mikrotīkls izveidota autorizēta Mikrotik mācību klase.


Projekta ietvaros tika aprīkota datorzinātņu un elektronikas studentu patstāvīgā darba telpa. Šī telpa studentiem sniedz iespēju piekļūt nepieciešamajam aprīkojumam 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, lai paši varētu realizēt interesantus projektus, kā arī lai būtu iespējams izveidot kursa darbu ietvaros nepieciešamos darbus. Studentu dienesta viesnīca atrodas vienā korpusā ar elektronikas laboratorijām un patstāvīgā darba telpu, kā rezultātā studenti to var izmantot jebkurā, sev ērtā laikā. Ventspils Augstskolas pasniedzēji ir pārliecināti, ka lai sagatavotu elektronikas industrijai profesionāli kvalificētus inženierus, jārada iespēja studentiem studiju laikā veikt patstāvīgus praktiskus darbus, šim nolūkam aprīkojot patstāvīgā darba telpu ar modernām lodēšanas stacijām, lodēšanas tvaiku atsūkšanas sistēmu, mērinstrumentiem un pilnveidojot iespiedplašu (PCB) prototipēšanas iespējas augstskolā. Jāatzīmē, ka patstāvīgo darbu izveidošanai nepieciešamās elektronikas komponentes finansē augstskola.


Tajā skaitā, projekta ietvaros izveidota arī jauna, moderna datorauditorija, veikta datortehnikas modernizācija vēl piecās datorklasēs, iegādāta datortehnika pasniedzējiem, kā arī auditorijas aprīkotas ar modernām interaktīvām tāfelēm un citām tehnoloģiju iekārtām par kopējo summu 646 tūkst. EUR. Šis vērienīgais ieguldījums ļauj Ventspils Augstskolas studentiem, neatkarīgi no fakultātes, studijām izmantot visjaunākās izglītības un informācijas tehnoloģijas.


Papildus visam minētajam, veikti remontdarbi deviņās augstskolas auditorijās, izveidots moderns interjers, tās iekārtotas ar jaunām ergonomiskām auditorijas mēbelēm, būvniecības rezultātā vienā no korpusiem ierīkots lifts un diagonālais pacēlājs. Gandarījums par to, ka projekta rezultātā studentiem ar kustību traucējumiem ir nodrošināta pieeja visām auditorijām un telpām visos augstskolas korpusos. Kopējās projekta būvniecības izmaksas sastāda 469 tūkst. EUR.


Jāpiebilst, ka projekts “Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija” (Nr. 8.1.1.0/17/I/007) ir devis iespēju izveidot modernu infrastruktūras bāzi arī citiem Ventspils Augstskolā realizētiem projektiem, piemēram, Ventspils Augstskolas un Liepājas Universitātes kopējam projektam KInGS (“Inovāciju granti studentiem”, SAM 1.1.1.3), Ventspils Augstskolas un partneru Ventspils Tehnikums, Valmieras Tehnikums, Vidzemes Augstskola, Ventspils un Valmieras pašvaldības kopējais projekts “Next Generation Micro Cities of Europe”, kopīgas bakalauru studiju programmas “Viedās tehnoloģijas” izveidei ar Liepājas Universitāti, iespējai startēt un iegūt projektus Eiropas Kosmosa aģentūras konkursos. Viss šis minētais projektu kopums nodrošina Ventspils Augstskolas studentiem ļoti plašas iespējas studijās izmantot  vismodernākās tehnoloģijas, kā arī pilnveidot sevi, īstenot savas idejas un saņemt finansiālu atbalstu gan zinātnisko pētījumu jomā augstskolā, gan savu uzņēmējdarbības ideju īstenošanai.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Autors Rota Žagare 2026. gada 22. aprīlis
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniedz iespēju piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā", ko vadīs vieslektore Inese Vaivare, LAPAS direktore, LPA darba grupas NVO civilajā aizsardzībā vadītāja un Baltijas jūras civilās aizsardzības tīkla BSR-NOVA vadītāja. Datums: 5.maijs Laiks: 16.15–17.45 Valoda: Angļu Vieta: Tiešsaistē Pieslēgšanās vieslekcijai: ZOOM Meeting ID: 984 9439 2957 Passcode: 773257
Citas ziņas