Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" noslēdzies Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēts projekts
2020. gada 31. janvāris
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) janvārī noslēdzas nozīmīgs fundamentālo pētījumu projekts, kura īstenošanā trīs gadu garumā bija iesaistīti 12 VSRC zinātniskie darbinieki – gan pieredzējuši zinātnieki, gan doktoranti un studenti.
Fundamentālo pētījumu projekts Nr. 1.1.1.1/16/A/213 "Starpzvaigžņu vides fizikāli ķīmisko procesu pētījumi" tika īstenots darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" ietvarā.
Projekta gaitā 12 VSRC zinātnieki modelēja ķīmiskos procesus starpzvaigžņu vidē, pētīja vielas aizplūšanu no dažu tipu (t.s. asimptotiskā milžu zara) zvaigznēm un, izmantojot nesen modernizētos VSRC rīcībā esošos radioteleskopus, pētīja kosmosā esošo molekulu radiostarojumu. Projekta īstenošanas gaitā zinātnieki noslīpēja un uzlaboja radioteleskopu izmantošanas metodiku un izstrādāja jaunas datorprogrammas modernās skaitļošanas tehnikas izmantošanai. Pie projekta rezultātiem var pieskaitīt 12 zinātniskās publikācijas un 24 ziņojumus dažādās, tajā skaitā augsta prestiža, zinātniskās konferencēs.
Atšķirībā no daudziem citiem, tā sauktajiem lietišķajiem pētījumiem, šis pētījums bija ar fundamentālu ievirzi, tas nozīmēja, ka tā mērķis nebija tieši radīt konkrētas tautsaimniecībai nepieciešamas tehnoloģijas vai izstrādnes, bet gan radīt jaunas zināšanas un celt tajā iesaistītā pētnieku kolektīva kapacitāti. Fundamentālie pētījumi paaugstina arī zinātnisko institūciju un valsts prestižu, kas, savukārt, vēlāk dod iespēju piesaistīt naudu jau lietišķajiem pētījumiem. Būtisks fundamentālo pētījumu aspekts ir arī tas, ka tie paši prasa izstrādāt jaunas tehnoloģijas to veikšanai, un pēdējās vēlāk izmantojamas jau tīri praktiskiem mērķiem. Arī šajā gadījumā projekta virsmērķis tika definēts atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas RIS3 prioritātei "Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas", un tas bija, veicot fundamentālu pētījumu, konsolidēt un nostiprināt VSRC spējas veikt zinātniskus pētījumus, tajā skaitā arī lietišķos, kas jau nestu tiešu ieguvumu tautsaimniecībai. Pie projekta tīri praktiskiem ieguvumiem pieskaitāmas trīs jaunas datorprogrammas, kā arī projekta gaitā rūpīgi veiktā VSRC rīcībā esošo radio teleskopu darbības uzlabošana un izpēte, kas vēlāk nākotnē jau citu projektu ietvaros dos iespēju tos vairāk iesaistīt darbībās ar praktisku pielietojumu. Kā vienu no pirmajām bezdelīgām šajā virzienā var minēt šī gada 9. janvārī Ventspils Augstskolas parakstīto sadarbības līgumu ar Swedish Space Corporation (SSC), kas ir institūcija ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi pilnā kosmosa tehnoloģiju pakalpojumu spektrā, no iespēju izpētes projektiem, līdz tiešiem pakalpojumiem kosmosa industrijā. Projekta gaitā tika stiprināta arī sadarbība ar radniecīgām zinātniskām institūcijām ārzemēs, piemēram, Toruņas radioastronomijas observatoriju Polijā – kopā ar tās speciālistiem tika sagatavots un iesniegts pieteikums triju projekta ietvaros pētīto astronomisko objektu sīkākai izpētei, izmantojot Eiropas sevišķi lielas bāzes interferometrijas tīklu, kas ļauj iegūt pētāmo starojuma avotu ļoti augstas izšķirtspējas (5 tūkstošdaļas loka sekundes, zem šāda leņķa Daugavpilī būtu redzama futbola bumba, ja uz to skatītos no Ventspils) radioattēlus. Novērošanas sesija notika pagājuša gada 31. oktobrī.
Kā vienu no nozīmīgākajiem tiešajiem projekta sasniegumiem var minēt divu jaunu kosmiskā starojuma, tā sauktā, ierosinātā hidroksila māzera, avotu atklāšanu, kas atrodas apgabalos, kuros notiek jaunu zvaigžņu veidošanās un ko var uzskatīt par pirmajiem ar Latvijā esošajiem radio teleskopiem atklātajiem kosmiskajiem objektiem. Izmantojot jaunatklāto starojumu avotu, arī radās iespēja aptuveni noteikt magnētiskā lauka intensitāti šajos zvaigžņu veidošanās apgabalos, kas savukārt dos iespēju izpētīt jauno zvaigžņu veidošanās procesus.
Projekta īstenošanas noslēgums gan vēl nenozīmē projekta un jo sevišķi tā ietekmes uz procesiem VSRC un Latvijas zinātnē nobeigumu. Paredzēts, ka sekos piecus gadus ilgs projekta tā sauktais pēcuzraudzības periods, kura laikā tiks pārraudzīti projekta īstenošanas gaitā radušies rezultāti un ieguvumi, ko būs devuši tie darbi, kuru sākums meklējams projekta īstenošanas laikā. Piemēram, paredzams, ka vairākos augsta prestiža starptautiskos žurnālos tiks publicēti zinātniskie rezultāti, kuru radīšana iesākta projekta īstenošanas laikā, piemēram, iepriekš minēto radiointerferometrijas datu apstrādes rezultātā iegūtie. Uz projekta laikā sasniegtajiem rezultātiem būs balstīta arī vismaz viena promocijas darba aizstāvēšana, tādejādi tiks papildināta Latvijas augsti kvalificēto zinātnieku saime. Tiks sagatavoti un iesniegti jauni pētījumu projektu pieteikumi. Turpināsies arī projekta īstenošanas laikā iesāktie kosmisko molekulu radiostarojuma novērojumi.
Turpmākai informācijai:
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts
„Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”
e-pasts: infovirac@venta
31.01.2020
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā. Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650
