Projekta RADIOBLOCKS izpilde jau 10 mēnešus

2023. gada 14. decembris

Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) jau 10 mēnešus tiek īstenots Eiropas līmeņa projekts “Jaunākie zinātniskie pielietojumi radioastronomijā: visaktuālāko tehnoloģiju pielietojumi datu apstrādes procesu uzlabošanai dažādos posmos (no uztvērēja līdz gala rezultātam)”/ Angļu val. „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” (RADIOBLOCKS, projekta Nr. 101093934, HORIZON-INFRA-2022-TECH-01 programma).

Projekts RADIOBLOCKS tika uzsākts šī gada 1.martā un tā kopējais finansējums ir 10 miljoni eiro. Projektā piedalās vairāk kā 30 partneri no visas pasaules.

 

RADIOBLOCKS projekta īstenošanas laikā VSRC komanda līdz šim ir piedalījusies programmatūras izstrādē, kura tiks izmantota datu apstrādei vairākos VLBI tīklos (EVN (European VLBI Network), ILT (International LOFAR Telescope), ALMA (Atacama Large Millimeter Array), SKA (Square Kilometre Array), EHT (Event Horizon Telescope)) un kura būs noderīga visai radioastronomijas sabiedrībai. Jāuzsver, ka projekta īstenošanas laikā pilnveidojam VSRC komandas iepriekš izstrādātos datu apstrādes algoritmus, kas vēlāk var tikt pielietoti darbam ar EVN un ILT tīklu novērojumu datiem. Minētie algoritmi balstās uz KLT (Karhunen–Loève transformāciju) un SSA (Singulāro Spektru analīzi) metodikām. Projekta rezultāti var tikt izmantoti tālākai vienas bāzes interferometra attīstībai, izmantojot Irbenes radioteleskopu kompleksā esošo interferometru RT32 - RT16, kā arī iegūtie rezultāti ļauj attīstīt LOFAR VLBI iespējas.

 

VSRC piedalās divās projekta aktivitātēs - 1) Jaunās paaudzes korelatora izstrādē (WP4), kura galvenais uzdevums bija darbs pie korelatora izstrādes, un 2) pēc-apstrādes rīku izstrādē (WP5), kuras laikā tika uzsākts darbs KLT un SSA algoritmu parveidošanu DASK vidē. 


Detalizētāka informācija par rezultātiem katrā projekta aktivitātē:

 

Aktivitātes WP4 rezultāti:

●      Uzsākts darbs pie AARTFAAC (The Amsterdam-ASTRON Radio Transients Facility And Analysis Center) korelatora pielāgošanas vienas bazes interferometram, izveidojot VDIF (VLBI Data Interchange Format) datu formāta nolases moduli;

●      Veiktas parunas par tuvas telpas nobīdes moduļa izveidi;

●      Izveidots plāns VSRC un pārejo partneru veicamo darbu integrācijai;

●      Izveidots detalizēts plāns nākamajiem projekta gadiem;

●      Dalība HPC specifikācija izveidē, ar mērķi iegādāties jaunu HPC infrastruktūru projekta vajadzībām. 



Aktivitātes WP5 rezultāti:

●      Veikta priekšizpēte un aktualizētas datu apstrādes metodikas, kuras varētu tikt izmantotas RADIOBLOCKS projekta realizācijā;

●      Izpētītas projekta tehnoloģijas, tai skaitā DASK ietvars un tā apakšietvari. Izveidoti testa projekti, lai labāk integrētu minētās tehnoloģijas projekta aktivitātes ietvaros;

●      Izveidota sākotnēja versija KLT algoritma izveidei, izmantojot DASK ietvaru;

●      Izveidota vienas bāzes interferometra datu attēlošanas programma, izmantojot DASK ietvaru.


Projekta izpildes laikā tika veikti šādi komandējumi:

1)     Uz Nīderlandes pilsētu Leidenu (Leiden), lai piedalītos projekta uzsākšanas pasākumā, kura tika veiktas šādas aktivitātes:

a)     Tika apspriests VSRC un citu RADIOBLOCKS partneru sadarbība projekta laikā. Kā arī tika parunāts projekta īstenošanas grafiks, lēmumu pieņemšanas kārtība projektā, projekta administratīvā puse un tās prasības, atskaišu termiņu gatavošana, zināšanu pārņemšana no partneriem, jaunu ideju ģenerēšana un iespējamo kopējo jaunu projektu izveide.

b)     Parunātas darba pakas (WP) 4 un 5 uzdevumi un VSRC iesaiste tajās. WP4 sanāksmes laikā tika apsriests, ka darba pakas ietvaros paredzēts izstrādāt klastera iegādes laika grafiku un izstrādāt tehnisko specifikāciju tam. Tika pārunāta, kāda būs izstrādātā koda glabāšana, dokumentācijas izveide un citiem ar operatīvu darbu saistītiem jautājumiem realizēšana. Apskatīts un pārrunāts kā vajadzētu izpildīt nodevumus, kuriem nodošanas termiņš ir tikai gads. W5 darba pakas sanāksmē tika prezentēts katras apakšaktivitātes plāns, kam sekoja diskusijas par un ap to. Tika izskatīts skaitļojamo resursu piejamība katram institūtam atsevišķi, kā arī iespēja lietot darba pakā WP4 iegādāto klāsteri. Notika atsevišķa diskusija ar darba pakas WP5.1 vadītāja no VSRC iesaisti šajā apakš uzdevumā. Tika parunāts VSRC RFI pētījumu turpināšanas RADIOBLOCKS projektā, kā VSRC varētu darboties DASK ietvara izpētē un LOFAR rīku attīstībā. 


2023. gada. 11. un 12. oktobrī notika darba pakas WP4 plānošanas sanāksme. Sanāksme bija organizēta hibrīdā formātā, klātienē ASTRON (Nīderlandes Radio Astronomijas Institūts), Dwingello, Nīderlandes un citi dalībniekie attālinātā veidā. No VIRAC sapulcē piedalījās Jānis Šteinbergs (attālināti) un Vladislavs Bezrukovs (attālināti 11.oktobrī un klātienē 12. oktobrī). Sanāksmi organizēja un vadīja John Romein un Carla Baldovin no ASTRON. Piedalījās pārstāvji no ASTRON, JIVE, Sioux un KASI. No ESO, Manchester, U. Bordeaux projekta partneriem dalībnieku nebija.


Plānošanas sapulces uzdevums bija apkopot informāciju par dažādu institūtu atšķirīgajām tehnoloģiju vajadzībām, apkopot šo informāciju un tālāk izmantot klastera konfigurācijai un kā ievaddati aktivitātes WP4 gala nodevumam D4.1. “Technology Assessment and Cluster Configuration”.

Otrā diena bija veltīta diskusijai par saskarnēm (interface). Diskusijas mērķis bija noteikt, kur dažādi Radioblocks projekta izstrādāti “radiobloki” būs savienoti. Galvenās saskarnes ir identificētas.

Bija secināts, ka vienam no galvenajiem mērķiem vajadzētu būt izstrādātu rezultātu atkalizmantojamība, to varētu panākt, izveidojot repozitoriju visām lietojumprogrammām, kas atbilst noteiktiem standartiem. Ir nolemts izveidot DevOps darba grupu, kas sekotu šai idejai. To uzņemsies un vadīs pats ASTRON, un tajā izstrādē būs iesaistīti projekta partneri.


Svarīgs aspekts, kuram jāpievērš uzmanība un kas jāapspriež un jāizlemj, ir tas, kāds būs galaprodukts; vai tā būs vienota pakete, kurā būs visi radiobloki, vai arī tie būs pieejami kā neatkarīgi bloki? Ir skaidrs, ka nevienai lietojumprogrammai nebūs vajadzīgi visi radiobloki, taču tas neliedz izveidot vienotu paketi.


Vel bija prezentēti un apspriesti atsevišķu projekta partneru darba plāni, sasniedzamo rezultātu nodošanas termini un izpildes riski. Pašlaik projekta nodevumu termiņos netika konstatēti nekādi būtiski riski, bet tiek secināts, ka komandai ir precīzāk jādefinē sasniedzamo rezultātu un starpposma mērķu saturs, jo projekta pieteikumā tie bija tikai vispārīgi aprakstīti.


Minētās aktivitātes notika projekta „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” Projekta Nr. 101093934 ietvaros un tika finansētas no projekta līdzekļiem. 

Skatīt vairāk

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.

Asamblejā VSRC vadošais pētnieks prezentē radioastronomijas attīstību Latvijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.

Lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” atgriežas ar jaunām tēmām un personībām

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 

IKT stipendiju pasniegšana 2026

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas