Noslēdzies vērienīgs projekts “Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija”

2021. gada 29. decembris

Projekta “Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija” (Nr. 8.1.1.0/17/I/007) īstenošana norisinājās 4 gadus. Projekts finansēts no Eiropas Savienības struktūrfondiem (ERAF), kā arī Latvijas Republikas valsts budžeta, kopumā sastādot 1,7 milj. EUR ieguldījumu. Projekta mērķis bija modernizēt Ventspils Augstskolas studiju programmas, attīstīt laboratoriju un auditoriju infrastruktūru, tajā skaitā pieeju cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nodrošināt studiju programmām nepieciešamo tehnoloģiju pieejamību, dodot iespēju studentiem strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un iegūt iespējami daudz praktisku iemaņu.



Projekta mērķis vērsts uz Ventspils un Kurzemes reģiona attīstību, ko var pilnvērtīgi nodrošināt ar reģionam nepieciešamā darba spēka attīstību, nodrošinot atbilstošas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu. Projekta īstenošana nodrošina ERAF prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” (8.1.1.) atbalsta mērķa “palielināt modernizēto STEM studiju programmu skaitu Latvijā” sasniegšanu, modernizējot Ventspils Augstskolas piecas studiju programmas: bakalaura  programmu “Datorzinātnes”, maģistra programmu “Datorzinātnes”, pārveidojot akadēmisko bakalaura programmu “Elektronika” par profesionālo bakalaura programmu “Elektronikas inženierija”, modernizējot maģistra studiju programmu “Elektronika”, profesionālo bakalaura studiju programmu “Kuģu navigācijas elektronika”, izveidojot jaunu pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu “Programmēšanas specialists”. 


Projekts tika saskaņots ar nozaru darba devēju asociācijām – LIKTA un LETERA. Šī projekta īstenošanas laikā uzsākta profesionālā 1.līmeņa (koledžas) augstākās izglītības  programma “Programmēšanas speciālists”, kura apgūstama divos gados, lai jaunieši pēc iespējas ātrāk varētu iesaistīties darba tirgū. Programmas saturs sagatavots ciešā sadarbībā ar IKT nozares uzņēmējiem, nodrošinot to, lai absolventu prasmes būtu atbilstošas to IKT uzņēmumu vajadzībām (piemēram, SIA „ITP Baltic”, SIA TestDevLab, Visma, Ventspils Digitālais centrs, Accenture, Emergn u.c.), kuri būtu absolventu nākamie darba devēji. Kopš 2017. gada šajā programmā studijas katru gadu uzsāk 30 – 40 studenti. 


Savukārt, akadēmiskā bakalaura studiju programma “Elektronika” sākot ar 2018. gadu tika pārveidota par profesionālo bakalaura studiju programmu “Elektronikas inženierija”.  Šāds lēmums pieņemts pamatojoties uz pieprasījumu pēc profesionālas bakalaura programmas un identificēts diskusijās ar absolventiem un skolu karjeras konsultantiem. Ventspils Augstskolai ir sadarbības līgumi ar Ventspilī izvietotiem elektronikas nozares uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti pieņemt darbā Ventspils Augstskolas absolventus – AS Hansa Matrix, SIA EuroLCD’s, kā arī VeA zinātniskais institūts VSRC. Jāpiemin arī, ka ieguldījumi elektronikas laboratoriju modernizācijā ļāva izveidot kopīgu mehatronikas ievirzes bakalauru programmu ar Liepājas universitāti “Viedās tehnoloģijas”.


Projekta ietvaros Ventspils Augstskolā par kopējo summu 506 tūkst. EUR izveidotas vairākas jaunas laboratorijas, kuras dod studentiem iespēju iepazīties ar modernākajām pasaules attīstības tendencēm informācijas tehnoloģijās:

  •  Mašīnmācīšanās un datorredzes laboratorija – izveidota datorklase ar jaunākās paaudzes datoriem un jaudīgu serveri lai nodrošinātu iespēju strādāt ar neironu tīklu apmācību un satelītdatu apstrādi. Tāpat nodrošinātas arī FPGA iekārtas un iegultās iekārtas lai šos neironu tīklus varētu ievietot jau mazāka formāta mobilās iekārtās. Nodrošināti sensori un iekārtas, lai atbalstītu studentu iespējas izstrādāt praktiskas ievirzes pētījumus un noslēguma darbus.
  • Virtualizācijas un mākoņdatošanas mācību laboratorija – to var izmantot studiju kursos un jomās, kur nepieciešama augstas veiktspējas datortehnika vai skaitļošanas jaudas.
  • Radiotehnisko sistēmu laboratorija – ieviešanas pamatojums bija tas, ka Ventspils Augstskolas ITF absolventiem jābūt padziļinātai izpratnei par jaunākajiem radiokomunikāciju standartiem (LTE, WiMAX, 5G, u.c.). Speciālisti ar padziļinātu izpratni radiotehnisko sistēmu realizācija ir nepieciešami tādiem telekomunikāciju iekārtu ražotājiem, kā SIA Mikrotīkls un AS SAF Tehnika, kā arī VSRC infrastruktūras uzturēšanai un jaunāko tehnoloģiju ieviešanai radioastronomisko novērojumu veikšanai. Radiotehnisko sistēmu laboratorija aprīkota ar programmvadāmā radio (SDR) platformām, sniedzot iespēju studentiem apgūt programmvadāmā radio tehnoloģiju. Papildus tam, veikta esošās Ventspils Augstskolas amatieru radiostacijas modernizācija, sniedzot studentiem iespēju uztvert reālus radiokomunikāciju signālus, automātiskās  identifikācijas signālus (AIS) no Baltijas jūrā un Ventspils ostā esošajiem kuģiem vai arī no redzamības apgabalā esošajiem satelītiem.
  • Datortīklu laboratorija – pielietojama IT bakalaura programmas kursā “LAN projektēšana un administrēšana” un elektronikas bakalaura programmas kursā “Informācijas pārraides tehnoloģijas un iekārtas”. Sadarbībā ar SIA Mikrotīkls izveidota autorizēta Mikrotik mācību klase.


Projekta ietvaros tika aprīkota datorzinātņu un elektronikas studentu patstāvīgā darba telpa. Šī telpa studentiem sniedz iespēju piekļūt nepieciešamajam aprīkojumam 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, lai paši varētu realizēt interesantus projektus, kā arī lai būtu iespējams izveidot kursa darbu ietvaros nepieciešamos darbus. Studentu dienesta viesnīca atrodas vienā korpusā ar elektronikas laboratorijām un patstāvīgā darba telpu, kā rezultātā studenti to var izmantot jebkurā, sev ērtā laikā. Ventspils Augstskolas pasniedzēji ir pārliecināti, ka lai sagatavotu elektronikas industrijai profesionāli kvalificētus inženierus, jārada iespēja studentiem studiju laikā veikt patstāvīgus praktiskus darbus, šim nolūkam aprīkojot patstāvīgā darba telpu ar modernām lodēšanas stacijām, lodēšanas tvaiku atsūkšanas sistēmu, mērinstrumentiem un pilnveidojot iespiedplašu (PCB) prototipēšanas iespējas augstskolā. Jāatzīmē, ka patstāvīgo darbu izveidošanai nepieciešamās elektronikas komponentes finansē augstskola.


Tajā skaitā, projekta ietvaros izveidota arī jauna, moderna datorauditorija, veikta datortehnikas modernizācija vēl piecās datorklasēs, iegādāta datortehnika pasniedzējiem, kā arī auditorijas aprīkotas ar modernām interaktīvām tāfelēm un citām tehnoloģiju iekārtām par kopējo summu 646 tūkst. EUR. Šis vērienīgais ieguldījums ļauj Ventspils Augstskolas studentiem, neatkarīgi no fakultātes, studijām izmantot visjaunākās izglītības un informācijas tehnoloģijas.


Papildus visam minētajam, veikti remontdarbi deviņās augstskolas auditorijās, izveidots moderns interjers, tās iekārtotas ar jaunām ergonomiskām auditorijas mēbelēm, būvniecības rezultātā vienā no korpusiem ierīkots lifts un diagonālais pacēlājs. Gandarījums par to, ka projekta rezultātā studentiem ar kustību traucējumiem ir nodrošināta pieeja visām auditorijām un telpām visos augstskolas korpusos. Kopējās projekta būvniecības izmaksas sastāda 469 tūkst. EUR.


Jāpiebilst, ka projekts “Ventspils Augstskolas STEM mācību programmu modernizācija” (Nr. 8.1.1.0/17/I/007) ir devis iespēju izveidot modernu infrastruktūras bāzi arī citiem Ventspils Augstskolā realizētiem projektiem, piemēram, Ventspils Augstskolas un Liepājas Universitātes kopējam projektam KInGS (“Inovāciju granti studentiem”, SAM 1.1.1.3), Ventspils Augstskolas un partneru Ventspils Tehnikums, Valmieras Tehnikums, Vidzemes Augstskola, Ventspils un Valmieras pašvaldības kopējais projekts “Next Generation Micro Cities of Europe”, kopīgas bakalauru studiju programmas “Viedās tehnoloģijas” izveidei ar Liepājas Universitāti, iespējai startēt un iegūt projektus Eiropas Kosmosa aģentūras konkursos. Viss šis minētais projektu kopums nodrošina Ventspils Augstskolas studentiem ļoti plašas iespējas studijās izmantot  vismodernākās tehnoloģijas, kā arī pilnveidot sevi, īstenot savas idejas un saņemt finansiālu atbalstu gan zinātnisko pētījumu jomā augstskolā, gan savu uzņēmējdarbības ideju īstenošanai.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas