Rodrigo Laurinovičs – pieredzētais stāžējoties Eiropas Kosmosa Aģentūrā

2024. gada 3. jūnijs

Studiju programmas "Elektronikas inženierija" studentam Rodrigo Laurinovičam pieredze Eiropas Kosmosa aģentūrā Vācijā sākās 2022. gada 1. martā un ilga divus gadus. Tagad Rodrigo ir atgriezies Latvijā, tādēļ aicinājām viņu uz interviju, lai viņš pastāstītu par iegūto pieredzi un gūtajām atziņām.


Pastāsti nedaudz par sevi! 

Latgalietis, kas sācis savu akadēmisko ceļu Vaboles vidusskolā. Augstāko izglītību vēlējos iegūt Dānijā, bet finansiālu apsvērumu dēļ tas neizdevās. Par laimi, biju iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Ventspils Augstskolā (VeA), protams, sekoju savam sākotnējam plānam un devos studēt tālāk no mājām – Ventspils Augstskolā. Trešajā kursā tiku nosūtīts komandējumā uz Eiropas Kosmosa aģentūras  (EKA) CubeSat misiju OPS-SAT-1.


Kā nokļuvi Eiropas Kosmosa aģentūrā?

Pasniedzēju acīs sevi pierādīju kā uzticamu un strādīgu studentu. Manu kandidatūru ieteica Mārcim Donerblicam, kurš meklēja cilvēkus pieredzes gūšanai Eiropas Kosmosa Aģentūrā. Tā nu veiksmīgi sevi pārstāvēju EKA intervijā, kur no visiem pretendentiem izvēlējās tieši mani!


Pastāsti nedaudz par projektu pie kura strādāji – kas tas ir?

Strādāju pie CubeSat projekta OPS-SAT-1, kas vērsta uz tehnoloģiskās attīstības veicināšanu kosmosa industrijā. Šī misija, salīdzinot ar nopietnākām misijām kā GAIA vai EUCLID, ir samērā lēts projekts – apmēram divi miljoni eiro. Tāpēc šīs misijas ietvaros OPS-SAT-1 komandai tika dota zaļā gaisma, lai pārbaudītu dažādas tehnoloģijas un risinājumus, kas nekad netiktu aptiprināti izmēģinājumiem lielajās misijās. 


Kāda bija tava loma un uzdevumi šajā projektā?

Sākumā atbildēju par FPGA eksperimentu uzturēšanu un nodrošināju ātru un drošu pārslēgšanos starp dzelziskajām konfigurācijām, lai nezaudētu satelīta efektīvo laiku. Laika gaitā pienākumu skaits palielinājās – es nodrošināju tehnisko atbalstu eksperimentiem, uzturēju iegultās sistēmas, izstrādāju un piedalījos simulācijās un palīdzēju ar ESA Academy Ladybird kursa vadīšanu līdzās tā pasniedzējam Deivids Evanss (David Evans)


Kādi bija galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskāries projekta laikā, un kā tos risināji?

Pirmais izaicinājums bija iekļauties internacionālajā vidē, kurā apvienojās dažādas kultūras, tautas. Lielākais izaicinājums sekoja pēc tam, kad zaudējām projekta ietvaros uzkrāto datu atmiņu, tajā brīdī likās, ka misija ir izgāzusies, jo savus pētījumus nekādi nevarētu pamatot. Beigās spekulatīvi noteicām problēmu, kas vistuvāk atbilda mūsu 3-4 mēnešu garajam izmeklēšanas procesam. Par laimi, mums paveicās, jo novērojām, ka atmiņa nav tikusi bojāta brīžos, kad tajā ierakstījām informāciju. Nolēmām operatīvo sistēmu atstāt tādā stāvoklī, kāda tobrīd tā bija, un uztaisījām OVERLAY sistēmu, kurā kā pagaidu failu glabāšanas vietu izmantojām nemainīgo atmiņu. Gala risinājumā mēs izmantojām atmiņas apgabalu, kurš netika izmantots visas misijas laikā.  Tākā mēs zinājām, ka kontrolieris nemaina atmiņas apgabalus, kuri jau tiek izmantoti, tad mēs neriskējām ar turpmāku failu/sistēmas korupciju.


Vai projekta laikā radās kādi negaidīti atklājumi vai atziņas? Pastāsti par tiem!

Bija daudz atklājumu - vairāk par sevi. Bija brīdis, kad šķita, ka misija tiks zaudēta manis dēļ, un tas lika aizdomāties, kā šī problēma varēja rasties. Es biju ne tikai tehnisks cilvēks, bet arī darbojos ar satelītu - tas man bija kaut kas jauns, tur domāšana ir daudz citādāka.


Kādi, tavuprāt, ir tavi lielākie sasniegumi šī projekta ietvaros? 

Lielākais izaicinājums un sasniegums notiekti bija satelīta atmiņas atgriešana. Es lepojos arī ar plašu eksperimentu klāstu, ko esmu palīdzējis integrēt OPS-SAT-1 infrastruktūrā. Un ar saviem zinātniskajiem rakstiem, kurus es izstrādāju savas komandas sastāvā – mēs arī ieguvām starptautisko balvu SPACEOPS 2023 par izciliem panākumiem!


Kādas prasmes vai zināšanas ieguvi no šīs pieredzes, un kā, tavuprāt, tās noderēs tev nākotnē?

Ieguvums no tehniskās puses bija liels - gan tehnoloģiju, gan īstenošanas ziņā. Kā domāt par sistēmu kopumā, kā rīkoties brīžos, kad nav pietiekami daudz informācijas, lai spertu precīzi aprēķinātu soli. Operacionālais risinājums nekad nav perfekts, bet tas darbojas. Cilvēks ir naivs un viegli maldināms, visvairāk ar saviem uzskatiem.


Kādi ir tavi uzstādītie mērķi? Ko vēlētos sasniegt nākamo 5 gadu laikā?

Tuvākajos gados noteikti jāpabeidz augstskola. Vēlos arī atlīdzināt tiem cilvēkiem, kuru dēļ man bija iespēja stažēties EKA. Kā arī vēlos uzrakstīt savu projektu un ceru palīdzēt kosmosa tehnoloģijām attīstīties un virzīties uz priekšu. Kas to lai zina, varbūt kādreiz pienāks tā diena, kad varēšu lepni teikt: “Esmu uzbūvējis CubeSat!”


Vai ir vēl kāds interesants notikums vai atgadījums, ko tu vēlētos pieminēt?

Visspilgtāk atceros pirmo pieļauto kļūdu projekta laikā.  Pirmajās nedēļās biju atbildīgs par satelīta pozicionēšanas sistēmu. Tam bija nepieciešams uzlabot esošo kodu un ieviest jaunas funkcijas, kā arī bija jāpārbauda zvaigžņu sekotāja programmatūra. Neskatoties uz manu pieredzi C valodas programmēšanā, es pieļāvu milzīgu loģikas kļūdu, kas izraisīja nespēju kontrolēt satelītu pusotru dienu, kuras laikā satelīta rotācijas ātrums sāka paātrināties – aptuveni 3 grādi sekundē vienas dienas laikā. Par laimi identificēju problēmu pirmais un par to paziņoju kolēģiem. Izrādās, ka satelītam pret šādām kļūdām ir vairāki aizsardzības mehānismi, bet tolaik es to nezināju.


Kādu padomu un ieteikumus tu sniegtu topošajiem studentiem, kuri plāno studēt Elektronikas inženieriju?

RTU nav vienīgā vieta Latvijā, kur attīstīt sevi inženierzinātnēs – Ventspils Augstskola piedāvā plašas iespējas un sniedz izcilas zināšanas šajā jomā! Iesaku neskatīties uz savu iepriekšējo pieredzi un sasniegumiem, nebaidīties, mēģināt darīt un izmantot visas piedāvātās iespējas – nekad nevari zināt, kā šīs iespējas varētu novest pie izcilas karjeras sākuma. 


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2026. gada 16. marts
21. martā Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils robotikas čempionāts, kas ir viens no Latvijas robotikas čempionāta posmiem. Pasākums pulcēs entuziastus, skolēnus, studentus un tehnoloģiju interesentus no visas Latvijas, lai demonstrētu savas tehniskās prasmes un sacenstos dažādās robotikas disciplīnās. Čempionātā paredzēts plašs disciplīnu klāsts dažādām vecuma grupām un pieredzes līmeņiem. Dalībniekiem būs iespēja startēt vairākās LEGO robotu kategorijās, tostarp Lego Sumo, Lego Līnijsekošana, Lego folkrace un Lego dragrace , kā arī citās disciplīnās, piemēram, brīvās konstrukcijas disciplīnās un robotu cīņās. Dalība čempionātā ir bez maksas, un ikviens interesents ir aicināts apmeklēt pasākumu un klātienē vērot aizraujošas robotu sacensības. Sacensības notiks no plkst. 11.00 līdz 17.00 Vairāk informācijas par pasākumu ŠEIT Latvijas čempionāts notiek vairākos posmos dažādās Latvijas pilsētās, pulcējot dalībniekus gan no Latvijas, gan Lietuvas. Ventspils Augstskola rīko vienīgo čempionāta posmu Kurzemes reģionā.
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
Autors Rota Rulle 2026. gada 11. marts
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā.  Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
Autors Rota Rulle 2026. gada 10. marts
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Citas ziņas