Studiju programmas "Elektronikas inženierija" studentam Rodrigo Laurinovičam pieredze Eiropas Kosmosa aģentūrā Vācijā sākās 2022. gada 1. martā un ilga divus gadus. Tagad Rodrigo ir atgriezies Latvijā, tādēļ aicinājām viņu uz interviju, lai viņš pastāstītu par iegūto pieredzi un gūtajām atziņām.

Pastāsti nedaudz par sevi! 

Latgalietis, kas sācis savu akadēmisko ceļu Vaboles vidusskolā. Augstāko izglītību vēlējos iegūt Dānijā, bet finansiālu apsvērumu dēļ tas neizdevās. Par laimi, biju iestājies Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Ventspils Augstskolā (VeA), protams, sekoju savam sākotnējam plānam un devos studēt tālāk no mājām – Ventspils Augstskolā. Trešajā kursā tiku nosūtīts komandējumā uz Eiropas Kosmosa aģentūras  (EKA) CubeSat misiju OPS-SAT-1.

Kā nokļuvi Eiropas Kosmosa aģentūrā?

Pasniedzēju acīs sevi pierādīju kā uzticamu un strādīgu studentu. Manu kandidatūru ieteica Mārcim Donerblicam, kurš meklēja cilvēkus pieredzes gūšanai Eiropas Kosmosa Aģentūrā. Tā nu veiksmīgi sevi pārstāvēju EKA intervijā, kur no visiem pretendentiem izvēlējās tieši mani!

Pastāsti nedaudz par projektu pie kura strādāji – kas tas ir?

Strādāju pie CubeSat projekta OPS-SAT-1, kas vērsta uz tehnoloģiskās attīstības veicināšanu kosmosa industrijā. Šī misija, salīdzinot ar nopietnākām misijām kā GAIA vai EUCLID, ir samērā lēts projekts – apmēram divi miljoni eiro. Tāpēc šīs misijas ietvaros OPS-SAT-1 komandai tika dota zaļā gaisma, lai pārbaudītu dažādas tehnoloģijas un risinājumus, kas nekad netiktu aptiprināti izmēģinājumiem lielajās misijās. 

Kāda bija tava loma un uzdevumi šajā projektā?

Sākumā atbildēju par FPGA eksperimentu uzturēšanu un nodrošināju ātru un drošu pārslēgšanos starp dzelziskajām konfigurācijām, lai nezaudētu satelīta efektīvo laiku. Laika gaitā pienākumu skaits palielinājās – es nodrošināju tehnisko atbalstu eksperimentiem, uzturēju iegultās sistēmas, izstrādāju un piedalījos simulācijās un palīdzēju ar ESA Academy Ladybird kursa vadīšanu līdzās tā pasniedzējam Deivids Evanss (David Evans)

Kādi bija galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskāries projekta laikā, un kā tos risināji?

Pirmais izaicinājums bija iekļauties internacionālajā vidē, kurā apvienojās dažādas kultūras, tautas. Lielākais izaicinājums sekoja pēc tam, kad zaudējām projekta ietvaros uzkrāto datu atmiņu, tajā brīdī likās, ka misija ir izgāzusies, jo savus pētījumus nekādi nevarētu pamatot. Beigās spekulatīvi noteicām problēmu, kas vistuvāk atbilda mūsu 3-4 mēnešu garajam izmeklēšanas procesam. Par laimi, mums paveicās, jo novērojām, ka atmiņa nav tikusi bojāta brīžos, kad tajā ierakstījām informāciju. Nolēmām operatīvo sistēmu atstāt tādā stāvoklī, kāda tobrīd tā bija, un uztaisījām OVERLAY sistēmu, kurā kā pagaidu failu glabāšanas vietu izmantojām nemainīgo atmiņu. Gala risinājumā mēs izmantojām atmiņas apgabalu, kurš netika izmantots visas misijas laikā.  Tākā mēs zinājām, ka kontrolieris nemaina atmiņas apgabalus, kuri jau tiek izmantoti, tad mēs neriskējām ar turpmāku failu/sistēmas korupciju.

Vai projekta laikā radās kādi negaidīti atklājumi vai atziņas? Pastāsti par tiem!

Bija daudz atklājumu - vairāk par sevi. Bija brīdis, kad šķita, ka misija tiks zaudēta manis dēļ, un tas lika aizdomāties, kā šī problēma varēja rasties. Es biju ne tikai tehnisks cilvēks, bet arī darbojos ar satelītu - tas man bija kaut kas jauns, tur domāšana ir daudz citādāka.

Kādi, tavuprāt, ir tavi lielākie sasniegumi šī projekta ietvaros? 

Lielākais izaicinājums un sasniegums notiekti bija satelīta atmiņas atgriešana. Es lepojos arī ar plašu eksperimentu klāstu, ko esmu palīdzējis integrēt OPS-SAT-1 infrastruktūrā. Un ar saviem zinātniskajiem rakstiem, kurus es izstrādāju savas komandas sastāvā – mēs arī ieguvām starptautisko balvu SPACEOPS 2023 par izciliem panākumiem!

Kādas prasmes vai zināšanas ieguvi no šīs pieredzes, un kā, tavuprāt, tās noderēs tev nākotnē?

Ieguvums no tehniskās puses bija liels - gan tehnoloģiju, gan īstenošanas ziņā. Kā domāt par sistēmu kopumā, kā rīkoties brīžos, kad nav pietiekami daudz informācijas, lai spertu precīzi aprēķinātu soli. Operacionālais risinājums nekad nav perfekts, bet tas darbojas. Cilvēks ir naivs un viegli maldināms, visvairāk ar saviem uzskatiem.

Kādi ir tavi uzstādītie mērķi? Ko vēlētos sasniegt nākamo 5 gadu laikā?

Tuvākajos gados noteikti jāpabeidz augstskola. Vēlos arī atlīdzināt tiem cilvēkiem, kuru dēļ man bija iespēja stažēties EKA. Kā arī vēlos uzrakstīt savu projektu un ceru palīdzēt kosmosa tehnoloģijām attīstīties un virzīties uz priekšu. Kas to lai zina, varbūt kādreiz pienāks tā diena, kad varēšu lepni teikt: “Esmu uzbūvējis CubeSat!”

Vai ir vēl kāds interesants notikums vai atgadījums, ko tu vēlētos pieminēt?

Visspilgtāk atceros pirmo pieļauto kļūdu projekta laikā.  Pirmajās nedēļās biju atbildīgs par satelīta pozicionēšanas sistēmu. Tam bija nepieciešams uzlabot esošo kodu un ieviest jaunas funkcijas, kā arī bija jāpārbauda zvaigžņu sekotāja programmatūra. Neskatoties uz manu pieredzi C valodas programmēšanā, es pieļāvu milzīgu loģikas kļūdu, kas izraisīja nespēju kontrolēt satelītu pusotru dienu, kuras laikā satelīta rotācijas ātrums sāka paātrināties – aptuveni 3 grādi sekundē vienas dienas laikā. Par laimi identificēju problēmu pirmais un par to paziņoju kolēģiem. Izrādās, ka satelītam pret šādām kļūdām ir vairāki aizsardzības mehānismi, bet tolaik es to nezināju.

Kādu padomu un ieteikumus tu sniegtu topošajiem studentiem, kuri plāno studēt Elektronikas inženieriju?

RTU nav vienīgā vieta Latvijā, kur attīstīt sevi inženierzinātnēs – Ventspils Augstskola piedāvā plašas iespējas un sniedz izcilas zināšanas šajā jomā! Iesaku neskatīties uz savu iepriekšējo pieredzi un sasniegumiem, nebaidīties, mēģināt darīt un izmantot visas piedāvātās iespējas – nekad nevari zināt, kā šīs iespējas varētu novest pie izcilas karjeras sākuma.