Projekta RADIOBLOCKS izpilde jau 10 mēnešus

2023. gada 14. decembris

Ventspils Augstskolas inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) jau 10 mēnešus tiek īstenots Eiropas līmeņa projekts “Jaunākie zinātniskie pielietojumi radioastronomijā: visaktuālāko tehnoloģiju pielietojumi datu apstrādes procesu uzlabošanai dažādos posmos (no uztvērēja līdz gala rezultātam)”/ Angļu val. „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” (RADIOBLOCKS, projekta Nr. 101093934, HORIZON-INFRA-2022-TECH-01 programma).

Projekts RADIOBLOCKS tika uzsākts šī gada 1.martā un tā kopējais finansējums ir 10 miljoni eiro. Projektā piedalās vairāk kā 30 partneri no visas pasaules.

 

RADIOBLOCKS projekta īstenošanas laikā VSRC komanda līdz šim ir piedalījusies programmatūras izstrādē, kura tiks izmantota datu apstrādei vairākos VLBI tīklos (EVN (European VLBI Network), ILT (International LOFAR Telescope), ALMA (Atacama Large Millimeter Array), SKA (Square Kilometre Array), EHT (Event Horizon Telescope)) un kura būs noderīga visai radioastronomijas sabiedrībai. Jāuzsver, ka projekta īstenošanas laikā pilnveidojam VSRC komandas iepriekš izstrādātos datu apstrādes algoritmus, kas vēlāk var tikt pielietoti darbam ar EVN un ILT tīklu novērojumu datiem. Minētie algoritmi balstās uz KLT (Karhunen–Loève transformāciju) un SSA (Singulāro Spektru analīzi) metodikām. Projekta rezultāti var tikt izmantoti tālākai vienas bāzes interferometra attīstībai, izmantojot Irbenes radioteleskopu kompleksā esošo interferometru RT32 - RT16, kā arī iegūtie rezultāti ļauj attīstīt LOFAR VLBI iespējas.

 

VSRC piedalās divās projekta aktivitātēs - 1) Jaunās paaudzes korelatora izstrādē (WP4), kura galvenais uzdevums bija darbs pie korelatora izstrādes, un 2) pēc-apstrādes rīku izstrādē (WP5), kuras laikā tika uzsākts darbs KLT un SSA algoritmu parveidošanu DASK vidē. 


Detalizētāka informācija par rezultātiem katrā projekta aktivitātē:

 

Aktivitātes WP4 rezultāti:

●      Uzsākts darbs pie AARTFAAC (The Amsterdam-ASTRON Radio Transients Facility And Analysis Center) korelatora pielāgošanas vienas bazes interferometram, izveidojot VDIF (VLBI Data Interchange Format) datu formāta nolases moduli;

●      Veiktas parunas par tuvas telpas nobīdes moduļa izveidi;

●      Izveidots plāns VSRC un pārejo partneru veicamo darbu integrācijai;

●      Izveidots detalizēts plāns nākamajiem projekta gadiem;

●      Dalība HPC specifikācija izveidē, ar mērķi iegādāties jaunu HPC infrastruktūru projekta vajadzībām. 



Aktivitātes WP5 rezultāti:

●      Veikta priekšizpēte un aktualizētas datu apstrādes metodikas, kuras varētu tikt izmantotas RADIOBLOCKS projekta realizācijā;

●      Izpētītas projekta tehnoloģijas, tai skaitā DASK ietvars un tā apakšietvari. Izveidoti testa projekti, lai labāk integrētu minētās tehnoloģijas projekta aktivitātes ietvaros;

●      Izveidota sākotnēja versija KLT algoritma izveidei, izmantojot DASK ietvaru;

●      Izveidota vienas bāzes interferometra datu attēlošanas programma, izmantojot DASK ietvaru.


Projekta izpildes laikā tika veikti šādi komandējumi:

1)     Uz Nīderlandes pilsētu Leidenu (Leiden), lai piedalītos projekta uzsākšanas pasākumā, kura tika veiktas šādas aktivitātes:

a)     Tika apspriests VSRC un citu RADIOBLOCKS partneru sadarbība projekta laikā. Kā arī tika parunāts projekta īstenošanas grafiks, lēmumu pieņemšanas kārtība projektā, projekta administratīvā puse un tās prasības, atskaišu termiņu gatavošana, zināšanu pārņemšana no partneriem, jaunu ideju ģenerēšana un iespējamo kopējo jaunu projektu izveide.

b)     Parunātas darba pakas (WP) 4 un 5 uzdevumi un VSRC iesaiste tajās. WP4 sanāksmes laikā tika apsriests, ka darba pakas ietvaros paredzēts izstrādāt klastera iegādes laika grafiku un izstrādāt tehnisko specifikāciju tam. Tika pārunāta, kāda būs izstrādātā koda glabāšana, dokumentācijas izveide un citiem ar operatīvu darbu saistītiem jautājumiem realizēšana. Apskatīts un pārrunāts kā vajadzētu izpildīt nodevumus, kuriem nodošanas termiņš ir tikai gads. W5 darba pakas sanāksmē tika prezentēts katras apakšaktivitātes plāns, kam sekoja diskusijas par un ap to. Tika izskatīts skaitļojamo resursu piejamība katram institūtam atsevišķi, kā arī iespēja lietot darba pakā WP4 iegādāto klāsteri. Notika atsevišķa diskusija ar darba pakas WP5.1 vadītāja no VSRC iesaisti šajā apakš uzdevumā. Tika parunāts VSRC RFI pētījumu turpināšanas RADIOBLOCKS projektā, kā VSRC varētu darboties DASK ietvara izpētē un LOFAR rīku attīstībā. 


2023. gada. 11. un 12. oktobrī notika darba pakas WP4 plānošanas sanāksme. Sanāksme bija organizēta hibrīdā formātā, klātienē ASTRON (Nīderlandes Radio Astronomijas Institūts), Dwingello, Nīderlandes un citi dalībniekie attālinātā veidā. No VIRAC sapulcē piedalījās Jānis Šteinbergs (attālināti) un Vladislavs Bezrukovs (attālināti 11.oktobrī un klātienē 12. oktobrī). Sanāksmi organizēja un vadīja John Romein un Carla Baldovin no ASTRON. Piedalījās pārstāvji no ASTRON, JIVE, Sioux un KASI. No ESO, Manchester, U. Bordeaux projekta partneriem dalībnieku nebija.


Plānošanas sapulces uzdevums bija apkopot informāciju par dažādu institūtu atšķirīgajām tehnoloģiju vajadzībām, apkopot šo informāciju un tālāk izmantot klastera konfigurācijai un kā ievaddati aktivitātes WP4 gala nodevumam D4.1. “Technology Assessment and Cluster Configuration”.

Otrā diena bija veltīta diskusijai par saskarnēm (interface). Diskusijas mērķis bija noteikt, kur dažādi Radioblocks projekta izstrādāti “radiobloki” būs savienoti. Galvenās saskarnes ir identificētas.

Bija secināts, ka vienam no galvenajiem mērķiem vajadzētu būt izstrādātu rezultātu atkalizmantojamība, to varētu panākt, izveidojot repozitoriju visām lietojumprogrammām, kas atbilst noteiktiem standartiem. Ir nolemts izveidot DevOps darba grupu, kas sekotu šai idejai. To uzņemsies un vadīs pats ASTRON, un tajā izstrādē būs iesaistīti projekta partneri.


Svarīgs aspekts, kuram jāpievērš uzmanība un kas jāapspriež un jāizlemj, ir tas, kāds būs galaprodukts; vai tā būs vienota pakete, kurā būs visi radiobloki, vai arī tie būs pieejami kā neatkarīgi bloki? Ir skaidrs, ka nevienai lietojumprogrammai nebūs vajadzīgi visi radiobloki, taču tas neliedz izveidot vienotu paketi.


Vel bija prezentēti un apspriesti atsevišķu projekta partneru darba plāni, sasniedzamo rezultātu nodošanas termini un izpildes riski. Pašlaik projekta nodevumu termiņos netika konstatēti nekādi būtiski riski, bet tiek secināts, ka komandai ir precīzāk jādefinē sasniedzamo rezultātu un starpposma mērķu saturs, jo projekta pieteikumā tie bija tikai vispārīgi aprakstīti.


Minētās aktivitātes notika projekta „New science in Radio Astronomy: applying cutting-edge technology to enhance the entire data chain, from receiver to final output” Projekta Nr. 101093934 ietvaros un tika finansētas no projekta līdzekļiem. 

Skatīt vairāk

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Iepazīstinām ar granta saņēmēju projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”: Kristiāna Balode

Autors Rota Rulle • 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri Venstpils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

TSF pētniece piedalās Eiropas Terminoloģijas asociācijas samitā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe

Tulkošanas programmas studente apmeklē DeepL konferenci Berlīnē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

Aizvadīts Ventspils Augstskolas iekštelpu volejbola turnīrs

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas