Jūras vēja enerģija, zaļā ūdeņraža ražošana, ilgtspējīgs jūras transports, viedā ostu infrastruktūra un jūras biotehnoloģijas arvien biežāk tiek atzītas par galvenajiem ilgtspējīgas zilās ekonomikas pīlāriem Baltijas jūras reģionā, veidojot tā ilgtermiņa vides noturību, enerģētisko neatkarību un ekonomisko transformāciju. Projekta Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in the Baltics (MarTe) pirmajā tehniskajā darbnīcā, kas notika Ventspils Augstskolā (VeA), pētnieki demonstrēja, ka šādu ambīciju īstenošana balstās uz progresīviem fizikālās modelēšanas un simulācijas rīkiem, kas savieno pētniecību ar rūpniecisko ieviešanu. Darbnīca ar nosaukumu “ Physical Modelling for Blue and Green Transitions: Deep-Tech Tools from Lab to Market ” pulcēja ekspertus no Ventspils Augstskolas, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, LU Cietvielu fizikas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Tartu Universitātes. Fizikālā modelēšana kā attīstības virzītājspēks Pasākuma centrālā tēma bija skaitliskās simulācijas nozīme tehnoloģiskās attīstības paātrināšanā. Izmantojot tādus rīkus kā SOLIDWORKS, COMSOL Multiphysics, OpenFOAM un citas progresīvas platformas, inženieri var analizēt konstrukciju uzvedību, šķidrumu dinamiku, siltuma pārnesi, elektromagnētiskos procesus un daudzfizikālas mijiedarbības vēl pirms fizisku prototipu izgatavošanas. “MarTe apvieno akadēmisko personālu Latvijā un Igaunijā ar industriju, valsts pārvaldi un finansēšanas organizācijām, lai kopīgi attīstītu ar Baltijas jūru, piekrastes reģioniem un ostām saistītas inovācijas,” skaidroja VeA pētnieks Vladislavs Bezrukovs. “Mēs koncentrējamies uz zinātniski ietilpīgiem dziļo tehnoloģiju risinājumiem, kas atbalsta zaļo pāreju un digitalizāciju, tostarp jūras atjaunojamās enerģijas sistēmas, zaļā ūdeņraža tehnoloģijas, jūrniecības dekarbonizāciju, viedo ostu infrastruktūru, vides monitoringu, kā arī bio- un hidrotehnoloģijas, kas pielāgotas Baltijas jūras reģionam.” Atvērtā koda un komerciālie rīki praksē Sabīne Upnere (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja atvērtā koda skaitliskās šķidrumu dinamikas rīka OpenFOAM pielietojumu, uzsverot tā nozīmi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo nav nepieciešamas dārgas licences. Viņa parādīja, kā jūrniecības kontekstā iespējams modelēt sarežģītus vēja un ūdens plūsmas procesus, tostarp konstrukciju mijiedarbību un termiskos procesus. Normunds Jēkabsons (Latvijas Universitāte) dalījās ar ilgtermiņa pieredzi vēja turbīnu, vibrāciju, siltuma pārneses un industriālo plūsmas sistēmu modelēšanā, uzsverot atvērtā koda rīku stratēģisko nozīmi pētniecības elastībai un inovāciju kapacitātes stiprināšanai. No komerciālās programmatūras skatpunkta Martins Johansons un Alekss K. Aaskilde (PLM Group Sverige AB) iepazīstināja ar jaunākajām SOLIDWORKS iespējām, tostarp ar mākslīgā intelekta atbalstītām projektēšanas funkcijām, kas automatizē optimizāciju un samazina izstrādes laiku. Tika prezentētas arī atbalsta programmas, kas piedāvā bezmaksas licences agrīnās stadijas jaunuzņēmumiem, tādējādi mazinot inovāciju barjeras. Modris Dobelis (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja, kā SOLIDWORKS tiek integrēts inženierzinātņu izglītībā un sertifikācijas procesos, sniedzot dalībniekiem praktisku modelēšanas pieredzi un ilustrējot tiešo saikni starp akadēmisko sagatavošanu un industriālo kompetenci. Marina Konuhova (LU Cietvielu fizikas institūts) parādīja, kā daudzfizikālā simulācija COMSOL vidē ļauj modelēt cieši saistītus fizikālos procesus šķidrā ūdeņraža sistēmās, tostarp termodinamiskās, hidrodinamiskās un mehāniskās mijiedarbības, kas būtiskas atjaunojamās enerģijas un industriālo ūdeņraža tehnoloģiju jomā. Viņas prezentācija demonstrēja, kā progresīva skaitliskā modelēšana atbalsta kompresijas procesu optimizāciju, uzlabo sistēmu drošību un efektivitāti, kā arī samazina izstrādes riskus agrīnās projektēšanas stadijās. Vladislavs Bezrukovs (VeA) demonstrēja elektromagnētisko (EM) simulāciju pielietojumu EMWorks vidē lineāro ģeneratoru sistēmu lauku sadalījuma, inducēto strāvu un veiktspējas ierobežojumu analīzei. Prezentācijā tika uzsvērts, ka precīza sarežģītu ģeometriju un reālistisku robežnosacījumu modelēšana ir būtiska elektromagnētiskās uzvedības prognozēšanai, ģeneratoru efektivitātes optimizācijai un drošas darbības nodrošināšanai prasīgos inženiertehniskos apstākļos. Modelēšana drošībai, videi un zaļajai pārejai Kristjans Tabri (Tallinas Tehnoloģiju universitāte) prezentēja visaptverošu prāmja MS Estonia katastrofas skaitlisko rekonstrukciju. Viņa darbs parādīja, kā konstrukciju modelēšana un slodžu simulācijas var padziļināt izpratni par kuģu avārijām un veicināt jūrniecības drošības standartu pilnveidi. Vides prognozēšanu aplūkoja Uldis Bethers un Tija Sīle (Latvijas Universitāte). Viņi prezentēja modelēšanas sistēmas, kas ļauj prognozēt vēja, viļņu un hidrodinamiskos apstākļus bez tiešiem mērījumiem, tādējādi atbalstot ostu darbību un piekrastes risku pārvaldību. No industrijas skatpunkta Laura Apoga (LVR Flote SIA) sniedza pārskatu par jūrniecības inovācijām Latvijas flotes modernizācijas kontekstā. Viņa prezentēja hibrīdkuģu ieviešanas piemērus, darbības optimizāciju un sadarbības modeļus starp publiskajām institūcijām un industrijas partneriem. Prezentācija izcēla praktiskus risinājumus zaļāku piedziņas sistēmu ieviešanai un piekrastes atbalsta pakalpojumu uzlabošanai. Andrejs Zvaigzne (Rīgas Tehniskā universitāte) demonstrēja bezemisiju ūdeņraža degvielas šūnu zvejas kuģu izstrādi, apspriežot tehniskās integrācijas un normatīvo prasību izaicinājumus Baltijas jūras transporta dekarbonizācijā. Andrejs Krauklis (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte) apsprieda hidrotermālās novecošanas un polimēru degradācijas modelēšanu, kas ir būtiska ilgtermiņa materiālu uzticamības un vides piesārņojuma risku novērtēšanā. Aleksejs Zolotarjovs (LU Cietvielu fizikas institūts) prezentēja Spectromarine gadījuma izpēti – veiksmīgu piemēru, kā laboratorijā izstrādātas ūdens monitoringa tehnoloģijas tiek ieviestas tirgū, izmantojot stratēģisku nišas pozicionēšanu. No digitālās projektēšanas līdz ilgtspējīgai zilajai ekonomikai Visās prezentācijās skaidri izskanēja viens vēstījums: fizikālā modelēšana nav palīgrīks, bet gan būtisks inovāciju virzītājspēks. Apvienojot konstrukciju simulācijas, hidrodinamiku, enerģētisko sistēmu modelēšanu un vides prognozēšanu, pētnieki var efektīvi virzīties no teorētiskām koncepcijām līdz industriāliem prototipiem. Darbnīca, kurā klātienē un attālināti piedalījās vairāk nekā 50 dalībnieku, demonstrēja, kā simulācijas tehnoloģijas veicina pāreju uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku Baltijas reģionā – nodrošinot drošākus kuģus, videi draudzīgākas piedziņas sistēmas, optimizētu ostu darbību un progresīvus jūras materiālus.  MarTe tehniskās darbnīcas ieraksti ir pieejami platformā YouTube, ļaujot plašākai auditorijai iepazīties ar pasākuma laikā sniegtajām zināšanām. MarTe turpina stiprināt sadarbību starp Latviju un Igauniju, saskaņojot akadēmisko kompetenci ar industrijas vajadzībām un veicinot dziļo tehnoloģiju risinājumu attīstību Baltijas jūras reģionā. MarTe projekts: Marine Technology Excellence Hub for Sustainable Blue Economy in Baltics (Eiropas Komisija – Horizon Europe, HORIZON-WIDERA-2023-ACCESS-07-01, Nr. 101186498).

19. februārī plkst. 9.00–9.45 tiešsaistē platformā Microsoft Teams notiks Doktorantūras brokastu sarunas par tēmu “Studijas doktorantūrā: izaicinājumi, atziņas un ieteikumi”, kurā Ventspils Augstskolas zinātniskā viesasistente un 3. kursa studente programmā " Ekonomika un uzņēmējdarbība " pastāstīs par savu pieredzi. Sarunu laikā tiks apskatīti doktorantūras studiju izaicinājumi un meklētas atbildes uz jautājumiem – kā paredzēt grūtības, kādi ir biežākie izaicinājumi un kas var palīdzēt promocijas darba izstrādē. Līga dalīsies arī ar praktiskiem ieteikumiem literatūras analīzei, kā arī konferenču un zinātnisko žurnālu izvēlei. Mērķauditorija – jaunie doktoranti un tie, kuri nesen uzsākuši studijas doktorantūrā. Programmā paredzēta aptuveni 20 minūšu ievadlekcija, kam sekos jautājumi un diskusija. Kopējais plānotais norises laiks – 45 minūtes. T iešsaistē (Microsoft Teams) Meeting ID: 318 119 483 162 64 Parole: jT6ML3Rv

12.  februārī, plkst. 17.30 notiks Ventspils mākslas studijas “INDalii” izstādes “Par dabu un iekšējo mieru” atklāšana. Izstāde “Par dabu un iekšējo mieru” ir aicinājums uz mierīgu dialogu ar sevi un apkārtējo pasauli. Tā ir vizuāla pieredze, kas neuzspiež, bet ļauj sajust patieso un klātesošo. Darbi tapuši akrila tehnikā. Mākslas studijas “INDalii” pirmsākumi meklējami kopīgā pieredzē un kustībā – visas studijas dalībnieces savulaik vienoja dejošana vienā kolektīvā. Kovidlaika ierobežojumu laikā radās impulss meklēt jaunu radošās izpausmes formu, kā rezultātā vairāku gadu sadarbībā ar skolotāju Inetu attīstījās interese par zīmēšanu un gleznošanu. Studijas vadītāja Ineta Niedola ieguvusi maģistra grādu mākslā un daudzus gadus strādājusi Ventspils muzejā kā metāla un arheoloģiskā materiāla restauratore, izstāžu un pasākumu organizatore, kā arī bijusi zīmēšanas skolotāja Ventspils Mākslas skolā un Ventspils Jaunrades namā. Daloties savās zināšanās un pieredzē, radās neliela un radoša mākslas studija ar nosaukumu “INDalii”. 2024.gada septembrī studijas dalībnieces savu veikumu pirmo reizi plašākai publikai atrādīja Ventspils Gāliņciema bibliotēkas izstādē “Tik dažādas”. Izstāde vēlāk tika eksponēta arī Rojas TIC centra izstāžu zālē un Dobeles pilī. Ventspils mākslas studijā “INDalii” darbojas vairāki biedri, un šajā izstādē būs iespējams apskatīt 7 dalībnieču – Lienes Salmiņas, Zaigas Rūtenbergas, Daces Cirveles, Ingas Cāzeres, Janīnas Skudras, Marijas Blūmas un Agneses Laures – gleznotos darbus. Izstāde būs pieejama Ventspils Augstskolas bibliotēkā no 9. februāra līdz 13. martam.

16. janvārī Ventspils Augstskolas Valsts pētījumu programmas pētniece, profesore Una Libkovska Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras un Ventspils valstspilsētas Izglītības pārvaldes rīkotajā tikšanās ar uzņēmējiem par pieaugušo izglītības iespējām un izaicinājumiem. Tikšanās laikā tika pārrunātas prasmju pārvaldības platformas STARS sniegtās iespējas pieaugušo tālākizglītībā un profesionālo prasmju pilnveidē, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Savienības projektiem “Mācības nodarbinātajiem” un “Digitālās prasmes lietpratējiem”. Diskusijās uzsvērta darba devēju nozīme atbalsta sniegšanā nodarbinātajiem mācību uzsākšanas procesā, kā arī nepieciešamība veidot mērķtiecīgu sadarbību starp uzņēmējiem, pašvaldību un izglītības institūcijām. VIAA Pieaugušo izglītības departaments iepazīstināja ar STARS platformas piedāvātajām mācību iespējām, kā arī ar nepieciešamo atbalstu nodarbinātiem pieaugušajiem mācību uzsākšanai un pašvaldības lomu šī atbalsta nodrošināšanā. Pasākuma otrajā daļā notika tikšanās ar pašvaldības speciālistiem un pieaugušo izglītības organizatoriem, jaunatnes un kultūras darba pārstāvjiem un citiem interesentiem. Diskusijā tika apspriesti veidi, kā stiprināt pieaugušo izglītībā iesaistīto pušu sadarbību, kā arī identificēts nepieciešamais atbalsts no VIAA puses pieaugušo uzrunāšanā un motivēšanā iesaistīties mācībās. Pasākums pulcēja vairāk nekā 20 Ventspils pilsētas un novada uzņēmumu un iestāžu pārstāvjus, kuri aktīvi iesaistījās diskusijās, dalījās savā pieredzē un pauda priekšlikumus pieaugušo izglītības piedāvājuma pilnveidei. Tikšanās vēlreiz apliecināja, ka koordinēta un mērķtiecīga sadarbība starp valsts institūcijām, pašvaldībām, izglītības iestādēm un darba devējiem ir būtisks priekšnoteikums efektīvai pieaugušo prasmju attīstībai, konkurētspējas stiprināšanai un ilgtspējīgai nodarbinātībai.

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” pētniece Karina Šķirmante 2026.gada pēdējā janvāra nedēļā piedalījās “ Eiropas ALMA skolā 2026 ”, lai apgūtu pasaules līmeņa ALMA interferometra darbības principus, datu izgūšanu un apstrādi. Apmācības organizēja Eiropas ALMA reģiona centrs un nodarbības notika Leidenes Universitātē, Nīderlandē.