Viena no mums – Aiva Kuršinska

2022. gada 18. augusts

Studentu dzīve nav iedomājama bez kultūras pasākumiem, tādēļ ikviens, kurš ir apmeklējis kaut vienu no tiem, ir dzirdējis par Aivu. Viņa jau no pirmajām studiju dienām aktīvi veido un iesaistās pasākumu īstenošanā, tādējādi uzlabojot visu Ventspils Augstskolas studējošo dzīvi.


Pastāsti par sevi, kā izvēlējies studēt tieši Ventspils Augstskolā (VeA)?

Mani sauc Aiva Kuršinska un es dzīvoju Kuldīgas novada Pelču pagastā. Šovasar VeA pabeidzu 3. kursu studiju programmā "Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā un ar nākamo semestri uzsākšu mācības 4. kursā un došos praksē.

Sāku apsvērt domu par studēšanu VeA jau tad, kad mācījos Kuldīgas 2.vidusskolā, bet gala lēmumu pieņēmu 11. klasē, kad jau biju pārgājusi uz Kuldīgas Centra vidusskolu. Tā kā mani īsti neuzrunā dzīve lielpilsētā, doties uz Ventspili šķita ļoti piemēroti, jo augstskola atrodas tuvāk mājām, kā arī tas, ka augstskola un kopmītnes atrodas vienā ēkā. Ventspils šķita tāda salīdzinoši klusa pilsēta, netālu no augstskolas ir jūra, nav jābrauc ar sabiedrisko transportu, lai nokļūtu, kur nepieciešams, bet izšķirošais tomēr bija citu studentu, šajā gadījumā mana brālēna un viņa sievas stāstītais, ka manis izvēlētās studiju programmas ("Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā) pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši un atsaucīgi.


Kā Tu raksturotu studiju laiku VeA? Vai tu varētu nosaukt kādus ieguvumus/atziņas!

Uzsākot studijas jutos diezgan satraukta, jo tā bija jauna pilsēta, jauna vide. Sākumā šķita, ka viss būs ļoti nopietni un sarežģīti, bet tādas domas diezgan ātri pagaisa, jo citi studenti bija ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi. Īpaši izcēlās Studentu padome ar kuru pirmkursniekiem bija iespēja iepazīties jau 31. augustā pirmajā pasākumā (arī šī gada 31 .augustā mēs sagaidīsim jaunos studentus). Studentu padome arī bija iemesls kādēļ iesaistījos kā aktīvists - palīdzēju pasākumos, kuros iepazinu vairākus jaukus cilvēkus un iemācījos dažādas foršas un noderīgas lietas. Pirmajā kursā arī ieguvu augstskolas balvu "Gada pirmkursnieks 2019". Grūtākais posms mācību laikā bija studijas attālināti. Radās dažādas tehniskas problēmas un bija nepieciešams pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Arī liels mīnuss bija tas, ka nenotika pasākumi un nebija tik liela iespēja satikt citus cilvēkus, kas bija patiešām skumji, tādēļ priecājos, ka tagad atkal ir iespējams rīkot pasākumus.

Studiju laikā esmu iemācījusies, ka ir svarīgi zināt un pareizi izvēlēties cilvēkus ar kuriem sadarboties, neatkarīgi no tā vai tas ir mācību ziņā vai veidojot pasākumus, vai strādājot jebkādi citādi kopā, jo lieliska komanda spēj visu. Vēl esmu sapratusi, cik svarīga ir laba komunikācija. Lai gan par to vienmēr stāsta skolās, pašizaugsmes semināros u.c., esmu novērojusi, ka, ja komunikācija starp cilvēkiem nav veiksmīga, tad uzreiz rodas nepilnības, informācija nenonāk līdz pareizajiem cilvēkiem, kas noved pie dažāda veida sarežģījumiem.


Kā jau minēji, Tu aktīvi iesaisties VeA kultūras dzīves uzlabošana, kā tu izlēmi iesaistīties?

Man šķiet ka viss aizsākās ar to, ka iesaistījos skolas līdzpārvaldē, kur vispārīgi radās pirmā interese par pasākumiem un pasākumu veidošanu. Uzsākot studijas VeA iepazinos ar tā brīža Studentu padomes biedriem, kuru dēļ arī radās lielāka interese iesaistīties un palīdzēt ar pasākumiem. 1. kursā jau aktīvi palīdzēju visos pasākumos. Domāju, ka tas ļoti iespējams ir tādēļ, ka man vispārīgi patīk darboties pie pasākumiem un palīdzēt cilvēkiem.


Kur tu smelies motivāciju un spēku tik aktīvi darboties?

Manuprāt ļoti lielu palīdzību sniedz apkārtējie cilvēki - Studentu padome, draugi un citi aktīvisti. Ir bijušas vairākas reizes, kad vienkārši gribas padoties, nezinu ko īsti iesākt, kā varbūt labāk kaut ko darīt, kur vērsties pēc palīdzības. Bet tādos brīžos man ir palīdzējuši apkārtējie cilvēki, kuri mēģina ar mani izrunāt lietas un sniegt dažādas idejas un padomus.

Man motivācija turpināt strādāt pie pasākumiem rodas no tās mazās gandarījuma sajūtas, kas rodas pēc katra pasākuma, jo redzi, ka pasākuma laikā cilvēki izpriecājas, labi pavada laiku un iepazīst kādus jaunus cilvēkus, un tas rada vēlmi turpināt darīt.


Kas ir bijis tavs līdz šim iecienītākais projekts/ pasākums, kuru esi veidojusi?

Esmu gan palīdzējusi ar pasākumiem, gan veidojusi vairākus pasākumus, tādēļ būtu mazliet grūti izvēlēties vienu konkrētu pasākumu, kas man patīk visvairāk.

Man pašai ļoti patīk trīs pasākumi pie kuriem esmu strādājusi.

Viens no tiem ir "Pirmkursnieku rallijs", kurš pirmkursniekiem ir pirmais pasākums augstskolā. Pasākuma laikā viņiem ne tikai ir iespēja iepazīt pilsētu, bet arī iespēja sadraudzēties ar citiem pirmkursniekiem un vecāko kursu studentiem, kuri šo pasākumu vada. Uzskatu, ka šis pasākums sniedz tādu foršu iespēju iepazīt jaunos studentus un iedrošināt viņus piedalīties citos pasākumos.

Otrs ir manis pirmais rakstītais projekts "Atspēriens", kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. "Atspēriens" ir pašizaugsmes seminārs, kurā šogad, manuprāt, piedalījās tiešām ļoti forši un aktīvi cilvēki. Paša pasākuma veidošana un vadīšana bija ļoti liels izaicinājums, jo bija visādas mazās problēmiņas, kuras bija nepieciešams atrisināt, bet ar šo pasākumu man ļoti palīdzēja pārējie Studentu padomes biedri, kuri arī paši piedalījās un palīdzēja vadīt šo divu dienu garo pasākumu.

Pēdējais pasākums, kurš tagad notika pirmo reizi pēc gada pārtraukuma, bija “Laivu brauciens”. Šis bija otrs no manis veidotajiem projektiem, kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. Pasākuma veidošana bija mazliet izaicinoša, jo nācās aizdomāties par dažādām detaļām, bet ar visu to - pasākums bija izdevies. Laikapstākļi bija ideāli laivošanai, un arī paši dalībnieki bija ļoti komunikabli un draudzīgi. Uzskatu, ka šis pasākums bija tāda forša atkāpe pie dabas un laba iespēja atpūsties pēc sesijas (eksāmenu laika). Pēc pasākuma citi dalībnieki atzina, ka viņiem pasākums patika, bija interesanti un ka labprāt piedalītos arī nākamgad.


Kā tu redzi savu nākotni pēc VeA?

Apsveru pēc absolvēšanas iet studēt par vācu valodas skolotāju vai darboties tūrisma nozarē, bet vēl līdz galam neesmu izlēmusi, kurš variants būtu man vispiemērotākais.


 Ko Tu novēlētu jauniešiem, kuri tikai plāno iestāties VeA?

Novēlu nebaidīties no studijām un augstskolas dzīves. Iesaku vienmēr vērsties pie apkārtējiem pēc palīdzības - nemēģini cīnīties viens. Arī Studentu padome vienmēr būs pretimnākoša. Izmantojiet iespēju piedalīties pasākumos. Izkāpiet no savas komforta zonas - nenožēlosiet.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Aizstāvēti maģistra darbi tulkošanā un terminoloģijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.

TSF docente piedalās Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.

COLOURS projekta ietvaros īstenots pirmais EDI seminārs

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.

Doktorante Kristiāna Balode piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Porto

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.

Ventspils Augstskolā pulcējas Latvijas augstskolu zinātņu prorektori un zinātnes struktūrvienību vadītāji

Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. jūnijs
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.

Aizvadīts zinātniskais seminārs “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. jūnijs
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
Citas ziņas