Projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) izpildes pirmie seši mēneši

2018. gada 28. decembris
2018. gada 2. jūlijs – 2018. gada 31. decembris

2018. gada 31. decembrī noslēgsies pirmie seši mēneši projekta “Atbalsts Ventspils Augstskolas starptautiskās sadarbības projektu sagatavošanai pētniecībā un inovācijās (ATVASE)” (projekta Nr. 1.1.1.5/18/I/009) īstenošanā, kura ietvaros tiek realizēts JIV-ERIC (Joint Institute for VLBI ERIC; VLBI – ļoti garas bāzes interferometrija (no eng. – very long base interferometry); ERIC – European Research Infrastructure Consortium.) Latvijas Republikas nacionālā mezgla konsorcija (NMK) partnerības plāns.  

Darbība 1.2. Braucieni uz programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas Savienības 9.Ietvara programmas ietvaros organizētu partnerības biržu un informācijas dienu pasākumiem. 

No 3. līdz 7. decembrim VSRC Tālizpētes nodaļas inženieris Nils Bērziņš un VeA Zinātņu un attīstības daļas projektu vadītāja Maija Cēbere apmeklēja ikgadējo Eiropas Savienības kosmosa nozarei veltīto tīklošanās un informācijas apmaiņas pasākumu “European Space Week”, kas notika Marseļā, Francijā.

 Pasākumā piedalījās augsta līmeņa amatpersonas, kā arī galvenās lietotāju kopienas. Turklāt gada kosmosa lietojumprogrammas „Space Oscars” tika piešķirti apbalvojumi Eiropas jaunākajiem kosmosa lietojumprogrammu pētniekiem un novatoriem.

 Pasākuma laikā pārstāvji piedalījās dažādu jomu semināros un darba grupās, kurās bija iespējams uzzināt jaunākās attīstības tendences gan augšupejošo (upstream), vidējo (midstream) un lejupejošo (downstream) pakalpojumu jomās, tai skaitā ES globālās navigācijas satelītu zvaigznāja “Galileo”, zemes novērošanas programmas “Copernicus” un Eiropas ģeostacionārās navigācijas pārklājuma pakalpojumā (EGNOS).

 ES kosmosa nedēļas atklāšanas plenārsēde pulcēja runātājus no privātā un valsts sektora, kuri pārrunāja, kā Eiropas satelītu navigācijas un Zemes novērošana kalpo kā spēcīgs instruments, lai risinātu mūsdienu ekonomiskās, sociālās un vides problēmas un radītu iespējas izaugsmei un darbavietu radīšanai.

 Pasākuma plašajā programmā bija iespēja tikties ar dažādu organizāciju tai skaitā augstskolu/ universitāšu, publisku un privātu organizāciju pārstāvjiem, lai apspriestu potenciālus sadarbības projektus, tai skaitā Horizon 2020 projektu formā. 
                                  
VeA pārstāvjiem ir iespējams piekļūt visu pasākumu apmeklētāju datu bāzei (sarakstam), kā arī piedalīties Eiropas līmeņa apbalvošanas ceremonijā, kuras laikā varēja uzzināt par jaunākajām un ES fondu atbalstītajām inovatīvajām uzņēmējdarbības un inovāciju idejām. 

Bildes no “European Space Week”. 

Vairāk par pasākumu norisi ir iespējams vērot attēlos šajā saitē: Šeit 


JIV-ERIC LR nacionālā mezgla konsorcija plāna izpilde


Sešu mēnešu laikā Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) realizējis 11 aktivitātes, iekļaujot četrus darba braucienus, vienu zinātniskās konferences apmeklējumu, noorganizētas divas konsorcija valdes sēdes un četri darba semināri. Darba semināru mērķis ir veicināt sadarbību un projektu veidošanu ar jau esošajiem partneriem – Latvijas Universitātes Astronomijas institūtu (LU AI) un Atomfizikas un spektroskopijas institūts (LU ASI), Rīgas Tehniskā universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultāti (RTU ETF) un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ģeomātikas katedra, kā arī piesaistīt jaunus partnerus. 


3.2. darbība. Darba braucieni (Latvijas un ārvalstu) dalības nodrošināšanai



JIV-ERIC konsorcijā Laika periodā no 2. jūlija līdz 31. decembrim VSRC darbinieki piedalījušies 4 ārzemju darba braucienos un apmeklējuši vienu zinātnisko konferenci. No 20. – 23. septembrim VSRC vadošais pētnieks Vladislavs Bezrukovs devās uz Katāniju, Itālijā, kur piedalījās VLBI jauno projekta ideju sanāksmē “BRAND F2F”. Sanāksmē piedalījās inženieri un radio astronomi no Vācijas, Itālijas, Spānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Latvijas. Grupas mērķis bija izstrādāt jauna krioģēno platjoslas radio astronomisko uztvērēju prototipu. Papildus, ārpus BRAND sapulces, ar Hat Lab direktoru Gino Tuccari tika apspriesta ideja veidot kopīgu zemas frekvences VLBI tīklu, apvienojot Itāliju, Ķīnu, Vāciju un iespējams arī Latviju. Hat Lab šobrīd būvē savu antenu masīvu. 

Bildes no V. Bezrukova komandējuma Itālijā. 


No 25. – 26. septembrim VSRC direktors Valdis Avotiņš apmeklēja ILT (International LOFAR Telescope) dibinātāju padomes sēdi, Amsterdamā, Nīderlandē. Komandējuma nolūks bija pārstāvēt VSRC sanāksmē kā novērotājs un sniegt progresa ziņojumu par LOFAR – Baltics stacijas izveidi. Sēdes laikā tika apskatīti svarīgākie jautājumi par pārēju uz LOFAR 2.0, ILT darbības un attīstības tehnisko pusi, kā arī diskusijas par ILT stratēģisko pārvaldību.


VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs no 3. – 13. oktobrim devās uz Granadu, Spānijā, kur piedalījās EVN (European VLBI Network) tīkla eksperimentālo inženieru TOG sanāksmēs un apmeklēja EVN zinātnisko konferenci. TOG (Technical Operations Group) sanāksmēs piedalījās pārstāvji no Vācijas, Nīderlandes, ASV, Spānijas, Itālijas, Dienvidkorejas, Latvijas, Zviedrijas, Krievijas un Somijas, kas nodrošina radioteleskopu tehnisku darbību kā vienots VLBI masīvs EVN tīklā. 

Bildes no EVN zinātniskās konferences


Sanāksmēs tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar VSRC darbību, piemēram, “beam maps” izveide, TOG priekšsēdētāja maiņa, RFI mērījumu veikšana Irbenē, pielietojot EVN tehniku un aparatūru no Yebes observatorijas


No 27. - 30. novembrim VSRC direktors kā Ventspils Augstskolas un VSRC pārstāvis piedalījās EVN Padomes sēdē un kā Latvijas pārstāvis JIV-ERIC dibinātāju padomes sēdē, kas notika Dwingeloo, Nīderlandē. Komandējuma mērķis bija VSRC radioteleskopu darbības progresa ziņojuma prezentēšana. EVN Padomes sēdē tika apskatīti TOG un observatoriju ziņojumi, kurā V. Avotiņš ziņoja par pašreizējo stāvokli Irbenē un kalibrēšanas testu iespējām, IVS (International VLBI service for Geodesy and Astrometry) pasākumi un radiastronomijas stratēģija.


3.3. darbība. Dalība starptautiskajās zinātniskajās konferencēs JIV-ERIC konsorcija ietvaros


Komandējuma laikā Granadā, Spānijā, no 3. – 13. oktobrim V. Bezrukovs apmeklēja starptautisko zinātnisko konferenci “14th EVN Symposium & Users Meeting”, kurā piedalījās ar plakātu “AGN intra-day and inter-day variability studies on VIRAC radio telescopes” (Vladislavs Bezrukovs, Mikhail Ryabov, Artem Sukharev, Arturs Orbidāns, Mārcis Bleiders).

Bildes no EVN zinātniskās konferences 


Komandējuma laikā tika apmeklētas simpozija sesijas par aktuālajām novērošanas metodēm un rezultātiem saistībā ar aktīvo galaktisko kodolu novērojumiem daudz-frekvenču režīmā, kā arī tika apmeklēts IRAM 30 m teleskops (Pico Veleta), kas ir viens no jūtīgākajiem teleskopiem milimetru viļņu diapazonā.  

IRAM 30 m teleskops (Pico Veleta) 


Teleskopa apskates laikā tika iegūta informācija par IRAM 30 m teleskopa uztveršanas sistēmu priekšrocībām. 


3.4. darbība. Pasākumu rīkošana dalības nodrošināšanai JIV-ERIC konsorcijā 



28. augustā, Rīgā, LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā, pirmā JIV-ERIC LR nacionālā mezgla konsorcija valdes sēde. Tās mērķis bija iepazināt sadarbības partnerus ar projekta ATVASE uzsākšanu un izrunāt JIV-ERIC konsorcija partnerības plāna īstenošanas iespējas, tematisko semināru organizāciju. 

Bildes no 28. augusta konsorcija valdes sēdes 


Sanāksmes laikā V. Avotiņš pastāstīja par jaunākajām ziņām EVN un ERIC struktūrvienībās, bet RTU asoc. prof. J. Kaminskis īsumā pastāstīja par savu pieredzi Starptautiskajā ļoti garas bāzes interferometrijas ģeodēzijas un astronometrijas dienesta (IVS) sanāksmē, ko rīkoja Norvēģijas kartogrāfijas aģentūra. 


4. oktobrī, RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē, Rīgā, notika darba seminārs par LOFAR un fāzēto antenu tehnoloģiju pielietošanas iespējām. Semināru vadīja VSRC vadošais pētnieks Romass Pauliks, kurš pastāstīja par vispārēju augstas veiktspējas skaitļošanas platformu UniBoard un tās pielietošanas iespējām. 

Bildes no 4. oktobra LOFAR semināra 


Semināra pirmajā daļā R. Pauliks prezentēja UniBoard Top Level Diagram, ar ko pats strādājis, kad piedalījās praktiskajās apmācībās Nīderlandes Radioastronomijas centrā ASTRON. R. Pauliks turpināja semināru par RF aparatūru, kurā izskaidroja RF bloka diagrammas shēmu, tās dizaina un sastāvdaļu specifikāciju un nobeigumā stāstīja par staru formētājiem, korelāciju, UniBoard UDP protokolu un nepieciešamiem rīkiem. Pēc prezentācijām notika diskusijas gan par semināra tematiem, gan citām tēmām.


31. oktobrī, LU Botāniskajā dārzā notika darba seminārs par lāzerlokācijas metodes izmantošanu. Semināru vadīja LU Astronomijas institūta direktors un pētnieks Kalvis Salmiņš, kurš pastāstīja par kosmosu un pirmajiem zinātniskajiem rezultātiem gan Zemes mākslīgo pavadoņu, gan impulsu lāzerlokācijas jomā. Lekcijas otrajā pusē K. Salmiņš pastāstīja par LU lāzerlokācijas stacijas pieredzi, darbojoties aptuveni 50 misijās, kā arī nozares problemātiku, 

piemēram, precīza laika pārnesi, pulksteņu sinhronizāciju un koordinātu precizitātes sasniegšanu. 

Bildes no 31. oktobra lāzerlokācijas metodes semināra un ekskursijas LU Botāniskajā dārzā.


Semināra otrajā daļā dalībniekiem bija iespēja, LU Botāniskā dārza direktora Ulda Kondratoviča pavadībā, apskatīt Palmu māju, Tauriņu māju un citas Botāniskā dārza ekspozīcijas. Pēc tam K. Salmiņš izrādīja lāzerlokācijas staciju, parādot gan lāzeru, gan tehnisko aprīkojumu, lai tas varētu pilnvērtīgi darboties.


13. decembrī notika projekta “ATVASE” 3.4. apakšdarbības apvienotais pasākums “VLBI metode – universāls instruments kosmosa pētījumos”, kurā tika iekļauts darba seminārs par VLBI metodes pielietošanu dažādās jomās, darba seminārs par VLBI un kosmosa ģeodēzijas kopējām tehnoloģiskajām iespējām, kā arī konsorcija valdes sēde.

 Pasākuma pirmajā daļā uzstājās VSRC vadošais pētnieks Ivars Šmelds, kurš pastāstīja, kas ir interferometrija un VLBI metode, tās attīstības vēsturi, kā arī ar ko šobrīd nodarbojas VSRC un plāni tālākajai nākotnei. Pēc tam uzstājām VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs pastāstīja par kosmosa satiksmes kontroli un saviem pētījumu rezultātiem. Otro lekciju daļu vadīja RTU asociētais profesors Jānis Kaminskis un doktorants Lauris Goldbergs, kuri pastāstīja par VLBI un kosmosa ģeodēzijas savstarpējo saikni. L. Goldbergs izskaidroja globālās ģeodēziskās novērošanas sistēmas (GGOS) principu, bet J. Kaminskis pastāstīja par ģeodēziskajiem VLBI realizācijas priekšnosacījumiem, tehnoloģiskajām iespējām un teorētiskajiem ieguvumiem. J. Kaminskis pastāstīja arī par iegūto pieredzi no norvēģu kolēģiem, kur nesen bija devies komandējumā.  

Bildes no 13. decembra lekcijām un ekskursijas 


Pasākuma otro daļu VSRC sāka ar virtuālās astronomijas enciklopēdijas atklāšanu. Virtuālās enciklopēdijas mērķis ir iepazīstināt visus astronomijas interesentus, gan lielus, gan mazus, par dažādām kosmosa tēmām. Pēc svinīgā pasākuma notika divas aktivitātes – ekskursija fizikas skolotājiem un RTU studentiem pa VSRC elektronikas laboratorijām, kā arī JIV-ERIC LR nacionālā mezgla konsorcija valdes sēde. Valdes sēdē VSRC direktors Valdis Avotiņš ziņoja par pusgada laikā paveikto projektā ATVASE un astronomijas politiku Eiropā. Sanāksmes galvenais mērķis bija stratēģijas pilnveidošana un turpmāko tematisko semināru pielāgošana dažādām tēmām, lai piesaistītu arī citus sadarbības partnerus, piemēram, tēmas par optisko teleskopiju, izglītību, jonosfēras pētījumiem, tālizpēti, datu straumēšanu u.c.  

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas