Tulkošanas studiju fakultātes pētnieki piedalās konferencē Rīgā
2026. gada 9. oktobris
2. oktobrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) pētnieki piedalījās zinātniskajā konferencē „Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijai 80: no terminu mantojuma līdz zināšanu nākotnei”, kas notika Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā. Konferenci rīkoja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija.
Asoc. prof. Dr. philol. Jānis Veckrācis uzstājās ar referātu „Ģeogrāfijas leksikas attīstība mācību grāmatās latviešu valodā: 19. gs. otrā puse – 20. gs. sākums”.
TSF doktorante Anna Rudzīte iepazīstināja ar referātu „Mūzikas terminoloģijas sistematizācija un attīstība profesora Jāņa Torgāna darbos: tradīcija, inovācija un institucionālie izaicinājumi”, bet doktorante Anna Šēfere – ar referātu „Tūrisma terminogrāfija Latvijā: no tradicionālajiem leksikogrāfiskajiem avotiem līdz digitālajiem terminoloģijas resursiem”.
Programmā bija arī daudz citu vērtīgu referātu par terminoloģijas pārvaldību, vēsturi un nozaru attīstību; notika interesantas diskusijas jautājumu sadaļā, kā arī neformālas sarunas ar kolēģiem, kontaktu veidošana un domapmaiņa.
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centrs aicina uz nākamo lekciju cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai” tikšanos, kas ir paredzēta 24. oktobrī Ventspils Augstskolā. Šoreiz runāsim par pandēmiju ietekmi uz pasauli, “Vienas veselības” pieeju un pārtikas drošību. Pasākums notiks 24. oktobrī plkst. 11.30-14.30 Ventspils Augstskolā, un tā viesis būs Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš ir pieredzējis zinātnieks un nozares līderis, kura profesionālā darbība saistīta ar veterinārmedicīnu, pārtikas drošību un sabiedrības veselības jautājumiem. A.Bērziņš pievērsīsies šādām aktuālām tēmām: Kā pandēmijas ir mainījušas pasauli? Vai nākamā pandēmija jau ir sākusies? Ko mums māca “Viena veselība”?; Vai mana pārtika tiešām ir droša? Atbildība, risks un zinātne mūsu šķīvī. Tiks apskatīts, kā cilvēku, dzīvnieku un vides veselība ir savstarpēji saistīta, kādas mācības pasaule guvusi no COVID-19 pandēmijas un kā zinātne palīdz izvērtēt pārtikas drošības riskus pirms piegādes veikalu plauktos. Akadēmiķis Ojārs Spārītis, raksturojot Aivaru Bērziņu, īpaši izceļ viņa zinātnisko kompetenci, darba pieredzi krīzes laikos, līdera spējas un cilvēcību, nosaucot viņu par “zinātnieku un ļoti normālu cilvēku”. Šis raksturojums atklāj ne tikai profesionāļa pieredzi, bet arī stipra gara personību, kas spēj apvienot zināšanas, atbildību un cilvēcīgu attieksmi dažādos dzīves posmos.
Ventspils Augstskolas biznesa vadības studente Jekaterina Gromovaja izmantoja Erasmus+ sniegtās iespējas un devās studiju mobilitātē uz Norvēģiju. Studijas starptautiskā vidē, jaunas draudzības, iespaidīgā Norvēģijas daba un izkāpšana ārpus komforta zonas – tā Jekaterina raksturo savu Erasmus+ pieredzi. Kā Jekaterina aizvadīja semestri Norvēģijā – lasi pieredzes stāstu!
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) organizē semināru “Mākslīgā intelekta rīki un aģenti. To izmantošana programmatūras izstrādē un radioastronomijas datu apstrādē”, lai iepazīstinātu ar mākslīgā intelekta (MI) aģentu iespējām un to praktisko pielietojumu viedo tehnoloģiju attīstībā un zinātniskajā pētniecībā. Seminārs notiks 15. oktobrī plkst. 10.30 un to vadīs VSRC zinātniskais asistents Jānis Šteinbergs.
Turpinot dalību mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektā, Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centrs 2026./2027. studiju gada rudens semestrī piedāvā apgūt divas jaunas mikrokvalifikācijas izglītības programmas. Šajā mācību semestrī jau tika uzsāktas trīs mikrokvalifikāciju izglītības programmas: “Biznesa angļu valoda”, “Komunikācija profesionālajā vidē” un “Organizācijas tēls un reklāma”. Ņemot vērā lielo interesi un pieprasījumu pēc šīm programmām, Ventspils Augstskola turpina paplašināt mikrokvalifikāciju piedāvājumu, izstrādājot vēl divas jaunas programmas. Projekta otrajā kārta Ventspils Augstskola piedāvā apguvei divas jaunas mācību programmas:
Jau devīto gadu pēc kārtas mašīnbūves uzņēmums “Bucher Municipal” piešķīra stipendiju Ventspils Augstskolas (VeA) studentam. Šogad stipendiju, iespēju gūt praktisku pieredzi uzņēmumā, kā arī unikālo balvu ieguva bakalaura studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” 2. kursa studente Aļika Avtuhova. Uz “Bucher Municipal” stipendiju pretendēja četri Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studenti, kuri Ventspils kinoteātrī “Kino Rio” tikās gan ar uzņēmuma, gan VeA pārstāvjiem, pārrunājot savus mērķus, sasniegumus un nākotnes ieceres. Šoreiz vislabāko iespaidu uz komisiju atstāja VeA otrā kursa studente Aļika Avtuhova, kurai tika piešķirta stipendija un iespēja gūt praktisku pieredzi uzņēmumā. Stipendijas ieguvēja atzīst, ka sarunas bijušas daudz interesantākas, nekā sākotnēji gaidīts. Līdzās ierastajiem jautājumiem par nākotnes plāniem, studentiem bija jāparāda spēja domāt radoši un risināt izaicinājumus uzņēmējdarbībā. Piemēram, Aļikai bija jāpastāsta, kā viņa rīkotos, ja būtu atbildīga par kinoteātra darbību un būtu jāuzlabo tā finansiālā situācija. Uzņēmums “Bucher Municipal” VeA studentus atbalsta kopš 2018. gada, sniedzot gan finansiālu atbalstu, gan ļaujot tuvāk iepazīt uzņēmējdarbības vidi. “Mēs vēlamies būt uzņēmums, kas ne tikai ražo, bet arī iegulda vidē, kurā darbojas. Ventspils Augstskola ir nozīmīga pilsētas daļa, un mums ir svarīgi stiprināt saikni starp augstskolu, uzņēmējdarbību un jauniešiem. Ne katram stipendiātam pēc studijām ir jānonāk Bucher Municipal – arī tad, ja jaunietis izvēlas citu uzņēmumu vai nozari, mēs esam devuši savu ieguldījumu viņa izaugsmē. Savukārt, ja kādu dienu viņš izvēlas pievienoties mūsu komandai, tas, protams, ir ļoti patīkams rezultāts,” saka Mikus Brakanskis, Bucher Municipal Ventspils ražotnes vadītājs.
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes asociētā profesore un pētniece Silga Sviķe no 29. septembra līdz 1. oktobrim ar pētījumu “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” piedalījās Eiropas Leksikogrāfijas asociācijas 22. kongresā “Lexicography in the Age of AI ”, kas norisinājās Vīnē, Austrijā. Kongresu organizēja Austrijas Zinātņu akadēmija ( Österreichische Akademie der Wissenschaften ). S. Sviķes pētījumā “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” analizēti Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta izdoto daudzvalodu jaunvārdu vārdnīcu (Multilingual Dictionary of New Words) astoņi izdevumi (2010–2024), īpašu uzmanību pievēršot latviešu un lietuviešu jaunvārdu atspoguļojumam vārdnīcās. Apvienojot avotu kvalitatīvo analīzi ar ekscerpētā materiāla kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, tika izveidota datu kopa ar 184 neoloģismu lietojuma piemēriem, kas atbilst 87 atšķirīgām leksiskajām vienībām (69 latviešu un 18 lietuviešu). Analīze liecina, ka vārdnīcas makrostruktūra laika gaitā mainījusies no sākotnējā hierarhiski veidotā šķirkļu formāta uz vienkāršāku, integrētu struktūru. Mainījies arī redakcionālais modelis: 4.–7. izdevumā (2013–2019) rādītājs bija kumulatīvs un tajā tika saglabāti visi iepriekš iekļautie latviešu šķirkļa vārdi, savukārt 8. izdevumā (2024) rādītājs vairs nav kumulatīvs un tajā iekļauti tikai jaunākā laika posma jaunvārdi. Pētījuma rezultāti rāda, ka vārdnīcās visā to izdošanas vēsturē nav izmantots viens, stabils leksiskā “jaunuma” kritērijs. Tas rosina veikt plašāku pētījumu – kā leksikogrāfiem noteikt, cik ilgi vārds uzskatāms par jaunvārdu, un kā to skaidri parādīt vārdnīcas lietotājiem. Kongresā pulcējās un savus pētījumus prezentēja vairāk nekā 300 dalībnieki no dažādām pasaules valstīm. Kongresa tematika atspoguļoja mūsdienu leksikogrāfijas galvenās attīstības tendences. Liela daļa pētījumu bija veltīta mākslīgā intelekta rīku un lielo valodas modeļu izmantošanai praktiskajā leksikogrāfijā – definīciju un vārdnīcas piemēru ģenerēšanai, divvalodu vārdnīcu apvēršanai, neoloģismu izpētei, vēsturisko vārdnīcu digitalizācijai –, kā arī jautājumam par vārdnīcu lomu laikā, kad valodas jautājumu risināšanai arvien biežāk izmanto tērzēšanas robotus. Referātos tika apspriesta speciālā leksikogrāfija un resursu izstrāde nozaru tekstu tulkošanai, neoloģija, vēsturiskā un mācību leksikogrāfija, vārdnīcu lietošanas paradumi, kā arī leksikogrāfijas risinājumi t. s. mazajām, līdz šim mazāk pētītajām un apdraudētajām valodām.
