VeA absolventa Mārtiņa Bērtuļa pieredzes stāsts: no studijām ITF līdz veiksmīgai karjerai IT projektu vadītāja amatā

2023. gada 26. jūnijs

Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes absolvents Mārtiņš Bērtulis jau astoņus gadus darbojas IT sfērā kā IT projektu vadītājs un pēdējo gadu kā vecākais IT projektu vadītājs MSC Mediterranean Shipping Company. Studiju laikā Mārtiņa ceļš bija cieši saistīts ar sportu, taču dzīves pavērsieni un aizraušanās ar studijām, un ārpusstudiju aktivitātēm, tomēr noteica izvēli par labu karjerai IT jomā, sportam atvēlot zināmu laiku savā ikdienā hobija līmenī. Paralēli darbam IT jomā, Mārtiņš rīko dažāda veida pasākumus - sacensības, koorporatīvos pasākumus, piedalās uzņēmumu sporta spēlēs un pašvaldību rīkotajos pasākumos. Vairāk par Ventspils Augstskolas absolventa pieredzi un dzīves atziņām lasāms intervijā.

 

Pastāsti lūdzu vairāk par sevi!


Mani sauc Mārtiņš - esmu dzimis un audzis Rīgā, skolas gados nodarbojies ar basketbolu. Jau no mazotnes esmu bijis ļoti aktīvs - patika iesaistītes, mācīties jaunas lietas un saskatīt iespējas kā uzlabot esošās. Tāpat no mazotnes esmu ļoti nopietni uztvēris tēva sacīto - "labāk 100 draugi, kā 1 ienaidnieks", tāpēc cenšos iegūt jaunus kontaktus, izpalīdzēt cilvēkiem, dalīties zināšanās, jo nekad nevar zināt, kad tas pozitīvi nāks atpakaļ. 


Kādēļ izvēlējies studēt tieši Ventspils Augstskolā?


Vidusskolas pēdējos gados nospraudu par mērķi mācības un stipendijas iegūšanu ASV universitātēs spēlējot basketbolu. Izlaidumam nākot aizvien tuvāk, aizvien vairāk sapratu, ka basketbols vairs tik ļoti neaizrauj un būs ļoti jāpiespiežas, lai varētu dot to, ko universitātes man piešķirot stipendiju no manis sagaidīs. Arī universitāšu meklēšanu caur aģentu uzsāku novēloti, tāpēc pirmajā gadā bija tikai 1 piedāvājums, kas nešķita interesants un nolēmu, ka vēl gadu palikšu Latvijā, trenēšos un gaidīšu kādus piedāvājumus. Ventspili izvēlējos primāri 2 iemeslu dēļ - bija labas iespējas basketbola treniņiem (trenējoties un spēlējot Ventspils Augstkolas komandā Latvijas 2. basketbola līgā) un aizbraukt prom no ikdienas un iemācīties dzīvot patstāvīgi. Beigās gan viss dzīvē izvērsās pavisam savādāk - pēc mēneša sanāca iegūt nelielu traumu un nedēļas, divu laikā, ko izlaidu treniņus, sapratu, ka 9 treniņi nedēļā nebūs tas, ko turpmākos gadus vēlos darīt + ļoti iepatikās studentu dzīve un iespējas, ko tā paver - tajā skaitā iesaistīties un organizēt dažādus pasākumus, tāpēc idejai par Ameriku atmetu ar roku, ar piebildi, ka kādreiz aizbraukšu tur kādā garākā atvaļinājumā ar ģimeni. 


Kurā fakultātē/studiju programmā studēji? Pastāsti par studiju laiku!


Studēju Informāciju tehnoloģiju fakultātē - "Datorzinātnes". Nekad neesmu bijis super liels datoru un tehnoloģiju fans, bet jau 10. klasē daļēji pieņēmu, ka mācīšos IT -  pirmkārt nozares aktualitātes dēļ un gribēju sev kādu izaicinājumu un ko tādu, kur būs jāsaņemas un jāpiespiežas, jo skolas gadi pagāja diezgan vienkārši un brīvi. 


Par studiju laiku - par to noteikti, ka īssfilmu varētu uzņemt, tikai jautājums vai kādam citam to būs interesanti skatīties. Spilgtākās atmiņas no studiju laikiem noteikti asociējas ar studentu padomi un visu, kas ar to saistīts - sākot ar universiādes atvešanu uz Ventspili, beidzot ar 200 cilvēkiem mežā, nakts orientēšanos un Erasmus studentu komandas meklēšanu 23.00 naktī oktobrī. Bija ļoti interesanti spēļu un kopā sanākšanas vakari dienesta viesnīcā un laikam viens no lielākajiem "highlights" jau pašā sākumā - atslēgu meklēšanas spēle Ventspils pludmalē pirmkursnieku rallijā (ja nemaldos augusta pēdejās dienās, kad studijas vēl nemaz nebija sākušās). Tie, kas tajā ir piedalījušies vai to rīkojuši noteikti zin, par ko runāju. Sergeja Hilķeviča ģitārspēle un neatkārtojamās lekcijas. Izcīnīta 3. vieta Ventspils pilsētas čempionātā ar Ventspils Augstskolas komandu Aizbraukt ar velo uz jūru un nopeldēties maijā no rīta pirms lekcijām. Daudz ļoti interesantu un patiesu atmiņu, ko nedzīvojot tik kompaktā pilsētā un dienesta viesnīcā noteikti, ka nebūtu izbaudījis un piedzīvojies. Tā īsumā sakot - Ventspils Augstkola dod tik daudz iespēju, cik pats esi gatavs paņemt un radīt. 


Ar ko šobrīd nodarbojies?


Pēdējos 8 gadus darbojos IT sfērā kā IT projektu vadītājs, pēdējo gadu strādāju loģistikas nozarē IT nodaļā - esmu vecākais IT projektu vadītājs MSC Mediterranean Shipping Company. Paralēli ik pa laikam attīstu savu mazo biznesu, kas saistīts ar manu hobiju - disku golfu. Rīkoju dažāda veida pasākumus - sacensības, koorporatīvos pasākumus, piedalos uzņēmumu sporta spēlēs un pašvaldību rīkotajos pasākumos. Arī darbā pieejamā laika ietvaros piedalos dažādu pasākumu organizēšanā un izveidē - kā iekšēji uzņēmumā, tāpat arī mūsu sadarbības partneriem (nesenākais pasākums - pavasarī rīkoju ABSL Latvia pludmales volejbola kausu).

Jau studiju laikā ļoti novērtēju pasniedzējus, kas dalās ar piemēriem no savas karjeras/pieredzes un nolēmu, ka brīdī, kad būšu pietiekoši pieredzējis, lai būtu interesanti sākt ar to dalīties un palīdzēt studentiem - to darīšu. Tāpēc pēdējā pusgada laikā iespēju robežās esmu sācis stāstīt studentiem par projektu vadību / IT projektu vadību un to, ka uz jebkuru lietu dzīvē varam skatīties kā "projektu", kas mums jāplāno un jāvada. Tāpat stāstu par to, cik daudz dažādu iespēju ir IT jomā un to, ka lielai daļai darba meklētāju ir iespēja atrast kādu interesantu amatu IT nozarē. Noteikti, ka par šo arī kādu dienu pastāstīšu arī Ventspils Augstskolas studentiem un darbiniekiem. 


Kā augstskolā gūtā pieredze palīdz ikdienas darba gaitās?


Ieguvumus varētu sadalīt 3 lielās joms - personīgā izaugsme, sadzīve un zināšanas.


  1. Noteikti lielākais pienesums, ko augstskola deva ir kontakti, iespējas un saziņas prasmes. Studiju laikos sanāca piedalīties rektorāta sēdēs, satversmes sapulcē, braukt braucienos kopā ar rektoru, prorektoriem, kas bieži vien iedeva iespēju paskaīties uz lietām no citas puses, saprast kopsakarības. Tāpat lielu pienesumu devusi darbošanās studentu padomē - rīkotie pasākumi, plāni, to realizācija, budžeta plānošanas un tāpat iepazītie cilveki.
  2. Sadzīviskā ziņā pēc 3 gadiem patstāvīgas dzīves atgriezos ar pavisam citu skatījumu uz ikdienišķām lietām - sākot ar ēstgatavošanu un trauku mazgāšanu, līdz sevis disciplinēšanai, režīma ievērošanai un sava budžeta plānošanai. 
  3. Augstkolā ieguvu jaunas zināšanas, ko šobrīd attīstu un pilnveidoju darba ikdienā - noteikti, ka sākotnējās teorētiskās un prakstiskās nodarbības augstskolā palīdzēja sākt savu ceļu IT nozarē. Studijas iedeva plašu redzējumu par IT nozari kopumā un padziļinātākas zināšanas konkrētās nozarēs, kas palīdzēja uzsākt karjeru. 



Ko šodien vēlētos ieteikt “sev”, ja būtu iespējams atgriezties laikā, kad biji students?


Noteikti izbaudīt katru brīvo brīdi, ko var - gan dienās, kad nebija lekcijas, gan to pauzēs, jo "dzīvē", itsevišķi ar ģimeni, ļoti reti ir tādi bezrūpīgi brīži, kas augstskolā ir ikdiena.  Izbaudīt visas iespējas - ko augstkola sniedz - iesaistīies Studentu padomē, aizbraukt Erasmusā, iepazīties ar visiem studentiem, kas dzīvo tajā pašā stāvā kopmītnēs (jo nekad nevar zināt vai kādreiz nenoderēs kādi kontakti, palīdzība un varbūt pat atradīsiet sievu/vīru :)) Kaut virspusēji iedziļināties visos mācību kursos, jo nekad nevar zināt, kur šīs zināšans noderēs dzīvē. IT studentiem noteikti būs jautājumi par entajām matemātikām un to noderību - matemātika palīdz domāt radošāk un meklēt dažādus risinājumus ;) 


Novēlējums topošajiem/esošajiem studentiem?


Nebaidīties darīt un kļūdītīes, jo tikai tā var mācīties un tikt uz priekšu. Sēžot dīvānā, rakstot plānus uz lapām un tikai domājot attīstīties ir daudz grūtāk!


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas