Ventspils Augstskolas docētāji apgūst specializētas mācības
2019. gada 22. oktobris
2018./ 2019. studiju gadā Ventspils Augstskolas docētājiem tika sniegta iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju un papildināt zināšanas, apmeklējot četru dažādu specializēto mācību seminārus, kuros bija iespējams attīstīt un nostiprināt akadēmiskā personāla līderības prasmes un IKT kompetences, kas ir akadēmiskā darba neatņemama sastāvdaļa.
Centrālais līderības aspekts, jo īpaši akadēmiskajā darbā ir prezentācijas un publiskās runas prasmes, kas saistītas gan ar spēju pārstāvēt augstskolu starptautiski, gan – ikdienas pedagoģiskajā darbā. Tāpat jāuzsver, ka vērtīgi praktiskas līderības elementi ir arī komandas veidošana un vadība uzņēmējdarbības kontekstā.
IKT kompetenču pilnveidošana
veicina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) integrāciju studiju procesā un pētniecībā, gan integrējot IT nozari ar citām studiju vai pētniecības nozarēm, digitalizējot studiju saturu un metodiku, gan arī padziļināti attīstot esošās IKT kompetences tiem docētājiem, kuru tiešā pedagoģiskā un zinātniskā darbība ir saistīta ar IKT jomu. IKT kompetenču pilnveides mērķis ir attīstīt digitālo rīku izmantošanas un satura digitalizēšanas prasmes.
- 2019. gada 4. marta specializētais mācību seminārs “Neirobioloģiski pamatota stresa pārvaldīšana un ietekme uz veselību”, pasniedzēja Sandra Vestermane.
Par pasniedzēju:
ārste neiroloģe un kognitīvo neirozinātņu maģistre, ar 18 gadu darba pieredzi medicīnā, Latvijas neirologu asociācijas biedre, kā arī Vācijas Sāpju izpētes biedrības, Vācijas Migrēnas un galvas sāpju biedrības, Eiropas Biofeedback biedrības biedre, un Amerikas praktiskās psihofizioloģijas un Biofeedback asociācijas biedre. Ir pieredze lekciju un semināru vadīšanā dažādām auditorijām par aktuālām tēmām medicīnā un neirozinātnē. Regulāri publicējas Latvijas medicīnas žurnālos – Doctus, MedicusBonus, Latvijas Ārsts, u.c.;
- 2019. gada 15. aprīļa specializētais mācību seminārs “Veiksmīga publiskā runa: viens no līderības elementiem”, pasniedzēja Zane Daudziņa.
Par pasniedzēju:
Humanitāro zinātņu maģistre mākslās un Filoloģijas maģistre. Latvijas kultūras akadēmijas docente, aktrise, Latvijas Radio un LTV ziņu dienesta runas konsultante.
“Z. Daudziņa regulāri vada publiskās runas seminārus uzņēmumu vadītajiem, banku darbiniekiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, ierēdņiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem visā Latvijā, kā arī vada praktiskās runas nodarbības radio un TV moderatoriem un korespondentiem. Paralēli zinātniskajai un pedagoģiskajai darbībai Z. Daudziņa darbojas dažādos teātra un televīzijas projektos kā aktrise. 2014. gadā saņēmusi Nacionālo TV skatītāju balvu “Zelta Vilnis” nominācijā “Gada pašmāju seriālu aktrise 2013/1014”.”
(Latvijas Kultūras akadēmija, docētāja Zane Daudziņa: avots)
- 2019. gada 24. aprīļa specializētais mācību seminārs “Automātiskie literatūras avotu saraksta veidošanas rīki”. Automātiska literatūras avotu pārvaldība, izmantojot lietojumprogrammu “Mendeley”, pasniedzējs Vairis Caune. Informācijas avotu glabāšana un organizēšana, izmantojot lietojumprogrammu – “Zotero”, pasniedzējs Juris Kļonovs.
Par pasniedzēju:
Vairis Caune, pētnieks, doktors, pasniedzējs Ventspils Augstskolā, ar 15 gadu darba pieredzi IT industrijā; vadījis dažādas lekcijas, seminārus par IKT tehnoloģijām un viedajiem risinājumiem. Piedalījies dažādos projektos, kas saistīti ar medicīnas un IT apvienotajiem risinājumiem, kā arī piedalījies citos komerciālos projektos sadarbībā ar uzņēmumiem.
Par pasniedzēju:
Juris Kļonovs, IT maģistrs un doktora kandidāts, ar padsmit gadu pieredzi IT industrijā, vadījis dažādus seminārus par IKT tehnoloģijām un metodēm gan Itālijā, gan Dānijā un Latvijā. Olborgas Universitātē Kopenhāgenā ir izstrādājis “Manufacturing and Operations Engineering” bakalaura studiju programmu un “Global Systems Design” maģistra studiju programmas, kas atzītas par labākajām pasaulē. Ir pirmās vietas ieguvējs Wofie (Interdisciplinarity, Innovation, Problem Based Learning) starptautiskajās sacensībās Dānijā. Nepārtraukti pilnveido zināšanas IKT tehnoloģijās, iegūstot dažādus starptautiskus sertifikātus un vadot apmācības Itālijas Nacionālajā zinātnes padomē Boloņā.
- 2019. gada 20. maija specializētais mācību seminārs “Inovatīvās IKT tehnoloģijas un metodes, ko katrs pasniedzējs var izmantot jau šodien”, pasniedzējs Juris Kļonovs.
Par pasniedzēju:
Juris Kļonovs, IT maģistrs un doktora kandidāts, ar padsmit gadu pieredzi IT industrijā, vadījis dažādus seminārus par IKT tehnoloģijām un metodēm gan Itālijā, gan Dānijā un Latvijā. Olborgas Universitātē Kopenhāgenā ir izstrādājis “Manufacturing and Operations Engineering” bakalaura studiju programmu un “Global Systems Design” maģistra studiju programmas, kas atzītas par labākajām pasaulē. Ir pirmās vietas ieguvējs Wofie (Interdisciplinarity, Innovation, Problem Based Learning) starptautiskajās sacensībās Dānijā. Nepārtraukti pilnveido zināšanas IKT tehnoloģijās, iegūstot dažādus starptautiskus sertifikātus un vadot apmācības Itālijas Nacionālajā zinātnes padomē Boloņā.
2018./ 2019. studiju gadā minētos mācību seminārus apmeklēja 31 docētāji, paaugstinot studiju procesa kvalitāti un pasniedzēju kvalifikāciju.
Ventspils Augstskolas docētāji apgūs e-kursu vadības sistēmas “Moodle” sniegtās iespējas pedagoģiskajā darbā
Jaunajā 2019./ 2020. studiju gadā Eiropas Sociālā fonda projekta “Stiprināt Ventspils Augstskolas akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās”, projekta Nr. 8.2.2.0/18/A/009 ietvarā arī turpmāk tiks organizēti dažādi mācību semināri, kas paredzēti Ventspils Augstskolu docētāju profesionālai pilnveidei.
2019./ 2020. studiju gada pirmā mācību semināra nodarbība docētājiem IKT kompetenču pilnveidei “E-kursu vadības sistēmas Moodle efektīva un pilnvērtīga izmantošana pedagoģiskajā darbā” norisinājās jau 2019. gada 16. novembrī no plkst. 16.15 līdz 19.15 D 206 auditorijā.
Mācību semināru četru nodarbību programmu vada Dace Bergmane (pieredze iegūta Ventspils Vakara vidusskolā, īstenojot tālmācības programmas, kā arī Ventspils Digitālajā centrā, īstenojot “Moodle” mācības. Saņēmusi apbalvojumu “Eiropas labākā e-skolotāja 2019”.)
Par pasniedzēju:
“2019. gada 10. oktobrī, konferences “All Digital Summit 2019” ietvaros Boloņā, Itālijā, Ventspils Digitālā centra pasniedzējas Daces Bergmanes ieguldījums informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā tika novērtēts Eiropas mērogā: Dace ieguva organizācijas “All Digital” balvu kā labākā e-skolotāja. Dace Bergmane ikdienā izstrādā IT mācību programmas un metodiku apmācību kursiem, iesaistās Ventspils Digitālā centra projektos, vada dažāda veida digitālās kompetences pilnveides apmācības. Dace dažādās izglītības iestādes ir ieviesusi tālmācības platformu “Moodle”, tajā skaitā Ventspils Digitālā centra apmācību kursu un interešu izglītības nodarbību vajadzībām. Bērnu, jauniešu, pieaugušo un senioru izglītošanai tehnoloģiju jomā viņa ir veltījusi vairāk kā 12 gadus, turklāt dara to ar smaidu, sniedzot pozitīvismu un liekot katram noticēt saviem spēkiem.”
(Digitālais centrs, Digitālā centra pasniedzēja Dace Bergmane saņēmusi Eiropas mēroga IT balvu: avots)
Atvērtā koda e-kursu pārvaldības sistēma Moodle ir šobrīd populārākā kursu vadības sistēma pasaulē. Apmācību mērķis ir sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbā ar Moodle, lai lietotājs patstāvīgi spētu veidot Moodle vidē savus mācību kursus, pievienot teksta, audio, video failus, citus resursus, veikt vēl arī citas Moodle sniegtās aktivitātes, kā arī sniegt ieteikumus un idejas efektīvai mācību procesa organizēšanai e-vidē.
Mācību semināra programmas apjoms ir 4 nodarbībās (16 akadēmiskās stundas):
- nodarbība: zināšanas un prasmes darbā ar Moodle. Moodle vides iespējas un elementi, kursa sakārtošana un pielāgošana;
- nodarbība: Mācību resursu un aktivitāšu pievienošana un konfigurēšana;
- nodarbība: Studiju kursu pielāgošana pasniedzēja vajadzībām, t.sk. testu veidošana u.c.;
- nodarbība: Vērtējumu grāmatas iestatīšana, ārējo resursu izmantošana un pievienošana Moodle. Moodle platformas risinājumi, ar iespēju pasniedzējiem nodrošināt individuālas pārrunas.
Pēc mācību semināra “E-kursu vadības sistēmas Moodle efektīva un pilnvērtīga izmantošana pedagoģiskajā darbā” docētāji varēs saņemt apliecinājumu par semināra noklausīšanos.
Ventspils Augstskolas rektors aicina docētājus apmeklēt Moodle kursus, lai kopīgi veicinātu studiju procesa kvalitāti un e-risinājumu pielietojumu studiju procesā.
Mācību semināri tiek nodrošināti Eiropas Sociālā fonda projekta “Stiprināt Ventspils Augstskolas akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās”, projekta
Nr. 8.2.2.0/18/A/009 ietvarā.
Specializētie mācību semināri augstskolas vēlētajam akadēmiskajam personālam tiek organizēts projekta darbības aktivitātes Nr. 3.3. “Specializētās mācības Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla līderības, IKT kompetenču un sadarbības kompetences ar industriju veicināšanai” ietvarā.
Projekta mērķis ir mērķtiecīga Ventspils Augstskolas akadēmiskā personāla attīstība, lai pilnveidotu studiju procesa kvalitāti, nodrošinātu akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidi un atjaunotni, kā arī stiprinātu sadarbību ar ārējiem partneriem.
22.10.2019
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
