Ventspils Augstskola uzsāk Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas ceturto kārtu

2026. gada 30. marts

Ventspils Augstskola (VeA) ir saņēmusi ES finansējumu Irbenes radioteleskopu kompleksa ceturtās modernizācijas kārtas īstenošanai, stiprinot Latvijas kapacitāti augstākā līmeņa zinātniskajiem pētījumiem un starptautiskajai sadarbībai.


Projekts "Irbenes radioteleskopu kompleksa modernizācijas 4. kārta" (projekta Nr. 1.1.1.2/1/25/I/005) tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), un tā kopējās attiecināmās izmaksas ir 422 673 EUR. No tām 359 272,05 EUR (85%) veido ERAF finansējums, bet 63 400,95 EUR (15%) – valsts budžeta līdzfinansējums. Projekts tiks īstenots 27 mēnešu laikā – no 2025. gada novembra līdz 2027. gada beigām.


Nacionālas nozīmes zinātniskā objekta modernizācija

Irbenes radioteleskopu kompleksu apsaimnieko VeA Inženierzinātņu institūts – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) – un tas ir unikāls zinātnisks objekts ar nacionālu, Baltijas un starptautisku nozīmi. Komplekss atrodas Ances pagastā, Ventspils novadā, un tajā izvietots radioteleskops RT-32 – viens no jaudīgākajiem instrumentiem savā klasē Ziemeļeiropā.


Neskatoties uz iepriekšējām modernizācijas kārtām, RT-32 teleskops pašlaik darbojas ar aptuveni 35% uztveršanas efektivitāti – rādītājs, kas ierobežo tā konkurētspēju Eiropas VLBI tīkla (EVN) ietvaros. Novecojis uztvērēju aprīkojums, nepietiekama datu apstrādes kapacitāte un infrastruktūras nolietojums vēl vairāk ierobežo tā zinātnisko potenciālu.


Ceturtā modernizācijas kārta tieši risina šīs problēmas, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus:

  • RT-32 antenas virsmas justēšana, lai paaugstinātu uztveršanas efektivitāti līdz 50–60% un paplašinātu frekvenču diapazonu līdz 22 GHz
  • L/S joslas kriogēnā uztvērēja sistēmas iegāde
  • Augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) klastera paplašināšana ar jauniem serveru mezgliem un GPU kartēm VLBI novērojumu un CERN Tier-2 datu apstrādes vajadzībām
  • Datortehnikas un darbstaciju modernizācija zinātniskajiem darbiniekiem
  • Cieto disku (HDD) serveru krātuves paplašināšana
  • Viļņvadu komponenšu komplekts RF iekārtu izstrādei un testēšanai
  • He kompresora komplekts un sausā gaisa ģenerators uztvērēju apkopei
  • Sešriteņu kvadracikls (6x6 ATV) mobilo antenu testēšanai bezceļa apstākļos
  • MIG/MAG pusautomātiskā metināšanas sistēma infrastruktūras uzturēšanai
  • Radioteleskopa RT-32 virsmas justēšana

 


Latvijas lomas stiprināšana Eiropas zinātnē

Modernizācija ļaus VSRC pilnvērtīgi iesaistīties kā konkurētspējīgam partnerim vadošajos starptautiskajos pētniecības tīklos, tostarp:

  • Eiropas VLBI tīklā (EVN) – Eiropas mēroga tīkls ar 20+ radioteleskopiem
  • Eiropas VLBI institūtā (JIV-ERIC) – Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijs, kas koordinē kontinenta mēroga VLBI projektus
  • LOFAR ERIC – nākamās paaudzes zema frekvences radioastronomijas tīkls
  • CERN Tier-2 datu centrs – globāls daļiņu fizikas datu skaitļošanas tīkls


"Šis projekts ir mūsu ilgtermiņa apņemšanās turpinājums – pozicionēt Latviju kā nozīmīgu partneri Eiropas pētniecībā," sacīja VeA pārstāvis. "Irbenes kompleksa modernizācija nodrošina, ka mūsu zinātnieki var strādāt ar pasaules klases instrumentiem, piesaistīt starptautiskus speciālistus un dot ieguldījumu izrāviena atklājumos."


Stratēģiskā nozīme Latvijas viedās specializācijas kontekstā

Projekts tieši atbalsta Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju (RIS3), sniedzot ieguldījumu vairākās prioritārajās jomās:

  • Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT): HPC paplašināšana, uz GPU balstīta mašīnmācīšanās infrastruktūra un datu straumēšanas uzlabojumi
  • Fotonika un viedās tehnoloģijas: Viļņvadu komponenšu izstrāde un RF iekārtu testēšana
  • Zināšanu ietilpīga bioekonomika: Kosmosa tālizpēte precīzajai lauksaimniecībai un meža inventarizācijai
  • Viedā enerģētika un mobilitāte: Satelītu komunikāciju tehnoloģiju testēšana


Radioteleskopu komplekss sniedz ieguldījumu arī civilās aizsardzības un krīzes pārvaldības jomā, izmantojot radiofrekvenču uztveršanas un satelītkomunikāciju iespējas.


Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.2. pasākuma "RIS3 pētniecības un inovācijas centri" ietvaros.



Sagatavoja projekta vadītāja: Baiba Reimane

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Studente piedalās konferencē “Tilti Baltijā”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. oktobris
25. un 26. septembrī Varšavas Universitātē norisinājās 13. Baltijas studentu konference “Tilti Baltijā” ( Bridges in the Baltics ), kas pulcēja studentus no Baltijas jūras reģiona augstskolām. Konference jau vairāk nekā desmit gadus rada un uztur akadēmiskus un profesionālus “tiltus”, kas aizvien pastiprina reģiona valstu – to apliecināja arī Baltijas valstu vēstnieki Polijā, kas piedalījās konferences atklāšanas sesijā. Konferencē Ventspils Augstskolu jau trešo gadu pārstāvēja Ilze Jaunzeme, kas nu jau studē maģistra studiju programmas “Tulkošanas un terminoloģija” 1. kursā. Ilze prezentēja pētījumu “Tematiskā lauka “tiesvedība” juridisko terminu sastatāmā analīze 20.–21. gs. leksikogrāfiskajos avotos (LV–EN–LV)" ( Thematic Field “Judicial Proceedings”: Comparative Analysis of Lexicographic Sources of the 20th-21st Centuries (LV-EN-LV)). Ilze stāsta: “Pārāk centos nesatraukties, jo katru uzstāšanos uzskatu par vērtīgu treniņu. Gribējās iedrošināt citus, kas piedalījās pirmoreiz; redzēju viņu satraukumu. Palīdzēja tas, ka labi pārzināju tēmu, tādēļ bija interesanti ar to iepazīstināt citus, kā arī sapratu, ka ar katru reizi aizvien labāk spēju akadēmiski aizstāvēt un pamatot savu viedokli.” Kupli apmeklētā konference liecina, ka Baltijas jūras reģiona valstu valodu, kultūras un literatūras aktualitāte nezūd. Katru gadu pasākums notiek vienā no Baltijas reģiona valstīm. 2027. gadā konference tiks rīkota Igaunijā. 

Aizvadīta Zinātnieku nakts 2026

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. septembris
25. septembrī Zinātnes centrā VIZIUM aizvadīta Zinātnieku nakts, kurā Ventspils Augstskola un Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) aicināja apmeklētājus tuvāk iepazīt astronomiju, radioastronomiju, inženierzinātnes un tehnoloģijas. Vakara gaitā interesenti varēja uzzināt, kā veidojas zvaigznes, virtuāli paviesoties Irbenes radioteleskopu kompleksā, izveidot un palaist savu raķeti, izmēģināt Hanojas torni un piedalīties citās aktivitātēs. Zinātnieku nakts ietvaros skolēnu grupām bija iespēja doties arī ekskursijās uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē, klātienē iepazīstot radioteleskopus un centra darbību. Savukārt pirms Zinātnieku nakts aktivitātēm VIZIUM, Ventspils Augstskolā interesenti varēja apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”, ko vadīja viespētnieki no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO). Paldies visiem par dalību un tiekamies Zinātnieku naktī 2027!

Intervija ar Ekonomikas un pārvadības fakultātes dekāni Daci Štefenbergu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 23. septembris
Docente Dace Štefenberga, Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, ir viena no divām VeA darbiniecēm, kuras tajā strādā kopš dibināšanas 1997. gada 23. jūlijā. Kolēģi šo informāciju dažkārt papildina: Dace ir dzimusi augstskolā. Un tas nebūt nav nepatiesi – tolaik vecākajā VeA ēkā atradās pilsētas slimnīca ar dzemdību nodaļu, kur Dace arī dzimusi. Intervijā ar Daci Štefenbergu dalāmies arī citās viņas biogrāfijas un profesionālās karjeras detaļās.

Aicinām apmeklēt atvērto lekciju par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
Piektdien, 25. septembrī, plkst. 16.15 D104 auditorijā ikviens interesents ir aicināts apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”. Lekcija sniegs iespēju saprotamā un aizraujošā veidā uzzināt, kā dzimst masīvās zvaigznes, kā astronomi spēj novērot to veidošanos un ko šie pētījumi ļauj atklāt par mūsu Visuma izcelsmi un attīstību. Lekciju vadīs viesi no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO) – zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ). Abi pētnieki strādā ar mūsdienu radioastronomijas iespējām, pētot zvaigžņu veidošanos un procesus Visumā. Lekcija īpaši piemērota gan astronomijas entuziastiem, gan ikvienam, kuru interesē kosmoss un zinātnieku izmantotās metodes Visuma izpētē. Lai piedalītos lekcijā, priekšzināšanas astronomijā nav nepieciešamas. Lekcija norisināsies angļu valodā, un dalība tajā ir bez maksas. Atvērtā lekcija papildinās Zinātnieku nakts programmu Ventspilī. Pēc lekcijas zinātnes izzināšanu būs iespējams turpināt Ventspils zinātnes centrā VIZIUM, kur norisināsies Zinātnieku nakts aktivitātes. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Notiks starptautisks zinātnisks seminārs par masīvo zvaigžņu veidošanos

Autors Rota Žagare • 2026. gada 18. septembris
24. septembrī Ventspils Augstskolā norisināsies Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) organizēts starptautisks zinātniskais seminārs “Masīvo zvaigžņu veidošanās – jaunākie pētījumi un aktualitātes”, kurā gan pētnieki, gan pētniecības interesenti tiksies ar viespētniekiem no Amerikas Savienotajām Valstīm. Seminārā piedalīsies zinātnieks Dr. Tods R. Hanters ( Todd R. Hunter ) un vadošā astronome Dr. Kristala L. Brogana ( Crystal L. Brogan ) no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ( National Radio Astronomy Observatory , NRAO). Viesi iepazīstinās ar aktuālajiem radioastronomijas pētījumiem, modernāko novērojumu infrastruktūru un iespējām, ko tā sniedz Visuma un zvaigžņu veidošanās procesu izpētē. Dr. Tods R. Hanters uzstāsies ar prezentāciju “Visuma izpēte centimetru viļņu garumos: nākamās paaudzes Ļoti lielais antenu masīvs” (Exploring the Universe at Centimeter Wavelengths: The Next Generation Very Large Array ), savukārt Dr. Kristala L. Brogana prezentēs tēmu “Mūsu kosmiskās izcelsmes meklējumi, izmantojot Atakamas Lielo milimetru/submilimetru antenu masīvu” ( Searching for Our Cosmic Origins Using the Atacama Large Millimeter/submillimeter Array ). Seminārs sniegs iespēju pētniekiem diskutēt ar starptautiski atzītiem radioastronomijas ekspertiem par jaunākajiem pētījumu rezultātiem un metodēm, kā arī pārrunāt turpmākās zinātniskās sadarbības iespējas. Šādas starptautiskas zināšanu apmaiņas aktivitātes stiprina Ventspils Augstskolas pētniecības kapacitāti un veicina Latvijas zinātnieku iesaisti starptautiskajā radioastronomijas pētniecības vidē. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Citas ziņas