Ventspils Augstskolas docētāji apgūst specializētas mācības
2019. gada 22. oktobris
2018./ 2019. studiju gadā Ventspils Augstskolas docētājiem tika sniegta iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju un papildināt zināšanas, apmeklējot četru dažādu specializēto mācību seminārus, kuros bija iespējams attīstīt un nostiprināt akadēmiskā personāla līderības prasmes un IKT kompetences, kas ir akadēmiskā darba neatņemama sastāvdaļa.
Centrālais līderības aspekts, jo īpaši akadēmiskajā darbā ir prezentācijas un publiskās runas prasmes, kas saistītas gan ar spēju pārstāvēt augstskolu starptautiski, gan – ikdienas pedagoģiskajā darbā. Tāpat jāuzsver, ka vērtīgi praktiskas līderības elementi ir arī komandas veidošana un vadība uzņēmējdarbības kontekstā.
IKT kompetenču pilnveidošana
veicina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) integrāciju studiju procesā un pētniecībā, gan integrējot IT nozari ar citām studiju vai pētniecības nozarēm, digitalizējot studiju saturu un metodiku, gan arī padziļināti attīstot esošās IKT kompetences tiem docētājiem, kuru tiešā pedagoģiskā un zinātniskā darbība ir saistīta ar IKT jomu. IKT kompetenču pilnveides mērķis ir attīstīt digitālo rīku izmantošanas un satura digitalizēšanas prasmes.
- 2019. gada 4. marta specializētais mācību seminārs “Neirobioloģiski pamatota stresa pārvaldīšana un ietekme uz veselību”, pasniedzēja Sandra Vestermane.
Par pasniedzēju:
ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre, ar 18 gadu darba pieredzi medicīnā, Latvijas neirologu asociācijas biedre, kā arī Vācijas Sāpju izpētes biedrības, Vācijas Migrēnas un galvas sāpju biedrības, Eiropas Biofeedback biedrības biedre, un Amerikas praktiskās psihofizioloģijas un Biofeedback asociācijas biedre. Ir pieredze lekciju un semināru vadīšanā dažādām auditorijām par aktuālām tēmām medicīnā un neirozinātnē. Regulāri publicējas Latvijas medicīnas žurnālos – Doctus, MedicusBonus, Latvijas Ārsts, u.c.;
- 2019. gada 15. aprīļa specializētais mācību seminārs “Veiksmīga publiskā runa: viens no līderības elementiem”, pasniedzēja Zane Daudziņa.
Par pasniedzēju:
Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre. Latvijas kultūras akadēmijas docente, aktrise, Latvijas Radio un LTV ziņu dienesta runas konsultante.
“Z. Daudziņa regulāri vada publiskās runas seminārus uzņēmumu vadītajiem, banku darbiniekiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, ierēdņiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem visā Latvijā, kā arī vada praktiskās runas nodarbības radio un TV moderatoriem un korespondentiem. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai Z. Daudziņa darbojas dažādos teātra un televīzijas projektos kā aktrise. 2014. gadā saņēmusi Nacionālo TV skatītāju balvu “Zelta Vilnis” nominācijā “Gada pašmāju seriālu aktrise 2013/1014”.”
(Latvijas Kultūras akadēmija, docētāja Zane Daudziņa: avots)
- 2019. gada 24. aprīļa specializētais mācību seminārs “Automātiskie literatūras avotu saraksta veidošanas rīki”. Automātiska literatūras avotu pārvaldība, izmantojot lietojumprogrammu “Mendeley”, pasniedzējs Vairis Caune. Informācijas avotu glabāšana un organizēšana, izmantojot lietojumprogrammu – “Zotero”, pasniedzējs Juris Kļonovs.
Par pasniedzēju:
Vairis Caune, pētnieks, doktors, pasniedzējs Ventspils Augstskolā, ar 15 gadu darba pieredzi IT industrijā; vadījis dažādas lekcijas, seminārus par IKT tehnoloģijām un viedajiem risinājumiem. Piedalījies dažādos projektos, kas saistīti ar medicīnas un IT apvienotajiem risinājumiem, kā arī piedalījies citos komerciālos projektos sadarbībā ar uzņēmumiem.
Par pasniedzēju:
Juris Kļonovs, IT maģistrs un doktora kandidāts, ar padsmit gadu pieredzi IT industrijā, vadījis dažādus seminārus par IKT tehnoloģijām un metodēm gan Itālijā, gan Dānijā un Latvijā. Olborgas Universitātē Kopenhāgenā ir izstrādājis “Manufacturing and Operations Engineering” bakalaura studiju programmu un “Global Systems Design” maģistra studiju programmas, kas atzītas par labākajām pasaulē. Ir pirmās vietas ieguvējs Wofie (Interdisciplinarity, Innovation, Problem Based Learning) starptautiskajās sacensībās Dānijā. Nepārtraukti pilnveido zināšanas IKT tehnoloģijās, iegūstot dažādus starptautiskus sertifikātus un vadot apmācības Itālijas Nacionālajā zinātnes padomē Boloņā.
- 2019. gada 20. maija specializētais mācību seminārs “Inovatīvās IKT tehnoloģijas un metodes, ko katrs pasniedzējs var izmantot jau šodien”, pasniedzējs Juris Kļonovs.
Par pasniedzēju:
Juris Kļonovs, IT maģistrs un doktora kandidāts, ar padsmit gadu pieredzi IT industrijā, vadījis dažādus seminārus par IKT tehnoloģijām un metodēm gan Itālijā, gan Dānijā un Latvijā. Olborgas Universitātē Kopenhāgenā ir izstrādājis “Manufacturing and Operations Engineering” bakalaura studiju programmu un “Global Systems Design” maģistra studiju programmas, kas atzītas par labākajām pasaulē. Ir pirmās vietas ieguvējs Wofie (Interdisciplinarity, Innovation, Problem Based Learning) starptautiskajās sacensībās Dānijā. Nepārtraukti pilnveido zināšanas IKT tehnoloģijās, iegūstot dažādus starptautiskus sertifikātus un vadot apmācības Itālijas Nacionālajā zinātnes padomē Boloņā.
2018./ 2019. studiju gadā minētos mācību seminārus apmeklēja 31 docētāji, paaugstinot studiju procesa kvalitāti un pasniedzēju kvalifikāciju.
Ventspils Augstskolas docētāji apgūs e-kursu vadības sistēmas “Moodle” sniegtās iespējas pedagoģiskajā darbā
Jaunajā 2019./ 2020. studiju gadā Eiropas Sociālā fonda projekta “Stiprināt Ventspils Augstskolas akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās”, projekta Nr. 8.2.2.0/18/A/009 ietvarā arī turpmāk tiks organizēti dažādi mācību semināri, kas paredzēti Ventspils Augstskolu docētāju profesionālai pilnveidei.
2019./ 2020. studiju gada pirmā mācību semināra nodarbība docētājiem IKT kompetenču pilnveidei “E-kursu vadības sistēmas Moodle efektīva un pilnvērtīga izmantošana pedagoģiskajā darbā” norisinājās jau 2019. gada 16. novembrī no plkst. 16.15 līdz 19.15 D 206 auditorijā.
Mācību semināru četru nodarbību programmu vada Dace Bergmane (pieredze iegūta Ventspils Vakara vidusskolā, īstenojot tālmācības programmas, kā arī Ventspils Digitālajā centrā, īstenojot “Moodle” mācības. Saņēmusi apbalvojumu “Eiropas labākā e-skolotāja 2019”.)
Par pasniedzēju:
“2019. gada 10. oktobrī, konferences “All Digital Summit 2019” ietvaros Boloņā, Itālijā, Ventspils Digitālā centra pasniedzējas Daces Bergmanes ieguldījums informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā tika novērtēts Eiropas mērogā: Dace ieguva organizācijas “All Digital” balvu kā labākā e-skolotāja. Dace Bergmane ikdienā izstrādā IT mācību programmas un metodiku apmācību kursiem, iesaistās Ventspils Digitālā centra projektos, vada dažāda veida digitālās kompetences pilnveides apmācības. Dace dažādās izglītības iestādes ir ieviesusi tālmācības platformu “Moodle”, tajā skaitā Ventspils Digitālā centra apmācību kursu un interešu izglītības nodarbību vajadzībām. Bērnu, jauniešu, pieaugušo un senioru izglītošanai tehnoloģiju jomā viņa ir veltījusi vairāk kā 12 gadus, turklāt dara to ar smaidu, sniedzot pozitīvismu un liekot katram noticēt saviem spēkiem.”
(Digitālais centrs, Digitālā centra pasniedzēja Dace Bergmane saņēmusi Eiropas mēroga IT balvu: avots)
Atvērtā koda e-kursu pārvaldības sistēma Moodle ir šobrīd populārākā kursu vadības sistēma pasaulē. Apmācību mērķis ir sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbā ar Moodle, lai lietotājs patstāvīgi spētu veidot Moodle vidē savus mācību kursus, pievienot teksta, audio, video failus, citus resursus, veikt vēl arī citas Moodle sniegtās aktivitātes, kā arī sniegt ieteikumus un idejas efektīvai mācību procesa organizēšanai e-vidē.
Mācību semināra programmas apjoms ir 4 nodarbībās (16 akadēmiskās stundas):
- nodarbība: zināšanas un prasmes darbā ar Moodle. Moodle vides iespējas un elementi, kursa sakārtošana un pielāgošana;
- nodarbība: Mācību resursu un aktivitāšu pievienošana un konfigurēšana;
- nodarbība: Studiju kursu pielāgošana pasniedzēja vajadzībām, t.sk. testu veidošana u.c.;
- nodarbība: Vērtējumu grāmatas iestatīšana, ārējo resursu izmantošana un pievienošana Moodle. Moodle platformas risinājumi, ar iespēju pasniedzējiem nodrošināt individuālas pārrunas.
Pēc mācību semināra “E-kursu vadības sistēmas Moodle efektīva un pilnvērtīga izmantošana pedagoģiskajā darbā” docētāji varēs saņemt apliecinājumu par semināra noklausīšanos.
Ventspils Augstskolas rektors aicina docētājus apmeklēt Moodle kursus, lai kopīgi veicinātu studiju procesa kvalitāti un e-risinājumu pielietojumu studiju procesā.
Mācību semināri tiek nodrošināti Eiropas Sociālā fonda projekta “Stiprināt Ventspils Augstskolas akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās”, projekta
Nr. 8.2.2.0/18/A/009 ietvarā.
Specializētie mācību semināri augstskolas vēlētajam akadēmiskajam personālam tiek organizēts projekta darbības aktivitātes Nr. 3.3. “Specializētās mācības Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla līderības, IKT kompetenču un sadarbības kompetences ar industriju veicināšanai” ietvarā.
Projekta mērķis ir mērķtiecīga Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla attīstība, lai pilnveidotu studiju procesa kvalitāti, nodrošinātu akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidi un atjaunotni, kā arī stiprinātu sadarbību ar ārējiem partneriem.
22.10.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā. Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650
