RADIOBLOCKS: Jauns Eiropas konsorcijs nākamās paaudzes radioastronomijas infrastruktūru tehnoloģiju izstrādei

2022. gada 12. decembris

Eiropas Komisija ir piešķīrusi 10 miljonus eiro projektam RADIOBLOCKS, ko koordinē JIVE ERIC un kurā iesaistītas lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības infrastruktūras kopā ar partneriem no nozares un akadēmiskajām aprindām, lai izstrādātu kopīgus pamatelementus, izmantojot modernus tehnoloģiskos risinājumus, un kas ļautu veikt plaša spektra jaunus zinātniskus pētījumus, kā arī kopumā veicinātu Eiropas zinātnes konkurētspēju. Projekts RADIOBLOCKS sāksies 2023. gada 1. martā.

Projektā RADIOBLOCKS tiks izmantota visaptveroša pieeja, kā var veikt kosmisko signālu uztveršanu, apstrādi, sintēzi un analīzi, darbojoties ar radioteleskopu masīviem, kā arī tiks izstrādātas komponentes, metodikas, tehnoloģijas un programrisinājumi, kas piemērojami plašam rīku klāstam, lai būtu iespēja nākotnē veikt nozīmīgus atklājumus radioastronomijā.

Projekta RADIOBLOCKS mērķis ir maksimāli veicināt lielāko pasaules vadošo radioastronomijas pētniecības infrastruktūru darbību, izstrādājot kopīgus pamatelementus, piemēram, :

● izstrādājot jaunus korelatorus, kas var efektīvi izmantot jaudīgus komerciāli pieejamus grafiskos procesorus (GPU). Minēto korelatoru izstrāde un attīstība uzlabos  lielo radioteleskopu masīvu darbību  (veicot novērojumus no metru līdz submilimetru viļņu garumos);

● izstrādājot modernas priekšgalsistēmas, kas paredzētas platjoslas un daudzjoslu datu ģenerēšanai un apstrādei reāllaikā, jo īpaši jaunu detektoru un komponentu radīšanai, gan  radio frekvences RF, gan starp frekvencem IF, kā arī iekļaujot RFI mazināšanu;

● darbojoties ar daudzpikseļu (PAF/FPA) uztvērējiem (sākot no centimetra līdz submilimetra viļņu garumiem), kas piemēroti radio teleskopiem ar lieliem primāriem spoguļiem, īpaši svarīgi turpmākai sadarbībai ar Eiropas un pasaules mēroga pētniecības infrakstraktūru  (piemēram, SKA-VLBI).

● izstrādājot datu (pēc)apstrādes rīku prototipus, ar kuru palīdzību veikt darba plūsmu funkcionalitātes testēšanu un visaptverošu simulācijas rīku izmantošanas demonstrēšanai.

“RADIOBLOCKS projektā ir apkopota Eiropas radioastronomijas sabiedrības, tostarp vairāku citu globālu pušu un nozares pārstāvju, pieredze un kopīgās intereses. Pirmo reizi visi strādās kopā, lai izstrādātu tehnoloģijas, kas nepieciešamas turpmāko izmantoto infrastruktūru attīstībai. Tā ir paradigmas maiņa, ko, galvenokārt, veicina Eiropas Komisijas programma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa).” stāsta Dr. Francisco Colomer, JIV-ERIC direktors un RADIOBLOCKS koordinators.

Četrus gadus ilgajā RADIOBLOCKS projektā, ko finansē pamatprogramma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa), piedalās 33 lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības institūcijas kopā ar nozares un akadēmisko aprindu partneriem no deviņām Eiropas valstīm, Japānas, Korejas Republikas, Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes. Kopīga modernu programrisinājumu izstrāde, darbojoties kopā ar nozares pārstāvjiem, veicinās partneru tehnoloģisko attīstības līmeni un nostiprinās partneru pozīciju tirgū.

 

RADIOBLOCKS projektā tiek iesaistīti vairāki Eiropas pētniecības institūti,  tīkli un  infrastruktūra (RI) -Apvienotais institūts VLBI ERIC (JIV-ERIC), Eiropas VLBI tīkls (EVN), Multi Element Remotely Linked Interferometer Network (eMERLIN), LOFAR/ILT (pāšlaik reorganizējas kā LOFAR ERIC), Ziemeļu paplašinātais milimetru masīvs (NOEMA), 100 metru Effelsbergas teleskops, Sardīnijas 64 metru radio teleskops, Yebes 40 metru teleskops, IRAM 30 metru teleskops, kā arī Eiropas nozīmes globālās infrastruktūras, piemēram, Square Kilometre Array Observatory (SKAO, ESFRI orientieris), Atacama Large Millimetre Array (ALMA), Global Millimetre VLBI Array (GMVA) un Event Horizon Telescope (EHT) projekti.

"Projekts RADIOBLOCKS apvieno pasaulē vadošos akadēmiskās pētniecības un nozares ekspertus no visas Eiropas un ārpus tās, lai kopīgi izstrādātu un pēc tam izmantotu jaunas tehnoloģijas, lai maksimāli palielinātu pašreizējo un nākotnes zinātniskās radio astronomijas infrastruktūras iespējas," saka profesors Rob Beswick, Apvienotās Karalistes valsts radioastronomijas tīkla e-MERLIN zinātnisko operāciju un lietotāju atbalsta vadītājs, Apvienotās Karalistes SKA reģionālā centra direktora vietnieks un RADIOBLOCKS vadītājs Mančestras Universitātē.

RADIOBLOCKS projekta īstenošanas laikā VSRC komanda piedalīsies programmatūras izstrādē, kura tiks izmantota datu apstrādei vairākos VLBI tīklos (EVN (European VLBI Network), ILT (International LOFAR Telescope), ALMA (Atacama Large Millimeter Array), SKA (Square Kilometre Array), EHT (Event Horizon Telescope)) un kura būs noderīga visai radioastronomijas sabiedrībai. Jāuzsver, ka projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti VSRC komandas iepriekš izstrādāti datu apstrādes algoritmi, kas tiks pielietoti darbam ar EVN un ILT tīklu novērojumu datiem. Minētie algoritmi balstās uz KLT (Karhunen–Loève transformāciju) un SSA (Singulāro Spektru analīzi) metodikām. Projekta rezultāti tiks izmantoti tālākai vienas bāzes interferometra attīstībai, izmantojot Irbenes radioteleskopu kompleksā esošo interferometru RT32 - RT16, kā arī iegūtie rezultāti ļaus attīstīt LOFAR VLBI iespējas.

Projekta pamatā ir konsolidētais RadioNet konsorcijs, kuru atbalsta Eiropas Komsija no   2000. gada, izmantojot dažādas pamatprogrammas. RadioNet ir veiksmīgi integrējis unikālu iespēju kopumu un veicinājis nepārtrauktu progresu radioastronomijā, tādejādi sniedzot būtiskas atbildes  uz galvenajiem astrofizikas jautājumiem. 

Projektu RADIOBLOCKS koordinē JIV-ERIC, pierādot savu galveno lomu kā koordinējoša pētniecības institūts, kas apvieno lielākās pētniecības organizācijas radioastronomijas jomā. JIV-ERIC ir kompetence projektu vadībā, koordinējot vairākus EK pēdējos gados finansētos projektus, piemēram, H2020 JUMPING JIVE.

RADIOBLOCKS projekts būtiski ietekmēs nākamās paaudzes ļoti garas bāzes līnijas interferometrijas (VLBI) korelatora izstrādi un lietojumu JIVE ERIC un EVN. EVN tehnoloģiju stratēģijā 2020.-2030. gadam ir uzsvērta nepieciešamība pēc platjoslu tehnoloģiju attīstības, paplašinot novērojumu joslas platumu vismaz līdz 5 GHz, tādejādi nepieciešams nodrošināt datu ierakstīšanu ar ātrumu līdz 32 Gbps un novērojumu režīmu, kas būtu pilnībā saderīgs ar Kvadrātkilometru masīvu (SKA-MID). SKA-MID un vairāku citu teleskopu piesaiste EVN tīklam ļaus palielināt EVN veikto VLBI novērojumu jutīgumu. Tas ir īpaši svarīgi šaurjoslas fenomeniem, piemēram, ātriem radio uzliesmojumiem (FRB), kur vienīgais veids, kā uzlabot jutību un attēlveidošanas iespējas, ir palielināt redzamības laukumu ( t.i., teleskopu skaitu, kas vienmērīgi izvietoti dažādos leņķos). Lai varētu apstrādāt lielu teleskopu skaitu (>30) novērojumu datus, ir nepieciešams izstrādāt nākamās paaudzes VLBI korelatoru, kas ietver īpašus režīmus un kuri ir optimizēti lielu redzes lauku apstrādei, īsiem, straujiem, uzliesmojošajiem procesiem (mikrosekunžu laika mērogā) un augstas spektrālās izšķirtspējas režīmiem.

"RADIOBLOCKS ir vērienīgs projekts, kas apvienos 33 partnerus no nozares un akadēmiskajām aprindām visā pasaulē", skaidro Dr. Giuseppe Cimò, JIVE Kosmosa un inovatīvu lietojumu nodaļas vadītājs un RADIOBLOCKS projekta vadītājs. "Tas būs aizraujošs izaicinājums palīdzēt izstrādāt kopējos pamatelementus, ko Eiropas pētniecības institūti izmantos, lai atklātu aizraujošus zinātniskus rezultātus, atbildot uz galvenajiem jautājumiem astronomijā un astrofizikā."

Projekts RADIOBLOCKS saņems finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa) saskaņā ar dotāciju līgumu Nr. 101093934.

 

Papildu informācija

Konsorciju RADIOBLOCKS veido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs Joint Institute for Very Long Baseline Interferometry as a European Research Infrastructure Consortium (JIVE-ERIC, Nīderlande, koordinators), Stichting Nederlandse Wetenschappelijk Onderzoek Instituten (ASTRON, Nīderlande), Eiropas Dienvidu observatorija - ESO European Organisation for Astronomical Research in the Southern Hemisphere (ESO, Vācija), Agencia Estatal Consejo Superior de Investigaciones Cientificas (CSIC, Spānija), Fraunhofer Gesellschaft zur Forderung der Angewandten Forschung EV (FRAUNHOFER-IAF, Vācija), Stichting International LOFAR Telescope (ILT, Nīderlande), Institut de Radio Astronomie Millimetrique Societe Civile (IRAM, Francija), Max-Planck-Gesellschaft zur Forderung der Wissenschaften EV (MPG, Vācija), Chalmers Tekniska Hogskola Ab (GARD, Zviedrija), Oksfordas Universitātes rektors, maģistri un stipendiāti (UOXF, Apvienotā Karaliste), Rijksuniversiteit Groningen (RUG, Nīderlande), United Kingdom Research and Innovation (UKRI, Apvienotā Karaliste), Technische Universiteit Delft (TUD, Nīderlande), Mančestras Universitāte (UNIMAN, Apvienotā Karaliste), Leidenes Universitāte (ULEI, Nīderlande), Ventspils Augstskola (VIRAC, Latvija), Nacionālais informācijas ģeogrāfijas centrs (CNIG, Spānija), Bordo Universitāte (UBX, Francija), Universitat zu Koln (UCO, Vācija), Syddansk Universitet (SDU Dānija), Sioux Technologies BV (SIOUX, Nīderlande), Istituto Nazionale di Astrofisica (INAF, Itālija), Observatoire de Paris (OBSPARIS, Francija), Square Kilometre Array Observatory (SKAOB, Apvienotā Karaliste), Haute Ecole Specialisee de Suisse Occidentale (HES-SO, Šveice), Lytid (LYTID, Spānija), Ecole Polytechnique Federale de Lausanne (EFPL, Šveice), Tti Norte, S. L. (TTI NORTE, Spānija), Stichting Radboud Universiteit (RADBOUD, Nīderlande), Korea Astronomy and Space Science Institute (KASI, Dienvidkoreja), Alma Project, NAOJ (NAOJ, Japāna), University of Pretoria (UP, Dienvidāfrika) un Beyond Gravity Schweiz AG (BGC, Šveice).

EVN un JIV-ERIC nesen H2020 projekta JUMPING JIVE ietvaros ir izstrādājuši detalizētu VLBI zinātnisko stratēģiju, kas ir balstīta uz zinātnieku sabiedrības ieguldījumu (VLBI 2020-2030: zinātniskais ceļvedis nākamajai desmitgadei - Eiropas VLBI tīkla nākotne). Minētajā dokumentā izklāstītās zinātniskās prioritātes nosaka EVN tehnoloģisko attīstību.

Eiropas VLBI tīkls (EVN) ir interferometrisks radio teleskopu masīvs, kas izvietots Eiropā, Āzijā, Dienvidāfrikā un Amerikā un kas veic unikālus, augstas izšķirtspējas radioastronomiskus kosmisko radio avotu novērojumus. EVN, kas tika izveidots 1980. gadā, ir kļuvis par visjutīgāko VLBI masīvu pasaulē.  EVN tīklā ietilpst vairāk nekā 20 teleskopu, tostarp daži no pasaulē lielākajiem un jutīgākajiem radioteleskopiem. EVN veido 13 institūti, kuri ir pilntiesīgi locekļi, un 5 institūti, kuri ir asociētie locekļi.

Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE) galvenais uzdevums ir pielietot un attīstīt EVN datu apstrādes klasteri- jaudīgu superdatoru, kas apvieno signālus no vairākiem radioteleskopiem, kas izvietoti pa visu pasauli. JIVE, kas dibināts 1993. gadā, kopš 2015. gada ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC), kurā ir septiņas dalībvalstis: Francija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija un Zviedrija; papildu atbalstu saņem no partnerinstitūcijām Ķīnā, Vācijā un Dienvidāfrikā. JIVE atrodas Nīderlandes Radioastronomijas institūta (ASTRON) birojā Nīderlandē.

Saziņai:

Giuseppe Cimò

RADIOBLOCKS projekta vadītājs

JIVE pagaidu vadītājs Kosmosa un inovatīvu lietojumu grupa

cimo@jive.eu

Jorge Rivero González

JIVE zinātnisko komunikāciju speciālists

communications@jive.eu

No Ventspils Augstskolas:

Jānis Šteinbergs

Projekta vadītājs, koordinātors zin.jautājumos

 janis.steinbergs@venta.lv


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Ventspils Augstskola saņem "Best Practice University" sertifikātu

Autors Rota Rulle • 2025. gada 30. oktobris
Ventspils Augstskola ir atzīta par vienu no 16 Latvijas augstākās izglītības iestādēm, kas saņēmusi " Best Practice University " atzinību no iniciatīvas Study in Latvia . Šis sertifikāts apliecina, ka universitāte atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas noteiktajiem kritērijiem, nodrošinot atbildīgu ārvalstu studentu uzņemšanu un augstas kvalitātes studiju procesu. Saņemot šo sertifikātu, Ventspils Augstskola apņemas ievērot kritērijus un principus, kas veicina labas prakses nodrošināšanas starptautisko studentu piesaistē un augstas kvalitātes studiju procesa nodrošināšanā. Ventspils Augstskola apliecina savu apņemšanos turpināt veicināt Latvijas augstākās izglītības starptautisko atpazīstamību, kā arī stiprināt studiju kvalitāti un konkurētspēju. Savukārt valsts institūcijas nodrošina nepieciešamos pasākumus augstākās izglītības attīstībai, konsulāro pakalpojumu sniegšanai, Latvijas ārpolitikas popularizēšanai, kā arī skaidrus principus migrācijas un ieceļošanas jautājumos Latvijā.

Augstskolā notiks hakatons par digitālajiem risinājumiem jauniešiem

Autors Rota Rulle • 2025. gada 30. oktobris
30. un 31. oktobrī Ventspilī, Ventspils Augstskolas studentu atpūtas telpā D0, Inženieru ielā 101 notiks 24 stundu hakatons “Digitālais pakalpojums darbā ar jauniešiem Ventspilī”. Pasākumā jaunieši, jaunatnes darbinieki un digitālo risinājumu eksperti komandas izstrādās inovatīvus un jauniešiem draudzīgus digitālos risinājumus. Hakatons ir intensīvs pasākums, kurā dalībnieki strādā komandās, lai noteiktā laika posmā izstrādātu jaunas tehnoloģiskas idejas vai produktus. Šo pasākumu mērķis ir veicināt inovācijas, sadarbību un ātru prototipu izstrādi. Hakatoni bieži vien tiek rīkoti, lai risinātu konkrētas problēmas vai izaicinājumus, un labākie projekti var saņemt balvas vai turpmāku atbalstu attīstībai. Divu dienu laikā jaunieši, jaunatnes darbinieki un digitālo risinājumu eksperti strādās komandās, lai izstrādātu jaunas idejas – sākot no virtuālā asistenta Ventspils pilsētas mājaslapai līdz interaktīvām platformām par jauniešu iespējām un mentālās veselības atbalstu. Komandas saņems mentoru atbalstu un iespēju prezentēt savus prototipus žūrijai. Pasākuma tēmas ietvers: digitālos rīkus jauniešu informēšanai un līdzdalībai, mākslīgā intelekta risinājumus, čatbotus un pašapkalpošanās rīkus, līdzdalības platformas un inovatīvus atbalsta veidus jauniešiem. Hakatonu organizē Kurzemes plānošanas reģions projekta "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" (Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001) ietvaros, kura vadošais partneris ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, sadarbībā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldi, piesaistot nozares lektorus un praktizējošus ekspertus, kā arī sniedzot iespēju pašiem jauniešiem būt ideju radītājiem.

Erasmus dienas Ventspils Augstskolā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 28. oktobris
22. oktobrī Ventspils Augstskola pievienojās starptautiskajai “Erasmus dienu” svinēšanai, pulcējot studentus un darbiniekus radošā, komandas garu un kultūru daudzveidību vienojošā pēcpusdienā. Pasākumu organizēja divas studentes sadarbībā ar augstskolas Starptautisko sakaru nodaļu un COLOURS. Tā laikā dalībnieki piedalījās aizraujošās aktivitātēs un draudzīgā sacensībā vairākās interaktīvās stacijās. Katra stacija piedāvāja unikālu izaicinājumu, kas iedvesmots no kultūru daudzveidības tēmas, aicinot dalībniekus pārbaudīt savas zināšanas, komunikācijas prasmes un radošumu, vienlaikus krājot punktus savām komandām. Pateicoties enerģiskiem staciju vadītājiem un abām galvenajām pasākuma organizatorēm, atmosfēra bija gan dzīvīga, gan draudzīga. Studentiem no dažādām studiju programmām un kultūras vidēm bija iespēja sazināties, sadarboties un mācīties vienam no otra nepiespiestā un iedvesmojošā gaisotnē. Pasākuma laikā dalībnieki baudīja uzkodas un atspirdzinājumus, kā arī grupas “Sweet Sixteen” muzikālo priekšnesumu. Mūzika, smiekli un draudzīgā sacensība radīja neaizmirstamu pēcpusdienu, kas atspoguļoja “Erasmus+” atvērtības, iekļaušanas un starpkultūru sapratnes garu. Pasākuma noslēgumā visas komandas tika apbalvotas par ieguldīto darbu, bet uzvarētāju komanda saņēma ekskluzīvas VeA balvas. “Erasmus dienas” vēlreiz apliecināja sadarbības un studentu mobilitātes nozīmi, atgādinot, ka mācīšanās sniedzas tālu aiz augstskolas sienām – tā notiek caur kopīgiem piedzīvojumiem, kultūru apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu. Foto: Endijs Eihlers

Pasniegta piektā Bucher Municipal stipendija Biznesa vadības studentei

Autors Rota Rulle • 2025. gada 24. oktobris
23. oktobrī tika aizvadīts piektais Bucher Municipal SIA stipendijas piešķiršanas pasākums.Pēc garām un interesantām sarunām ar kandidātiem tika noteikts uzvarētājs – Ventspils Augstskolas (VeA) “Biznesa vadība” 3. kursa studente Krista Ronberga, kura saņēma uzņēmumā izgatavotu balvu, stipendiju, kā arī iespēju doties pieredzes apmaiņā uzņēmumā. Sarunās ar studentiem piedalījās Bucher Municipal SIA ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis un pārstāves Diāna Skore un Arta Jansone, kā arī VeA pārstāvji – Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne Dace Štefenberga, Studiju nodaļas pārstāve Lāsma Ašme un Studentu padomes pārstāve Karīna Ganiņa. Uz sarunām tika aicināti pieci studenti: Ēriks Marians Skukovskis – “Jaunuzņēmumu vadība” students, kurš sevi raksturo kā radošu un mierpilnu līderi ar inženiertehnisku domāšanu un spēcīgām komandas vadības prasmēm. Krista Ronberga – “Biznesa vadība” 3. kursa studente un Studentu padomes priekšsēdētāja. Stipendijai pieteicās, lai turpinātu attīstīt savas līderības un uzņēmējdarbības prasmes. Roberts Vicvagaris – “Biznesa vadība” 2. kursa students, kurš savu disciplīnu un mērķtiecību ir rūdījis nodarbojoties ar vieglatlētiku. Roberts vēlas pilnveidot savas profesionālās prasmes un veidotu karjeru uz izaugsmi vērstā uzņēmumā. Martina Bertāne – “Biznesa vadība” 3. kursa studente. Paralēli studijām, pārstāvējusi Latvijas basketbola izlasi Nāciju līgas turnīros. Nākotnē vēlas padziļināti apgūt grāmatvedību un finanšu plānošanu. Timurs Kiseļčuks – “Jaunuzņēmumu vadība” 2. kursa students un jaunuzņēmuma “Cura AI” līdzdibinātājs. Pieteicās stipendijai, lai turpinātu attīstīt savas zināšanas uzņēmējdarbībā un mākslīgā intelekta risinājumu izveidē. “Visi kandidāti bija ļoti spēcīgi,” uzsver Mikus Brakanskis. “Mūsu uzņēmumā ir vairāki Ventspils Augstskolas absolventi, mums ir svarīgi dot atpakaļ augstskolai, kurā paši esam mācījušies. Vēlamies palīdzēt jauniešiem jau studiju laikā iepazīt darba vidi un iegūt praktisku pieredzi. Ja students pēc stipendijas saņemšanas un prakses uzņēmumā nolemj turpināt darbu pie mums, mēs to uzskatām par lielisku rezultātu,” Mikus piebilst. “Kā vadītājam, gala lēmuma pieņemšana nebija grūta, taču tai priekšā bija daudz pārdomātu sarunu un diskusiju, un pasākuma norises vieta – restorāns Meisons – radīja omulīgu un brīvu atmosfēru.” Bucher Municipal pārstāve Diāna Skore pēc stipendiju pasniegšanas : “Sarunās studenti pastāstīja par sevi, savu ikdienu, sasniegumiem, mērķiem, hobijiem un citām lietām, kas viņus veido par tiem cilvēkiem, kurus šodien satikām, un cilvēkiem kurus nākotnē redzēsim darba tirgū. Sarunas ar studentiem bija ļoti interesantas, vērtīgas, domu raisošas, bet tai pat laikā ļoti dabiskas, un ritēja viegli. Pēc rūpīgām diskusijām žūrijas starpā, ņemot vērā tādus kritērijus, kā komunikācija, mērķtiecība, motivācija, sevis redzējums darba tirgū, par stipendijas ieguvēju šogad kļuva 3. kursa studente Krista Ronberga. Ļoti enerģiska, komunikabla un motivēta sasniegt nospraustos mērķus. Ar dabisku vēlmi un spējām vadīt un deleģēt, strādāt komandā, ļoti pozitīva un atvērta.” Krista Ronberga pēc stipendijas iegūšanas: “Esmu ļoti pateicīga par šo stipendiju. Tā ir apliecinājums, ka aktīvi darbojoties un sekmīgi mācoties var sasniegt iecerēto. Stipendijas iegūšana pierāda, ka tiecoties pēc mērķiem, tie ir sasniedzami, kā arī ieguldītais darbs un neatlaidība nes augļus. Saņemt stipendiju ir ne tikai materiāls atbalsts, bet arī uzticības apliecinājums. Plānoju šo iespēju izmantot, lai pilnveidotos un sasniegtu jaunas virsotnes.”

VeA pārstāve stiprina sadarbību ar Lemānas Universitāti Francijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 22. oktobris
Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe septembrī devās komandējumā uz Lemānas Universitāti Francijā, lai apspriestu iespējas izveidot kopīgu prakšu projektu doktorantiem un attīstīt sadarbību doktorantūras studiju kursu nodrošināšanā, pētniecībā un studentu mobilitātē. Tikšanos organizēja COLOURS projekta partneri Lemānas Universitātē. Dienas programmā bija paredzētas vairākas tikšanās ar Lemānas Universitātes pārstāvjiem, tostarp ar Kristīni Gonsalesu ( Christine Gonzalez ) , EDGE doktorantūras skolas direktora vietnieci un Vadības un ekonomikas fakultātes lektori un pētnieci, Džefroju Mārtinu ( Geoffroy Martin ) , doktorantūras skolas administratīvo vadītāju, Selīnu Duhanu ( Selin Duhan ) , starptautisko attiecību biroja vadītāju, Ksavjēru Lahazeti ( Xavier Lachazette ) , starptautisko attiecību viceprezidentu, un Milošu Borozanu ( Miloš Borozan ) , bijušo COLOURS WP3 vadītāju. Vizītes laikā L. Sproģe iepazinās ar valodu fakultātes un doktorantu darba telpām, kā arī pētnieku infrastruktūru universitātes pilsētiņā. Lemānas Universitāte ir cieši integrēta pilsētas struktūrā un viegli sasniedzama ar sabiedrisko transportu no Parīzes un pašā Lemānas pilsētā. Sarunās tika pārrunātas būtiskas atšķirības starp Latvijas un Francijas doktorantūras skolu modeļiem un normatīvo regulējumu, kredītpunktu uzskaites principiem, promocijas norisi un promocijas darba izstrādes termiņiem. Tikšanās rezultātā nostiprināta savstarpēja interese par turpmāku sadarbību kopīgu doktorantūras aktivitāšu un pētījumu attīstīšanā valodu un ekonomikas zinātņu jomā.

Jāņa Dripes lekcijas – par kultūrtelpu, Birkertu un mūsdienu arhitektūras procesiem Baltijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 22. oktobris
Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs ciklā “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” aicina uz arhitekta Jāņa Dripes lekcijām. Šoreiz pasākums būs bez maksas, tātad pieejams ikvienam interesentam. Jānis Dripe runās par šādām tēmām: Gunāra Birkerta simtgade un bibliotēku arhitektūra, Latvijas kultūrtelpas arhitektūras dimensija, Mūsdienu arhitektūras procesi Igaunijā, Mūsdienu arhitektūras procesi Lietuvā. Lekcijas notiks 1. novembrī plkst. 11.30 – 14.30 Ventspils Augstskolā, D104 auditorijā.
Citas ziņas