RADIOBLOCKS: Jauns Eiropas konsorcijs nākamās paaudzes radioastronomijas infrastruktūru tehnoloģiju izstrādei

2022. gada 12. decembris

Eiropas Komisija ir piešķīrusi 10 miljonus eiro projektam RADIOBLOCKS, ko koordinē JIVE ERIC un kurā iesaistītas lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības infrastruktūras kopā ar partneriem no nozares un akadēmiskajām aprindām, lai izstrādātu kopīgus pamatelementus, izmantojot modernus tehnoloģiskos risinājumus, un kas ļautu veikt plaša spektra jaunus zinātniskus pētījumus, kā arī kopumā veicinātu Eiropas zinātnes konkurētspēju. Projekts RADIOBLOCKS sāksies 2023. gada 1. martā.

Projektā RADIOBLOCKS tiks izmantota visaptveroša pieeja, kā var veikt kosmisko signālu uztveršanu, apstrādi, sintēzi un analīzi, darbojoties ar radioteleskopu masīviem, kā arī tiks izstrādātas komponentes, metodikas, tehnoloģijas un programrisinājumi, kas piemērojami plašam rīku klāstam, lai būtu iespēja nākotnē veikt nozīmīgus atklājumus radioastronomijā.

Projekta RADIOBLOCKS mērķis ir maksimāli veicināt lielāko pasaules vadošo radioastronomijas pētniecības infrastruktūru darbību, izstrādājot kopīgus pamatelementus, piemēram, :

● izstrādājot jaunus korelatorus, kas var efektīvi izmantot jaudīgus komerciāli pieejamus grafiskos procesorus (GPU). Minēto korelatoru izstrāde un attīstība uzlabos  lielo radioteleskopu masīvu darbību  (veicot novērojumus no metru līdz submilimetru viļņu garumos);

● izstrādājot modernas priekšgalsistēmas, kas paredzētas platjoslas un daudzjoslu datu ģenerēšanai un apstrādei reāllaikā, jo īpaši jaunu detektoru un komponentu radīšanai, gan  radio frekvences RF, gan starp frekvencem IF, kā arī iekļaujot RFI mazināšanu;

● darbojoties ar daudzpikseļu (PAF/FPA) uztvērējiem (sākot no centimetra līdz submilimetra viļņu garumiem), kas piemēroti radio teleskopiem ar lieliem primāriem spoguļiem, īpaši svarīgi turpmākai sadarbībai ar Eiropas un pasaules mēroga pētniecības infrakstraktūru  (piemēram, SKA-VLBI).

● izstrādājot datu (pēc)apstrādes rīku prototipus, ar kuru palīdzību veikt darba plūsmu funkcionalitātes testēšanu un visaptverošu simulācijas rīku izmantošanas demonstrēšanai.

“RADIOBLOCKS projektā ir apkopota Eiropas radioastronomijas sabiedrības, tostarp vairāku citu globālu pušu un nozares pārstāvju, pieredze un kopīgās intereses. Pirmo reizi visi strādās kopā, lai izstrādātu tehnoloģijas, kas nepieciešamas turpmāko izmantoto infrastruktūru attīstībai. Tā ir paradigmas maiņa, ko, galvenokārt, veicina Eiropas Komisijas programma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa).” stāsta Dr. Francisco Colomer, JIV-ERIC direktors un RADIOBLOCKS koordinators.

Četrus gadus ilgajā RADIOBLOCKS projektā, ko finansē pamatprogramma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa), piedalās 33 lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības institūcijas kopā ar nozares un akadēmisko aprindu partneriem no deviņām Eiropas valstīm, Japānas, Korejas Republikas, Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes. Kopīga modernu programrisinājumu izstrāde, darbojoties kopā ar nozares pārstāvjiem, veicinās partneru tehnoloģisko attīstības līmeni un nostiprinās partneru pozīciju tirgū.

 

RADIOBLOCKS projektā tiek iesaistīti vairāki Eiropas pētniecības institūti,  tīkli un  infrastruktūra (RI) -Apvienotais institūts VLBI ERIC (JIV-ERIC), Eiropas VLBI tīkls (EVN), Multi Element Remotely Linked Interferometer Network (eMERLIN), LOFAR/ILT (pāšlaik reorganizējas kā LOFAR ERIC), Ziemeļu paplašinātais milimetru masīvs (NOEMA), 100 metru Effelsbergas teleskops, Sardīnijas 64 metru radio teleskops, Yebes 40 metru teleskops, IRAM 30 metru teleskops, kā arī Eiropas nozīmes globālās infrastruktūras, piemēram, Square Kilometre Array Observatory (SKAO, ESFRI orientieris), Atacama Large Millimetre Array (ALMA), Global Millimetre VLBI Array (GMVA) un Event Horizon Telescope (EHT) projekti.

"Projekts RADIOBLOCKS apvieno pasaulē vadošos akadēmiskās pētniecības un nozares ekspertus no visas Eiropas un ārpus tās, lai kopīgi izstrādātu un pēc tam izmantotu jaunas tehnoloģijas, lai maksimāli palielinātu pašreizējo un nākotnes zinātniskās radio astronomijas infrastruktūras iespējas," saka profesors Rob Beswick, Apvienotās Karalistes valsts radioastronomijas tīkla e-MERLIN zinātnisko operāciju un lietotāju atbalsta vadītājs, Apvienotās Karalistes SKA reģionālā centra direktora vietnieks un RADIOBLOCKS vadītājs Mančestras Universitātē.

RADIOBLOCKS projekta īstenošanas laikā VSRC komanda piedalīsies programmatūras izstrādē, kura tiks izmantota datu apstrādei vairākos VLBI tīklos (EVN (European VLBI Network), ILT (International LOFAR Telescope), ALMA (Atacama Large Millimeter Array), SKA (Square Kilometre Array), EHT (Event Horizon Telescope)) un kura būs noderīga visai radioastronomijas sabiedrībai. Jāuzsver, ka projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti VSRC komandas iepriekš izstrādāti datu apstrādes algoritmi, kas tiks pielietoti darbam ar EVN un ILT tīklu novērojumu datiem. Minētie algoritmi balstās uz KLT (Karhunen–Loève transformāciju) un SSA (Singulāro Spektru analīzi) metodikām. Projekta rezultāti tiks izmantoti tālākai vienas bāzes interferometra attīstībai, izmantojot Irbenes radioteleskopu kompleksā esošo interferometru RT32 - RT16, kā arī iegūtie rezultāti ļaus attīstīt LOFAR VLBI iespējas.

Projekta pamatā ir konsolidētais RadioNet konsorcijs, kuru atbalsta Eiropas Komsija no   2000. gada, izmantojot dažādas pamatprogrammas. RadioNet ir veiksmīgi integrējis unikālu iespēju kopumu un veicinājis nepārtrauktu progresu radioastronomijā, tādejādi sniedzot būtiskas atbildes  uz galvenajiem astrofizikas jautājumiem. 

Projektu RADIOBLOCKS koordinē JIV-ERIC, pierādot savu galveno lomu kā koordinējoša pētniecības institūts, kas apvieno lielākās pētniecības organizācijas radioastronomijas jomā. JIV-ERIC ir kompetence projektu vadībā, koordinējot vairākus EK pēdējos gados finansētos projektus, piemēram, H2020 JUMPING JIVE.

RADIOBLOCKS projekts būtiski ietekmēs nākamās paaudzes ļoti garas bāzes līnijas interferometrijas (VLBI) korelatora izstrādi un lietojumu JIVE ERIC un EVN. EVN tehnoloģiju stratēģijā 2020.-2030. gadam ir uzsvērta nepieciešamība pēc platjoslu tehnoloģiju attīstības, paplašinot novērojumu joslas platumu vismaz līdz 5 GHz, tādejādi nepieciešams nodrošināt datu ierakstīšanu ar ātrumu līdz 32 Gbps un novērojumu režīmu, kas būtu pilnībā saderīgs ar Kvadrātkilometru masīvu (SKA-MID). SKA-MID un vairāku citu teleskopu piesaiste EVN tīklam ļaus palielināt EVN veikto VLBI novērojumu jutīgumu. Tas ir īpaši svarīgi šaurjoslas fenomeniem, piemēram, ātriem radio uzliesmojumiem (FRB), kur vienīgais veids, kā uzlabot jutību un attēlveidošanas iespējas, ir palielināt redzamības laukumu ( t.i., teleskopu skaitu, kas vienmērīgi izvietoti dažādos leņķos). Lai varētu apstrādāt lielu teleskopu skaitu (>30) novērojumu datus, ir nepieciešams izstrādāt nākamās paaudzes VLBI korelatoru, kas ietver īpašus režīmus un kuri ir optimizēti lielu redzes lauku apstrādei, īsiem, straujiem, uzliesmojošajiem procesiem (mikrosekunžu laika mērogā) un augstas spektrālās izšķirtspējas režīmiem.

"RADIOBLOCKS ir vērienīgs projekts, kas apvienos 33 partnerus no nozares un akadēmiskajām aprindām visā pasaulē", skaidro Dr. Giuseppe Cimò, JIVE Kosmosa un inovatīvu lietojumu nodaļas vadītājs un RADIOBLOCKS projekta vadītājs. "Tas būs aizraujošs izaicinājums palīdzēt izstrādāt kopējos pamatelementus, ko Eiropas pētniecības institūti izmantos, lai atklātu aizraujošus zinātniskus rezultātus, atbildot uz galvenajiem jautājumiem astronomijā un astrofizikā."

Projekts RADIOBLOCKS saņems finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa) saskaņā ar dotāciju līgumu Nr. 101093934.

 

Papildu informācija

Konsorciju RADIOBLOCKS veido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs Joint Institute for Very Long Baseline Interferometry as a European Research Infrastructure Consortium (JIVE-ERIC, Nīderlande, koordinators), Stichting Nederlandse Wetenschappelijk Onderzoek Instituten (ASTRON, Nīderlande), Eiropas Dienvidu observatorija - ESO European Organisation for Astronomical Research in the Southern Hemisphere (ESO, Vācija), Agencia Estatal Consejo Superior de Investigaciones Cientificas (CSIC, Spānija), Fraunhofer Gesellschaft zur Forderung der Angewandten Forschung EV (FRAUNHOFER-IAF, Vācija), Stichting International LOFAR Telescope (ILT, Nīderlande), Institut de Radio Astronomie Millimetrique Societe Civile (IRAM, Francija), Max-Planck-Gesellschaft zur Forderung der Wissenschaften EV (MPG, Vācija), Chalmers Tekniska Hogskola Ab (GARD, Zviedrija), Oksfordas Universitātes rektors, maģistri un stipendiāti (UOXF, Apvienotā Karaliste), Rijksuniversiteit Groningen (RUG, Nīderlande), United Kingdom Research and Innovation (UKRI, Apvienotā Karaliste), Technische Universiteit Delft (TUD, Nīderlande), Mančestras Universitāte (UNIMAN, Apvienotā Karaliste), Leidenes Universitāte (ULEI, Nīderlande), Ventspils Augstskola (VIRAC, Latvija), Nacionālais informācijas ģeogrāfijas centrs (CNIG, Spānija), Bordo Universitāte (UBX, Francija), Universitat zu Koln (UCO, Vācija), Syddansk Universitet (SDU Dānija), Sioux Technologies BV (SIOUX, Nīderlande), Istituto Nazionale di Astrofisica (INAF, Itālija), Observatoire de Paris (OBSPARIS, Francija), Square Kilometre Array Observatory (SKAOB, Apvienotā Karaliste), Haute Ecole Specialisee de Suisse Occidentale (HES-SO, Šveice), Lytid (LYTID, Spānija), Ecole Polytechnique Federale de Lausanne (EFPL, Šveice), Tti Norte, S. L. (TTI NORTE, Spānija), Stichting Radboud Universiteit (RADBOUD, Nīderlande), Korea Astronomy and Space Science Institute (KASI, Dienvidkoreja), Alma Project, NAOJ (NAOJ, Japāna), University of Pretoria (UP, Dienvidāfrika) un Beyond Gravity Schweiz AG (BGC, Šveice).

EVN un JIV-ERIC nesen H2020 projekta JUMPING JIVE ietvaros ir izstrādājuši detalizētu VLBI zinātnisko stratēģiju, kas ir balstīta uz zinātnieku sabiedrības ieguldījumu (VLBI 2020-2030: zinātniskais ceļvedis nākamajai desmitgadei - Eiropas VLBI tīkla nākotne). Minētajā dokumentā izklāstītās zinātniskās prioritātes nosaka EVN tehnoloģisko attīstību.

Eiropas VLBI tīkls (EVN) ir interferometrisks radio teleskopu masīvs, kas izvietots Eiropā, Āzijā, Dienvidāfrikā un Amerikā un kas veic unikālus, augstas izšķirtspējas radioastronomiskus kosmisko radio avotu novērojumus. EVN, kas tika izveidots 1980. gadā, ir kļuvis par visjutīgāko VLBI masīvu pasaulē.  EVN tīklā ietilpst vairāk nekā 20 teleskopu, tostarp daži no pasaulē lielākajiem un jutīgākajiem radioteleskopiem. EVN veido 13 institūti, kuri ir pilntiesīgi locekļi, un 5 institūti, kuri ir asociētie locekļi.

Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE) galvenais uzdevums ir pielietot un attīstīt EVN datu apstrādes klasteri- jaudīgu superdatoru, kas apvieno signālus no vairākiem radioteleskopiem, kas izvietoti pa visu pasauli. JIVE, kas dibināts 1993. gadā, kopš 2015. gada ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC), kurā ir septiņas dalībvalstis: Francija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija un Zviedrija; papildu atbalstu saņem no partnerinstitūcijām Ķīnā, Vācijā un Dienvidāfrikā. JIVE atrodas Nīderlandes Radioastronomijas institūta (ASTRON) birojā Nīderlandē.

Saziņai:

Giuseppe Cimò

RADIOBLOCKS projekta vadītājs

JIVE pagaidu vadītājs Kosmosa un inovatīvu lietojumu grupa

cimo@jive.eu

Jorge Rivero González

JIVE zinātnisko komunikāciju speciālists

communications@jive.eu

No Ventspils Augstskolas:

Jānis Šteinbergs

Projekta vadītājs, koordinātors zin.jautājumos

 janis.steinbergs@venta.lv


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

No siltuma dzinējiem līdz Saules aktīvajiem apgabaliem: entropija Saules atmosfērā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. jūnijs
Saules fiziķu komanda ir atklājusi jaunu veidu, kā noteikt un izmērīt entropijas izmaiņas Saules atmosfērā – sasniegumu, kas var palīdzēt pētniekiem labāk izprast enerģijas pārnesi Saules koronā un noskaidrot, kāpēc Saules ārējā atmosfēra ir miljoniem grādu karstāka nekā tās virsma. Entropija ir jēdziens, kas radās 19. gadsimta 60. gados, kad vācu fiziķis Rūdolfs Klausiuss to ieviesa, pētot siltuma dzinēju efektivitāti un slaveno Karno ciklu. Kopš tā laika entropija ir kļuvusi par vienu no fundamentālākajiem jēdzieniem fizikā, palīdzot zinātniekiem aprakstīt enerģijas sadalījumu un pārveidi sistēmās, sākot no tvaika dzinējiem un melnajiem caurumiem līdz zvaigznēm un pat Visumam kopumā. Neraugoties uz tās nozīmi, entropiju Saules atmosfērā līdz šim ir bijis ārkārtīgi grūti izmērīt tieši. Jaunā pētījumā, kas drīzumā tiks publicēts žurnālā The Astrophysical Journal Letters , pētnieki no Vorikas Universitātes, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC, Ventspils Augstskola) un Londonas Universitātes koledžas (UCL) ir parādījuši, ka entropija atstāj novērojamas pēdas viļņos, kas izplatās caur Saules karsto, magnetizēto atmosfēru jeb koronu. “Entropija ir viens no galvenajiem lielumiem, kas raksturo, kā enerģija ir organizēta fizikālā sistēmā,” skaidro pētījuma vadošais autors, Stīvena Hokinga stipendiāts Dmitrijs Kolotkovs. “Konceptuālā ziņā Saules aktīvos apgabalus var uzskatīt par dabīgiem siltuma dzinējiem, kas nepārtraukti pārveido un transportē enerģiju caur karstu, magnetizētu plazmu. To darbība un efektivitāte ir cieši saistīta ar entropiju. Šim jēdzienam ir dziļas saknes termodinamikā, un tam ir būtiska loma arī melno caurumu fizikā, kur entropija ir saistīta ar informācijas un enerģijas uzglabāšanas fundamentālajiem ierobežojumiem. Ja entropija nemainās, enerģija mēdz saglabāties organizētākā un lokalizētākā formā. Ja entropija tiek traucēta, enerģija pārdalās un izplatās apkārtējā plazmā. Ja mēs spējam izmērīt, kā entropija mainās Saules aktīvajos apgabalos, mēs iegūstam jaunu veidu, kā izsekot enerģijas transportam, disipācijai un tās pārvēršanai siltumā.”

Ventspils Augstskola stiprina jauno pētnieku kompetenču attīstību un iekļaušanos darba tirgū

Autors Rota Žagare • 2026. gada 16. jūnijs
Ventspils Augstskolas pārstāvji 2026.gada maija izskaņā kopā ar sadarbības partneriem no piecām valstīm Cluj pilsētā Rumānijā turpināja darbu pie projekta NextTechTalents īstenošanas. Projekta galvenais mērķis ir veicināt agrīnā posma pētnieku kompetenču attīstību un veidot starptautisku sadarbības tīklu. Noslēdzoties izpētes posmam, šobrīd projekta ietvaros norit darbs pie NextTechTalents apmācību sistēmas un kursu plāna izveides ar fokusu uz jaunajiem zinātniekiem. Projekts paredz arī apmācību un mentoru programmu izstrādi, kā arī karjeras attīstības sistēmu ieviešanu un testēšanu. Uzmanība tiek pievērsta dažādības un iekļaušanas veicināšanai gan akadēmiskajā, gan uzņēmējdarbības vidē, lai pētniekiem no dažādām vidēm būtu līdzvērtīgas iespējas. Tāpat projekts akcentē ilgtspēju – radītie rezultāti tiek veidoti tā, lai tie būtu izmantojami arī pēc projekta īstenošanas. Ventspils Augstskolu klātienē pārstāvēja vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš un viespētniece Linda Rudzroga. Darba seminārā vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš iepazīstināja partnerus ar plānoto apmācību programmu virzieniem, kas jaunos zinātniekus labāk sagatavotu Eiropas pētniecības telpas mainīgajām prasībām, savukārt Linda Rudzroga ar partneriem pārrunāja turpmākās projekta informācijas izplatīšanas aktivitātes. Ventspils Augstskolas pārstāvji vizītes laikā apmeklēja arī sadarbības partneru organizētas Cluj inovāciju dienas, kurās pārstāvēts arī projekts NextTechTalents . Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija).

Ventspilī pirmoreiz notiks Jauniešu demokrātijas un sarunu festivāls "Bāka"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. jūnijs
Ventspils Rātslaukums, pilsētas centra vēsturiskā sirds, šovasar kļūs par norises vietu vēl nebijušam pasākumam: jauniešu demokrātijas un sarunu festivālam "Bāka". 2026. gada 19. jūnijā festivāls pulcēs jauniešus un ikvienu, kam aktuālas sarunas par demokrātiju, pilsonisko līdzdalību, karjeru, vidi, finansēm un labbūtību. Ieeja ir bez maksas un aicināts ir ikviens interesents. Festivāla dienā "Bāka" tiks izvērsta četros dažādos diskusiju punktos, kurus papildinās dažādas aktivitātes gan jauniešiem, gan citiem interesentiem! " Ar festivālu “Bāka” vēlamies, lai Ventspils un Kurzemes jaunieši ne tikai klausās, bet arī uzdod savus jautājumus un ierosina pārmaiņas. Festivāls ir vieta, kur to darīt drošā un aizraujošā veidā, " stāsta Henriks Balodis, sarunu festivāla "Bāka" idejas autors, organizators. "Bāka" tiek attīstīta kā ikgadējs sarunu un līdzdalības festivāls, kas stiprina saikni starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, palīdz trenēt argumentētu sarunu kultūru un dod iespēju jauniešiem ietekmēt sev svarīgus jautājumus savā pilsētā. Tās sākums meklējams Junior Achievement Latvia Līderu programmā – unikālā izglītības programmā, kuras mērķis ir veidot jauno līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai. “Festivāls “Bāka” aizsākās mūsu Līderu programmā, un tas ir lielisks piemērs tam, ka jaunieši nebaidās uzņemties iniciatīvu par sev un sabiedrībai svarīgām tēmām. Henrika Baloža veidotais sarunu festivāls ir vieta, kur jaunieši var paust savu viedokli un tikt sadzirdēti. Mums ir patiess prieks būt daļai no šī stāsta. Aicinu ikvienu 19. jūnijā satikties Ventspils Rātslaukumā! ” saka Jānis Krievāns, Junior Achievement Latvia vadītājs. Festivālā vairākās skatuvēs un telpās tiks apspriestas dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas kā “ko neiemāca TikTok par attiecībām”, “kā izvēlēties studijas Latvijā un ārzemēs”, kā arī tiks piedāvātas dažādas organizāciju teltis un aktivitātes, kurās varēs iepazīties ar organizāciju darbību. “ Priecājamies par jauniešiem, kuri uzdrīkstas īstenot ko jaunu un nebijušu Ventspilī - jauniešu sarunu festivālu “Bāka”. Novērtējam jauniešu drosmi, zinātkāri un vēlmi darīt, ko ikdienā redzam arī mūsu uzņēmējos pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Katrs uzņēmums sākas ar ideju, bet vēl svarīgāk – ar pirmo soli. Tāpēc vēlamies būt klāt, lai iedvesmotu jauniešus noticēt savām idejām un saprast, ka arī izaicinājumi ir daļa no ceļa uz pirmajām uzvarām ," pauž Agnese Jēkabsone-Landmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Ventspilī. Festivāla komanda aicina sekot līdzi festivāla aktualitātēm, norisi un aktuālo programmu sociālo tīklu kontos (@festivalsbaka) Instagram , Facebook un TikTok platformās un festivāla mājaslapā festivalsbaka.lv Projekts tiek īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas “Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.–2027. Gadam” valsts budžeta finansējuma ietvaros no 11.05.2026.–31.10.2026. Sarunu festivāls “Bāka” tiek īstenots kā individuālais projekts Junior Achievement Latvia “Līderu programmas” ietvaros. Projekta autors ir Ventspils 4. vidusskolas skolēns Henriks Balodis, savukārt festivāla organizēšanā iesaistās arī Ventspils Augstskolas studenti.

Aizvadīta otrā “Blended Intensive Programme” un COLOURS vasaras skola par digitālajām inovācijām un mākslīgo intelektu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. jūnijs
No 25. līdz 29. maijam Ventspils Augstskolā norisinājās jau otrā “ Blended Intensive Programme ” (BIP) “ Digital Innovation Through AI ” un COLOURS vasaras skola, kurā kopā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki – bakalaura studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” studenti, kā arī Erasmus+ studenti no Polijas, Portugāles, Vācijas, Ukrainas un citām valstīm. Studenti kopā strādāja četras nedēļas: pirmās trīs nedēļas norisinājās tiešsaistē ar lekcijām, praktiskām nodarbībām un komandas darbu pie savām jaunuzņēmumu idejām, savukārt noslēdzošajā nedēļā visi dalībnieki tikās Ventspils Augstskolā, lai klātienē turpinātu ideju attīstību mentoru un mākslīgā intelekta ekspertu vadībā. Programmas laikā studenti ne tikai apguva zināšanas par mākslīgā intelekta iespējām, digitālajām inovācijām un uzņēmējdarbības attīstību, bet arī iepazinās ar tehnoloģiju pielietojumu reālā uzņēmējdarbības vidē. Šīs nedēļas ietvaros dalībnieki devās izglītojošās vizītēs uz diviem uzņēmumiem – AZERON un “Diānas sveces”, lai klātienē redzētu, kā idejas, tehnoloģijas un inovācijas tiek pārvērstas produktos. Noslēgumā visas 10 komandas prezentēja savas idejas žūrijai pusfinālā Ventspils Augstskolā, un piecas labākās komandas ieguva iespēju savus risinājumus prezentēt investoriem 29. maijā Rīgā, “TestDevLab” birojā. TOP 5 komandu idejas bija ļoti daudzveidīgas – sākot no mākslīgā intelekta risinājumiem darba vides vizuālā satura veidošanai līdz digitāliem palīgiem hobiju attīstīšanai un aplikācijām, kas personalizē treniņu plānus sporta zālei tieši sievietēm. Fināla prezentācijās žūrija par labāko atzina komandu “Comet AI”, kuras sastāvā bija Ventspils Augstskolas “Jaunuzņēmumu vadības” 2. un 3. kursa studenti – Timurs Kiseļčuks, Ēriks Marians Skukovskis, Ronalds Palacis un Tomass Ralfs Bāliņš. Komanda izstrādāja risinājumu e-komercijas veikalu īpašniekiem, kas ļauj analizēt klientu datus un labāk izprast patērētāju paradumus – iepirkšanās laiku, intereses un citas uzvedības tendences. Balstoties uz klientu meklējumiem, iepriekšējiem pirkumiem un citiem datiem, sistēma katram lietotājam spēj nosūtīt individuāli pielāgotus ziņojumus un reklāmas piedāvājumus. Par uzvaru komanda saņēma biļetes uz lielāko tehnoloģiju un jaunuzņēmumu pasākumu Baltijā “TechChill” 2027. gadā, kā arī abonementu mākslīgā intelekta rīkam “Claude”, lai turpinātu attīstīt savu ideju.

Aizstāvēti maģistra darbi tulkošanā un terminoloģijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.

TSF docente piedalās Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.
Citas ziņas