Viena no mums – Aiva Kuršinska

2022. gada 18. augusts

Studentu dzīve nav iedomājama bez kultūras pasākumiem, tādēļ ikviens, kurš ir apmeklējis kaut vienu no tiem, ir dzirdējis par Aivu. Viņa jau no pirmajām studiju dienām aktīvi veido un iesaistās pasākumu īstenošanā, tādējādi uzlabojot visu Ventspils Augstskolas studējošo dzīvi.


Pastāsti par sevi, kā izvēlējies studēt tieši Ventspils Augstskolā (VeA)?

Mani sauc Aiva Kuršinska un es dzīvoju Kuldīgas novada Pelču pagastā. Šovasar VeA pabeidzu 3. kursu studiju programmā "Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā un ar nākamo semestri uzsākšu mācības 4. kursā un došos praksē.

Sāku apsvērt domu par studēšanu VeA jau tad, kad mācījos Kuldīgas 2.vidusskolā, bet gala lēmumu pieņēmu 11. klasē, kad jau biju pārgājusi uz Kuldīgas Centra vidusskolu. Tā kā mani īsti neuzrunā dzīve lielpilsētā, doties uz Ventspili šķita ļoti piemēroti, jo augstskola atrodas tuvāk mājām, kā arī tas, ka augstskola un kopmītnes atrodas vienā ēkā. Ventspils šķita tāda salīdzinoši klusa pilsēta, netālu no augstskolas ir jūra, nav jābrauc ar sabiedrisko transportu, lai nokļūtu, kur nepieciešams, bet izšķirošais tomēr bija citu studentu, šajā gadījumā mana brālēna un viņa sievas stāstītais, ka manis izvēlētās studiju programmas ("Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā) pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši un atsaucīgi.


Kā Tu raksturotu studiju laiku VeA? Vai tu varētu nosaukt kādus ieguvumus/atziņas!

Uzsākot studijas jutos diezgan satraukta, jo tā bija jauna pilsēta, jauna vide. Sākumā šķita, ka viss būs ļoti nopietni un sarežģīti, bet tādas domas diezgan ātri pagaisa, jo citi studenti bija ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi. Īpaši izcēlās Studentu padome ar kuru pirmkursniekiem bija iespēja iepazīties jau 31. augustā pirmajā pasākumā (arī šī gada 31 .augustā mēs sagaidīsim jaunos studentus). Studentu padome arī bija iemesls kādēļ iesaistījos kā aktīvists - palīdzēju pasākumos, kuros iepazinu vairākus jaukus cilvēkus un iemācījos dažādas foršas un noderīgas lietas. Pirmajā kursā arī ieguvu augstskolas balvu "Gada pirmkursnieks 2019". Grūtākais posms mācību laikā bija studijas attālināti. Radās dažādas tehniskas problēmas un bija nepieciešams pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Arī liels mīnuss bija tas, ka nenotika pasākumi un nebija tik liela iespēja satikt citus cilvēkus, kas bija patiešām skumji, tādēļ priecājos, ka tagad atkal ir iespējams rīkot pasākumus.

Studiju laikā esmu iemācījusies, ka ir svarīgi zināt un pareizi izvēlēties cilvēkus ar kuriem sadarboties, neatkarīgi no tā vai tas ir mācību ziņā vai veidojot pasākumus, vai strādājot jebkādi citādi kopā, jo lieliska komanda spēj visu. Vēl esmu sapratusi, cik svarīga ir laba komunikācija. Lai gan par to vienmēr stāsta skolās, pašizaugsmes semināros u.c., esmu novērojusi, ka, ja komunikācija starp cilvēkiem nav veiksmīga, tad uzreiz rodas nepilnības, informācija nenonāk līdz pareizajiem cilvēkiem, kas noved pie dažāda veida sarežģījumiem.


Kā jau minēji, Tu aktīvi iesaisties VeA kultūras dzīves uzlabošana, kā tu izlēmi iesaistīties?

Man šķiet ka viss aizsākās ar to, ka iesaistījos skolas līdzpārvaldē, kur vispārīgi radās pirmā interese par pasākumiem un pasākumu veidošanu. Uzsākot studijas VeA iepazinos ar tā brīža Studentu padomes biedriem, kuru dēļ arī radās lielāka interese iesaistīties un palīdzēt ar pasākumiem. 1. kursā jau aktīvi palīdzēju visos pasākumos. Domāju, ka tas ļoti iespējams ir tādēļ, ka man vispārīgi patīk darboties pie pasākumiem un palīdzēt cilvēkiem.


Kur tu smelies motivāciju un spēku tik aktīvi darboties?

Manuprāt ļoti lielu palīdzību sniedz apkārtējie cilvēki - Studentu padome, draugi un citi aktīvisti. Ir bijušas vairākas reizes, kad vienkārši gribas padoties, nezinu ko īsti iesākt, kā varbūt labāk kaut ko darīt, kur vērsties pēc palīdzības. Bet tādos brīžos man ir palīdzējuši apkārtējie cilvēki, kuri mēģina ar mani izrunāt lietas un sniegt dažādas idejas un padomus.

Man motivācija turpināt strādāt pie pasākumiem rodas no tās mazās gandarījuma sajūtas, kas rodas pēc katra pasākuma, jo redzi, ka pasākuma laikā cilvēki izpriecājas, labi pavada laiku un iepazīst kādus jaunus cilvēkus, un tas rada vēlmi turpināt darīt.


Kas ir bijis tavs līdz šim iecienītākais projekts/ pasākums, kuru esi veidojusi?

Esmu gan palīdzējusi ar pasākumiem, gan veidojusi vairākus pasākumus, tādēļ būtu mazliet grūti izvēlēties vienu konkrētu pasākumu, kas man patīk visvairāk.

Man pašai ļoti patīk trīs pasākumi pie kuriem esmu strādājusi.

Viens no tiem ir "Pirmkursnieku rallijs", kurš pirmkursniekiem ir pirmais pasākums augstskolā. Pasākuma laikā viņiem ne tikai ir iespēja iepazīt pilsētu, bet arī iespēja sadraudzēties ar citiem pirmkursniekiem un vecāko kursu studentiem, kuri šo pasākumu vada. Uzskatu, ka šis pasākums sniedz tādu foršu iespēju iepazīt jaunos studentus un iedrošināt viņus piedalīties citos pasākumos.

Otrs ir manis pirmais rakstītais projekts "Atspēriens", kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. "Atspēriens" ir pašizaugsmes seminārs, kurā šogad, manuprāt, piedalījās tiešām ļoti forši un aktīvi cilvēki. Paša pasākuma veidošana un vadīšana bija ļoti liels izaicinājums, jo bija visādas mazās problēmiņas, kuras bija nepieciešams atrisināt, bet ar šo pasākumu man ļoti palīdzēja pārējie Studentu padomes biedri, kuri arī paši piedalījās un palīdzēja vadīt šo divu dienu garo pasākumu.

Pēdējais pasākums, kurš tagad notika pirmo reizi pēc gada pārtraukuma, bija “Laivu brauciens”. Šis bija otrs no manis veidotajiem projektiem, kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. Pasākuma veidošana bija mazliet izaicinoša, jo nācās aizdomāties par dažādām detaļām, bet ar visu to - pasākums bija izdevies. Laikapstākļi bija ideāli laivošanai, un arī paši dalībnieki bija ļoti komunikabli un draudzīgi. Uzskatu, ka šis pasākums bija tāda forša atkāpe pie dabas un laba iespēja atpūsties pēc sesijas (eksāmenu laika). Pēc pasākuma citi dalībnieki atzina, ka viņiem pasākums patika, bija interesanti un ka labprāt piedalītos arī nākamgad.


Kā tu redzi savu nākotni pēc VeA?

Apsveru pēc absolvēšanas iet studēt par vācu valodas skolotāju vai darboties tūrisma nozarē, bet vēl līdz galam neesmu izlēmusi, kurš variants būtu man vispiemērotākais.


 Ko Tu novēlētu jauniešiem, kuri tikai plāno iestāties VeA?

Novēlu nebaidīties no studijām un augstskolas dzīves. Iesaku vienmēr vērsties pie apkārtējiem pēc palīdzības - nemēģini cīnīties viens. Arī Studentu padome vienmēr būs pretimnākoša. Izmantojiet iespēju piedalīties pasākumos. Izkāpiet no savas komforta zonas - nenožēlosiet.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.

Asamblejā VSRC vadošais pētnieks prezentē radioastronomijas attīstību Latvijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.

Lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” atgriežas ar jaunām tēmām un personībām

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 

IKT stipendiju pasniegšana 2026

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas