RADIOBLOCKS: Jauns Eiropas konsorcijs nākamās paaudzes radioastronomijas infrastruktūru tehnoloģiju izstrādei

2022. gada 12. decembris

Eiropas Komisija ir piešķīrusi 10 miljonus eiro projektam RADIOBLOCKS, ko koordinē JIVE ERIC un kurā iesaistītas lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības infrastruktūras kopā ar partneriem no nozares un akadēmiskajām aprindām, lai izstrādātu kopīgus pamatelementus, izmantojot modernus tehnoloģiskos risinājumus, un kas ļautu veikt plaša spektra jaunus zinātniskus pētījumus, kā arī kopumā veicinātu Eiropas zinātnes konkurētspēju. Projekts RADIOBLOCKS sāksies 2023. gada 1. martā.

Projektā RADIOBLOCKS tiks izmantota visaptveroša pieeja, kā var veikt kosmisko signālu uztveršanu, apstrādi, sintēzi un analīzi, darbojoties ar radioteleskopu masīviem, kā arī tiks izstrādātas komponentes, metodikas, tehnoloģijas un programrisinājumi, kas piemērojami plašam rīku klāstam, lai būtu iespēja nākotnē veikt nozīmīgus atklājumus radioastronomijā.

Projekta RADIOBLOCKS mērķis ir maksimāli veicināt lielāko pasaules vadošo radioastronomijas pētniecības infrastruktūru darbību, izstrādājot kopīgus pamatelementus, piemēram, :

● izstrādājot jaunus korelatorus, kas var efektīvi izmantot jaudīgus komerciāli pieejamus grafiskos procesorus (GPU). Minēto korelatoru izstrāde un attīstība uzlabos  lielo radioteleskopu masīvu darbību  (veicot novērojumus no metru līdz submilimetru viļņu garumos);

● izstrādājot modernas priekšgalsistēmas, kas paredzētas platjoslas un daudzjoslu datu ģenerēšanai un apstrādei reāllaikā, jo īpaši jaunu detektoru un komponentu radīšanai, gan  radio frekvences RF, gan starp frekvencem IF, kā arī iekļaujot RFI mazināšanu;

● darbojoties ar daudzpikseļu (PAF/FPA) uztvērējiem (sākot no centimetra līdz submilimetra viļņu garumiem), kas piemēroti radio teleskopiem ar lieliem primāriem spoguļiem, īpaši svarīgi turpmākai sadarbībai ar Eiropas un pasaules mēroga pētniecības infrakstraktūru  (piemēram, SKA-VLBI).

● izstrādājot datu (pēc)apstrādes rīku prototipus, ar kuru palīdzību veikt darba plūsmu funkcionalitātes testēšanu un visaptverošu simulācijas rīku izmantošanas demonstrēšanai.

“RADIOBLOCKS projektā ir apkopota Eiropas radioastronomijas sabiedrības, tostarp vairāku citu globālu pušu un nozares pārstāvju, pieredze un kopīgās intereses. Pirmo reizi visi strādās kopā, lai izstrādātu tehnoloģijas, kas nepieciešamas turpmāko izmantoto infrastruktūru attīstībai. Tā ir paradigmas maiņa, ko, galvenokārt, veicina Eiropas Komisijas programma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa).” stāsta Dr. Francisco Colomer, JIV-ERIC direktors un RADIOBLOCKS koordinators.

Četrus gadus ilgajā RADIOBLOCKS projektā, ko finansē pamatprogramma Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa), piedalās 33 lielākās Eiropas radioastronomijas pētniecības institūcijas kopā ar nozares un akadēmisko aprindu partneriem no deviņām Eiropas valstīm, Japānas, Korejas Republikas, Dienvidāfrikas un Apvienotās Karalistes. Kopīga modernu programrisinājumu izstrāde, darbojoties kopā ar nozares pārstāvjiem, veicinās partneru tehnoloģisko attīstības līmeni un nostiprinās partneru pozīciju tirgū.

 

RADIOBLOCKS projektā tiek iesaistīti vairāki Eiropas pētniecības institūti,  tīkli un  infrastruktūra (RI) -Apvienotais institūts VLBI ERIC (JIV-ERIC), Eiropas VLBI tīkls (EVN), Multi Element Remotely Linked Interferometer Network (eMERLIN), LOFAR/ILT (pāšlaik reorganizējas kā LOFAR ERIC), Ziemeļu paplašinātais milimetru masīvs (NOEMA), 100 metru Effelsbergas teleskops, Sardīnijas 64 metru radio teleskops, Yebes 40 metru teleskops, IRAM 30 metru teleskops, kā arī Eiropas nozīmes globālās infrastruktūras, piemēram, Square Kilometre Array Observatory (SKAO, ESFRI orientieris), Atacama Large Millimetre Array (ALMA), Global Millimetre VLBI Array (GMVA) un Event Horizon Telescope (EHT) projekti.

"Projekts RADIOBLOCKS apvieno pasaulē vadošos akadēmiskās pētniecības un nozares ekspertus no visas Eiropas un ārpus tās, lai kopīgi izstrādātu un pēc tam izmantotu jaunas tehnoloģijas, lai maksimāli palielinātu pašreizējo un nākotnes zinātniskās radio astronomijas infrastruktūras iespējas," saka profesors Rob Beswick, Apvienotās Karalistes valsts radioastronomijas tīkla e-MERLIN zinātnisko operāciju un lietotāju atbalsta vadītājs, Apvienotās Karalistes SKA reģionālā centra direktora vietnieks un RADIOBLOCKS vadītājs Mančestras Universitātē.

RADIOBLOCKS projekta īstenošanas laikā VSRC komanda piedalīsies programmatūras izstrādē, kura tiks izmantota datu apstrādei vairākos VLBI tīklos (EVN (European VLBI Network), ILT (International LOFAR Telescope), ALMA (Atacama Large Millimeter Array), SKA (Square Kilometre Array), EHT (Event Horizon Telescope)) un kura būs noderīga visai radioastronomijas sabiedrībai. Jāuzsver, ka projekta īstenošanas laikā tiks pilnveidoti VSRC komandas iepriekš izstrādāti datu apstrādes algoritmi, kas tiks pielietoti darbam ar EVN un ILT tīklu novērojumu datiem. Minētie algoritmi balstās uz KLT (Karhunen–Loève transformāciju) un SSA (Singulāro Spektru analīzi) metodikām. Projekta rezultāti tiks izmantoti tālākai vienas bāzes interferometra attīstībai, izmantojot Irbenes radioteleskopu kompleksā esošo interferometru RT32 - RT16, kā arī iegūtie rezultāti ļaus attīstīt LOFAR VLBI iespējas.

Projekta pamatā ir konsolidētais RadioNet konsorcijs, kuru atbalsta Eiropas Komsija no   2000. gada, izmantojot dažādas pamatprogrammas. RadioNet ir veiksmīgi integrējis unikālu iespēju kopumu un veicinājis nepārtrauktu progresu radioastronomijā, tādejādi sniedzot būtiskas atbildes  uz galvenajiem astrofizikas jautājumiem. 

Projektu RADIOBLOCKS koordinē JIV-ERIC, pierādot savu galveno lomu kā koordinējoša pētniecības institūts, kas apvieno lielākās pētniecības organizācijas radioastronomijas jomā. JIV-ERIC ir kompetence projektu vadībā, koordinējot vairākus EK pēdējos gados finansētos projektus, piemēram, H2020 JUMPING JIVE.

RADIOBLOCKS projekts būtiski ietekmēs nākamās paaudzes ļoti garas bāzes līnijas interferometrijas (VLBI) korelatora izstrādi un lietojumu JIVE ERIC un EVN. EVN tehnoloģiju stratēģijā 2020.-2030. gadam ir uzsvērta nepieciešamība pēc platjoslu tehnoloģiju attīstības, paplašinot novērojumu joslas platumu vismaz līdz 5 GHz, tādejādi nepieciešams nodrošināt datu ierakstīšanu ar ātrumu līdz 32 Gbps un novērojumu režīmu, kas būtu pilnībā saderīgs ar Kvadrātkilometru masīvu (SKA-MID). SKA-MID un vairāku citu teleskopu piesaiste EVN tīklam ļaus palielināt EVN veikto VLBI novērojumu jutīgumu. Tas ir īpaši svarīgi šaurjoslas fenomeniem, piemēram, ātriem radio uzliesmojumiem (FRB), kur vienīgais veids, kā uzlabot jutību un attēlveidošanas iespējas, ir palielināt redzamības laukumu ( t.i., teleskopu skaitu, kas vienmērīgi izvietoti dažādos leņķos). Lai varētu apstrādāt lielu teleskopu skaitu (>30) novērojumu datus, ir nepieciešams izstrādāt nākamās paaudzes VLBI korelatoru, kas ietver īpašus režīmus un kuri ir optimizēti lielu redzes lauku apstrādei, īsiem, straujiem, uzliesmojošajiem procesiem (mikrosekunžu laika mērogā) un augstas spektrālās izšķirtspējas režīmiem.

"RADIOBLOCKS ir vērienīgs projekts, kas apvienos 33 partnerus no nozares un akadēmiskajām aprindām visā pasaulē", skaidro Dr. Giuseppe Cimò, JIVE Kosmosa un inovatīvu lietojumu nodaļas vadītājs un RADIOBLOCKS projekta vadītājs. "Tas būs aizraujošs izaicinājums palīdzēt izstrādāt kopējos pamatelementus, ko Eiropas pētniecības institūti izmantos, lai atklātu aizraujošus zinātniskus rezultātus, atbildot uz galvenajiem jautājumiem astronomijā un astrofizikā."

Projekts RADIOBLOCKS saņems finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas Horizon Europe (Apvārsnis Eiropa) saskaņā ar dotāciju līgumu Nr. 101093934.

 

Papildu informācija

Konsorciju RADIOBLOCKS veido Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs Joint Institute for Very Long Baseline Interferometry as a European Research Infrastructure Consortium (JIVE-ERIC, Nīderlande, koordinators), Stichting Nederlandse Wetenschappelijk Onderzoek Instituten (ASTRON, Nīderlande), Eiropas Dienvidu observatorija - ESO European Organisation for Astronomical Research in the Southern Hemisphere (ESO, Vācija), Agencia Estatal Consejo Superior de Investigaciones Cientificas (CSIC, Spānija), Fraunhofer Gesellschaft zur Forderung der Angewandten Forschung EV (FRAUNHOFER-IAF, Vācija), Stichting International LOFAR Telescope (ILT, Nīderlande), Institut de Radio Astronomie Millimetrique Societe Civile (IRAM, Francija), Max-Planck-Gesellschaft zur Forderung der Wissenschaften EV (MPG, Vācija), Chalmers Tekniska Hogskola Ab (GARD, Zviedrija), Oksfordas Universitātes rektors, maģistri un stipendiāti (UOXF, Apvienotā Karaliste), Rijksuniversiteit Groningen (RUG, Nīderlande), United Kingdom Research and Innovation (UKRI, Apvienotā Karaliste), Technische Universiteit Delft (TUD, Nīderlande), Mančestras Universitāte (UNIMAN, Apvienotā Karaliste), Leidenes Universitāte (ULEI, Nīderlande), Ventspils Augstskola (VIRAC, Latvija), Nacionālais informācijas ģeogrāfijas centrs (CNIG, Spānija), Bordo Universitāte (UBX, Francija), Universitat zu Koln (UCO, Vācija), Syddansk Universitet (SDU Dānija), Sioux Technologies BV (SIOUX, Nīderlande), Istituto Nazionale di Astrofisica (INAF, Itālija), Observatoire de Paris (OBSPARIS, Francija), Square Kilometre Array Observatory (SKAOB, Apvienotā Karaliste), Haute Ecole Specialisee de Suisse Occidentale (HES-SO, Šveice), Lytid (LYTID, Spānija), Ecole Polytechnique Federale de Lausanne (EFPL, Šveice), Tti Norte, S. L. (TTI NORTE, Spānija), Stichting Radboud Universiteit (RADBOUD, Nīderlande), Korea Astronomy and Space Science Institute (KASI, Dienvidkoreja), Alma Project, NAOJ (NAOJ, Japāna), University of Pretoria (UP, Dienvidāfrika) un Beyond Gravity Schweiz AG (BGC, Šveice).

EVN un JIV-ERIC nesen H2020 projekta JUMPING JIVE ietvaros ir izstrādājuši detalizētu VLBI zinātnisko stratēģiju, kas ir balstīta uz zinātnieku sabiedrības ieguldījumu (VLBI 2020-2030: zinātniskais ceļvedis nākamajai desmitgadei - Eiropas VLBI tīkla nākotne). Minētajā dokumentā izklāstītās zinātniskās prioritātes nosaka EVN tehnoloģisko attīstību.

Eiropas VLBI tīkls (EVN) ir interferometrisks radio teleskopu masīvs, kas izvietots Eiropā, Āzijā, Dienvidāfrikā un Amerikā un kas veic unikālus, augstas izšķirtspējas radioastronomiskus kosmisko radio avotu novērojumus. EVN, kas tika izveidots 1980. gadā, ir kļuvis par visjutīgāko VLBI masīvu pasaulē.  EVN tīklā ietilpst vairāk nekā 20 teleskopu, tostarp daži no pasaulē lielākajiem un jutīgākajiem radioteleskopiem. EVN veido 13 institūti, kuri ir pilntiesīgi locekļi, un 5 institūti, kuri ir asociētie locekļi.

Joint Institute for VLBI ERIC (JIVE) galvenais uzdevums ir pielietot un attīstīt EVN datu apstrādes klasteri- jaudīgu superdatoru, kas apvieno signālus no vairākiem radioteleskopiem, kas izvietoti pa visu pasauli. JIVE, kas dibināts 1993. gadā, kopš 2015. gada ir Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs (ERIC), kurā ir septiņas dalībvalstis: Francija, Itālija, Latvija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija un Zviedrija; papildu atbalstu saņem no partnerinstitūcijām Ķīnā, Vācijā un Dienvidāfrikā. JIVE atrodas Nīderlandes Radioastronomijas institūta (ASTRON) birojā Nīderlandē.

Saziņai:

Giuseppe Cimò

RADIOBLOCKS projekta vadītājs

JIVE pagaidu vadītājs Kosmosa un inovatīvu lietojumu grupa

cimo@jive.eu

Jorge Rivero González

JIVE zinātnisko komunikāciju speciālists

communications@jive.eu

No Ventspils Augstskolas:

Jānis Šteinbergs

Projekta vadītājs, koordinātors zin.jautājumos

 janis.steinbergs@venta.lv


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

No Ventspils Augstskolas līdz Eiropas Kosmosa aģentūrai

Autors Rota Žagare • 2026. gada 22. jūlijs
Iespēja strādāt Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) daudziem šķiet sapņa piepildījums. Ventspils Augstskolas studentam Mārtiņam Leimantam šī iespēja kļuva par realitāti, kad pirms gada viņš uzsāka viena gada stažēšanos Eiropas Kosmosa aģentūras tehnoloģiju centrā ESTEC Nīderlandē – vienā no nozīmīgākajiem EKA pētniecības un tehnoloģiju centriem. Tuvojoties stažēšanās noslēgumam, Eiropas Kosmosa aģentūra novērtēja Mārtiņa profesionālo sniegumu un piedāvāja pagarināt stažēšanos vēl uz vienu gadu. Tas ir apliecinājums viņa zināšanām, ieguldītajam darbam un spējai veiksmīgi darboties starptautiskā vidē. 

Atvērta pietiekšanās IKT stipendijai IT un elektronikas studentiem

Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. jūlijs
Ventspils valstspilsētas pašvaldība izveidojusi stipendiju par izcilību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, lai veicinātu talantīgāko un spējīgāko vidusskolu absolventu piesaisti Ventspils Augstskolai, kā arī lai attīstītu IKT jomas studējošo aktivitāti akadēmiskajā, pētnieciskajā un sabiedriskajā darbā. Stipendijai var pieteikties Ventspils Augstskolas IKT jomas reflektanti vai studenti , kuri ir spējuši pierādīt izcilību, augstas sekmes un īpašu radošumu vai iniciatīvu IKT jomā (datorzinātnes, elektronika). Stipendiju katru gadu piešķir 10 labākajiem studnetiem IKT jomā. Stipendija tiks piešķirta uz desmit mēnešiem, katru mēnesi izmaksājot 270 eiro. Jaunajiem reflektantiem , kuri uzsāks studijas kādā no Ventspils Augstskolas IKT jomas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmām, pieteikšanās stipendijai ir līdz 11. augustam. Pieteikšanās vecāko kursu (sākot no 2. kursa) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības, bakalaura vai maģistra studiju programmu studentiem arī ir līdz š.g. 11. augustam. Iesniedzamie dokumenti IKT jomas bakalaura līmeņa un pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programmas jaunie reflektanti iesniedz šādus dokumentus: motivācijas vēstuli (parakstīta); CV (parakstīts); centralizēto eksāmenu izrakstu kopijas matemātikā un fizikā vai informātikā; apliecinājumus par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu. Otrā un vecāko kursu studenti , kā arī maģistrantūras studenti (tajā skaitā topošie maģistrantūras studenti) iesniedz šādus dokumentus: CV (parakstīts); Motivācijas vēstuli (parakstīta); sekmju izrakstu kopš studiju uzsākšanas VeA (apmaiņas studiju programmās iegūtās sekmes netiek ņemtas vērā); apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta sasniegumiem pēdējo trīs gadu laikā olimpiādēs, konkursos vai citos pasākumos, kas apliecina studenta iniciatīvu un radošumu saistībā ar IKT jomu; apliecinājumus (diplomu, atzinības rakstu u.t.t. kopijas) par studenta dalību dažādos zinātnes un pētniecības projektos, studentu biznesa inkubatorā u.c. aktivitātēs saistībā ar IKT jomu. Pieteikumi elektroniski jānosūta uz e-pasta adresi: itf@venta.lv ar norādi "Pieteikums Ventspils pilsētas domes stipendijai" vai jāiesniedz ITF dekanātā, A209 kab., Ventspils Augstskolā, Inženieru ielā 101, Ventspilī, LV-3601.

Tulkošanas un terminoloģijas maģistra programmas studente piedalās vasaras skolā Luksemburgā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. jūlijs
Jau trešo gadu jūlija otrajā nedēļā Luksemburgā norisinājās daudzvalodības vasaras skola “ Mulitilingualism EU Summer School ”. Šogad vasaras skolā piedalījās profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” studente Kristīne Tentere. Dalību vasaras skolā vienam maģistra programmas studentam nodrošina tīkls “Eiropas maģistrs tulkošanā” ( European Master’s in Translation, EMT ). Kristīne stāsta: “Vasaras skola bija lieliska iespēja uzzināt visu par tulkotāja profesiju, apmeklēt ES institūcijas, kā arī iegūt vērtīgu pieredzi un jaunus draugus. Apmeklējām Eiropas Parlamentu, Ārlietu ministriju, Eiropas Investīciju banku, Eiropas Savienības tiesu, kur bija iespēja sarunāties ar Latvijas pārstāvjiem, kuri strādā šajās iestādēs, kā arī uzzināt, kā tad ir strādāt tik nozīmīgās iestādēs. Vasaras skolas dalībniekiem tika dota unikāla iespēja piedalīties Eiropas Savienības tiesas sēdē, kur varējām klausīties tiesas procesu vairākās valodās un iepazīties ar tulkošanas juridiskajiem aspektiem. Mēs devāmies ekskursijā pa Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Parlamenta ēkām, piedalījāmies diskusijās par mākslīgā intelekta nozīmi un izmantošanu tulkošanā, kas būtiski paplašināja redzesloku. Man īpaši patika individuālās tikšanās ar Eiropas Savienības iestāžu pārstāvjiem no Latvijas. Viņi bija atvērti diskusijai, atbildēja uz dažādiem jautājumiem, dalījās pieredzē un sniedza padomos. Tas deva motivāciju turpināt studijās attīstīt tulkošanas un terminoloģijas prasmes. Bija patīkami ES iestādēs dzirdēt latviešu valodu. Pirms brauciena uz vasaras skolu visiem dalībniekiem bija jāveic divi tulkojumi, kuri tika izskatīti un vasaras skolā pārrunāti. Tas deva lielisku iespēju pārbaudīt arī savas tulkošanas prasmes un uzzināt, kas vēl pilnveidojams un kas jau labi padodas. Vasaras skolā bija arī tādas nodarbes, kas rosināja dalībniekus savstarpēji iepazīties un izzināt Luksemburgu. Programmas noslēgumā devāmies pastaigā pa Mullertāli, kas bija dalībnieku saliedēšanas pasākums, kurā varējām izbaudīt brīnišķīgo dabu un skaistas ainavas. Tā kā transports Luksemburgā ir par brīvu, varējām doties iepazīt Luksemburgu arī individuāli, apmeklējot dažādus pasākumus un tūristu iecienītas vietas. Dalība vasaras skolā bija nenovērtējama pieredze un veids, kā paplašināt redzējumu attiecībā uz tulkošanas un terminoloģijas studijām un saprast, ka esmu izvēlējusies īsto profesiju. Visa vasaras skolā pavadītā nedēļa bija tik piesātināta, ka skolā gūtais paliks atmiņā uz mūžu.”

Ventspils Augstskola īsteno jaunas mikrokvalifikāciju programmas

Autors Rota Žagare • 2026. gada 13. jūlijs
Otrajā mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta īstenošanas gadā Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centrs turpina attīstīt elastīgu un darba tirgus vajadzībām atbilstošu profesionālās pilnveides piedāvājumu, šogad ieviešot trīs jaunas programmas. Pēc veiksmīgi īstenotām iepriekšējām mācību programmām un pieaugoša pieprasījuma pēc elastīgām un praktiski orientētām mācībām, kā arī darba devēju prasībām attiecībā uz profesionālajām kompetencēm, Mūžizglītības centrs turpina attīstīt mikrokvalifikāciju piedāvājumu, ieviešot jaunas izglītības programmas, kas sniedz iespēju īsā laikā apgūt darba tirgū pieprasītas kompetences un pilnveidot profesionālās prasmes, vienlaikus apvienojot mācības ar darbu vai citām saistībām. Projekta ietvaros šogad Ventspils Augstskola piedāvā apguvei trīs mācību programmas: Biznesa angļu valoda – programma sniedz padziļinātas biznesa angļu valodas zināšanas profesionālai mutiskai un rakstiskai saziņai uzņēmējdarbības kontekstā, attīstot spēju lietot nozares terminoloģiju un strādāt ar informāciju angļu valodā. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/648 Organizācijas tēls un reklāma – programma attīsta izpratni par organizācijas identitātes veidošanu, reputāciju vadību un mūsdienu reklāmas stratēģijām, sniedzot praktiskas prasmes komunikācijā un satura veidošanā dažādos kanālos. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/649 Komunikācija profesionālajā vidē – programma veltīta profesionālās komunikācijas pamatiem un prasmēm, attīstot spēju izvēlēties atbilstošas komunikācijas formas dažādās situācijās, tostarp prezentācijās un publiskajā runā, kas arvien vairāk tiek vērtēts mūsdienu darba vidē. Pieteikšanās: https://stars.gov.lv/programma/650 Katra programma ietver 32 kontaktstundas un patstāvīgo darbu. Maksa par kursu ir 50 eiro, un tā apguvei nepieciešama vismaz vidējā izglītība. Sekmīgi pabeidzot programmu, dalībnieki saņem apliecību, kurā norādīts kredītpunktu skaits, kas var tikt pielīdzināts augstākās izglītības studiju programmās. Dalība izmēģinājumprojektā sniegs ieguvumus gan Ventspils Augstskolai, attīstot mūžizglītības piedāvājumu, gan dalībniekiem, kuri varēs pilnveidot savas prasmes un iegūt jaunu pieredzi. Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu no 2024. līdz 2027. gadam koordinē Vidzemes Augstskola, savukārt projekta finansētājs ir Izglītības un zinātnes ministrija. Vairāk par Mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektu šeit: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/mikrokvalifikaciju-izmeginajumprojekts Vairāk informācijas: mic@venta.lv , tālr. 63629650

Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība - no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem

Autors Rota Žagare • 2026. gada 10. jūlijs
7. jūlijā starptautiskā astrofizikas seminārā Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants Vladislavs Bezrukovs prezentēja savu pētījumu rezultātus par aktīvo galaktiku kodolu (AGN) optisko un radio mainību. Seminārs bija veltīts tēmai “Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība: no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem”, un tajā tika sniegts pārskats par vairāku gadu garumā veiktajiem novērojumiem un analīzi.

9. jūlijā sāksies uzņemšana studijās

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūlijs
Šī gada 9. jūlijā sāksies uzņemšana studijām Ventspils Augstskolā (VeA) visās fakultātēs – Ekonomikas un pārvaldības fakultātē, Tulkošanas studiju fakultātē un Informācijas tehnoloģiju fakultātē, piedāvājot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Pieteikties studijām iespējams gan elektroniski, gan klātienē uzņemšanas punktos visā Latvijā. Ventspils Augstskola piedāvā plašu studiju programmu piedāvājumu visos studiju līmeņos, dažādās jomās – bizness, valodas, elektronika, programmēšana un datorzinātnes, nodrošinot vairāk nekā 350 budžeta vietu. Studējot Ventspils Augstskolā, studentiem ir plašas stipendiju un Erasmus+ mobilitātes iespējas. Studenti var iesaistīties starptautiskos projektos, tostarp Eiropas reģionālo universitāšu aliansē COLOURS, piedaloties vasaras skolās, hakatonos un dodoties pieredzes apmaiņā uz citām partneraugstskolām ārzemēs. VeA studentiem ir iespēja bez maksas nodarboties ar sportu, pateicoties Ventspils pašvaldības atbalstam, kā arī iesaistīties kultūras aktivitātēs – dejot jauniešu deju kolektīvā un dziedāt korī. Šogad Ventspils Augstskola piedāvā divas jaunas studiju programmas – akadēmisko bakalaura studiju programmu “Valodas, saziņa un kultūrvide” un akadēmisko maģistra studiju programmu “Digitālā kultūra un tekstveide”. Bakalaura studiju programma sagatavos speciālistus, kas ir gatavi darbam daudzvalodu vidē dažādās organizācijās un uzņēmumos, nodrošinot pakalpojumus saistībā ar valodām, komunikāciju un tulkošanu, savukārt maģistra studiju programmā būs iespēja padziļināti apgūt mediju, komunikācijas procesus, kļūstot par kultūras un radošo industriju projektu vadītājiem, komunikācijas stratēģiem un citiem nozares profesionāļiem. Bakalaura studijām iespējams pieteikties no 9. jūlija Vienotajā uzņemšanas sistēmā ( Vienotā uzņemšana pamatstudiju programmas jeb VUPP ), bet no 14. līdz 20. jūlijam darbosies uzņemšanas punkti visā Latvijā, kur iespēja gan izveidot, gan apstiprināt savu pieteikumu. Ventspils Augstskola piedāvā vienu pirmā līmeņa studiju programmu un sešas studiju programmas bakalaura līmenī: Programmēšanas speciālists – 50 budžeta vietas Biznesa vadība – 45 budžeta vietas Elektronikas inženierija – 28 budžeta vietas Datorzinātnes – 100 budžeta vietas Jaunuzņēmumu vadība – 2 budžeta vietas Vadībzinātne – studiju maksa gadā 1500 eiro Valodas, saziņa un kultūrvide – 30 budžeta vietas No 9. jūlija iespējams pieteikties elektroniski maģistra studijām, bet no 14. līdz 20. jūlijam pieteikumu iespējams izveidot klātienē Ventspils Augstskolā, līdzi ņemot personas apliecinošu dokumentu, bakalaura izglītības dokumentu un pielikumus, CV un citus būtiskus dokumentus. 2026./2027. studiju gadā tiks īstenotas piecas maģistra līmeņa studiju programmas: Datorzinātnes – 23 budžeta vietas Uzņēmējdarbības vadība – 14 budžeta vietas Tulkošana un terminoloģija – 17 budžeta vietas Digitālā kultūra un tekstveide – 15 budžeta vietas Elektronika – 15 budžeta vietas Vairāk informācijas par studiju programmām un pieteikšanos - https://www.venta.lv/nac-studet .
Citas ziņas