Pētnieks atklāj apstākļus, kas ietekmēja planētu veidošanās sākumu

2025. gada 4. jūlijs

Saules sistēmas planētas radās no smalkiem starpzvaigžņu puteklīšiem. Sablīvējoties starpzvaigžņu miglājam (kurš vēlāk kļūs par Saules sistēmu), puteklīši pamazām salipa arvien lielāki. Šim procesam turpinoties diskā ap proto-Sauli, tie izauga līdz smilšgraudu, zirņu, pupu, oļu utt. izmēram, līdz lidojošu kalnu izmēra “putekļi” augšanu turpināja, jau pievelkot vielu paši ar savu gravitāciju.

Putekļi protozvaigznes HL Tauri planētas veidojošajā diskā. ALMA (ESO/NAOJ/NRAO).

Puteklīšu salipšanā lielu lomu spēlēja apsarmošana – dažādu gaistošu vielu sasalšana ledus kārtiņā uz puteklīša virsmas. Sarmu veidojošās vielas ir mums labi pazīstamas arī šeit uz Zemes. Tās ir ūdens, metāns – dabasgāze, tvana gāze, oglekļa dioksīds, metanols – koka spirts, kā arī amonjaks – ožamais spirts. Apsarmojuši putekļi bija ķepīgāki un vieglāk salipa, kad tiem gadījās sadurties. Putekļu salipšana bija pirmais solis planētu veidošanās procesā, kas notika diskā ap proto-Sauli. Kaut arī katrs puteklītis ir gaužām niecīgs – mazāks par milimetra tūkstošdaļu – to skaits proto-Saules miglājā bija mērāms vismaz dažos kvatrodeciljonos (1045), bet kopējā masa bija ap 10 Jupiteri. Jebkam, kas notika ar puteklīšiem, bija nozīme planētu rašanās procesā.


“Kaut arī katrs puteklītis ir gaužām niecīgs – mazāks par milimetra tūkstošdaļu – to skaits proto-Saules miglājā bija mērāms vismaz dažos kvatrodeciljonos (1045), bet kopējā masa bija ap 10 Jupiteri.”


Nesenā teorētiskā pētījumā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Juris Kalvāns atklāja, ka ne visi puteklīši bija apsarmojuši. Precīzāk runājot, sarma, ko tie vienlīdzīgi saņēma starpzvaigžņu vidē, proto-Saules apkaimē tika pārdalīta tikai uz pašiem vēsākajiem puteklīšiem. Šādu ledus molekulu pārcelšanos noteica puteklīšu dažādie izmēri un ķīmiskais sastāvs, dēļ kā no proto-Saules nākošais starojums tos sasildīja līdz dažādām temperatūrām. No vieniem puteklīšiem sarma iztvaikoja, lai tūdaļ atkal sasaltu atpakaļ, bet uz tiem puteklīšiem, kuriem vēl bija pietiekami zema temperatūra. Intensīvos proto-Saules starojuma uzplūdos sarma iztvaikoja no visiem puteklīšiem. Šādu periodu ilgums bija no dažiem gadiem līdz vairākiem gadsimtiem. Tiklīdz kā šāds periods beidzās, putekļi atdzisa, sarma atkal izveidojās uz tikai vēsākajiem puteklīšiem, pārējiem neatstājot nekā.


Šī arī ir atklājuma būtība. Ledus diskā koncentrējās tikai uz 10%, vai varbūt pat tikai 1% pašu aukstāko noteikta veida putekļu. Tie izauga pārmērīgi lieli, un kā mikrometru izmēra “milži” peldēja starp sīciņiem, siltākiem puteklīšiem, kuri varēja viegli ieķept lielo putekļu biezajā sarmā. Šādā veidā putekļu augšana notiek ātrāk nekā ar līdzīgu izmēru putekļu salipšanu. Tādējādi niecīgu molekulu un sīku puteklīšu savstarpējai “rēķinu kārtošanai” proto-Saules miglājā un diskā varēja būt liela mēroga efekts – straujš planētu veidošanās sākums. Noskaidrot vai un kā tas patiesībā notika jau ir turpmāku teorētisku simulāciju un eksperimentu uzdevums.

 

Saite uz žurnālā Astronomy & Astrophysics publicēto pētījumu:

https://www.aanda.org/articles/aa/full_html/2025/02/aa52526-24/aa52526-24.html


Pētījums tika veikts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)”, Nr. lzp-2021/1-0076.


Saite uz projektu:https://www.venta.lv/zinatne/projekti/ledus-molekulu-desorbcija-starpzvaigznu-vide

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 12. novembris
Lai apzinātu jauno pētnieku pieredzi, vajadzības un izaicinājumus karjeras attīstībā, projekta NextTechTalents ietvaros tiek veikta doktorantūras studentu un agrīnā posma pētnieku aptauja. Eiropas mēroga projekta NextTechTalents galvenais mērķis ir veicināt jauno pētnieku kompetenču attīstību, t.sk. ar tehnoloģiju lietošanu saistītās prasmes, pilnveidot apmācību sistēmas, kā arī veicināt pētniecības karjeras attīstību . Projekta īstenotāji aicina doktorantūras studentus un jaunos pētniekus, kuru pētniecība ir tieši vai pastarpināti saistīta ar tehnoloģijām, veltīt aptuveni 15 minūtes laika, lai aizpildītu aptauju, daloties savā pieredzē un redzējumā saistībā ar karjeras attīstību, tādējādi sniedzot ieguldījumu uz pierādījumiem balstītu risinājumu ieviešanā un Eiropas pētniecības vides stiprināšanā. Projekta izpētes fāzē tiek veiktas arī padziļinātas jauno pētnieku un iesaistīto pušu intervijas, kā arī analizēts valsts regulējums un apkopoti labās prakses piemēri. Iegūtie dati tiks izmantoti jau projekta īstenošanas laikā, pilnveidojot karjeras atbalsta sistēmas pētniecības institūcijās un sekmējot pētnieku veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū. Aptaujas rezultāti palīdzēs noteikt, kādi jauni apmācību modeļi, mentoru programmas un citi atbalsta mehānismi būtu nepieciešami, lai pilnveidotu pētnieku prasmes un sekmētu viņu nodarbinātību. Anonimizētie dati būs izmantojami arī turpmākos pētījumos, lai veicinātu uz pierādījumiem balstītas politikas un prakses attīstību pētniecības karjeras atbalsta jomā. Aptauju iespējams aizpildīt šeit: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/NextTechTalents_ECR_Survey Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija).
Autors Rota Rulle 2025. gada 12. novembris
Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” studente Elīna Dergača 2025. gada 5. novembrī devās uz Briseli, lai piedalītos Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta (DGT) rīkotajā forumā “Tulkojam Eiropu 2025” ( Translating Europe Forum 2025 ). Forums norisinājās trīs dienas un pulcēja 24 tulkošanas maģistra programmu tīkla “Eiropas maģistrs tulkošanā” (European Master's in Translation, EMT ) studentus. Šogad forums notika jau divpadsmito reizi, pulcējot tulkošanas nozares pārstāvjus no visas Eiropas. Pasākuma devīze bija “Kvalitātei ir nozīme” ( Quality Matters ). Kopā ar citiem EMT programmu tīkla studentiem Elīnai bija iespēja klātienē satikt nozares speciālistus, uzzināt tulkošanas nozares aktualitātes, iepazīties ar Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta piedāvātajiem valodu un tulkošanas rīkiem, kā arī satikties ar tulkošanas un valodu profesionāļiem. Forumā visiem klātienē esošajiem studentiem Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Hrists Ellinids ( Christos Ellinides ) svinīgi pasniedza pasākuma dalības apliecinājumus. Elīnai un pārējiem foruma dalībniekiem no EMT programmām 2026. gada pavasarī būs jāpiedalās jauno tulkotāju konkursa “Juvenes Translatores” īpašā projektā, kur maģistra programmu studenti tiešsaistes pasākumā būs jauno tulkotāju mentori. Šajās nodarbībās maģistra programmu studenti dalīsies tulkošanas pieredzē un sniegs padomus skolu jauniešiem, kuri interesējas par tulkošanu un valodu karjeras iespējām.
Autors Rota Rulle 2025. gada 12. novembris
Ventspils Augstskolas ikgadējās Gada balvas "Once in a Blue Moon" nomināciju izvirzīšana ir sākusies! Līdz 16. novembrim (ieskaitot) studentiem, pasniedzējiem un VeA darbiniekiem ir iespēja izvirzīt savus kandidātus dažādās nominācijās. Atceries – balsot un pieteikt kandidātus iespējams tikai vienu reizi, izmantojot savu venta.lv kontu. Padomā, kurš, tavuprāt, pelnījis šī gada balvu – varbūt tas ir kāds iedvesmojošs pasniedzējs, aktīvs students, izpalīdzīgs kolēģis vai jautrs kursabiedrs! Balsošanas anketa pieejama šeit: https://ej.uz/gadabalvavea2025
Autors Rota Rulle 2025. gada 7. novembris
Ventspils Augstskolas elektronikas inženierijas studenti izstrādāja zondi, kura nogādāja “Rudy’s Kombucha” bundžiņu kosmosā, sasniedzot iespaidīgu 28 690 metru jeb teju 30 kilometru augstumu virs Zemes. Cenšoties atrast zondi, studenti saskarās ar lieliem GPS signāla traucējumiem Kurzemē, tādēļ aicināja palīgā radioamatierus un kopīgiem spēkiem zonde tika atrasta Dobeles pusē. Kosmosa misijas zonde bija aprīkota ar GoPro kameru, kas fiksējusi gan tās pacelšanās brīdi, gan gleznaino lidojumu. Pēc zondes balona kontrolētās eksplozijas, teju 30 kilometru augstumā atvērās izpletnis, kas skārdeni veiksmīgi nogādāja atpakaļ uz zemes. Zonde startēja no Ventspils lidlauka un, nolidojusi aptuveni 140 kilometrus, nolaidās Dobeles pusē. Ventspils Augstskolas studiju programmas Elektronikas inženierija direktors Jānis Šate stāsta: „Uzņēmums zināja, ka mūsu studenti izstrādā zondes, un tam bija ideja dzērienu pielikt klāt un palaist kosmosā. Pareizāk gan būtu teikt, ka tā palaista stratosfērā. Augustā to pārrunājām, un dažu mēnešu laikā elektronikas inženierijas studenti zondi izveidoja. 3. kursā tas ir grupas projekts. Jauki, ka tam ir papildu pienesums. Lai zondi palaistu, vissarežģītāk ir izveidot elektronisko sistēmu, ko pieliek pie izpletņa un hēlija balona. Tas paceļas aptuveni 30 kilometru augstumā, tur spiediens samazinās, balons pārsprāgst, un zonde piezemējas. Palaist viegli, bet sarežģīti ir zondi izsekot un pēc tam atrast. Jābūt GPS navigācijai, un visu laiku no tās jāsaņem signāls, kur zonde atrodas. Studentu uzdevums ir izveidot tādu elektronikas sistēmu, kas darbojas arī stratosfērā –40 grādu aukstumā.  Ar Civilās aviācijas aģentūru saskaņojām laiku, jo tiek traucēta gaisa satiksme, vienojāmies arī ar Ventspils lidostu. Zondi beigās atradām Dobeles pusē, tomēr neplānoti sarežģījumi bija – ņemot vērā situāciju pasaulē, no Kēnigsbergas jeb Kaļiņingradas (Krievijā) GPS sakari regulāri tiek traucēti. Arī šoreiz trāpījām tādā dienā, kad Kurzemē un Baltijas jūrā traucējumi bija īpaši. Tas nozīmē, ka tad, kad zonde pacēlās augstāk par desmit kilometriem, mums rādīja, ka tā atrodas ne vairs virs Kuldīgas, bet Kaļiņingradā. No turienes tika sūtīti tādi signāli, kas GPS satelītu signālus vilto, lai tos objektus, kas pārvietojas, maldinātu.”
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. novembris
Tulkošanas studiju fakultātes studenti šajā rudenī piedalījušies vairākos vācu kultūras pasākumos. 20. septembrī mūsu studenti piedalījās Ventspils vācu kultūras biedrības organizētajos svētkos “Oktoberfest”, kas norisinājās Ventspils pilsētas tirgū. Pasākumā varēja baudīt plašu vācu kultūras programmu: klausīties vācu dziesmas, Alpu tauru pūtēju orķestra skaņdarbus, kā arī baudīt vācu ēdienus un dzērienus. 23. oktobrī Ventspils bibliotēkā notika pasākums “Iepazīsim Zigfrīdu fon Fēgezaku”, kurā ar referātu par Baltijas vācu dzejnieku, rakstnieku un tulkotāju Zigfrīdu fon Fēgezaku ( Siegfried von Vegesack ) vācu un latviešu valodā uzstājās bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” (TVT) 2. kursa studenti Markuss Grikovs un Anete Alksne. Markuss un Anete par dalību pasākumā stāsta: “Tā bija lieliska iespēja uzstāties vācu valodā. Šī bija mūsu pirmā piedalīšanās šāda veida pasākumā, kurā vāciski jāprezentē plašākam interesentu lokam. Pasākumu interesantāku veidoja arī vācu dziedātāja Jorana Šteinhauera ( Jöran Steinhauer ) dziesmas un sarunas.” Savukārt 4. novembrī Gāliņciema bibliotēkā notika pasākums “Ceļojumu iespaidi”, kurā TVT programmas 1. kursa studenti Raivo Teivāns, Gabriēla Pētersone un Ella Viļumate vācu un latviešu valodā prezentēja izstādē apskatāmo vācu mākslinieku dzīvesstāstus. Gatavošanās procesā un pasākumos atbalstu studentiem sniedza TSF vācu valodas pasniedzēja Silga Sviķe. Visi pasākumi notika sadarbībā ar Ventspils vācu kultūras biedrības vadītāju Māru Krauli. Jau 10. decembrī notiks nākamais pasākums, kurā varēs iepazīt vācu svētkus un tradīcijas. Ventspils Augstskolas bibliotēkā viesosies Gētes institūta pārstāve un norisināsies vācu kultūrai un svētkiem veltīta nodarbība. Foto: Ventspils vācu kultūras biedrība, Ventspils bibliotēka, Māra Kraule, Silga Sviķe  Informāciju sagatavoja: VeA TSF asoc. prof. Silga Sviķe
Autors Rota Rulle 2025. gada 4. novembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Jānis Veckrācis 29. oktobrī Ventspils 1. ģimnāzijā piedalījās UNESCO konferencē “Jaunietis digitālā laikmetā”, kurā Ventspils vidusskolēni uzklausīja priekšlasījumus par aktuālām tēmām, piemēram, ētiku digitālajā vidē un MI izmantošanu mācībās vai zinātniski pētnieciskā darba izstrādē. J. Veckrācis tēmas “Latviešu valoda jaunajā laikmetā: personiskais, (kultūr)vēsturiskais un vēl rakstāmais stāsts” kontekstā jauniešus iepazīstināja ar latviešu valodas bagātīgumu raksturojošām iezīmēm, dažām vēsturiskajām norisēm un statusu jaunajā situācijā, kā arī sniedza dažus praktiskus ieteikumus valodas lietojuma prasmju pilnveidē.
Citas ziņas