VeA absolventa Mārtiņa Bērtuļa pieredzes stāsts: no studijām ITF līdz veiksmīgai karjerai IT projektu vadītāja amatā

2023. gada 26. jūnijs

Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes absolvents Mārtiņš Bērtulis jau astoņus gadus darbojas IT sfērā kā IT projektu vadītājs un pēdējo gadu kā vecākais IT projektu vadītājs MSC Mediterranean Shipping Company. Studiju laikā Mārtiņa ceļš bija cieši saistīts ar sportu, taču dzīves pavērsieni un aizraušanās ar studijām, un ārpusstudiju aktivitātēm, tomēr noteica izvēli par labu karjerai IT jomā, sportam atvēlot zināmu laiku savā ikdienā hobija līmenī. Paralēli darbam IT jomā, Mārtiņš rīko dažāda veida pasākumus - sacensības, koorporatīvos pasākumus, piedalās uzņēmumu sporta spēlēs un pašvaldību rīkotajos pasākumos. Vairāk par Ventspils Augstskolas absolventa pieredzi un dzīves atziņām lasāms intervijā.

 

Pastāsti lūdzu vairāk par sevi!


Mani sauc Mārtiņš - esmu dzimis un audzis Rīgā, skolas gados nodarbojies ar basketbolu. Jau no mazotnes esmu bijis ļoti aktīvs - patika iesaistītes, mācīties jaunas lietas un saskatīt iespējas kā uzlabot esošās. Tāpat no mazotnes esmu ļoti nopietni uztvēris tēva sacīto - "labāk 100 draugi, kā 1 ienaidnieks", tāpēc cenšos iegūt jaunus kontaktus, izpalīdzēt cilvēkiem, dalīties zināšanās, jo nekad nevar zināt, kad tas pozitīvi nāks atpakaļ. 


Kādēļ izvēlējies studēt tieši Ventspils Augstskolā?


Vidusskolas pēdējos gados nospraudu par mērķi mācības un stipendijas iegūšanu ASV universitātēs spēlējot basketbolu. Izlaidumam nākot aizvien tuvāk, aizvien vairāk sapratu, ka basketbols vairs tik ļoti neaizrauj un būs ļoti jāpiespiežas, lai varētu dot to, ko universitātes man piešķirot stipendiju no manis sagaidīs. Arī universitāšu meklēšanu caur aģentu uzsāku novēloti, tāpēc pirmajā gadā bija tikai 1 piedāvājums, kas nešķita interesants un nolēmu, ka vēl gadu palikšu Latvijā, trenēšos un gaidīšu kādus piedāvājumus. Ventspili izvēlējos primāri 2 iemeslu dēļ - bija labas iespējas basketbola treniņiem (trenējoties un spēlējot Ventspils Augstkolas komandā Latvijas 2. basketbola līgā) un aizbraukt prom no ikdienas un iemācīties dzīvot patstāvīgi. Beigās gan viss dzīvē izvērsās pavisam savādāk - pēc mēneša sanāca iegūt nelielu traumu un nedēļas, divu laikā, ko izlaidu treniņus, sapratu, ka 9 treniņi nedēļā nebūs tas, ko turpmākos gadus vēlos darīt + ļoti iepatikās studentu dzīve un iespējas, ko tā paver - tajā skaitā iesaistīties un organizēt dažādus pasākumus, tāpēc idejai par Ameriku atmetu ar roku, ar piebildi, ka kādreiz aizbraukšu tur kādā garākā atvaļinājumā ar ģimeni. 


Kurā fakultātē/studiju programmā studēji? Pastāsti par studiju laiku!


Studēju Informāciju tehnoloģiju fakultātē - "Datorzinātnes". Nekad neesmu bijis super liels datoru un tehnoloģiju fans, bet jau 10. klasē daļēji pieņēmu, ka mācīšos IT -  pirmkārt nozares aktualitātes dēļ un gribēju sev kādu izaicinājumu un ko tādu, kur būs jāsaņemas un jāpiespiežas, jo skolas gadi pagāja diezgan vienkārši un brīvi. 


Par studiju laiku - par to noteikti, ka īssfilmu varētu uzņemt, tikai jautājums vai kādam citam to būs interesanti skatīties. Spilgtākās atmiņas no studiju laikiem noteikti asociējas ar studentu padomi un visu, kas ar to saistīts - sākot ar universiādes atvešanu uz Ventspili, beidzot ar 200 cilvēkiem mežā, nakts orientēšanos un Erasmus studentu komandas meklēšanu 23.00 naktī oktobrī. Bija ļoti interesanti spēļu un kopā sanākšanas vakari dienesta viesnīcā un laikam viens no lielākajiem "highlights" jau pašā sākumā - atslēgu meklēšanas spēle Ventspils pludmalē pirmkursnieku rallijā (ja nemaldos augusta pēdejās dienās, kad studijas vēl nemaz nebija sākušās). Tie, kas tajā ir piedalījušies vai to rīkojuši noteikti zin, par ko runāju. Sergeja Hilķeviča ģitārspēle un neatkārtojamās lekcijas. Izcīnīta 3. vieta Ventspils pilsētas čempionātā ar Ventspils Augstskolas komandu Aizbraukt ar velo uz jūru un nopeldēties maijā no rīta pirms lekcijām. Daudz ļoti interesantu un patiesu atmiņu, ko nedzīvojot tik kompaktā pilsētā un dienesta viesnīcā noteikti, ka nebūtu izbaudījis un piedzīvojies. Tā īsumā sakot - Ventspils Augstkola dod tik daudz iespēju, cik pats esi gatavs paņemt un radīt. 


Ar ko šobrīd nodarbojies?


Pēdējos 8 gadus darbojos IT sfērā kā IT projektu vadītājs, pēdējo gadu strādāju loģistikas nozarē IT nodaļā - esmu vecākais IT projektu vadītājs MSC Mediterranean Shipping Company. Paralēli ik pa laikam attīstu savu mazo biznesu, kas saistīts ar manu hobiju - disku golfu. Rīkoju dažāda veida pasākumus - sacensības, koorporatīvos pasākumus, piedalos uzņēmumu sporta spēlēs un pašvaldību rīkotajos pasākumos. Arī darbā pieejamā laika ietvaros piedalos dažādu pasākumu organizēšanā un izveidē - kā iekšēji uzņēmumā, tāpat arī mūsu sadarbības partneriem (nesenākais pasākums - pavasarī rīkoju ABSL Latvia pludmales volejbola kausu).

Jau studiju laikā ļoti novērtēju pasniedzējus, kas dalās ar piemēriem no savas karjeras/pieredzes un nolēmu, ka brīdī, kad būšu pietiekoši pieredzējis, lai būtu interesanti sākt ar to dalīties un palīdzēt studentiem - to darīšu. Tāpēc pēdējā pusgada laikā iespēju robežās esmu sācis stāstīt studentiem par projektu vadību / IT projektu vadību un to, ka uz jebkuru lietu dzīvē varam skatīties kā "projektu", kas mums jāplāno un jāvada. Tāpat stāstu par to, cik daudz dažādu iespēju ir IT jomā un to, ka lielai daļai darba meklētāju ir iespēja atrast kādu interesantu amatu IT nozarē. Noteikti, ka par šo arī kādu dienu pastāstīšu arī Ventspils Augstskolas studentiem un darbiniekiem. 


Kā augstskolā gūtā pieredze palīdz ikdienas darba gaitās?


Ieguvumus varētu sadalīt 3 lielās joms - personīgā izaugsme, sadzīve un zināšanas.


  1. Noteikti lielākais pienesums, ko augstskola deva ir kontakti, iespējas un saziņas prasmes. Studiju laikos sanāca piedalīties rektorāta sēdēs, satversmes sapulcē, braukt braucienos kopā ar rektoru, prorektoriem, kas bieži vien iedeva iespēju paskaīties uz lietām no citas puses, saprast kopsakarības. Tāpat lielu pienesumu devusi darbošanās studentu padomē - rīkotie pasākumi, plāni, to realizācija, budžeta plānošanas un tāpat iepazītie cilveki.
  2. Sadzīviskā ziņā pēc 3 gadiem patstāvīgas dzīves atgriezos ar pavisam citu skatījumu uz ikdienišķām lietām - sākot ar ēstgatavošanu un trauku mazgāšanu, līdz sevis disciplinēšanai, režīma ievērošanai un sava budžeta plānošanai. 
  3. Augstkolā ieguvu jaunas zināšanas, ko šobrīd attīstu un pilnveidoju darba ikdienā - noteikti, ka sākotnējās teorētiskās un prakstiskās nodarbības augstskolā palīdzēja sākt savu ceļu IT nozarē. Studijas iedeva plašu redzējumu par IT nozari kopumā un padziļinātākas zināšanas konkrētās nozarēs, kas palīdzēja uzsākt karjeru. 



Ko šodien vēlētos ieteikt “sev”, ja būtu iespējams atgriezties laikā, kad biji students?


Noteikti izbaudīt katru brīvo brīdi, ko var - gan dienās, kad nebija lekcijas, gan to pauzēs, jo "dzīvē", itsevišķi ar ģimeni, ļoti reti ir tādi bezrūpīgi brīži, kas augstskolā ir ikdiena.  Izbaudīt visas iespējas - ko augstkola sniedz - iesaistīies Studentu padomē, aizbraukt Erasmusā, iepazīties ar visiem studentiem, kas dzīvo tajā pašā stāvā kopmītnēs (jo nekad nevar zināt vai kādreiz nenoderēs kādi kontakti, palīdzība un varbūt pat atradīsiet sievu/vīru :)) Kaut virspusēji iedziļināties visos mācību kursos, jo nekad nevar zināt, kur šīs zināšans noderēs dzīvē. IT studentiem noteikti būs jautājumi par entajām matemātikām un to noderību - matemātika palīdz domāt radošāk un meklēt dažādus risinājumus ;) 


Novēlējums topošajiem/esošajiem studentiem?


Nebaidīties darīt un kļūdītīes, jo tikai tā var mācīties un tikt uz priekšu. Sēžot dīvānā, rakstot plānus uz lapām un tikai domājot attīstīties ir daudz grūtāk!


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Aizstāvēti maģistra darbi tulkošanā un terminoloģijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.

TSF docente piedalās Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.

COLOURS projekta ietvaros īstenots pirmais EDI seminārs

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.

Doktorante Kristiāna Balode piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Porto

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.

Ventspils Augstskolā pulcējas Latvijas augstskolu zinātņu prorektori un zinātnes struktūrvienību vadītāji

Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. jūnijs
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.

Aizvadīts zinātniskais seminārs “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. jūnijs
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
Citas ziņas