VeA IZI “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” noslēgusies ERAF līdzfinansēta pētījumu projekta “Draugen” īstenošana

2021. gada 3. marts

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) 28. februārī noslēdzās nozīmīgs lietišķo pētījumu projekts, kura īstenošanā divus gadu garumā bija iesaistītas divas organizācijas: VSRC un AS “LATVO” kā projekta sadarbības partneris. Divu gadu gaitā projektu realizēja 14 zinātniskie darbinieki un inženieri – gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti un studenti.


Lietišķo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/18/A/125 “Videi draudzīgs mazas jaudas ģenerators ar lineāru rotora kustību (DrauGen)” tika īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā”, 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskās ievirzes pētījumi” 2. kārtas ietvaros.


Šobrīd pasaulē vērojama tendence izmantot videi draudzīgus alternatīvus enerģijas avotus autonomām mazas jaudas slodzēm. Tādējādi ir pieaugusi interese par ierīcēm, kas spēj nelielu mehānisko enerģiju pārvērst elektroenerģijā. Tajā pašā laikā ir parādījušies jauni hibrīdi vernier tipa pastāvīgā magnēta ierīču veidi, kuru darbības pamatā ir mainīgas magnētiskās pretestības princips. Šo principu izmantojoša konstrukcija ļauj izveidot kompaktu tiešās piedziņas elektroenerģijas ģeneratoru neliela piedziņas ātruma un mazjaudīgas slodzes pielietojumiem.


Projekta pētnieki piedāvā līdzīgu mainīgas magnētiskās pretestības izmantošanas risinājumu. Projekta ietvaros izstrādātais ģenerators sastāv no fiksēta induktora ar pastāvīgu magnētu un tinumu, kā arī no kustīgas daļas ar magnētiskās plūsmas pārslēgšanas elementiem no silikona tērauda, kas uz tās novietoti. Konstrukcijas īpatnība ir tāda, ka ģeneratora kustīgā daļa var būt gan lineāra cikliski kustīga sloksne, gan rotējošs disks. Kustīgā daļa ir izgatavota no nemagnētiska materiāla, piem., stikla šķiedras, kurā iestrādāti silikona tērauda komutācijas elementi.


Izmantojot matemātiskās 3D modelēšanas metodes kopā ar eksperimentāliem pētījumiem, tika pārbaudīta šāda ģeneratora prototipa raksturīgā veiktspēja. Rezultātā Ventspils Augstskolas pētnieki sadarbībā ar AS “LATVO” ir izveidojuši oriģinālu tehnisko risinājumu, kas ir uzlabojis un vienkāršojis šādu ģeneratoru ražošanas procesu.


Piedāvātā ģeneratora konstrukcijas novitāte ir videi draudzīgas sloksnes tehnoloģijas izmantošana induktora magnētvadu ražošanai. Šīs tehnoloģijas izmantošana kopā ar jauno ģeneratora dizainu ļauj ievērojami samazināt materiālos un ekspluatācijas izdevumus minētās ierīces izgatavošanā.


Ģeneratori ar jaudu 1 - 5 W ir paredzēti portatīvu elektronisko ierīču barošanai vai to akumulatoru bateriju uzlādēšanai. Iespējamie lietotāji ir velosipēdu īpašnieki, kuriem nepieciešama pārnēsājamu elektronisko ierīču uzlāde. Piedāvātā risinājuma mērķis ir radīt konkurētspējīgu enerģijas avotu, kas apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu pēc velosipēdistu viedajām elektroniskajām ierīcēm.

Zinātnisko pētījumu rezultāti apvienojumā ar jaunu tehnoloģiju izmantošanu ir radījuši jaunu virzienu tādu konstrukciju projektēšanā, kur nepieciešama zema piedziņas ātruma radītas mehāniskās enerģijas pārveidošana elektroenerģijā. Tas paver iespēju konstruēt jaunus ģeneratoru veidus atbilstoši velosipēdu elektronikas ierīču prasībām, kuru klāsts pašlaik pastāvīgi pieaug.


Projekta ietvaros, pielietojot Solidworks un EMWorks programmatūras paketes, tika izveidoti minētā ģeneratora matemātiskie 3D magnētiskā lauka sadalījuma modeļi, uzkonstruēti un izveidoti 3 prototipi un demonstrācijas modeļi, sagatavots materiāls 4 zinātniskiem rakstiem.

Projekta ietvaros izstrādāto risinājumu intelektuālais īpašums un novitāte ir atzīti ar vienu Latvijas patentu un diviem ES patentiem, kas reģistrēti 2019. un 2020. gadā.


Friendyno – videi draudzīgs neliels velosipēdu elektroenerģijas ģenerators ar rotora lineāru kustību – tagad tā ir reģistrēta preču zīme, kas pieder Ventspils Augstskolai.


Projektā iegūtie rezultāti tika demonstrēti plašai publikai divās zinātniskās konferencēs un divās izstādēs, attiecīgie videomateriāli pieejami youtube platformā un VSRC mājās lapā.


Projekta zinātniskais vadītājs-VSRC vadošais pētnieks Valerijs Bezrukovs, projekta adm.vadītāja Ieva Kozlova.


Projekta kopējās apstiprinātās izmaksas bija 472 069,00 EUR, kas tika finansētas no šādiem finanšu avotiem: ERAF finansējuma – 272 855,88 EUR apmērā, Valsts budžeta finansējuma – 163 807,94 EUR apmērā, Ventspils Augstskolas un AS “LATVO” finansējuma – 35 405,18 EUR apmērā. Projekta “DrauGen” īstenošanas laiks bija 24 mēneši (01.03.2019 – 28.02.2021).

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Autors Rota Žagare 2026. gada 22. aprīlis
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniedz iespēju piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā", ko vadīs vieslektore Inese Vaivare, LAPAS direktore, LPA darba grupas NVO civilajā aizsardzībā vadītāja un Baltijas jūras civilās aizsardzības tīkla BSR-NOVA vadītāja. Datums: 5.maijs Laiks: 16.15–17.45 Valoda: Angļu Vieta: Tiešsaistē Pieslēgšanās vieslekcijai: ZOOM Meeting ID: 984 9439 2957 Passcode: 773257
Autors Rota Žagare 2026. gada 20. aprīlis
14. aprīlī Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorantes Monta Anšica un Zane Zonberga Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros piedalījās Latvijas Universitātes 84. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.  Konferences sekcijā “Uzņēmējdarbības un vadības dažādi aspekti globālās konkurētspējas stiprināšanai” tika prezentēti pētījumā gūtie rezultāti un sniegts referāts par tēmu “Stratēģiskās vadības kompetences un to ietekme uz organizāciju konkurētspēju”. Konferences sekcija bija paredzēta kā platforma zinātniekiem, pētniekiem un praktiķiem, lai dalītos idejās, atziņās un pētījumos par aktuāliem ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tā uzrunāja plašu auditoriju - no akadēmiskajiem pētniekiem līdz uzņēmumu un valsts sektora pārstāvjiem. Visi referenti tika aicināti piedalīties ar oriģinālpētījumiem, situācijas analīzēm un pieredzes stāstiem. Diskusijās piedalījās dažādu valstu zinātnieki, eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā.
Citas ziņas