VeA absolventa Mārtiņa Bērtuļa pieredzes stāsts: no studijām ITF līdz veiksmīgai karjerai IT projektu vadītāja amatā

2023. gada 26. jūnijs

Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes absolvents Mārtiņš Bērtulis jau astoņus gadus darbojas IT sfērā kā IT projektu vadītājs un pēdējo gadu kā vecākais IT projektu vadītājs MSC Mediterranean Shipping Company. Studiju laikā Mārtiņa ceļš bija cieši saistīts ar sportu, taču dzīves pavērsieni un aizraušanās ar studijām, un ārpusstudiju aktivitātēm, tomēr noteica izvēli par labu karjerai IT jomā, sportam atvēlot zināmu laiku savā ikdienā hobija līmenī. Paralēli darbam IT jomā, Mārtiņš rīko dažāda veida pasākumus - sacensības, koorporatīvos pasākumus, piedalās uzņēmumu sporta spēlēs un pašvaldību rīkotajos pasākumos. Vairāk par Ventspils Augstskolas absolventa pieredzi un dzīves atziņām lasāms intervijā.

 

Pastāsti lūdzu vairāk par sevi!


Mani sauc Mārtiņš - esmu dzimis un audzis Rīgā, skolas gados nodarbojies ar basketbolu. Jau no mazotnes esmu bijis ļoti aktīvs - patika iesaistītes, mācīties jaunas lietas un saskatīt iespējas kā uzlabot esošās. Tāpat no mazotnes esmu ļoti nopietni uztvēris tēva sacīto - "labāk 100 draugi, kā 1 ienaidnieks", tāpēc cenšos iegūt jaunus kontaktus, izpalīdzēt cilvēkiem, dalīties zināšanās, jo nekad nevar zināt, kad tas pozitīvi nāks atpakaļ. 


Kādēļ izvēlējies studēt tieši Ventspils Augstskolā?


Vidusskolas pēdējos gados nospraudu par mērķi mācības un stipendijas iegūšanu ASV universitātēs spēlējot basketbolu. Izlaidumam nākot aizvien tuvāk, aizvien vairāk sapratu, ka basketbols vairs tik ļoti neaizrauj un būs ļoti jāpiespiežas, lai varētu dot to, ko universitātes man piešķirot stipendiju no manis sagaidīs. Arī universitāšu meklēšanu caur aģentu uzsāku novēloti, tāpēc pirmajā gadā bija tikai 1 piedāvājums, kas nešķita interesants un nolēmu, ka vēl gadu palikšu Latvijā, trenēšos un gaidīšu kādus piedāvājumus. Ventspili izvēlējos primāri 2 iemeslu dēļ - bija labas iespējas basketbola treniņiem (trenējoties un spēlējot Ventspils Augstkolas komandā Latvijas 2. basketbola līgā) un aizbraukt prom no ikdienas un iemācīties dzīvot patstāvīgi. Beigās gan viss dzīvē izvērsās pavisam savādāk - pēc mēneša sanāca iegūt nelielu traumu un nedēļas, divu laikā, ko izlaidu treniņus, sapratu, ka 9 treniņi nedēļā nebūs tas, ko turpmākos gadus vēlos darīt + ļoti iepatikās studentu dzīve un iespējas, ko tā paver - tajā skaitā iesaistīties un organizēt dažādus pasākumus, tāpēc idejai par Ameriku atmetu ar roku, ar piebildi, ka kādreiz aizbraukšu tur kādā garākā atvaļinājumā ar ģimeni. 


Kurā fakultātē/studiju programmā studēji? Pastāsti par studiju laiku!


Studēju Informāciju tehnoloģiju fakultātē - "Datorzinātnes". Nekad neesmu bijis super liels datoru un tehnoloģiju fans, bet jau 10. klasē daļēji pieņēmu, ka mācīšos IT -  pirmkārt nozares aktualitātes dēļ un gribēju sev kādu izaicinājumu un ko tādu, kur būs jāsaņemas un jāpiespiežas, jo skolas gadi pagāja diezgan vienkārši un brīvi. 


Par studiju laiku - par to noteikti, ka īssfilmu varētu uzņemt, tikai jautājums vai kādam citam to būs interesanti skatīties. Spilgtākās atmiņas no studiju laikiem noteikti asociējas ar studentu padomi un visu, kas ar to saistīts - sākot ar universiādes atvešanu uz Ventspili, beidzot ar 200 cilvēkiem mežā, nakts orientēšanos un Erasmus studentu komandas meklēšanu 23.00 naktī oktobrī. Bija ļoti interesanti spēļu un kopā sanākšanas vakari dienesta viesnīcā un laikam viens no lielākajiem "highlights" jau pašā sākumā - atslēgu meklēšanas spēle Ventspils pludmalē pirmkursnieku rallijā (ja nemaldos augusta pēdejās dienās, kad studijas vēl nemaz nebija sākušās). Tie, kas tajā ir piedalījušies vai to rīkojuši noteikti zin, par ko runāju. Sergeja Hilķeviča ģitārspēle un neatkārtojamās lekcijas. Izcīnīta 3. vieta Ventspils pilsētas čempionātā ar Ventspils Augstskolas komandu Aizbraukt ar velo uz jūru un nopeldēties maijā no rīta pirms lekcijām. Daudz ļoti interesantu un patiesu atmiņu, ko nedzīvojot tik kompaktā pilsētā un dienesta viesnīcā noteikti, ka nebūtu izbaudījis un piedzīvojies. Tā īsumā sakot - Ventspils Augstkola dod tik daudz iespēju, cik pats esi gatavs paņemt un radīt. 


Ar ko šobrīd nodarbojies?


Pēdējos 8 gadus darbojos IT sfērā kā IT projektu vadītājs, pēdējo gadu strādāju loģistikas nozarē IT nodaļā - esmu vecākais IT projektu vadītājs MSC Mediterranean Shipping Company. Paralēli ik pa laikam attīstu savu mazo biznesu, kas saistīts ar manu hobiju - disku golfu. Rīkoju dažāda veida pasākumus - sacensības, koorporatīvos pasākumus, piedalos uzņēmumu sporta spēlēs un pašvaldību rīkotajos pasākumos. Arī darbā pieejamā laika ietvaros piedalos dažādu pasākumu organizēšanā un izveidē - kā iekšēji uzņēmumā, tāpat arī mūsu sadarbības partneriem (nesenākais pasākums - pavasarī rīkoju ABSL Latvia pludmales volejbola kausu).

Jau studiju laikā ļoti novērtēju pasniedzējus, kas dalās ar piemēriem no savas karjeras/pieredzes un nolēmu, ka brīdī, kad būšu pietiekoši pieredzējis, lai būtu interesanti sākt ar to dalīties un palīdzēt studentiem - to darīšu. Tāpēc pēdējā pusgada laikā iespēju robežās esmu sācis stāstīt studentiem par projektu vadību / IT projektu vadību un to, ka uz jebkuru lietu dzīvē varam skatīties kā "projektu", kas mums jāplāno un jāvada. Tāpat stāstu par to, cik daudz dažādu iespēju ir IT jomā un to, ka lielai daļai darba meklētāju ir iespēja atrast kādu interesantu amatu IT nozarē. Noteikti, ka par šo arī kādu dienu pastāstīšu arī Ventspils Augstskolas studentiem un darbiniekiem. 


Kā augstskolā gūtā pieredze palīdz ikdienas darba gaitās?


Ieguvumus varētu sadalīt 3 lielās joms - personīgā izaugsme, sadzīve un zināšanas.


  1. Noteikti lielākais pienesums, ko augstskola deva ir kontakti, iespējas un saziņas prasmes. Studiju laikos sanāca piedalīties rektorāta sēdēs, satversmes sapulcē, braukt braucienos kopā ar rektoru, prorektoriem, kas bieži vien iedeva iespēju paskaīties uz lietām no citas puses, saprast kopsakarības. Tāpat lielu pienesumu devusi darbošanās studentu padomē - rīkotie pasākumi, plāni, to realizācija, budžeta plānošanas un tāpat iepazītie cilveki.
  2. Sadzīviskā ziņā pēc 3 gadiem patstāvīgas dzīves atgriezos ar pavisam citu skatījumu uz ikdienišķām lietām - sākot ar ēstgatavošanu un trauku mazgāšanu, līdz sevis disciplinēšanai, režīma ievērošanai un sava budžeta plānošanai. 
  3. Augstkolā ieguvu jaunas zināšanas, ko šobrīd attīstu un pilnveidoju darba ikdienā - noteikti, ka sākotnējās teorētiskās un prakstiskās nodarbības augstskolā palīdzēja sākt savu ceļu IT nozarē. Studijas iedeva plašu redzējumu par IT nozari kopumā un padziļinātākas zināšanas konkrētās nozarēs, kas palīdzēja uzsākt karjeru. 



Ko šodien vēlētos ieteikt “sev”, ja būtu iespējams atgriezties laikā, kad biji students?


Noteikti izbaudīt katru brīvo brīdi, ko var - gan dienās, kad nebija lekcijas, gan to pauzēs, jo "dzīvē", itsevišķi ar ģimeni, ļoti reti ir tādi bezrūpīgi brīži, kas augstskolā ir ikdiena.  Izbaudīt visas iespējas - ko augstkola sniedz - iesaistīies Studentu padomē, aizbraukt Erasmusā, iepazīties ar visiem studentiem, kas dzīvo tajā pašā stāvā kopmītnēs (jo nekad nevar zināt vai kādreiz nenoderēs kādi kontakti, palīdzība un varbūt pat atradīsiet sievu/vīru :)) Kaut virspusēji iedziļināties visos mācību kursos, jo nekad nevar zināt, kur šīs zināšans noderēs dzīvē. IT studentiem noteikti būs jautājumi par entajām matemātikām un to noderību - matemātika palīdz domāt radošāk un meklēt dažādus risinājumus ;) 


Novēlējums topošajiem/esošajiem studentiem?


Nebaidīties darīt un kļūdītīes, jo tikai tā var mācīties un tikt uz priekšu. Sēžot dīvānā, rakstot plānus uz lapām un tikai domājot attīstīties ir daudz grūtāk!


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Autors Rota Žagare 2026. gada 22. aprīlis
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniedz iespēju piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā", ko vadīs vieslektore Inese Vaivare, LAPAS direktore, LPA darba grupas NVO civilajā aizsardzībā vadītāja un Baltijas jūras civilās aizsardzības tīkla BSR-NOVA vadītāja. Datums: 5.maijs Laiks: 16.15–17.45 Valoda: Angļu Vieta: Tiešsaistē Pieslēgšanās vieslekcijai: ZOOM Meeting ID: 984 9439 2957 Passcode: 773257
Citas ziņas