9. un 10. oktobrī Ventspils Augstskolā, sadarbībā ar Jana Dlugoša Universitāti Polijā, norisinājās starptautisks forums “Vairāk nekā vārdi”:(starp)lingvālie aspekti praktiskā kontekstā”, kura laikā tika apspriesti valodas un tehnoloģiju mijiedarbības jautājumi, mākslīgā intelekta ietekme uz tulkošanu, kultūras un identitātes aspekti, valodas politikas aktualitātes, kā arī komunikācijas izaicinājumi daudzvalodīgā sabiedrībā. Ar plenāreferātiem uzstājās lektori no vairākām valstīm - Ramune Kaspere ( Ramunė Kasperė ) no Lietuvas, kura ieskicēja tulkotāja profesijas nākotnes iespējas mākslīgā intelekta laikmetā, Andrejs Veisbergs no Latvijas Universitātes, kurš pievērsās latviešu daiļliteratūras tulkojumu cenzūras jautājumiem, un Olga Slabonska ( Olga Słabońska ) no Polijas, kura analizēja poļu un angļu valodu gramatiskās struktūras kognitīvajā skatījumā. Foruma dalībnieki bija ieinteresēti izzināt aktuālas tēmas no citu lektoru skatupunkta un gūt vērtīgas atziņas, tas rosināja plašāku skatījumu uz valodas, kultūras un komunikācijas nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Pirmās dienas noslēgumā ikvienam interesentam bija iespēja doties uz Ventspils Brīvdabas muzeju, lai, kopā ar Dženetu Marinsku, lībiešu valodas pratēju, izzinātu Latvijas nacionālo kultūras mantojumu – lībiešu valodu. Lekcijas noslēgumā dalībnieki risināja krustvārdu mīklas meklējot sadzīves priekšmetu lībiskos nosaukumus muzeja teritorijā, kā arī baudija tradicionālos sklandraušus un Kolkas butes. “Lībiešu valodas lekcija bija patiesi iedvesmojoša – Dženeta stāstīja gan par lībiešu valodas vēsturi, gan savu personīgo ceļu tās apguvē. Lekcijas laikā klausījāmies arī lībiešu tautasdziesmas un izjutām valodas īpašo skanējumu. Šī pieredze lika aizdomāties par mūsu pašu valodas vērtību un trauslumu – cik viegli tā varētu zust, ja mēs to nesargātu un nelietotu ikdienā,” stāsta dalībnicece Lelde Bērziņa. Foruma ietvaros notika arī COLOURS alianses studentu darbnīcas, kurās studenti strādāja pie praktiskiem uzdevumiem par digitālajiem tulkošanas rīkiem, starpkultūru komunikāciju un svešvalodu apguvi. Foruma noslēgumā notika paneļdiskusija “Humanitārās zinātnes: jaunās tendences, pārmaiņas, nākotne.” Vairāk bilžu pieejams šeit: https://zviedrans.lv/klientiem/ Beyond Words: (Inter)Lingual Reflections in Practice October 9-10 | Ventspils, Latvia Parole: beyondwordsventspils

Oktobra sākumā Ventspils Augstskolas 2. kursa studenti un aktīvisti svinīgi iesvētīja pirmā kursa studentus. Pasākums norisinājās augstskolas dārzā, kur pulcējās 51 pirmkursnieks, ģērbušies kā īsteni “ gopņiki ”. Viņi drosmīgi stājās pretī vecāko kursu sagatavotajiem izaicinājumiem. Bermudu Divstūra dziesma “Rajončiks” bija jauno studentu vakara himna. Kā ierasts, iesvētības sākās ar iesildīšanos, bet drīz vien pirmkursnieki tika sadalīti sešās komandās. Organizatori īpaši izvēlējās dažus studentus, kuri jau mēneša laikā bija “pamanījušies izcelties” – viņi tika nosaukti par “Nāviniekiem”, kā tradīcija nosaka, šai grupai tika sagatavoti papildus pārbaudījumi. Turpinājumā iesvētāmie devās cauri sešām stacijām: pie pasniedzējiem, zemessardzes, spēlējot muzikālos krēslus un piedaloties citos izaicinājumos. Pasākuma kulminācija bija svinīgais zvērests, ko pirmā kursa studentiem vadīja Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads. Organizatori atzīst, ka iesvētību mērķis ir “iekustināt” pirmkursniekus un sagatavot viņus studentijas dzīvei: “Neuztraucieties – grūtāk par šo vairs nebūs! Šis pasākums palīdz ne tikai atrast jaunus draugus, bet arī izkāpt no komforta zonas un iegūt neaizmirstamu pieredzi.”

Ventspils Augstskolas Studentu padome aicina uz ikgadējo piedzīvojumu – Nakts Orientēšanās 2025! Jebkurš students, absolvents vai darbinieks ir aicināts piedalīties šajā aizraujošajā rudens pasākumā zem zvaigžņotām debesīm. Datums: 16. oktobris 2025 | Sākums: 19:00 Komandas: 5 dalībnieki (ja ir grūtības atrast komandu, lūdzu sazinieties ar studentu padomi) Dalības maksa: 4€ par personu (maksājuma detaļas rakstot studentupadomevea@gmail.com vai sekojot līdzi @vea_sp Instagram stāstos) Tikšanās punkts: "Lāsītes" Reģistrācija: Līdz 14. oktobrim 2025, šeit: https://ej.uz/no2025 Lai pieteiktos, raksti uz studentupadomevea@gmail.com vai sazinies ar Robertu Tūbeli pa tālruni +371 20 055 553 (vēlams WhatsApp, ja nesaņemiet atbildi, zvaniet). Ja trūkst komandas biedru, droši raksti VeA Studentu padomei! Gaidām sportiskus izaicinājumus un neaizmirstamu nakti kopā!

Plašs ASV un Eiropas radio teleskopu tīkls, novērojot tālu radio galaktiku, ir atklājis nelielu tumšu objektu. Tas datos izskatās tikai kā sakniebiens, taču liecina, ka mazas masas tumšās matērijas sakopojumi ir plaši izplatīti, apstiprinot teorijas par Visuma uzbūvi un attīstību. Pētījumā piedalījās arī VeA institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) teleskopi. Starptautiska astronomu komanda ir atradusi mazas masas tumšu objektu tālajā Visumā — nevis tieši novērojot tā izstaroto gaismu, bet gan atklājot niecīgu gravitācijas radītu gaismas izkropļojumu no citas tālas galaktikas. Šī noslēpumainā objekta masa ir aptuveni miljons reižu lielāka nekā mūsu Saules masa, un tā atklāšana saskan ar pašreiz labāk pieņemto teoriju par to, kā veidojušās galaktikas, tostarp Piena Ceļš. “Tā kā tumšās matērijas objektus mēs tieši redzēt nevaram, mēs izmantojam ļoti tālas galaktikas kā fona gaismas avotus, lai meklētu šo objektu gravitācijas atstātās pēdas.” “Tumšu objektu, kas neizstaro gaismu, meklēšana, protams, ir sarežģīta,” saka Dr. Devons Pauels (Devon Powell) no Maksa Planka Astrofizikas institūta (MPA) un pētījuma vadošais autors, kura rezultāti publicēti žurnālā Nature Astronomy. “Tā kā tos mēs tieši redzēt nevaram, mēs izmantojam ļoti tālas galaktikas kā fona gaismas avotus, lai meklētu šo objektu gravitācijas atstātās pēdas.” Tumšā matērija ir noslēpumaina matērijas forma, kura neizstaro gaismu, taču tai piemīt liela masa, kas ir būtiska, lai saprastu, kā veidojusies zvaigžņu un galaktiku bagātība, ko redzam nakts debesīs. Tā kā tumšo matēriju nav iespējams novērot tieši, tās īpašības var noteikt tikai ar gravitācijas lēcas efektu — kad tālāka objekta gaisma tiek mainīta un novirzīta tumšā objekta gravitācijas dēļ, izveidojot raksturīgu lokveida attēlu. Komanda izmantoja teleskopu tīklu no visas pasaules, tostarp Grīnbenkas teleskopu (GBT), Ļoti garās bāzes interferometru (VLBA) un Eiropas interferometrisko tīklu (EVN), kurā ietilpst arī VSRC radioastronomiskā observatorija Irbenē. Dati tika apkopoti Apvienotajā VLBI institūtā (JIVE) Nīderlandē, izveidojot Zemes izmēra “superteleskopu”, kas spēja uztvert smalkus gravitācijas lēcas signālus no tumšā objekta. Tika noskaidrots, ka objekta masa ir aptuveni miljons reižu lielāka par Saules masu un tas atrodas apmēram 10 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes — laikā, kad Visumam bija tikai 6,5 miljardi gadu. “Jau pirmajā augstas izšķirtspējas attēlā mēs uzreiz pamanījām ‘sakniebienu’ gravitācijas lokā — drošu pazīmi, ka esam kaut ko atraduši.” Šis ir mazākās masas objekts, kas jebkad atrasts, izmantojot šo metodi — aptuveni 100 reižu mazākas masas nekā iepriekšējie atklājumi. Lai sasniegtu šādu jutīguma līmeni, komandai nācās izveidot ļoti precīzu debesu attēlu, izmantojot radio teleskopus visā pasaulē. Profesors Džons Makkīns (John McKean) no Groningenas Universitātes (RuG), Pretorijas Universitātes (UP) un Dienvidāfrikas Radioastronomijas observatorijas (SARAO), kurš vadīja datu vākšanu, skaidro: “Jau pirmajā augstas izšķirtspējas attēlā mēs uzreiz pamanījām ‘sakniebienu’ gravitācijas lokā — drošu pazīmi, ka esam kaut ko atraduši. Tikai neliels masas sakopojums starp mums un tālo radio galaktiku varētu radīt šādu efektu.” Lai analizētu milzīgo datu apjomu, komandai bija jāizstrādā jauni modelēšanas algoritmi, kurus varēja darbināt tikai ar superdatoriem. “Dati ir tik apjomīgi un sarežģīti, ka mums nācās izstrādāt jaunas skaitliskās pieejas to modelēšanai. Tas nebija vienkārši, jo šāda lieta līdz šim nebija darīta,” sacīja Dr. Simona Vedžeti (Simona Vegetti) no MPA. “Mēs uzskatām, ka katra galaktika, tostarp mūsu Piena Ceļš, ir pilna ar tumšās matērijas sakopojumiem, taču to atrašana un pierādīšana prasa milzīgu skaitļošanas darbu.” Komanda izmantoja īpašu paņēmienu, ko sauc par gravitācijas attēlošanu (gravitational imaging), kas ļāva “ieraudzīt” neredzamo tumšās matērijas sakopojumu, kartējot tā gravitācijas lēcas efektu uz spožā radio loka fona. “Mēs uzskatām, ka katra galaktika, tostarp mūsu Piena Ceļš, ir pilna ar tumšās matērijas sakopojumiem.” “Ņemot vērā mūsu datu jutīgumu, mēs sagaidījām, ka atradīsim vismaz vienu tumšu objektu, tāpēc šis atklājums atbilst tā dēvētajai aukstās tumšās matērijas teorijai, uz kuras balstās lielākā daļa mūsu izpratnes par galaktiku veidošanos,” skaidro Pauels. “Tagad, kad esam atraduši vienu, nākamais jautājums ir — vai atradīsim vēl, un vai to skaits atbildīs teorētiskajiem modeļiem.” Komanda turpina padziļinātu analīzi, lai labāk saprastu, kas īsti ir šis noslēpumainais tumšais objekts. Viņi arī pēta citas debess daļas, lai atrastu vairāk šādu mazas masas tumšo objektu, izmantojot to pašu paņēmienu. Ja līdzīgi objekti tiks atrasti arī citur un tie patiešām izrādīsies pilnīgi bez zvaigznēm, tad dažas tumšās matērijas teorijas var nākties noraidīt.

Rudenī dienas kļūst īsākas, krāsas spilgtākas, bet gaismas trūkums liek ķermenim un prātam pielāgoties. Astronomi skaidro, kā šis gadalaiks ietekmē debesis – no zvaigžņu ceļiem un Saules cikliem. Daba maina ritmu, debesis kļūst zemākas, un cilvēks - domīgāks. Šis gadalaiks mūs vieno un reizē izaicina, jo vieni tajā redz krāsas un skaistumu, citi -drūmumu un nogurumu. Par vienu gan esam vienisprātis -rudenī dienas kļūst īsākas. Amerikāņu domātājs Karloss Kastanjeda (1925-1998), atsaucoties uz senu gudrību, ir teicis: «Mēs neredzam lietas tādas, kādas tās ir, - mēs redzam tās tādas, kādi esam paši.» Astronomu skatījums uz rudeni debesīs IVARS ŠMELDS, Dr. phys., Ventspils Augstskoals vadošais pētnieks «Skatoties debesīs, mēs redzam tikai ierobežotu debesjuma fragmentu - it kā atrastos zvaigžņu globusā. No ārpuses tas izskatītos kā lode, kurā Zeme ir vidū un debesis ir gan augšā, gan apakšā. Zemes lodveida formu mēs gan tā uzreiz neredzam, jo esam pārāk mazi un tās virsma mums šķiet plakana. Planetārijā šo pašu var redzēt no iekšpuses. Debesis ir, bet nešķiet bezgalīgas - redzam tikai augšējo redzamo daļu, un attāluma uztvere ir relatīva; lidmašīna ir augstu debesīs, bet patiesībā ir daudz tuvāk nekā zvaigznes. Mēs nejūtam ne Zemes griešanos ap savu asi diennakts laikā, ne tās apriņķošanu ap Sauli gada laikā - tāpat kā vilcienā nevar just kustību, bet garām skrien viss, kas aiz loga. Tās riņķošanas dēļ ap Sauli mēs redzam, kā diennakts laikā zvaigznes it kā apgriežas ap Zemi, lai gan patiesībā griežas tā pati. Gada laikā Saule šķietami apriņķo visu debess lodi, divreiz šķērsojot debess ekvatoru un veidojot uz tā riņķi, ko sauc par ekliptiku. No pola skatoties, diennakts laikā Saule veido Zemei paralēlu apli debesīs, kas izskaidro polāro dienu un nakti. No ekvatora skatoties, Saule lec un riet perpendikulāri horizontam, un krēsla iestājas strauji. Rudens astronomiski sākas ar ekvinokciju - bridi, kad Saule šķērso debess ekvatoru un lec tieši austrumos, riet tieši rietumos. Tad naktis kļūst tumšākas un piemērotākas novērojumiem, īpaši optiskajā astronomijā. Radioastronomijā Saule netraucē, tāpēc pētījumi turpinās neatkarīgi no diennakts. Decembra beigās gaidāmi intensīvāki zvaigžņu lieti, piemēram, Geminidas. Ziemeļblāzmas saistītas ar Saules aktivitāti un ir redzamas skaidrāk tumsā. Uzliesmojumi uz Saules, kas tās izsauc, var ietekmēt radiosakarus, satelītus un pat elektrības tīklus, kā arī īslaicīgi ietekmē mūsu nervu sistēmu un psiholoģisko stāvokli. Lielāks drauds cilvēcei ir mūsu pašu radītie procesi - piesārņojums un pārapdzīvotība. No lieliem meteorītiem tuvākajā gadsimtā briesmas nav zināmas. Astronomi spēj sekot objektu trajektorijām un vajadzības gadījumā novirzīt. Mēs pētām ra-diostarojumu, lai saprastu, kā dzimst zvaigznes. Galīgo atbilžu šajā jomā nebūs nekad, bet katrs novērojums bagātina izpratni.» VLADISLAVS BEZRUKOVS, Mg. sc. ing., Ventspils Augstskolas pētnieks «Zemes ass ir slīpa par aptuveni 23,5 grādiem, tādēļ mūsu puslode dažādos gadalaikos saņem atšķirīgu daudzumu Saules gaismas. Rudens debesis ir bagātas ar pārmaiņām. Vakaros parādās ziemas zvaigznāji - Orions ar savu spožo jostu, Plejādes kā maza dimantu sauja un spožākā nakts zvaigzne Sīriuss. Oktobrī vērojami Orionidi, kas saistīti ar Haleja komētas atlūzām, novembrī - Leonīdi. Šoruden mums ir īpašs viesis - komēta 3I/ATLAS, kas nāk no ārpus Saules sistēmas. Tā ir tikai trešā starpzvaigžņu komēta, kādu cilvēce jebkad ir novērojusi. Atklāta šovasar, tā jau izrāda aktīvu asti, kuras sastāvā NASA teleskopi ir atraduši gan oglekļa dioksīdu, gan ūdens ledu. Tā būs drošā attālumā, bet tās vizīte mums ļauj ieraudzīt vielu no citas zvaigžņu sistēmas. 25. Saules aktivitātes cikls ir pārsteidzošs. Kad tas sākās 2019. gadā, zinātnieki prognozēja vāju ciklu, bet plankumu skaits un uzliesmojumu biežums ir daudz lielāks, nekā gaidīts. Tas nozīmē spēcīgas ģeomagnētiskās vētras, kas ietekmē radiosakarus, satelītus un elektrības tīklus. Pat ar modernākajiem teleskopiem un superdatoriem Saule saglabā noslēpumu.» Sagatavoja: Rebeka Busule Laikraksts "Ventas Balss"