Lelde Bērziņa ir profesionālās bakalaura studiju programmas “Starpkultūru komunikācija” 3. kursa studente, kā arī viena no 18 dalībniekiem, kas piedalās pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība". Lai stiprinātu savas prasmes ar praktisko ievirzi cilvēkresursu vadības procesu īstenošanā un sabiedriskajās attiecībās, Lelde savas iemaņas pilnveido Personāla nodaļas biroja administratora amatā ciešā sadarbībā ar vadītāju Elīnu Feldmani un kolēģiem Raiti Didrihsonu un Ilzi Osi. Pastāsti kā paiet tava darba ikdiena? Visus pienākumus varu viegli apvienot ar lekcijām. Jāatzīmē, ka tā ir laba iespēja manas teorētiskās zināšanas un prasmes pilnveidot darba vidē. Dienās, kad lekciju grafiks ir īpaši intensīvs, iespēja strādāt attālināti sniedz vajadzīgo elastību. Darba pienākumi ir ļoti dinamiski, tas nozīmē, ka katra diena ir savādāka. Iesaistos pētījumu analīzē par darba vidi Latvijā un ārzemēs, lai varētu identificēt labo praksi, ko integrēt Ventspils Augstskolas organizācijas kultūras stiprināšanai. Novērtēju savu iesaisti Ventspils Augstskolas sabiedrisko attiecību veidošanā, rakstot preses relīzes par iespaidiem un zināšanām, ko studenti ir guvuši ārpus Ventspils Augstskolas. Tie ir tikai daži no maniem darba pienākumiem. Visu nepieciešamo parasti varu ātri un efektīvi izdarīt, bet ja nepieciešama konsultācija, tad aprunājos ar kādu no trīs darba vadītājiem. Kas Jūs pārsteidza, strādājot biroja administratora amatā? Cik patiesībā elastīga ir mūsdienu darba vide, gandrīz viss ir pieejams arī attālinātā formātā un ar visiem neskaidrību gadījumā ir iespējams sazināties. Tas nozīmē, ka pēc absolvēšanas, uzsākot darba gaitas, man jau būs pieredze darbā ar dažādām sistēmām un saziņas rīkiem. Es, un arī citi iesaistītie studenti, kā jaunie darbinieki, daudz ātrāk pielāgosimies uzņēmuma darba vidē un būsim jau pieraduši pie dinamiskas un digitāli atbalstītas darba organizācijas, kas ļauj efektīvāk sadarboties ar kolēģiem un risināt ikdienas uzdevumus. Kuri no pienākumiem, tavuprāt, vislabāk atspoguļos tavu nākotnes profesiju? Noteikti līdzdalība sabiedrisko attiecību veidošanā. Preses relīžu rakstīšana, tā, manuprāt, ir katra lielāka vai mazāka uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa. Preses relīzes gan popularizē uzņēmumu, gan informē sabiedrību par kādiem notikumiem vai pārmaiņām un preses relīžu rakstīšanu vislabāk var iemācīties ar reāliem dzīves piemēriem ko es uzzinu šeit un tad man atliek tikai to pasniegt cilvēkiem ērti uztveramā veidā. Savukārt, iesaiste personāla vadības procesu īstenošanā sniedz man iespēju izprast darba devēja un darbinieka lomu un mijiedarbības aspektus kopīgu mērķu sasniegšanai. Ar kādiem izaicinājumiem saskāries? Pats pirmais izaicinājums bija ātri reaģēt uz šādu iespēju vienlaikus apdomāt vai es to vēlos un spēšu izdarīt. Jau nākamais izaicinājums bija izvēlēties jomu kurā es vēlos pilnveidoties, iegūt vērtīgas zināšanas un prasmes. Izvēlējos personāla nodaļu, jo stiprs uzņēmums sākas ar tā darbiniekiem - viņu motivāciju, attīstību, iesaisti un labsajūtu. Šis darbs ir liels izaicinājums, jo tas prasa ne tikai izcilas organizatoriskās prasmes, bet arī pacietību, un spēju strādāt ar milzīgu informācijas apjomu. Dokumentu ir Ļoti daudz un dažādi. Faili, mapes un programmas, tam visam jāspēj izsekot līdz un saprast kā tos atšķirt un kur tiem īstā vieta, ņemot vērā to, ka lielākā daļa dokumentu ir jāsaglabā 50 un vairāk gadus, tad tas apjoms ir milzīgs. Liela uzmanība arī jāpievērš lietām ko citi palaistu garām, jāpārbauda vai līgumiem ir atbilstoši numuri, paraksti u.t.t. Kā padodas sadarboties ar darba vadītāju un citiem kolēģiem? Visi ir ļoti izpalīdzīgi un atvērti, pat ja darbu daudz, darba vadītāji atradīs laiku lai palīdzētu. Šāda atvērtība un atbalsts ne tikai veicina patīkamu darba vidi, bet arī palīdz veiksmīgi iekļauties kolektīvā. No akadēmiskā viedokļa, darbs augstskolā sniedz arī plašāku izpratni par iestādes struktūru un darbību – kā tiek risinātas problēmas, kā darbojas Senāts, kā augstskola iedalās nodaļās un apakšnodaļās, un kā tiek pieņemti dažādi lēmumi. Tā ir arī pieredze, kura pēc tam ļaus labāk orientēties studiju vidē un efektīvāk izmantot pieejamos resursus un saprast, pie kā vērsties dažādās situācijās. Vai uzskati ka dalība projektā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" Tev palīdzēs pilnveidot darba tirgū pieprasītās prasmes un kompetences? Pavisam noteikti. Projekts palīdzēs ātrāk pielāgoties prakses videi, kas man būs jau nākamajā semestrī, tas dos nepieciešamās zināšanas un praktiskās iemaņas, lai es justos pārliecinātāka uzsākot darba gaitas. Strādājot dažādos augstskolas administratīvajos darbos, es, tāpat kā pārējie iesaistītie studenti, iemācos labāk plānot savu laiku, rīkoties ar dokumentiem un komunicēt ar dažādām iesaistītajām pusēm – prasmes, kas noderēs neatkarīgi no nozares kurā vēlāk izvēlēšos strādāt. Taču darba devēji iegūs ne tikai organizatoriski zinošākus darbiniekus, bet arī cilvēkus, kuri jau ir pieraduši pie reālas darba vides prasībām. Kā arī jautājums darba vadītājai Elīnai, kā Leldei veicas ar iejušanos jaunajā darba vidē? Lelde ir mērķtiecīga un atbildīga kolēģe un viņas darbos atainojas studijās iegūtās teorētiskās zināšanas un prasmes. Jāatzīmē sadarbības spējas gan ar kolēģiem Personāla nodaļā, gan Ventspils Augstskolā kopumā. Ikdienas sadarbībā ar Leldi ļoti augsti vērtēju precizitāti, spēju pielāgoties un izpratni no “pusvārda”. 

Šī gada 7. aprīlī notika VeA IZI VSRC zinātnieku pilnsapulce, kurā uz kārtējo 3 gadu pilnvaru termiņu, no 2025. gada 13. aprīļa līdz 2028. gada 12. aprīlim, tika ievēlēta jauna VSRC Zinātniskā padome. Pilnsapulce nolēma, ka Zinātniskajā padomē turpmāk būs 7 locekļi. Tika ievēlēti Artis Aberfelds, Vairis Caune, Juris Freimanis, Juris Kalvāns, Matīss Maltisovs, Ivars Šmelds un Juris Žagars. 23. aprīlī notika jaunievēlētās Zinātniskās padomes pirmā sēde. Par Zinātniskās padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Freimanis, par priekšsēdētāja vietnieku - Ivars Šmelds, par VSRC pārstāvi Ventspils Augstskolas Zinātnes padomē - Juris Kalvāns.

Otrdien, 6.maijā, plkst. 16.00, Ventspils Augstskolas bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesori, monogrāfijas “Digitālā bērnība” autori Zandu Rubeni organizēs attālinātu lekciju Digitālā(s) dzīves māksla, kurā runās par tehnoloģiju gudru izmantošanu kā palīgu dzīves vērtību saglabāšanā Vai dzīve, ko dzīvojam ir mūsu “pašu” dzīve? Šo jautājumu grāmatā par dzīves mākslu 20.gs.beigās uzdod filosofs Vilhelms Šmids, domājot par cilvēku izvēlēm un skaistas dzīves meklējumiem. Digitālajā kultūrā 21. gs. otrās dekādes beigās šis jautājums ir ieguvis jaunu jēgu – apmēram 20 gadus pēc interneta tapšanu par cilvēka ikdienas instrumentu arvien skaidrāka kļūst apjausma, ka pamazām zaudējam kaut ko ļoti būtisku – tehnoloģijas, kas radītas mūsu dzīves uzlabošanai, pamazām sāk to nomākt. Pētnieki uzsver, ka tehnoloģijas mūsu dzīvē ir ienākušas uz palikšanu, tāpēc svarīgi saprast, kā tās izmantot gudri, nepazaudējot iespēju dzīvot skaistu un piepildītu dzīvi. Pētnieki ir secinājuši, ka nekontrolētas online aktivitātes ietekmē psiholoģisko labizjūtu, rada kompulsīvu uzvedību, samazina laimes izjūtu, novirza uzmanību no vērtīgām aktivitātēm. Saskaņā ar Ēriku Frommu, bēgšanai no brīvības ir uzmācības iezīme - uzmācīgā atkārtošanās ir viens no psiholoģiskajiem nāves dziņas pamatojumiem. Kā izmantot tehnoloģijas, lai atbalstītu mūsu vērtības? Kā izveidot ilgspējīgu digitālā minimālisma dzīves stilu, kas nozīmē digitālās uzmanības ekonomiju, kompulsīvas tehnoloģiju lietošanas mazināšanu? Zanda Rubene (Dr. paed., Mg. phil.) ir LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore. Studējusi filosofiju un pedagoģiju Latvijas Universitātē. Stažējusies Leipcigas, Tībingenas un Hamburgas universitātēs Vācijā. Lasījusi studiju kursus filozofijā, ētikā, izglītības filozofijā, kritiskajā domāšanā, medijpedagoģijā, bērnības pētījumos. Bērnu un pieaugušo ikdienas paradumu izpēte digitālajā laikmetā ir viena no viņas pētnieciskajām interesēm. 2024. gadā Jāņa Rozes apgādā nāca klajā Z. Rubenes monogrāfija "Digitālā bērnība", kas kļuva par trešo pārdotāko grāmatu šajā gadā. Mūsdienu dzīve nav iedomājama bez tehnoloģiju klātbūtnes, tāpēc tiešsaistes pasākumam Zoom platformā: https://ej.uz/digitālādzīvesmāksla Meeting ID: 848 6687 2047 Passcode: 991804 Aicinām pievienoties ikvienu interesentu! Vairāk informācijas: Laura Janvare Ventspils Augstskolas bibliotēkas vadītāja Mob.29447198 laura.janvare@ventspils.lv

Pirms 15 gadiem madonietis MATĪSS MALTISOVS Ventspilī ieradās kā viens no Ventspils Augstskolā uzņemtajiem 1. kursa studentiem. Viņš bija mērķtiecīgi gājis uz to, lai studētu elektroniku. Ventspils Augstskolā iegūts gan bakalaura, gan vēlāk - arī maģistra grāds. Mērķtiecība turpināja būt viņa sabiedrotā arī doktorantūras studiju laikā Rīgas Tehniskajā universitātē. Kļuvis par zinātņu doktoru elektronikā, viņš nolēma atgriezties Ventspils Augstskolā, lai to, ko ieguvis, dotu tālāk. Šobrīd Matīss Maltisovs ir Informācijas tehnoloģiju fakultātes docents un pasniedz topošajiem elektronikas inženieriem. Sarunā plašāk par aktuālo nozarē un izglītībā. Lūdzu, pastāstiet par savu darbu Ventspils Augstskolā. Ventspils Augstskolā strādāju ar elektronikas inženierijas studentiem, kuriem, sākot jau no 1. kursa, vadu visus praktiskos elektronikas inženierijas projektus un pasniedzu arī dalu teorijas. 1. kursā iepazīstamies ar darba instrumentiem, saprotam, kas ir iespiedplates, kā veikt simulācijas, kā izmantot mērinstrumentus. 2. kursā būvējam SUMO robotus, 3. kursā studenti veido stratosfēras zondi IRBE. Ir arī dažādi tehniskie kursi, kuros studenti apgūst elektrobarošanu, iespiedplašu dizainēšanu, modulācijas... Kas ir ļoti būtiski, jauniešiem dodam ļoti daudz praktisko zināšanu un pirmo praktisko pieredzi, lai sagatavotu darbam industrijā. Arī man pašam būtu neiespējami vadīt jauniešiem praktiskos kursus, j a es būtu izgājis tikai akadēmisko ceļu. Katrs students individuāli strādā pie sava projekta, katram ir pavisam cits darbs, un man kā pasniedzējam ir jāspēj īsā laikā pārslēgties no tēmas uz tēmu, jāsaprot, jāpalīdz studentam atkļūdot un vēl izskaidrot, kur viņš ir kļūdījies. Līdz ar to arī man ļoti noder praktiskā pieredze. Kur jūs to esat ieguvis? Industrijā esmu jau vairāk nekā desmit gadus. Esmu strādājis šķidro kristālu displeju rūpnīcā EuroLCDs Ventspilī. Vēlāk sāku strādāt Rīgā, Lightspace Technologies, kas nodarbojas ar virtuālās un papildinātās realitātes briļļu ražošanu, - tās ir brilles, kas projicē 3D attēlus. Sākumā uzņēmums izstrādāja dažādus risinājumus rūpniecības, būvniecības un medicīnas vajadzībām, vēlāk - militārajai nozarei, armijai. Galvenokārt mūsu izstrādātais produkts bija atšķirīgs ar to, ka fokusa attālumu varēja pielāgot katram cilvēkam individuāli. Tas ir svarīgi, jo mums katram ir atšķirīgs acu attālums, galvas forma, redzes fokusa attālums. Viens risinājums neder visiem. Ilgtermiņā lietojot papildinātās realitātes brilles, fokusa attāluma atšķirību dēļ var rasties galvassāpes, reiboņi un citas veselības problēmas. Tagad šis uzņēmums pieder investoriem no Somijas. Pēc tam pārgāju uz uzņēmumu CellboxLabs, kur paralēli darbam Ventspils Augstskolā strādāju arī šobrīd. Veidojam cilvēku orgānu analogus, ko pārnesam uz čipu jeb speciālu iekārtu, kas nodrošina orgānu šūnu augšanu un darbību. Farmācijas uzņēmumiem tas rada iespēju paātrināti veikt medikamentu testēšanu. No cilvēka tiek paņemti šūnu paraugi, saliekam speciālos čipos, turpinām audzēt un tad varam replicēt aknas, kuņģi, zarnas un citus orgānus. Cellbox Labs ir jauns, Rīgā bāzēts uzņēmums. Kā jūs saredzat tehnoloģiju attīstību nākotnē? Es domāju, ka viss būs atkarīgs no tā, kāds būs pieprasījums un kāds - piedāvājums. Jo vairāk tu radi, jo labāk saredzi potenciālos attīstības virzienus, un jo labāk saproti, ko radīt. Inženieru uzdevums ir atrast problēmu un rast tai risinājumu - tā ir galvenā atslēga. Jo vairāk darīsim, jo vairāk iespēju radīsies, bet, kas ir būtiski - ir jābūt kādam, kas ir gatavs paņemt ideju un nest to līdz sabiedrībai, un ir jābūt cilvēkiem, kas gatavi maksāt Jo lielāka būs sabiedrības maksātspēja, jo lielākas būs iespējas attīstīt tehnoloģijas. Tas ir līdzīgi kā ar pirmajiem mobilajiem telefoniem, kurus, kā atcerams, sākumā varēja atļauties salīdzinoši ierobežots cilvēku loks. Ar laiku pieauga mobilo telefonu funkcionalitāte. Nu jau varēja ne tikai piezvanīt, bet arī sūtīt īsziņas, vēlāk - bildes, vēl pēc kāda laika arī izmantot internētu. Laika gaitā parādījās gigants Apple ar savu pirmo iPhone, pamazāk sāka attīstīties mobilās aplikācijas. Cilvēki gribēja šādu produktu un bija gatavi par to maksāt, un tas stimulēja nozares attīstību. Šādi varam skatīties uz visu. Ja cilvēki gribēs un būs gatavi par to maksāt, attīstībai nebūs robežu. Pretējā gadījumā jebkura inovatīvā ideja apstāsies pie pirmā prototipa. Tomēr tikpat svarīgs arī pirmais posms - radīt ideju un uzdrošināties riskēt, lai to īstenotu. Jā, un ļoti lielā mērā tas ir saistīts ar entuziasmu un kādu blakus stimulu. Doktorantūras studiju laikā biju aizbraucis uz Eiropas kodolpētniecības centru CERN Šveicē. Tā ir vieta, kur radās internēts un pirmais skārienjutīgais ekrāns. Internetu izgudroja tāpēc, lai dokumenti vairs nebūtu jāpāmēsā starp ēkām. Savukārt pirmā skārienjutīgā ekrāna tehnoloģija radās tāpēc, ka CERN pētniecības centrā, kas, starp citu, atrodas 100 metrus zem zemes, ir daudz dažādu iekārtu ar pogām, klaviatūras. Lai to nebūtu tik daudz, tika izgudrota pirmā skārienjutīgā ekrāna tehnoloģija. Blakus CERN ir slavenā Rolex rūpnīca. Un interesanti, ka, piedāvādami uzņēmumam tolaik jauno tehnoloģiju integrēt pulksteņos, saņēmuši nepārprotamu noraidījumu. Tagad mēs esam 30+ gadu vēlāk un nēsājam digitālos pulksteņus... Ja runājam par elektriskajiem skrejriteņiem - arī tie jau ir ļoti seni, kopš 1930.-1940. gadiem. Tāpat vairāki lielie tirgus spēlētāji jau tolaik bija uzražojuši pirmās elektriskās mašīnas, taču kaut kā tajāvisā pietrūka. Industrija nebija ieinteresēta attīstīt elektromobiļus, jo dīzeļdegviela, gāze un viss cits bija lētāks un pieejamāks par elektrību. Tāpēc es teiktu, ka laiks, pieprasījums un piedāvājums ir tie, kas noteiks tehnoloģiju attīstītību. Starp citu, pirms kāda laika man radās interese papētīt dažādas idejas - kā tās radušās, kas pasaulē ir izgudrots. Atradu avotu, kur bija salīdzinātas mājsaimniecību elektriskās un elektroniskās iekārtas un to funkcijas dažādos laikos. Un tur atklājās, ka, piemēram, Amerika piķi mājsaimniecību praktiskuma ziņā bija sasniegusi 1930. gados. Piemēram, ledusskapjos toreiz tika iebūvēti rotējami plaukti, bija atsevišķi plaukti dažādiem produktiem, ko var pielāgot savām vajadzībām, saldētavas bija ar dažādiem temperatūras līmeņiem. Dažbrīd liekas, ka ejam atpakaļ, jo tagad pārsvarā visu gribam minimālu, pēc iespējas vienkāršu. Turklāt jebkuras idejas īstenošana ir risks. Mūsdienās līdz ar inflācijas pieaugumu un apkārtējo situāciju, kas ir tik trauksmaina, cilvēki aizvien retāk izvēlas lieki riskēt. Cilvēkam pēc savas dabas patīk dzīvot komfortā, taču, pastāvīgi esot komforta apstākļos, pat katra mazākā izmaiņa rada satraukumu un domas par to, vai tas ir tā vērts. Patiesībā ir tā -jo lielākā diskomfortā cilvēks dzīvo, jo elastīgāks viņš spēj būt. Pie šādiem noteikumiem cilvēks spēj labāk pielāgoties jebkurām norisēm ap sevi. Arī troksni var pieņemt par normu. Vai Latvijā trūkst elektronikas inženieru? Atbilde nebūs viennozīmīga. Jāsāk ar to, ka elektronikas inženieri ir, bet uz kopējā fona salīdzinoši maz. Tajā pašā laikā arī nevarētu teikt, ka Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas pārstāv šo nozari. Elektronikas inženieru nevar būt daudz maza pieprasījuma apstākļos. Mūsu var būt daudz un mēs varam būt spēcīgi, bet, ja nav uzņēmumu, kuriem nepieciešamas mūsu zināšanas jaunu risinājumu radīšanā, speciālisti, visticamāk, aizbrauks. Tajā pašā laikā ir uzņēmumi, kuri meklē elektronikas inženierus, un ne visi, kas pabeidz elektronikas inženierijas studijas, paliek šajā nozarē. Daudzi pārfoku-sējas uz programmēšanu, projektu vadīšanu, ražošanu. Ir maz savas nozares profesionāļu, kas ir spējīgi un motivēti no nulles izstrādāt jaunus risinājumus. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir parādījušies vairāki jauni uzņēmumi, kas darbojas militāro dronu ražošanas jomā. Viņiem ir vajadzīgi cilvēki ar pieredzi, un tādu Latvijā nav daudz. Un nav tā, ka šādu speciālistu trūkst tikai Latvijā un ka mēs rotējam tikai savā starpā. Līdzīga problēma ir arī citās valstīs, un viņi darbaspēku meklē starptautiskā darba tirgū, arī Latvijā. Vairāki mani kolēģi ir aizbraukuši strādāt uz ārzemēm. Līdzīgi kā citās nozarēs, arī jaunajiem elektronikas inženieriem ir jāspēj sevi pierādīt uzreiz. Jā! Tāpēc Ventspils Augstskolas studentiem pamatā mēģinām visu mācīt caur praksi. Manis pieminētajos elektronikas inženierijas projektos prakse un teorija ir roku rokā. Vēlamies panākt, lai mūsu studenti ir pietiekami spēcīgi un lai varētu konkurēt darba tirgū. Kā jūs pats nonācāt pie lēmuma studēt elektroniku? Elektroniku Ventspils Augstskolā sāku studēt 2010. gadā. Man ļoti patika viss, kas ir tehnisks. Atceros, ļoti negribēju studēt Rīgā. Par to arvien pārliecinos arī tagad, kad strādāju Rīgā. Man nepatīk tā lielpilsētas burzma, troksnis. Man patīk miers un klusums. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka arī pats nāku no mazpilsētas - esmu no Madonas. Mani vecvecāki dzīvoja netālu no Ventspils. Turklāt tolaik elektronikas inženierijas studijas piedāvāja tikai divas augstskolas - Rīgas Tehniskā universitāte un Ventspils Augstskola. Citur Latvijā šādu izglītību nevarēja iegūt. Ventspilī pabeidzu gan bakalaura, gan maģistra programmu. Vēlāk uzņēmumā, kurā strādāju, radās ideja, ko attīstīt, un es to pārnesu uz savu promocijas darbu. RTU pabeidzu doktorantūru. Man likās pavisam loģiski atgriezties Ventspilī, lai dotu tālāk to, ko esmu ieguvis. Viegli ir kaut ko paņemt un aiziet, bet ir jāmāk arī dot atpakaļ. Šobrīd Ventspils ir manas ģimenes pamata dzīvesvieta. Avots: Laikraksts "Ventas Balss", 8. lpp, 22.04.2025. Rebeka Miksone Foto: Krists Kūla, https://www.facebook.com/ventasbalss.lv

Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes studente Loreta Loļa pavasara semestrī piedalījās Erasmus+ mobilitātē, studējot Deusto universitātē Bilbao, Spānijā. Mobilitātes laikā viņa guva gan akadēmiskus panākumus, gan vērtīgu starpkultūru pieredzi, iepazīstot jaunus cilvēkus un stiprinot savas valodu prasmes, patstāvību un pašpārliecinātību. Kā spilgtākos iespaidus Loreta izceļ skaisto dabu un arhitektūru Bilbao, kā arī dzīvīgo pilsētas atmosfēru. Kā Loretai veicās, lasi viņas pieredzes stāstu! "Esmu Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes studente Loreta Loļa. Savu mobilitāti pavadīju Spānijā, Bilbao Deusto universitātē. Mobilitāte pavadīju pavasara semestri (5 mēnešus). Erasmus mobilitāte izvēlējos piedalīties, jo gribēju izmantot iespēju īslaicīgi mācīties kādā ārzemju augstskolā un iepazīties ar jauniem cilvēkiem no citām valstīm, kā arī, lai uzlabotu savas valodas zināšanas. Gan pirms savas mobilitātes, gan tās laikā, sadarbība ar abām universitātēm bija viegla. Abas puses bija atsaucīgas un ātri atbildēja uz maniem jautājumiem dokumentu kārtošanas laikā. Mobilitātes laikā guvu sava veida atzinību no dažiem Deusto augstskolas pasniedzējiem ar aktīvu piedalīšanos lekcijās un iesaisti diskusijās, kā arī labajiem rezultātiem gan pārbaudes darbos, gan esejās un prezentācijās. Mani personīgiem ieguvumi noteikti ir visi jaunie cilvēki, kurus iepazinu un ar kuriem uzturu kontaktu, kā arī iegūtā pašpārliecinātība un nostiprinātā patstāvība. Spilgtākie iespaidi, ko guvu mobilitātes laikā, bija skaistā daba gan pilsētā, gan ap to, tas ir, kalni un zaļais dzīvīgums, kas Spānijas dienvidos nav tik izteikts, jo tur vairāk dominē tuksneša sausums. Bilbao ir skaista pilsēta, kurā var novērot skaistu arhitektūru uz katra stūra. Ļoti patīkama bija dzīvība, kas bija novērojama katru vakaru krodziņos un kafejnīcās uz katras ielas, Latvijā šāda dzīvība bieži nav redzama. Un, protams, iespaidus guvu arī pārgājienu laikā Bilbao tuvumā, kur bija novērojami skaisti skati. Citiem studentiem es ieteiktu jau no paša mobilitātes sākuma sākt plānot budžetu, jo stipendija var beigties ātrāk nekā biji paredzējis. Es nezinu, vai šāda iespēja ir visās valstīs, bet Spānijā un Portugālē ir Erasmus organizācijas, kā Happy Erasmus , kas Erasmus studentiem gandrīz katru dienu piedāvā dažādus pasākumus un aktivitātes, kurās var iepazīties ar citiem Erasmus studentiem. Ir svarīgi noskaidrot, vai pilsētā nav kaut kādas transporta kartes vai kaut kā cita, kas varētu atvieglot dažādus aspektus uzturēšanās laikā. Piemēram, Bilbao varēju iegūt Barik karti, kas ir publiskā transporta karte līdzīga ekartei, tikai ar to var braukāt transporta līdzekļos visā Basku reģionā."