RADIOBLOCKS: Jauns Eiropas konsorcijs nākamās paaudzes radioastronomijas infrastruktūru tehnoloģiju izstrādei

2022. gada 12. decembris

Eiropas Komisija ir piešķīrusi 10 miljonus eiro projektam RADIOBLOCKS, ko koordinē JIVE ERIC un kurā iesaistītas lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības infrastruktūras kopā ar partneriem no nozares un akadēmiskajām aprindām, lai izstrādātu kopīgus pamatelementus, izmantojot modernus tehnoloģiskos risinājumus, un kas ļautu veikt plaša spektra jaunus zinātniskus pētījumus, kā arī kopumā veicinātu Eiropas zinātnes konkurētspēju. Projekts RADIOBLOCKS sāksies 2023. gada 1. martā.

Projektā RADIOBLOCKS tiks izmantota visaptveroša pieeja, kā var veikt kosmisko signālu uztveršanu, apstrādi, sintēzi un analīzi, darbojoties ar radioteleskopu masīviem, kā arī tiks izstrādātas komponentes, metodikas, tehnoloģijas un programrisinājumi, kas piemērojami plašam rīku klāstam, lai būtu iespēja nākotnē veikt nozīmīgus atklājumus radioastronomijā.

Projekta RADIOBLOCKS mērķis ir maksimāli veicināt lielāko pasaules vadošo radioastronomijas pētniecības infrastruktūru darbību, izstrādājot kopīgus pamatelementus, piemēram, :

● izstrādājot jaunus korelatorus, kas var efektīvi izmantot jaudīgus komerciāli pieejamus grafiskos procesorus (GPU). Minēto korelatoru izstrāde un attīstība uzlabos  lielo radioteleskopu masīvu darbību  (veicot novērojumus no metru līdz submilimetru viļņu garumos);

● izstrādājot modernas priekšgalsistēmas, kas paredzētas platjoslas un daudzjoslu datu ģenerēšanai un apstrādei reāllaikā, jo īpaši jaunu detektoru un komponentu radīšanai, gan  radio frekvences RF, gan starp frekvencem IF, kā arī iekļaujot RFI mazināšanu;

● darbojoties ar daudzpikseļu (PAF/FPA) uztvērējiem (sākot no centimetra līdz submilimetra viļņu garumiem), kas piemēroti radio teleskopiem ar lieliem primāriem spoguļiem, īpaši svarīgi turpmākai sadarbībai ar Eiropas un pasaules mēroga pētniecības infrakstraktūru  (piemēram, SKA-VLBI).

● izstrādājot datu (pēc)apstrādes rīku prototipus, ar kuru palīdzību veikt darba plūsmu funkcionalitātes testēšanu un visaptverošu simulācijas rīku izmantošanas demonstrēšanai.

“RADIOBLOCKS projektā ir apkopota Eiropas radioastronomijas sabiedrības, tostarp vairāku citu globālu pušu un nozares pārstāvju, pieredze un kopīgās intereses. Pirmo reizi visi strādās kopā, lai izstrādātu tehnoloģijas, kas nepieciešamas turpmāko izmantoto infrastruktūru attīstībai. Tā ir paradigmas maiņa, ko, galvenokārt, veicina Eiropas Komisijas programma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa).” stāsta Dr. Francisco Colomer, JIV-ERIC direktors un RADIOBLOCKS koordinators.

Četrus gadus ilgajā RADIOBLOCKS projektā, ko finansē pamatprogramma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa), piedalās 33 lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības institūcijas kopā ar nozares un akadēmisko aprindu partneriem no deviņām Eiropas valstīm, Japānas, Korejas Republikas, Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes. Kopīga modernu programrisinājumu izstrāde, darbojoties kopā ar nozares pārstāvjiem, veicinās partneru tehnoloģisko attīstības līmeni un nostiprinās partneru pozīciju tirgū.

 

RADIOBLOCKS projektā tiek iesaistīti vairāki Eiropas pētniecības institūti,  tīkli un  infrastruktūra (RI) -Apvienotais institūts VLBI ERIC (JIV-ERIC), Eiropas VLBI tīkls (EVN), Multi Element Remotely Linked Interferometer Network (eMERLIN), LOFAR/ILT (pāšlaik reorganizējas kā LOFAR ERIC), Ziemeļu paplašinātais milimetru masīvs (NOEMA), 100 metru Effelsbergas teleskops, Sardīnijas 64 metru radio teleskops, Yebes 40 metru teleskops, IRAM 30 metru teleskops, kā arī Eiropas nozīmes globālās infrastruktūras, piemēram, Square Kilometre Array Observatory (SKAO, ESFRI orientieris), Atacama Large Millimetre Array (ALMA), Global Millimetre VLBI Array (GMVA) un Event Horizon Telescope (EHT) projekti.

"Projekts RADIOBLOCKS apvieno pasaulē vadošos akadēmiskās pētniecības un nozares ekspertus no visas Eiropas un ārpus tās, lai kopīgi izstrādātu un pēc tam izmantotu jaunas tehnoloģijas, lai maksimāli palielinātu pašreizējo un nākotnes zinātniskās radio astronomijas infrastruktūras iespējas," saka profesors Rob Beswick, Apvienotās Karalistes valsts radioastronomijas tīkla e-MERLIN zinātnisko operāciju un lietotāju atbalsta vadītājs, Apvienotās Karalistes SKA reģionālā centra direktora vietnieks un RADIOBLOCKS vadītājs Mančestras Universitātē.

RADIOBLOCKS projekta īstenošanas laikā VSRC komanda piedalīsies programmatūras izstrādē, kura tiks izmantota datu apstrādei vairākos VLBI tīklos (EVN (European VLBI Network), ILT (International LOFAR Telescope), ALMA (Atacama Large Millimeter Array), SKA (Square Kilometre Array), EHT (Event Horizon Telescope)) un kura būs noderīga visai radioastronomijas sabiedrībai. Jāuzsver, ka projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti VSRC komandas iepriekš izstrādāti datu apstrādes algoritmi, kas tiks pielietoti darbam ar EVN un ILT tīklu novērojumu datiem. Minētie algoritmi balstās uz KLT (Karhunen–Loève transformāciju) un SSA (Singulāro Spektru analīzi) metodikām. Projekta rezultāti tiks izmantoti tālākai vienas bāzes interferometra attīstībai, izmantojot Irbenes radioteleskopu kompleksā esošo interferometru RT32 - RT16, kā arī iegūtie rezultāti ļaus attīstīt LOFAR VLBI iespējas.

Projekta pamatā ir konsolidētais RadioNet konsorcijs, kuru atbalsta Eiropas Komsija no   2000. gada, izmantojot dažādas pamatprogrammas. RadioNet ir veiksmīgi integrējis unikālu iespēju kopumu un veicinājis nepārtrauktu progresu radioastronomijā, tādejādi sniedzot būtiskas atbildes  uz galvenajiem astrofizikas jautājumiem. 

Projektu RADIOBLOCKS koordinē JIV-ERIC, pierādot savu galveno lomu kā koordinējoša pētniecības institūts, kas apvieno lielākās pētniecības organizācijas radioastronomijas jomā. JIV-ERIC ir kompetence projektu vadībā, koordinējot vairākus EK pēdējos gados finansētos projektus, piemēram, H2020 JUMPING JIVE.

RADIOBLOCKS projekts būtiski ietekmēs nākamās paaudzes ļoti garas bāzes līnijas interferometrijas (VLBI) korelatora izstrādi un lietojumu JIVE ERIC un EVN. EVN tehnoloģiju stratēģijā 2020.-2030. gadam ir uzsvērta nepieciešamība pēc platjoslu tehnoloģiju attīstības, paplašinot novērojumu joslas platumu vismaz līdz 5 GHz, tādejādi nepieciešams nodrošināt datu ierakstīšanu ar ātrumu līdz 32 Gbps un novērojumu režīmu, kas būtu pilnībā saderīgs ar Kvadrātkilometru masīvu (SKA-MID). SKA-MID un vairāku citu teleskopu piesaiste EVN tīklam ļaus palielināt EVN veikto VLBI novērojumu jutīgumu. Tas ir īpaši svarīgi šaurjoslas fenomeniem, piemēram, ātriem radio uzliesmojumiem (FRB), kur vienīgais veids, kā uzlabot jutību un attēlveidošanas iespējas, ir palielināt redzamības laukumu ( t.i., teleskopu skaitu, kas vienmērīgi izvietoti dažādos leņķos). Lai varētu apstrādāt lielu teleskopu skaitu (>30) novērojumu datus, ir nepieciešams izstrādāt nākamās paaudzes VLBI korelatoru, kas ietver īpašus režīmus un kuri ir optimizēti lielu redzes lauku apstrādei, īsiem, straujiem, uzliesmojošajiem procesiem (mikrosekunžu laika mērogā) un augstas spektrālās izšķirtspējas režīmiem.

"RADIOBLOCKS ir vērienīgs projekts, kas apvienos 33 partnerus no nozares un akadēmiskajām aprindām visā pasaulē", skaidro Dr. Giuseppe Cimò, JIVE Kosmosa un inovatīvu lietojumu nodaļas vadītājs un RADIOBLOCKS projekta vadītājs. "Tas būs aizraujošs izaicinājums palīdzēt izstrādāt kopējos pamatelementus, ko Eiropas pētniecības institūti izmantos, lai atklātu aizraujošus zinātniskus rezultātus, atbildot uz galvenajiem jautājumiem astronomijā un astrofizikā."

Projekts RADIOBLOCKS saņems finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa) saskaņā ar dotāciju līgumu Nr. 101093934.

 

Papildu informācija

Konsorciju RADIOBLOCKS veido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs Joint Institute for Very Long Baseline Interferometry as a European Research Infrastructure Consortium (JIVE-ERIC, Nīderlande, koordinators), Stichting Nederlandse Wetenschappelijk Onderzoek Instituten (ASTRON, Nīderlande), Eiropas Dienvidu observatorija - ESO European Organisation for Astronomical Research in the Southern Hemisphere (ESO, Vācija), Agencia Estatal Consejo Superior de Investigaciones Cientificas (CSIC, Spānija), Fraunhofer Gesellschaft zur Forderung der Angewandten Forschung EV (FRAUNHOFER-IAF, Vācija), Stichting International LOFAR Telescope (ILT, Nīderlande), Institut de Radio Astronomie Millimetrique Societe Civile (IRAM, Francija), Max-Planck-Gesellschaft zur Forderung der Wissenschaften EV (MPG, Vācija), Chalmers Tekniska Hogskola Ab (GARD, Zviedrija), Oksfordas Universitātes rektors, maģistri un stipendiāti (UOXF, Apvienotā Karaliste), Rijksuniversiteit Groningen (RUG, Nīderlande), United Kingdom Research and Innovation (UKRI, Apvienotā Karaliste), Technische Universiteit Delft (TUD, Nīderlande), Mančestras Universitāte (UNIMAN, Apvienotā Karaliste), Leidenes Universitāte (ULEI, Nīderlande), Ventspils Augstskola (VIRAC, Latvija), Nacionālais informācijas ģeogrāfijas centrs (CNIG, Spānija), Bordo Universitāte (UBX, Francija), Universitat zu Koln (UCO, Vācija), Syddansk Universitet (SDU Dānija), Sioux Technologies BV (SIOUX, Nīderlande), Istituto Nazionale di Astrofisica (INAF, Itālija), Observatoire de Paris (OBSPARIS, Francija), Square Kilometre Array Observatory (SKAOB, Apvienotā Karaliste), Haute Ecole Specialisee de Suisse Occidentale (HES-SO, Šveice), Lytid (LYTID, Spānija), Ecole Polytechnique Federale de Lausanne (EFPL, Šveice), Tti Norte, S. L. (TTI NORTE, Spānija), Stichting Radboud Universiteit (RADBOUD, Nīderlande), Korea Astronomy and Space Science Institute (KASI, Dienvidkoreja), Alma Project, NAOJ (NAOJ, Japāna), University of Pretoria (UP, Dienvidāfrika) un Beyond Gravity Schweiz AG (BGC, Šveice).

EVN un JIV-ERIC nesen H2020 projekta JUMPING JIVE ietvaros ir izstrādājuši detalizētu VLBI zinātnisko stratēģiju, kas ir balstīta uz zinātnieku sabiedrības ieguldījumu (VLBI 2020-2030: zinātniskais ceļvedis nākamajai desmitgadei - Eiropas VLBI tīkla nākotne). Minētajā dokumentā izklāstītās zinātniskās prioritātes nosaka EVN tehnoloģisko attīstību.

Eiropas VLBI tīkls (EVN) ir interferometrisks radio teleskopu masīvs, kas izvietots Eiropā, Āzijā, Dienvidāfrikā un Amerikā un kas veic unikālus, augstas izšķirtspējas radioastronomiskus kosmisko radio avotu novērojumus. EVN, kas tika izveidots 1980. gadā, ir kļuvis par visjutīgāko VLBI masīvu pasaulē.  EVN tīklā ietilpst vairāk nekā 20 teleskopu, tostarp daži no pasaulē lielākajiem un jutīgākajiem radioteleskopiem. EVN veido 13 institūti, kuri ir pilntiesīgi locekļi, un 5 institūti, kuri ir asociētie locekļi.

Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE) galvenais uzdevums ir pielietot un attīstīt EVN datu apstrādes klasteri- jaudīgu superdatoru, kas apvieno signālus no vairākiem radioteleskopiem, kas izvietoti pa visu pasauli. JIVE, kas dibināts 1993. gadā, kopš 2015. gada ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC), kurā ir septiņas dalībvalstis: Francija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija un Zviedrija; papildu atbalstu saņem no partnerinstitūcijām Ķīnā, Vācijā un Dienvidāfrikā. JIVE atrodas Nīderlandes Radioastronomijas institūta (ASTRON) birojā Nīderlandē.

Saziņai:

Giuseppe Cimò

RADIOBLOCKS projekta vadītājs

JIVE pagaidu vadītājs Kosmosa un inovatīvu lietojumu grupa

cimo@jive.eu

Jorge Rivero González

JIVE zinātnisko komunikāciju speciālists

communications@jive.eu

No Ventspils Augstskolas:

Jānis Šteinbergs

Projekta vadītājs, koordinātors zin.jautājumos

 janis.steinbergs@venta.lv


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 12. septembris
Piektdien, 12. septembrī, Ventspils Augstskolā tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Šogad kopumā tika saņemts 21 pieteikums, kurus rūpīgi izvērtēja komisija un izvēlējās 10 pašus izcilākos studentus, kuriem tās tika piešķirtas. Stipendiju piešķir reizi gadā un tās apmērs ir 250 eiro mēnesī. Stipendiju komisija, izvērtējot visus pretendentu pieteikumus, nolēma Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas par izcilību IKT jomā piešķirt: 1.Danielam Balikam – Daniels šobrīd studē Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas "Datorzinātnes" 1. kursā un ir uzrādījis ļoti labus rezultātus, studējot bakalaura studiju programmā. Daniels paralēli studijām arī aktīvi pilnveido savas prasmes, apmeklējot dažādus kursus un piedaloties projektos, piemēram, iegūstot Eiropas Aviācijas drošības aģentūras un Valsts aģentūras “ Civilās aviācijas aģentūra” apliecinājumu par pabeigtu tiešsaistes apmācību. 2. Martai Dzelmei – Marta ir Ventspils Augstskolas studiju programmas “Elektronikas inženierija” 3. kursa studente. Marta aktīvi piedalās dažādos projektos un konkursos, kas saistīti ar IKT nozari, piemēram, starptautiskajā elektronikas konkursā “EIFtronic 2024”. Viļņā viņa ieguva 4. vietu. Marta arī turpina pilnveidoties, apgūstot dažādas prasmes kursos un apmācībās, piemēram, saņemot teicamnieka apliecību no Ventspils Digitālā centra par teicami apgūtu interešu izglītības nodarbību kursu “Mājas lapu programmēšanas skola”. 3. Rodrigo Laurinovičam – Rodrigo šobrīd studē Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas "Elektronika" 1.kursā, bet pirms tam ir absolvējis bakalaura studiju programmu "Elektronikas inženierija". Rodrigo ir stažējies Eiropas Kosmosa aģentūrā un kopā ar komandu ieguvis starptautisko SpaceOps balvu par izciliem sasniegumiem kosmosa misijās. Viņš arī piedalījies Ventspils Starptautiskajā cīņas robotu hakatonā "Combat Robotics 2025". Rodrigo izrāda ārkārtīgi lielu interesi par IT jomu un piedalās dažādos gan vietēja mēroga, gan starptautiska mēroga projektos. 4. Matīsam Purviņam – Matīss ir izcili aizstāvējis savu bakalaura darbu, absolvējot Ventspils Augstskolas akadēmisko bakalaura studiju programmu "Datorzinātnes" un šobrīd turpina studijas maģistra studiju programmā. Matīss ir apguvis vairākas programmēšanas valodas, kā arī piedalās Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra projektā "RADIOBLOCKS". Paralēli studijām Matīss strādā par programmētāju un tādējādi ir iepazinies ar īstu ikdienas darbu. 5. Paulam Matīsam Rullim – Paula dzimtā puse ir Valmiera, kaut arī šobrīd viņš studē elektronikas inženieriju Ventspilī. Paulam vislielāko gandarījumu sagādā fiziskas ierīces izveide, kura gala rezultātā strādā kā iecerēts. Savas iegūtās zināšanas pirmajā studiju gadā arī apliecinājis piedaloties “EIFTronic 2025” konkursā Lietuvā, kur elektromērījumu disciplīnā ieguvis 1. vietu, turklāt, komandas vispārējā novērtējumā ieguvis 2. vietu. Paralēli studijām Pauls pilda Valsts Aizsardzības Dienesta pienākumus 4. Kurzemes Brigādē, kur attīsta disciplīnu, atbildību un prasmi veikt komandas darbu. 6. Tomasam Žukovskim – Tomass studē Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas “Elektronikas inženierija” 2. kursā. Studiju laikā ir aktīvi piedalījies savu iemaņu uzlabošanā un ieguvis augstu vidējo atzīmi, kā arī ir piedalījies elektronikas konkursā EIFTronic 2025, kurā ar komandu ieguvis otro vietu starptautiskā līmenī, bet pats ieguvis divas pirmās vietas sekojošās nominācijās: Teorētiskais uzdevums un Digitālās ierīces savienošana. 7. Līgai Migoļai – Līga ir Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes"1.kursa studente. Mācoties vidusskolā, Līga ir piedalījusies matemātikas un programmēšanas olimpiādēs, kā arī ir izstrādājusi programmēšanas projektu - tīmekļa vietni. Līgas intereses vienmēr ir bijušas saistītas ar eksaktajām zinātnēm – īpaši matemātiku un programmēšanu, tomēr ārpus mācībām Līga piedalās arī frīsbija treniņos un sacensībās, un ir ieguvusi godalgotas vietas gan Latvijas, gan Baltijas mērogā. 8. Kristoferam Jēkabam Rozevskim – Kristofers ir Ventspils Tehnikuma absolvents un šobrīd Ventspils Augstskolā apgūst bakalaura studiju programmu "Elektronikas inženierija" 1.kursā. Kristoferam ir plašas zināšanas programmēšanā, viņš ir apguvis dažādas programmēšanas valodas, ieguvis apliecību par kursu apgūšanu "Mākslīgā Intelekta Talantu Programma 2025", kā arī ieguvis 3. vietu zinātniski praktiskajā konferencē par darbu "Mākslīgā intelekta attīstība mūsu ikdienas dzīvē". 9. Kristeram Rudzikam – Kristers ir Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas absolvents un šobrīd studē bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes" 1.kursā. Kristers izrāda interesi par IT nozari, ir apguvis dažādas programmēšanas valodas un programmas. Mācoties vidusskolā, ir aktīvi iesaistījies vidusskolas pašpārvaldē un ieguvis vairākas pateicības par izciliem sasniegumiem olimpiādēs un konkursos: ieguvis 2.vietu angļu valodas olimpiādē valsts novada posmā, ieguvis 1. vietu Kuldīgas novada ekonomikas olimpiādē, kā arī ieguvis sertifikātu par dalību pasākumā "Euroscola" Eiropas Parlamentā. 10. Kristers Zamarītis – Kristers ir beidzis Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolu, bet šobrīd apgūst bakalaura studiju programmu "Elektronikas inženierija" 1.kursā. Mācoties skolā ir iegūta 2. vieta matemātikas olimpiādē. Kristeru ļoti aizrauj elektronikas un mikroshēmu uzbūve un ideja, ka ar zināšanām šajā jomā ir iespējams izstrādāt un pilnveidot elektroniskas ierīces.
Autors Rota Rulle 2025. gada 11. septembris
Šajā studiju gadā VeA Mūžiglītības centrs piedāvā jaunu lekciju ciklu “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kurā reizi mēnesī, sestdienās, notiks Latvijā pazīstamu zinātnieku un izcilu personību lekcijas. Šo ciklu atklās Ojārs Spārītis – mākslas vēsturnieks, akadēmiķis, eksperts kultūras mantojuma saglabāšanas un restaurācijas jautājumos. Pirmās lekcijas paredzētas 20. septembrī plkst. 11.30 - 14.30. Ojārs Spārītis runās par šādām tēmām: Muiža kā ekonomisks un kultūras fenomens Muižu kungu namu dzīve 20. un 21. gs. Latvijas sakrālais mantojums un tā atjaunošana Kurzemes bruņniecības loma Kurzemes hercogu sarkofāgu un dievnamu atjaunošanā Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 29102007
Autors Rota Rulle 2025. gada 9. septembris
Ventspils Augstskolas pārstāvji 3. un 4. septembrī kopā ar sadarbības partneriem no piecām valstīm Vīnē turpināja darbu pie projekta NextTechTalent īstenošanas. Projekta galvenais mērķis ir veicināt agrīnā posma pētnieku kompetenču attīstību un veidot starptautisku sadarbības tīklu. Šobrīd ir uzsākta detalizēta situācijas izpēte – tiek izstrādāts interviju dizains jaunajiem pētniekiem un citām pētnieku karjeras attīstībā iesaistītajām pusēm, analizēts valsts regulējums, tracējošie faktori karjeras attīstībai, kā arī apkopoti labās prakses piemēri. Šī priekšizpēte būs kā pamats nākamajiem projekta posmiem, izstrādājot risinājumus, kas palīdzēs pētniekiem pilnveidot prasmes un vieglāk iekļauties darba tirgū, īpaši tādās jomās kā digitālā transformācija, zaļais kurss un zinātniski ietilpīgas tehnoloģijas ( deep tech ). Projekts paredz arī apmācību un mentoru programmu izstrādi, kā arī karjeras attīstības sistēmu ieviešanu un testēšanu. Uzmanība tiek pievērsta dažādības un iekļaušanas veicināšanai gan akadēmiskajā, gan uzņēmējdarbības vidē, lai pētniekiem no dažādām vidēm būtu līdzvērtīgas iespējas. Tāpat projekts akcentē ilgtspēju – radītie rezultāti tiek veidoti tā, lai tie būtu izmantojami arī pēc projekta īstenošanas. Ventspils Augstskolu klātienē pārstāvēja projekta vadītāja - vadošā pētniece Lilita Sproģe, administratīvā projektu vadītāja Ieva Kozlova, vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš, zinātniskā viesasistente - doktorante Līga Pūce un viespētniece Linda Rudzroga. Darba seminārā Līga Pūce prezentēja izstrādāto interviju veidni agrīnā posma pētniekiem, vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš iepazīstināja partnerus ar plānoto apmācību programmu virzieniem, kas jaunos zinātniekus labāk sagatavotu Eiropas pētniecības telpas mainīgajām prasībām, savukārt Linda Rudzroga, kura projektā atbild par komunikācijas sadaļu, ziņoja par paveikto publicitātes jomā un turpmākajām aktivitātēm, akcentējot partneru sadarbības nozīmi mērķtiecīga un nozīmīga satura radīšanā un izplatīšanā. Paplašinot zinātnisko sadarbību arī ārpus projekta ietvara, Ventspils Augstskolas vadošā pētniece, Doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe 3.septembrī viesojās arī University of Applied Sciences St. Pölten, lai iepazīstos ar augstākās izglītības iestādes studiju un pētniecības infrastruktūru un pārrunātu jauno zinātnieku pētniecības iespējas nākotnē. Lilita Sporģe tikās ar četriem St. Pölten lietišķo zinātņu universitātes pārstāvjiem starptautiskās sadarbības un pētniecības jomās. Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija). Sagatavoja: Linda Rudzroga Ventspils Augstskolas viespētniece E-pasts: linda.rudzroga@venta.lv
Autors Rota Rulle 2025. gada 9. septembris
Šī gada 1.septembrī Ventspils Augstskolā ir uzsākts jauns Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēts projekts “ Ventspils Augstskolas studiju vides modernizācija ”, Nr. 4.2.1.8/2/25/I/007. Projekta īstenošanas ilgums ir 24 mēneši, līdz 31.augustam 2027.gadā. Projekta mērķis ir nodrošināt Ventspils Augstskolas studiju vides modernizāciju, kas ietver bakalaura studiju programmas "Datorzinātnes" un profesionālā bakalaura studiju programmas "Elektronikas inženierija" infrastruktūras uzlabošanu un attīstību. Lai panāktu kvalitatīvas un konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanu, projekta ietvaros tiks veikti mērķtiecīgi pasākumi, kas vērsti uz studiju telpu tehnoloģisko modernizāciju, materiāltehniskās bāzes pilnveidošanu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ieviešanu. Tieši šīs inženierzinātņu un IT jomas programmas ir stratēģiski svarīgas Ventspils reģiona un visas Latvijas ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei, sagatavojot augsti kvalificētus speciālistus digitālās transformācijas un tehnoloģiskās attīstības veicināšanai. Projekta gaitā tiks uzlabota laboratoriju un auditoriju infrastruktūra, lai studiju telpas būtu aprīkotas ar jaunākajām tehnoloģijām un atbilstu modernas augstākās izglītības standartiem. Tiks iegādātas un ieviestas jaunākās tehnoloģijas un iekārtas, kas būtiski paplašinās studentu iespējas darboties ar nozarē aktuāliem rīkiem un programmatūrām, tādējādi sagatavojot viņus darbam ar industrijā plaši izmantotām tehnoloģijām. Papildus, plānots turpināt digitālās infrastruktūras pielāgošanu mūsdienu prasībām, ļaujot īstenot hibrīda un attālināto mācību procesu atbilstoši aktuālajām izglītības tendencēm. Veiktā modernizācija ļaus būtiski uzlabot studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām, sniedzot studentiem iespēju iegūt praktiskas iemaņas un pielāgoties augošajām nozares prasībām. Šis projekts ne tikai uzlabos studiju vidi un veicinās inovāciju integrāciju mācību procesā, bet arī sekmēs Ventspils Augstskolas kā augstākās izglītības un pētniecības centra attīstību Latvijā un ārpus tās, piesaistot studentus gan no reģiona un valsts, gan no ārvalstīm.  Projekta “Ventspils Augstskolas studiju vides modernizācija”, Nr. 4.2.1.8/2/25/I/007, kopējās izmaksas ir 215 083.00 EUR, no kuriem plānotais Eiropas Reģionālās attīstības fonda apjoms ir 85% no attiecināmajiem izdevumiem – 182 820.55 EUR un valsts finansējuma apjoms ir 15% no attiecināmajiem izdevumiem – 32 262.45 EUR.
Autors Rota Rulle 2025. gada 3. septembris
Informējam par iespēju piedalīties VSRC Vasaras skolā par pulsāru novērojumiem centimetru un metru viļņu garumos Ventspils Augstskolā no 8. līdz 19. septembrim. Šī intensīvā un iedvesmojošā vasaras skola ir paredzēta maģistrantiem, doktorantiem un jaunajiem pētniekiem astronomijas un astrofizikas jomā. Galvenās tēmas: Pulsāru novērojumi ar LOFAR teleskopu Pulsāru astronomijas pamati Novērojumu plānošana Pulsāru datu apstrāde un analīze Norises vieta: Inženierzinātņu pētniecības institūts – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, Ventspils Augstskola, 407. auditorija
Autors Rota Rulle 2025. gada 3. septembris
1. septembrī Ventspils Augstskolā ar uzrunām un muzikālo priekšnesumu tika atklāts 2025./2026. akadēmiskais gads. Studentus uzrunāja Augstskolas rektors Andris Vaivads, Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš un fakultāšu dekāni - Dace Štefenberga, Vairis Caune un Jānis Veckrācis. Ar muzikālu sveicienu priecēja mūziķis Roberts Bahmans. 
Citas ziņas