Rodrigo Laurinovičs – pieredzētais stāžējoties Eiropas Kosmosa Aģentūrā

2024. gada 3. jūnijs

Studiju programmas "Elektronikas inženierija" studentam Rodrigo Laurinovičam pieredze Eiropas Kosmosa aģentūrā Vācijā sākās 2022. gada 1. martā un ilga divus gadus. Tagad Rodrigo ir atgriezies Latvijā, tādēļ aicinājām viņu uz interviju, lai viņš pastāstītu par iegūto pieredzi un gūtajām atziņām.


Pastāsti nedaudz par sevi! 

Latgalietis, kas sācis savu akadēmisko ceļu Vaboles vidusskolā. Augstāko izglītību vēlējos iegūt Dānijā, bet finansiālu apsvērumu dēļ tas neizdevās. Par laimi, biju iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Ventspils Augstskolā (VeA), protams, sekoju savam sākotnējam plānam un devos studēt tālāk no mājām – Ventspils Augstskolā. Trešajā kursā tiku nosūtīts komandējumā uz Eiropas Kosmosa aģentūras  (EKA) CubeSat misiju OPS-SAT-1.


Kā nokļuvi Eiropas Kosmosa aģentūrā?

Pasniedzēju acīs sevi pierādīju kā uzticamu un strādīgu studentu. Manu kandidatūru ieteica Mārcim Donerblicam, kurš meklēja cilvēkus pieredzes gūšanai Eiropas Kosmosa Aģentūrā. Tā nu veiksmīgi sevi pārstāvēju EKA intervijā, kur no visiem pretendentiem izvēlējās tieši mani!


Pastāsti nedaudz par projektu pie kura strādāji – kas tas ir?

Strādāju pie CubeSat projekta OPS-SAT-1, kas vērsta uz tehnoloģiskās attīstības veicināšanu kosmosa industrijā. Šī misija, salīdzinot ar nopietnākām misijām kā GAIA vai EUCLID, ir samērā lēts projekts – apmēram divi miljoni eiro. Tāpēc šīs misijas ietvaros OPS-SAT-1 komandai tika dota zaļā gaisma, lai pārbaudītu dažādas tehnoloģijas un risinājumus, kas nekad netiktu aptiprināti izmēģinājumiem lielajās misijās. 


Kāda bija tava loma un uzdevumi šajā projektā?

Sākumā atbildēju par FPGA eksperimentu uzturēšanu un nodrošināju ātru un drošu pārslēgšanos starp dzelziskajām konfigurācijām, lai nezaudētu satelīta efektīvo laiku. Laika gaitā pienākumu skaits palielinājās – es nodrošināju tehnisko atbalstu eksperimentiem, uzturēju iegultās sistēmas, izstrādāju un piedalījos simulācijās un palīdzēju ar ESA Academy Ladybird kursa vadīšanu līdzās tā pasniedzējam Deivids Evanss (David Evans)


Kādi bija galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskāries projekta laikā, un kā tos risināji?

Pirmais izaicinājums bija iekļauties internacionālajā vidē, kurā apvienojās dažādas kultūras, tautas. Lielākais izaicinājums sekoja pēc tam, kad zaudējām projekta ietvaros uzkrāto datu atmiņu, tajā brīdī likās, ka misija ir izgāzusies, jo savus pētījumus nekādi nevarētu pamatot. Beigās spekulatīvi noteicām problēmu, kas vistuvāk atbilda mūsu 3-4 mēnešu garajam izmeklēšanas procesam. Par laimi, mums paveicās, jo novērojām, ka atmiņa nav tikusi bojāta brīžos, kad tajā ierakstījām informāciju. Nolēmām operatīvo sistēmu atstāt tādā stāvoklī, kāda tobrīd tā bija, un uztaisījām OVERLAY sistēmu, kurā kā pagaidu failu glabāšanas vietu izmantojām nemainīgo atmiņu. Gala risinājumā mēs izmantojām atmiņas apgabalu, kurš netika izmantots visas misijas laikā.  Tākā mēs zinājām, ka kontrolieris nemaina atmiņas apgabalus, kuri jau tiek izmantoti, tad mēs neriskējām ar turpmāku failu/sistēmas korupciju.


Vai projekta laikā radās kādi negaidīti atklājumi vai atziņas? Pastāsti par tiem!

Bija daudz atklājumu - vairāk par sevi. Bija brīdis, kad šķita, ka misija tiks zaudēta manis dēļ, un tas lika aizdomāties, kā šī problēma varēja rasties. Es biju ne tikai tehnisks cilvēks, bet arī darbojos ar satelītu - tas man bija kaut kas jauns, tur domāšana ir daudz citādāka.


Kādi, tavuprāt, ir tavi lielākie sasniegumi šī projekta ietvaros? 

Lielākais izaicinājums un sasniegums notiekti bija satelīta atmiņas atgriešana. Es lepojos arī ar plašu eksperimentu klāstu, ko esmu palīdzējis integrēt OPS-SAT-1 infrastruktūrā. Un ar saviem zinātniskajiem rakstiem, kurus es izstrādāju savas komandas sastāvā – mēs arī ieguvām starptautisko balvu SPACEOPS 2023 par izciliem panākumiem!


Kādas prasmes vai zināšanas ieguvi no šīs pieredzes, un kā, tavuprāt, tās noderēs tev nākotnē?

Ieguvums no tehniskās puses bija liels - gan tehnoloģiju, gan īstenošanas ziņā. Kā domāt par sistēmu kopumā, kā rīkoties brīžos, kad nav pietiekami daudz informācijas, lai spertu precīzi aprēķinātu soli. Operacionālais risinājums nekad nav perfekts, bet tas darbojas. Cilvēks ir naivs un viegli maldināms, visvairāk ar saviem uzskatiem.


Kādi ir tavi uzstādītie mērķi? Ko vēlētos sasniegt nākamo 5 gadu laikā?

Tuvākajos gados noteikti jāpabeidz augstskola. Vēlos arī atlīdzināt tiem cilvēkiem, kuru dēļ man bija iespēja stažēties EKA. Kā arī vēlos uzrakstīt savu projektu un ceru palīdzēt kosmosa tehnoloģijām attīstīties un virzīties uz priekšu. Kas to lai zina, varbūt kādreiz pienāks tā diena, kad varēšu lepni teikt: “Esmu uzbūvējis CubeSat!”


Vai ir vēl kāds interesants notikums vai atgadījums, ko tu vēlētos pieminēt?

Visspilgtāk atceros pirmo pieļauto kļūdu projekta laikā.  Pirmajās nedēļās biju atbildīgs par satelīta pozicionēšanas sistēmu. Tam bija nepieciešams uzlabot esošo kodu un ieviest jaunas funkcijas, kā arī bija jāpārbauda zvaigžņu sekotāja programmatūra. Neskatoties uz manu pieredzi C valodas programmēšanā, es pieļāvu milzīgu loģikas kļūdu, kas izraisīja nespēju kontrolēt satelītu pusotru dienu, kuras laikā satelīta rotācijas ātrums sāka paātrināties – aptuveni 3 grādi sekundē vienas dienas laikā. Par laimi identificēju problēmu pirmais un par to paziņoju kolēģiem. Izrādās, ka satelītam pret šādām kļūdām ir vairāki aizsardzības mehānismi, bet tolaik es to nezināju.


Kādu padomu un ieteikumus tu sniegtu topošajiem studentiem, kuri plāno studēt Elektronikas inženieriju?

RTU nav vienīgā vieta Latvijā, kur attīstīt sevi inženierzinātnēs – Ventspils Augstskola piedāvā plašas iespējas un sniedz izcilas zināšanas šajā jomā! Iesaku neskatīties uz savu iepriekšējo pieredzi un sasniegumiem, nebaidīties, mēģināt darīt un izmantot visas piedāvātās iespējas – nekad nevari zināt, kā šīs iespējas varētu novest pie izcilas karjeras sākuma. 


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Iepazīstinām ar granta saņēmēju projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”: Kristiāna Balode

Autors Rota Rulle • 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri Venstpils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

TSF pētniece piedalās Eiropas Terminoloģijas asociācijas samitā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe

Tulkošanas programmas studente apmeklē DeepL konferenci Berlīnē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

Aizvadīts Ventspils Augstskolas iekštelpu volejbola turnīrs

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas