Pētnieks atklāj apstākļus, kas ietekmēja planētu veidošanās sākumu

2025. gada 4. jūlijs

Saules sistēmas planētas radās no smalkiem starpzvaigžņu puteklīšiem. Sablīvējoties starpzvaigžņu miglājam (kurš vēlāk kļūs par Saules sistēmu), puteklīši pamazām salipa arvien lielāki. Šim procesam turpinoties diskā ap proto-Sauli, tie izauga līdz smilšgraudu, zirņu, pupu, oļu utt. izmēram, līdz lidojošu kalnu izmēra “putekļi” augšanu turpināja, jau pievelkot vielu paši ar savu gravitāciju.

Putekļi protozvaigznes HL Tauri planētas veidojošajā diskā. ALMA (ESO/NAOJ/NRAO).

Puteklīšu salipšanā lielu lomu spēlēja apsarmošana – dažādu gaistošu vielu sasalšana ledus kārtiņā uz puteklīša virsmas. Sarmu veidojošās vielas ir mums labi pazīstamas arī šeit uz Zemes. Tās ir ūdens, metāns – dabasgāze, tvana gāze, oglekļa dioksīds, metanols – koka spirts, kā arī amonjaks – ožamais spirts. Apsarmojuši putekļi bija ķepīgāki un vieglāk salipa, kad tiem gadījās sadurties. Putekļu salipšana bija pirmais solis planētu veidošanās procesā, kas notika diskā ap proto-Sauli. Kaut arī katrs puteklītis ir gaužām niecīgs – mazāks par milimetra tūkstošdaļu – to skaits proto-Saules miglājā bija mērāms vismaz dažos kvatrodeciljonos (1045), bet kopējā masa bija ap 10 Jupiteri. Jebkam, kas notika ar puteklīšiem, bija nozīme planētu rašanās procesā.


“Kaut arī katrs puteklītis ir gaužām niecīgs – mazāks par milimetra tūkstošdaļu – to skaits proto-Saules miglājā bija mērāms vismaz dažos kvatrodeciljonos (1045), bet kopējā masa bija ap 10 Jupiteri.”


Nesenā teorētiskā pētījumā Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Juris Kalvāns atklāja, ka ne visi puteklīši bija apsarmojuši. Precīzāk runājot, sarma, ko tie vienlīdzīgi saņēma starpzvaigžņu vidē, proto-Saules apkaimē tika pārdalīta tikai uz pašiem vēsākajiem puteklīšiem. Šādu ledus molekulu pārcelšanos noteica puteklīšu dažādie izmēri un ķīmiskais sastāvs, dēļ kā no proto-Saules nākošais starojums tos sasildīja līdz dažādām temperatūrām. No vieniem puteklīšiem sarma iztvaikoja, lai tūdaļ atkal sasaltu atpakaļ, bet uz tiem puteklīšiem, kuriem vēl bija pietiekami zema temperatūra. Intensīvos proto-Saules starojuma uzplūdos sarma iztvaikoja no visiem puteklīšiem. Šādu periodu ilgums bija no dažiem gadiem līdz vairākiem gadsimtiem. Tiklīdz kā šāds periods beidzās, putekļi atdzisa, sarma atkal izveidojās uz tikai vēsākajiem puteklīšiem, pārējiem neatstājot nekā.


Šī arī ir atklājuma būtība. Ledus diskā koncentrējās tikai uz 10%, vai varbūt pat tikai 1% pašu aukstāko noteikta veida putekļu. Tie izauga pārmērīgi lieli, un kā mikrometru izmēra “milži” peldēja starp sīciņiem, siltākiem puteklīšiem, kuri varēja viegli ieķept lielo putekļu biezajā sarmā. Šādā veidā putekļu augšana notiek ātrāk nekā ar līdzīgu izmēru putekļu salipšanu. Tādējādi niecīgu molekulu un sīku puteklīšu savstarpējai “rēķinu kārtošanai” proto-Saules miglājā un diskā varēja būt liela mēroga efekts – straujš planētu veidošanās sākums. Noskaidrot vai un kā tas patiesībā notika jau ir turpmāku teorētisku simulāciju un eksperimentu uzdevums.

 

Saite uz žurnālā Astronomy & Astrophysics publicēto pētījumu:

https://www.aanda.org/articles/aa/full_html/2025/02/aa52526-24/aa52526-24.html


Pētījums tika veikts Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā “Ledus molekulu desorbcija starpzvaigžņu vidē (DIMD)”, Nr. lzp-2021/1-0076.


Saite uz projektu:https://www.venta.lv/zinatne/projekti/ledus-molekulu-desorbcija-starpzvaigznu-vide

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 3. oktobris
26. septembrī visā Latvijā norisinājās Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi, kuros augstskolas, universitātes un zinātniskie institūti vēra durvis apmeklētājiem, piedāvājot dažādas bezmaksas aktvitātes. Zinātnes centrā VIZIUM notika Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) rīkotas aktivitātes kuros apmeklētāji tika iepazīstināti ar zvaigžņu veidošanās procesiem, komētām un citiem Saules sistēmas mazajiem ķermeņiem. Vakara gaitā apmeklētāji spēlēja valodu spēles,ar teleskopu vēroja zvaigznes un planētas, kā arī mēģināja izspēlēt matemātisko puzli – Hanoi torni. Apmeklētājiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas dažādās viktorīnās , kas saistītas ar kosmosu un valodām , gūstot jaunas zināšanas.
Autors Rota Rulle 2025. gada 26. septembris
Aptuveni 700 miljoni eiropiešu ik uz soļa tiek mudināti savas dzīves laikā apgūt pēc iespējas vairāk valodu: gan izglītības iestādēs, gan pašmācības ceļā, darba nolūkos vai personīgas intereses vadīti. Eiropas Padome vēsta, ka daudzvalodība ir līdzeklis labākai starpkultūru izpratnei un tā ir mūsu kontinenta kultūras mantojuma galvenā sastāvdaļa. COLOURS Eiropas Universitāšu alianses * valodu centru pārstāvji vienojās kopīgā projektā, izveidojot video sveicienu par godu Eiropas valodu dienai, ko ik gadu atzīmē 26. septembrī. Ventspils Augstskolu šajā komandā pārstāv Tulkošanas studiju fakultātes lektore Rūta Maltisova, kas arī piedalījās video sveiciena tapšanā. Šobrīd Rūta kopā ar kolēģiem no visām COLOURS partneruniversitātēm strādā pie virtuālā valodu un kultūru ceļveža – glosārija un valodu mācību materiāliem, ko paredzēts izstrādāt un nodot lietošanā ikvienam no alianses partneruniversitātēm līdz 2026. gada Eiropas valodu dienai, tādējādi atbalstot studentus un pasniedzējus 9 Eiropas valodu un kultūru apguvē: zviedru, spāņu, franču, itāļu, vācu, latviešu, poļu, horvātu un maķedoniešu. Arī šī video rullīša beigās dzirdams sveiciens katrā no COLOURS alianses dalībvalstu valodām, kas angļu valodā tulkojams kā " Happy European Day of Languages !" jeb "Priecīgu Eiropas valodu dienu!" Rūta Maltisova Eiropas valodu dienā mudina ikvienu atcerēties, ka valodas ir kā tilts, kas savieno dažādas kultūras. Bez tām mēs tikai no droša attāluma varētu noraudzīties viens uz otru un mums pa vidu vēl būtu potenciāla aizspriedumu barjera, kas neļautu izprast otras kultūras būtību un vērtības. Apgūstot valodu, mēs apgūstam arī kultūru un līdz ar to arī viens otru. Pateicoties COLOURS universitāšu aliansei, mēs ik dienu iemācamies ko jaunu viens par otra kultūru, vērtībām un nenoliedzami arī valodu. *Le Mans University (Francija), University of Castilla-La Mancha (Spānija), University of Ferrara (Itālija), Paderborn University (Vācija), Jan Dlugosz University (Polija), Josip Jurai Strossmayer University Osijek (Horvātija), University St Kliment Ohridski Bitola (Ziemeļmaķedonija), Kristianstad University (Zviedrija) un Ventspils Augstskola (Latvija).
Autors Rota Rulle 2025. gada 25. septembris
24. septembrī Ventspils Augstskolā notika Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (LU EZTF) un vizīte. LU delegācijā piedalījās EZTF dekāns Aigars Ekers, Zinātņu prodekāna p.i. Sandris Lācis, Studiju prodekāne Aiga Švede, Attīstības prodekāne Diāna Šmite un Fizikas nodaļas vadītāja Tija Sīle. Savukārt VeA un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centru (VSRC) pārstāvēja rektors Andris Vaivads, Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāns Vairis Caune, Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, Senāta un vienlaikus VSRC Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Juris Freimanis u.c. pētnieki un mācībspēki. Vispirms LU EZTF pārstāvji devās uz VSRC radioteleskopu kompleksu Irbenē, kur vadošais pētnieks Artis Aberfelds viņus iepazīstināja ar teleskopiem, aparatūru un to izmantošanu astronomiskajos novērojumos. Pēc kopīgām pusdienām VeA kafejnīcā “Panorāma” Jānis Šate izrādīja viesiem VeA elektronikas mācību laboratorijas un to aprīkojumu. Vizītes kulmināacija bija apmēram 2 stundas ilga kopīga diskusija VeA rektorāta sēžu zālē, kuras ievadā rektors Andris Vaivads demonstrēja prezentāciju par VeA, un VSRC Astronomijas un astrofizikas nodaļas vadītājs Juris Kalvāns – prezentāciju par VSRC astronomisko pētījumu galvenajiem virzieniem, savukārt pētnieks Vladislavs Bezrukovs ieskicēja VSRC plašo starptautisko sadarbību, īpaši dalību Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijos ERIC. “Vizītes kulminācija bija apmēram 2 stundas ilga kopīga diskusija VeA rektorāta sēžu zālē, kuras ievadā rektors Andris Vaivads demonstrēja prezentāciju par VeA” Diskusijā tika pārrunāti dažādi zinātnes un studiju jautājumi. Abas puses demonstrēja interesi VeA oficiāli iesaistīt LU Fizikas maģistra programmā līdzās Daugavvpils Universitātei. VSRC zinātnieki šajā programmā jau pasniedz dažādus astronomijas kursus. Tika apspriests jautājums par VSRC augstas veiktspējas skaitļošanas klastera iesaisti jaunveidojamā skaitļošanas konsorcijā, kur LU ir paredzēta vadošā loma. Tālākā nākotnē LU arī ir ieinteresēta gūt pieeju VSRC satelītkomunikācijas pakalpojumiem. Visbeidzot, jāatjauno LU–VeA sadarbības līgums, cita starpā risinot jautājumus par sadarbību doktora studiju un pētījumu īstenošanā, kā arī Latvijas dalību Starptautiskajā astronomijas savienībā.  Tikšanās noritēja pozitīvā gaisotnē, radot pārliecību par sekmīgu LU un VeA sadarbības turpinājumu.
Autors Rota Rulle 2025. gada 23. septembris
26. septembrī visā Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi, kur augstskolas, universitātes un zinātniskie institūti “vērs durvis” un piedāvās plašus bezmaksas pasākumus un aktivitātes. No plkst. 18.00 līdz 22.00 Ventspils Augstskolas un VSRC pētnieki Zinātnes centrā VIZIUM iepazīstinās ar zvaigžņu veidošanās procesiem un komētām un citiem saules sitēmas mazajiem ķermeņiem. Apmeklētājiem būs iespēja piedalīties viktorīnās, spēlēt dažādas valodu spēles, kā arī ar teleskopu palūkoties uz zvaigznēm un planētām. Prezentācijas un viktorīnas Karina Šķirmante Tēma: Uzzini par interesantākajiem Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumiem Prezentācijas laikā klausītāji tiks iepazīstināti ar Saules sistēmas mazajiem ķermeņiem jeb objektiem, kā, piemēram, komētām, asteroīdiem, pundurplanētām, planētu pavadoņiem. Prezentācijā tiks iekļautas 3D demonstrācijas, kurās tiks parādīta komētas gāzu un putekļu vides modelēšana dažādos gadījumos. Artis Aberfelds Tēma: Kā veidojas zvaigznes Prezentācijas laikā klausītāji varēs uzzināt, kā veidojas zvaigznes, prezentācijas noslēgumā piedaloties viktorīnā un laimēt balvas. Visa vakara garumā būs iespēja caur teleskopu palūkties uz zvaigznēm un planētām. Visa vakara garumā Virtuālā ekskursija ar VR brillēm pa Irbenes radioteleskopu teritoriju un video. Piezīme: Iespējams pieslēgties katram apmeklētājam ar savu viedtālruni. Tas, kas tiek attēlots brillēs, būs pārējiem redzams arī uz lielā ekrāna. Spēles – valodu noslēpumi, kas ļaus atpazīt svešvalodas, iepazīt viltusdraugus valodā un uzzināt, kādus valodas jokus mēdz izspēlēt mašīntulkošanas rīki. Industriālā robota demonstrācijas . Atklāj sevī pētnieka gēnu – uz tikšanos Zinātnieku naktī!
Autors Rota Rulle 2025. gada 23. septembris
Atzīmējot Eiropas Valodu dienu, 19. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā otro reizi norisinājās Eiropas Valodu festivāls, ko organizēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Arī šogad līdzās citiem dalībniekiem vērienīgajā pasākumā piedalījās Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte, ko pārstāvēja bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” studentes Sindija Plotniece, Paula Keiša, Alise Neilande, Sanija Zundovska un Ilze Jaunzeme un programmas direktore Aiga Bādere, kā arī maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” studente Sabīna Brauna. Dienas garumā interesenti no visas Latvijas varēja apskatīt vairāk nekā 30 stendu, ko veidojoši valodu mācību centri, vēstniecības, augstākās izglītības iestādes un citas iestādes un organizācijas. Apmeklētāji varēja pildīt izglītojošus uzdevumus, piedalīties dažādās ar valodām saistītās viktorīnās, savukārt skatuves programma ļāva ieklausīties prezentācijās par valodas jautājumiem un krāšņos priekšnesumos iepazīt dažādas kultūras. Tāpat varēja doties uz valodu randiņu, lai pārbaudītu vai atsvaidzinātu savas valodu zināšanas. Studentes ļoti novērtēja dalību festivālā, jo diena tika pavadīta brīnišķīgā un brīvā gaisotnē, sarunājoties ar apmeklētājiem, spēlējot spēles, uzzinot vairāk par valodām un daudzvalodību un iepazīstinot apmeklētājus ar tulkošanas studijām Ventspils Augstskolā.
Autors Rota Rulle 2025. gada 22. septembris
26. septembrī ikviens ir aicināts iesaistīties sociālajā akcijā “Dažādo kurpju diena”, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un iekļaujošu attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā garīga rakstura traucējumiem, kā arī atbalstīt viņiem nepieciešamo pakalpojumu attīstību. Tā ir iespēja ikdienas steigā apstāties un atgādināt sev un citiem – mēs visi esam dažādi, bet ikviens ir vienlīdz vērtīgs un pelnījis sapratni, cieņu un iespēju būt daļai no sabiedrības. Labklājības ministrija sociālo akciju “Dažādo kurpju diena” aizsāka 2023. gadā, kļūstot par tradīciju, kas vieno cilvēkus visā Latvijā un palīdz veidot sabiedrību, kurā valda empātija,iekļaušana un cilvēcība. Dažādo kurpju diena ir diena, kad katrā kājā uzvilkt atšķirīgu apavu, tādējādi simboliski paužot sapratni un pieņemšanu līdzcilvēkiem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem, jo katrs no mums ir unikāls un tikai iekāpjot otra kurpēs, spējam saskatīt mūsu līdzības. Vairāk par Dažādo kurpju dienu uzzini šeit: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/dazado-kurpju-diena/
Citas ziņas