Projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” pirmā īstenošanas gada trīs ceturkšņos paveiktais

2021. gada 6. oktobris

Pagājuši projekta “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” pirmā īstenošanas gada trīs ceturkšņi.

Turpinās aktīvs darbs projektā “Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai” (IMDS). Arī šā gada trešajā ceturksnī notikušas vairākas projekta partneru sanāksmes un tika veikta atvērtās piekļuves interaktīvās un daudzfunkcionālās datu pārvaldības sistēmas izstrāde un testēšana. Projektā iesaistītie programmētāji veica datu pārvaldību iepriekš izstrādātajā datu ievades un pārvaldības modulī, kas ļauj pētniekiem ievadīt datubāzē organismu nosaukumus, terminus un augu šķirņu nosaukumus no dažādiem izdevumiem. Sistēmā ievadītos datus ir iespējams sasaistīt ar atbilstošajiem bibliogrāfiskajiem avotiem. Projekta izpildītāji šajā laika posmā veica informācijas sistēmas skatu uzlabojumus, papildinot skatus ar nepieciešamās datu pārvaldības elementiem un validāciju. Sistēmai pievienota datu attēlošanas iespēja, izmantojot interaktīvus grafiskās saskarnes komponentus. Papildus tika uzlabota arī aizmugursistēmas (back-end) un priekšgalsistēmas (front-end) datu apmaiņas procedūra.


Arī vasaras mēnešos projektā bija vairāki nozīmīgi notikumi. Projekta zinātniskā vadītāja Silga Sviķe no 3. līdz 13. augustam piedalījās Leipcigas Universitātes organizētajā skolā - Eiropas vasaras universitāte (ESU 2021) “Culture & Technologies”, kas norisinājās tiešsaistē. Šogad ESU 2021 semināru un darbnīcu tēmas bija veltītas datorizēto rīku un programmatūru izmantošanai humanitāro zinātņu pētniecības materiāla apkopošanā, apstrādē un izpētē. S. Sviķe apmeklēja darbnīcu “Corpus Linguistics for Digital Humanities. Introduction to Methods and Tools”, kur guva ieskatu digitālo korpusu izstrādes metodoloģijā, rīkos un to praktiskā izmantošanā. Tika apgūtas metodes un pieejas darbā ar dažādām lietojumprogrammām un rīkiem (TEILicht, WebLicht, oXygen u.c.) datu digitālai apstrādei, kas būs noderīgi IMDS projekta datu apkopošanā un izpētē.


No 15. līdz 20. augustam norisinājās Starptautiskās Lietišķās valodniecības asociācijas (Association Internationale de Linguistique Appliquée (AILA)) kongress. Šogad sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem tas notika attālināti, tomēr tas nekādā ziņā netraucēja klausīties referātus par visjaunākajām tendencēm un aktualitātēm lietišķajā valodniecībā. Šādus kongresus AILA (https://www.aila2021.nl/) rīko ik pēc trīs gadiem. S. Sviķes sagatavotā publikācija “Mobile apps as language learning tools: chalenges, problems and solutions of specialised lexicography” tika iekļauta AILA zinātnisko rakstu krājumā “Developing shared languages. The fundamentals of mutual learning and problem solving in transdisciplinary collaboration”, ko izdevniecība “John Benjamins Publishing company” 9. septembrī publicējusi tiešsaistē (https://benjamins.com/catalog/aila.34.1). Pētījumā aplūkota problemātika par trijām Ventspils Augstskolā izstrādātajām speciālās terminoloģijas vārdnīcām - mobilajām lietotnēm un šādu vārdnīcu izmantošanu tulkošanā un valodu apguvē. Jāatzīmē, ka IMDS projektā turpinās darbs pie botānikas terminu vārdnīcas (mobilās lietotnes) pilnveides un papildināšanas, lai publicētu to plašākam lietotāju lokam.


No 7. līdz 9. septembrim tiešsaistē norisinājās vēl kāds īpašs un nozīmīgs pasākums - Eiropas leksikogrāfu asociācijas (EURALEX (https://euralex.org/)) XIX starptautiskais kongress. EURALEX ir viena no nozīmīgākajām leksikogrāfijas konferencēm. Tajā piedalījās arī IMDS projektā iesaistītās VeA pētnieces Silga Sviķe un Karina Šķirmante. Abu pētnieču sagatavotais prezentācijas kopsavilkums “Audio Recordings in a Specialised Dictionary: A Bilingual Translating and Phrase Dictionary of Medical Terms” iekļauts kongresa kopsavilkumu krājumā, bet raksts par audioierakstu iekļaušanu nozares terminoloģijas vārdnīcā publicēts konferences 1. zinātnisko rakstu krājumā (https://euralex2020.gr/proceedings-volume-1/). Medicīnas terminu tulkojošās un sarunvārdnīcas izstrādē aprobētā tehnoloģija un pieejas IMDS projektā tiek izmantotas botānikas terminu vārdnīcas pilnveidē. 


Pētījuma finansējums: Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Nr. lzp-2020/1-0179 "Viedais bioloģijas speciālās leksikas informācijas sistēmu komplekss lingvistiskās daudzveidības pētniecībai un saglabāšanai". 




Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 12. septembris
Piektdien, 12. septembrī, Ventspils Augstskolā tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Šogad kopumā tika saņemts 21 pieteikums, kurus rūpīgi izvērtēja komisija un izvēlējās 10 pašus izcilākos studentus, kuriem tās tika piešķirtas. Stipendiju piešķir reizi gadā un tās apmērs ir 250 eiro mēnesī. Stipendiju komisija, izvērtējot visus pretendentu pieteikumus, nolēma Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas par izcilību IKT jomā piešķirt: 1.Danielam Balikam – Daniels šobrīd studē Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas "Datorzinātnes" 1. kursā un ir uzrādījis ļoti labus rezultātus, studējot bakalaura studiju programmā. Daniels paralēli studijām arī aktīvi pilnveido savas prasmes, apmeklējot dažādus kursus un piedaloties projektos, piemēram, iegūstot Eiropas Aviācijas drošības aģentūras un Valsts aģentūras “ Civilās aviācijas aģentūra” apliecinājumu par pabeigtu tiešsaistes apmācību. 2. Martai Dzelmei – Marta ir Ventspils Augstskolas studiju programmas “Elektronikas inženierija” 3. kursa studente. Marta aktīvi piedalās dažādos projektos un konkursos, kas saistīti ar IKT nozari, piemēram, starptautiskajā elektronikas konkursā “EIFtronic 2024”. Viļņā viņa ieguva 4. vietu. Marta arī turpina pilnveidoties, apgūstot dažādas prasmes kursos un apmācībās, piemēram, saņemot teicamnieka apliecību no Ventspils Digitālā centra par teicami apgūtu interešu izglītības nodarbību kursu “Mājas lapu programmēšanas skola”. 3. Rodrigo Laurinovičam – Rodrigo šobrīd studē Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas "Elektronika" 1.kursā, bet pirms tam ir absolvējis bakalaura studiju programmu "Elektronikas inženierija". Rodrigo ir stažējies Eiropas Kosmosa aģentūrā un kopā ar komandu ieguvis starptautisko SpaceOps balvu par izciliem sasniegumiem kosmosa misijās. Viņš arī piedalījies Ventspils Starptautiskajā cīņas robotu hakatonā "Combat Robotics 2025". Rodrigo izrāda ārkārtīgi lielu interesi par IT jomu un piedalās dažādos gan vietēja mēroga, gan starptautiska mēroga projektos. 4. Matīsam Purviņam – Matīss ir izcili aizstāvējis savu bakalaura darbu, absolvējot Ventspils Augstskolas akadēmisko bakalaura studiju programmu "Datorzinātnes" un šobrīd turpina studijas maģistra studiju programmā. Matīss ir apguvis vairākas programmēšanas valodas, kā arī piedalās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra projektā "RADIOBLOCKS". Paralēli studijām Matīss strādā par programmētāju un tādējādi ir iepazinies ar īstu ikdienas darbu. 5. Paulam Matīsam Rullim – Paula dzimtā puse ir Valmiera, kaut arī šobrīd viņš studē elektronikas inženieriju Ventspilī. Paulam vislielāko gandarījumu sagādā fiziskas ierīces izveide, kura gala rezultātā strādā kā iecerēts. Savas iegūtās zināšanas pirmajā studiju gadā arī apliecinājis piedaloties “EIFTronic 2025” konkursā Lietuvā, kur elektromērījumu disciplīnā ieguvis 1. vietu, turklāt, komandas vispārējā novērtējumā ieguvis 2. vietu. Paralēli studijām Pauls pilda Valsts Aizsardzības Dienesta pienākumus 4. Kurzemes Brigādē, kur attīsta disciplīnu, atbildību un prasmi veikt komandas darbu. 6. Tomasam Žukovskim – Tomass studē Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas “Elektronikas inženierija” 2. kursā. Studiju laikā ir aktīvi piedalījies savu iemaņu uzlabošanā un ieguvis augstu vidējo atzīmi, kā arī ir piedalījies elektronikas konkursā EIFTronic 2025, kurā ar komandu ieguvis otro vietu starptautiskā līmenī, bet pats ieguvis divas pirmās vietas sekojošās nominācijās: Teorētiskais uzdevums un Digitālās ierīces savienošana. 7. Līgai Migoļai – Līga ir Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes"1.kursa studente. Mācoties vidusskolā, Līga ir piedalījusies matemātikas un programmēšanas olimpiādēs, kā arī ir izstrādājusi programmēšanas projektu - tīmekļa vietni. Līgas intereses vienmēr ir bijušas saistītas ar eksaktajām zinātnēm – īpaši matemātiku un programmēšanu, tomēr ārpus mācībām Līga piedalās arī frīsbija treniņos un sacensībās, un ir ieguvusi godalgotas vietas gan Latvijas, gan Baltijas mērogā. 8. Kristoferam Jēkabam Rozevskim – Kristofers ir Ventspils Tehnikuma absolvents un šobrīd Ventspils Augstskolā apgūst bakalaura studiju programmu "Elektronikas inženierija" 1.kursā. Kristoferam ir plašas zināšanas programmēšanā, viņš ir apguvis dažādas programmēšanas valodas, ieguvis apliecību par kursu apgūšanu "Mākslīgā Intelekta Talantu Programma 2025", kā arī ieguvis 3. vietu zinātniski praktiskajā konferencē par darbu "Mākslīgā intelekta attīstība mūsu ikdienas dzīvē". 9. Kristeram Rudzikam – Kristers ir Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas absolvents un šobrīd studē bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes" 1.kursā. Kristers izrāda interesi par IT nozari, ir apguvis dažādas programmēšanas valodas un programmas. Mācoties vidusskolā, ir aktīvi iesaistījies vidusskolas pašpārvaldē un ieguvis vairākas pateicības par izciliem sasniegumiem olimpiādēs un konkursos: ieguvis 2.vietu angļu valodas olimpiādē valsts novada posmā, ieguvis 1. vietu Kuldīgas novada ekonomikas olimpiādē, kā arī ieguvis sertifikātu par dalību pasākumā "Euroscola" Eiropas Parlamentā. 10. Kristers Zamarītis – Kristers ir beidzis Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolu, bet šobrīd apgūst bakalaura studiju programmu "Elektronikas inženierija" 1.kursā. Mācoties skolā ir iegūta 2. vieta matemātikas olimpiādē. Kristeru ļoti aizrauj elektronikas un mikroshēmu uzbūve un ideja, ka ar zināšanām šajā jomā ir iespējams izstrādāt un pilnveidot elektroniskas ierīces.
Autors Rota Rulle 2025. gada 11. septembris
Šajā studiju gadā VeA Mūžiglītības centrs piedāvā jaunu lekciju ciklu “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kurā reizi mēnesī, sestdienās, notiks Latvijā pazīstamu zinātnieku un izcilu personību lekcijas. Šo ciklu atklās Ojārs Spārītis – mākslas vēsturnieks, akadēmiķis, eksperts kultūras mantojuma saglabāšanas un restaurācijas jautājumos. Pirmās lekcijas paredzētas 20. septembrī plkst. 11.30 - 14.30. Ojārs Spārītis runās par šādām tēmām: Muiža kā ekonomisks un kultūras fenomens Muižu kungu namu dzīve 20. un 21. gs. Latvijas sakrālais mantojums un tā atjaunošana Kurzemes bruņniecības loma Kurzemes hercogu sarkofāgu un dievnamu atjaunošanā Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 29102007 11. oktobrī paredzētas Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošais pētnieka Jura Dzelmes lekcijas. Paralēli pētījumiem ķīmiskās fizikas virzienā viņa interešu lokā ir izglītības vadības, filozofijas, psiholoģijas un mākslas problēmas, tāpēc J. Dzelme runās par mākslīgā intelekta iespējām, attīstību un draudiem. Lekciju tēmas: Digitalizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts (MI) un superintelekts; Emocijas, brīvā griba un radošums mākslīgajos un dabīgajos neironu tīklos (MI un psihē); MI ētikas, vērtību un mērķu modelēšana; Kopienu atbalstīšana MI pārvaldītā pasaulē ar mākslas un filosofijas palīdzību, izmantojot fiziku un psiholoģiju.
Autors Rota Rulle 2025. gada 9. septembris
Ventspils Augstskolas pārstāvji 3. un 4. septembrī kopā ar sadarbības partneriem no piecām valstīm Vīnē turpināja darbu pie projekta NextTechTalent īstenošanas. Projekta galvenais mērķis ir veicināt agrīnā posma pētnieku kompetenču attīstību un veidot starptautisku sadarbības tīklu. Šobrīd ir uzsākta detalizēta situācijas izpēte – tiek izstrādāts interviju dizains jaunajiem pētniekiem un citām pētnieku karjeras attīstībā iesaistītajām pusēm, analizēts valsts regulējums, tracējošie faktori karjeras attīstībai, kā arī apkopoti labās prakses piemēri. Šī priekšizpēte būs kā pamats nākamajiem projekta posmiem, izstrādājot risinājumus, kas palīdzēs pētniekiem pilnveidot prasmes un vieglāk iekļauties darba tirgū, īpaši tādās jomās kā digitālā transformācija, zaļais kurss un zinātniski ietilpīgas tehnoloģijas ( deep tech ). Projekts paredz arī apmācību un mentoru programmu izstrādi, kā arī karjeras attīstības sistēmu ieviešanu un testēšanu. Uzmanība tiek pievērsta dažādības un iekļaušanas veicināšanai gan akadēmiskajā, gan uzņēmējdarbības vidē, lai pētniekiem no dažādām vidēm būtu līdzvērtīgas iespējas. Tāpat projekts akcentē ilgtspēju – radītie rezultāti tiek veidoti tā, lai tie būtu izmantojami arī pēc projekta īstenošanas. Ventspils Augstskolu klātienē pārstāvēja projekta vadītāja - vadošā pētniece Lilita Sproģe, administratīvā projektu vadītāja Ieva Kozlova, vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš, zinātniskā viesasistente - doktorante Līga Pūce un viespētniece Linda Rudzroga. Darba seminārā Līga Pūce prezentēja izstrādāto interviju veidni agrīnā posma pētniekiem, vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš iepazīstināja partnerus ar plānoto apmācību programmu virzieniem, kas jaunos zinātniekus labāk sagatavotu Eiropas pētniecības telpas mainīgajām prasībām, savukārt Linda Rudzroga, kura projektā atbild par komunikācijas sadaļu, ziņoja par paveikto publicitātes jomā un turpmākajām aktivitātēm, akcentējot partneru sadarbības nozīmi mērķtiecīga un nozīmīga satura radīšanā un izplatīšanā. Paplašinot zinātnisko sadarbību arī ārpus projekta ietvara, Ventspils Augstskolas vadošā pētniece, Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe 3.septembrī viesojās arī University of Applied Sciences St. Pölten, lai iepazīstos ar augstākās izglītības iestādes studiju un pētniecības infrastruktūru un pārrunātu jauno zinātnieku pētniecības iespējas nākotnē. Lilita Sporģe tikās ar četriem St. Pölten lietišķo zinātņu universitātes pārstāvjiem starptautiskās sadarbības un pētniecības jomās. Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija). Sagatavoja: Linda Rudzroga Ventspils Augstskolas viespētniece E-pasts: linda.rudzroga@venta.lv
Autors Rota Rulle 2025. gada 9. septembris
Šī gada 1.septembrī Ventspils Augstskolā ir uzsākts jauns Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēts projekts “ Ventspils Augstskolas studiju vides modernizācija ”, Nr. 4.2.1.8/2/25/I/007. Projekta īstenošanas ilgums ir 24 mēneši, līdz 31.augustam 2027.gadā. Projekta mērķis ir nodrošināt Ventspils Augstskolas studiju vides modernizāciju, kas ietver bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes" un profesionālā bakalaura studiju programmas "Elektronikas inženierija" infrastruktūras uzlabošanu un attīstību. Lai panāktu kvalitatīvas un konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanu, projekta ietvaros tiks veikti mērķtiecīgi pasākumi, kas vērsti uz studiju telpu tehnoloģisko modernizāciju, materiāltehniskās bāzes pilnveidošanu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešanu. Tieši šīs inženierzinātņu un IT jomas programmas ir stratēģiski svarīgas Ventspils reģiona un visas Latvijas ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei, sagatavojot augsti kvalificētus speciālistus digitālās transformācijas un tehnoloģiskās attīstības veicināšanai. Projekta gaitā tiks uzlabota laboratoriju un auditoriju infrastruktūra, lai studiju telpas būtu aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām un atbilstu modernas augstākās izglītības standartiem. Tiks iegādātas un ieviestas jaunākās tehnoloģijas un iekārtas, kas būtiski paplašinās studentu iespējas darboties ar nozarē aktuāliem rīkiem un programmatūrām, tādējādi sagatavojot viņus darbam ar industrijā plaši izmantotām tehnoloģijām. Papildus, plānots turpināt digitālās infrastruktūras pielāgošanu mūsdienu prasībām, ļaujot īstenot hibrīda un attālināto mācību procesu atbilstoši aktuālajām izglītības tendencēm. Veiktā modernizācija ļaus būtiski uzlabot studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām, sniedzot studentiem iespēju iegūt praktiskas iemaņas un pielāgoties augošajām nozares prasībām. Šis projekts ne tikai uzlabos studiju vidi un veicinās inovāciju integrāciju mācību procesā, bet arī sekmēs Ventspils Augstskolas kā augstākās izglītības un pētniecības centra attīstību Latvijā un ārpus tās, piesaistot studentus gan no reģiona un valsts, gan no ārvalstīm.  Projekta “Ventspils Augstskolas studiju vides modernizācija”, Nr. 4.2.1.8/2/25/I/007, kopējās izmaksas ir 215 083.00 EUR, no kuriem plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda apjoms ir 85% no attiecināmajiem izdevumiem – 182 820.55 EUR un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem – 32 262.45 EUR.
Autors Rota Rulle 2025. gada 3. septembris
Informējam par iespēju piedalīties VSRC Vasaras skolā par pulsāru novērojumiem centimetru un metru viļņu garumos Ventspils Augstskolā no 8. līdz 19. septembrim. Šī intensīvā un iedvesmojošā vasaras skola ir paredzēta maģistrantiem, doktorantiem un jaunajiem pētniekiem astronomijas un astrofizikas jomā. Galvenās tēmas: Pulsāru novērojumi ar LOFAR teleskopu Pulsāru astronomijas pamati Novērojumu plānošana Pulsāru datu apstrāde un analīze Norises vieta: Inženierzinātņu pētniecības institūts – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, Ventspils Augstskola, 407. auditorija
Autors Rota Rulle 2025. gada 3. septembris
1. septembrī Ventspils Augstskolā ar uzrunām un muzikālo priekšnesumu tika atklāts 2025./2026. akadēmiskais gads. Studentus uzrunāja Augstskolas rektors Andris Vaivads, Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš un fakultāšu dekāni - Dace Štefenberga, Vairis Caune un Jānis Veckrācis. Ar muzikālu sveicienu priecēja mūziķis Roberts Bahmans. 
Citas ziņas