Viena no mums – Aiva Kuršinska

2022. gada 18. augusts

Studentu dzīve nav iedomājama bez kultūras pasākumiem, tādēļ ikviens, kurš ir apmeklējis kaut vienu no tiem, ir dzirdējis par Aivu. Viņa jau no pirmajām studiju dienām aktīvi veido un iesaistās pasākumu īstenošanā, tādējādi uzlabojot visu Ventspils Augstskolas studējošo dzīvi.


Pastāsti par sevi, kā izvēlējies studēt tieši Ventspils Augstskolā (VeA)?

Mani sauc Aiva Kuršinska un es dzīvoju Kuldīgas novada Pelču pagastā. Šovasar VeA pabeidzu 3. kursu studiju programmā "Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā un ar nākamo semestri uzsākšu mācības 4. kursā un došos praksē.

Sāku apsvērt domu par studēšanu VeA jau tad, kad mācījos Kuldīgas 2.vidusskolā, bet gala lēmumu pieņēmu 11. klasē, kad jau biju pārgājusi uz Kuldīgas Centra vidusskolu. Tā kā mani īsti neuzrunā dzīve lielpilsētā, doties uz Ventspili šķita ļoti piemēroti, jo augstskola atrodas tuvāk mājām, kā arī tas, ka augstskola un kopmītnes atrodas vienā ēkā. Ventspils šķita tāda salīdzinoši klusa pilsēta, netālu no augstskolas ir jūra, nav jābrauc ar sabiedrisko transportu, lai nokļūtu, kur nepieciešams, bet izšķirošais tomēr bija citu studentu, šajā gadījumā mana brālēna un viņa sievas stāstītais, ka manis izvēlētās studiju programmas ("Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā) pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši un atsaucīgi.


Kā Tu raksturotu studiju laiku VeA? Vai tu varētu nosaukt kādus ieguvumus/atziņas!

Uzsākot studijas jutos diezgan satraukta, jo tā bija jauna pilsēta, jauna vide. Sākumā šķita, ka viss būs ļoti nopietni un sarežģīti, bet tādas domas diezgan ātri pagaisa, jo citi studenti bija ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi. Īpaši izcēlās Studentu padome ar kuru pirmkursniekiem bija iespēja iepazīties jau 31. augustā pirmajā pasākumā (arī šī gada 31 .augustā mēs sagaidīsim jaunos studentus). Studentu padome arī bija iemesls kādēļ iesaistījos kā aktīvists - palīdzēju pasākumos, kuros iepazinu vairākus jaukus cilvēkus un iemācījos dažādas foršas un noderīgas lietas. Pirmajā kursā arī ieguvu augstskolas balvu "Gada pirmkursnieks 2019". Grūtākais posms mācību laikā bija studijas attālināti. Radās dažādas tehniskas problēmas un bija nepieciešams pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Arī liels mīnuss bija tas, ka nenotika pasākumi un nebija tik liela iespēja satikt citus cilvēkus, kas bija patiešām skumji, tādēļ priecājos, ka tagad atkal ir iespējams rīkot pasākumus.

Studiju laikā esmu iemācījusies, ka ir svarīgi zināt un pareizi izvēlēties cilvēkus ar kuriem sadarboties, neatkarīgi no tā vai tas ir mācību ziņā vai veidojot pasākumus, vai strādājot jebkādi citādi kopā, jo lieliska komanda spēj visu. Vēl esmu sapratusi, cik svarīga ir laba komunikācija. Lai gan par to vienmēr stāsta skolās, pašizaugsmes semināros u.c., esmu novērojusi, ka, ja komunikācija starp cilvēkiem nav veiksmīga, tad uzreiz rodas nepilnības, informācija nenonāk līdz pareizajiem cilvēkiem, kas noved pie dažāda veida sarežģījumiem.


Kā jau minēji, Tu aktīvi iesaisties VeA kultūras dzīves uzlabošana, kā tu izlēmi iesaistīties?

Man šķiet ka viss aizsākās ar to, ka iesaistījos skolas līdzpārvaldē, kur vispārīgi radās pirmā interese par pasākumiem un pasākumu veidošanu. Uzsākot studijas VeA iepazinos ar tā brīža Studentu padomes biedriem, kuru dēļ arī radās lielāka interese iesaistīties un palīdzēt ar pasākumiem. 1. kursā jau aktīvi palīdzēju visos pasākumos. Domāju, ka tas ļoti iespējams ir tādēļ, ka man vispārīgi patīk darboties pie pasākumiem un palīdzēt cilvēkiem.


Kur tu smelies motivāciju un spēku tik aktīvi darboties?

Manuprāt ļoti lielu palīdzību sniedz apkārtējie cilvēki - Studentu padome, draugi un citi aktīvisti. Ir bijušas vairākas reizes, kad vienkārši gribas padoties, nezinu ko īsti iesākt, kā varbūt labāk kaut ko darīt, kur vērsties pēc palīdzības. Bet tādos brīžos man ir palīdzējuši apkārtējie cilvēki, kuri mēģina ar mani izrunāt lietas un sniegt dažādas idejas un padomus.

Man motivācija turpināt strādāt pie pasākumiem rodas no tās mazās gandarījuma sajūtas, kas rodas pēc katra pasākuma, jo redzi, ka pasākuma laikā cilvēki izpriecājas, labi pavada laiku un iepazīst kādus jaunus cilvēkus, un tas rada vēlmi turpināt darīt.


Kas ir bijis tavs līdz šim iecienītākais projekts/ pasākums, kuru esi veidojusi?

Esmu gan palīdzējusi ar pasākumiem, gan veidojusi vairākus pasākumus, tādēļ būtu mazliet grūti izvēlēties vienu konkrētu pasākumu, kas man patīk visvairāk.

Man pašai ļoti patīk trīs pasākumi pie kuriem esmu strādājusi.

Viens no tiem ir "Pirmkursnieku rallijs", kurš pirmkursniekiem ir pirmais pasākums augstskolā. Pasākuma laikā viņiem ne tikai ir iespēja iepazīt pilsētu, bet arī iespēja sadraudzēties ar citiem pirmkursniekiem un vecāko kursu studentiem, kuri šo pasākumu vada. Uzskatu, ka šis pasākums sniedz tādu foršu iespēju iepazīt jaunos studentus un iedrošināt viņus piedalīties citos pasākumos.

Otrs ir manis pirmais rakstītais projekts "Atspēriens", kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. "Atspēriens" ir pašizaugsmes seminārs, kurā šogad, manuprāt, piedalījās tiešām ļoti forši un aktīvi cilvēki. Paša pasākuma veidošana un vadīšana bija ļoti liels izaicinājums, jo bija visādas mazās problēmiņas, kuras bija nepieciešams atrisināt, bet ar šo pasākumu man ļoti palīdzēja pārējie Studentu padomes biedri, kuri arī paši piedalījās un palīdzēja vadīt šo divu dienu garo pasākumu.

Pēdējais pasākums, kurš tagad notika pirmo reizi pēc gada pārtraukuma, bija “Laivu brauciens”. Šis bija otrs no manis veidotajiem projektiem, kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. Pasākuma veidošana bija mazliet izaicinoša, jo nācās aizdomāties par dažādām detaļām, bet ar visu to - pasākums bija izdevies. Laikapstākļi bija ideāli laivošanai, un arī paši dalībnieki bija ļoti komunikabli un draudzīgi. Uzskatu, ka šis pasākums bija tāda forša atkāpe pie dabas un laba iespēja atpūsties pēc sesijas (eksāmenu laika). Pēc pasākuma citi dalībnieki atzina, ka viņiem pasākums patika, bija interesanti un ka labprāt piedalītos arī nākamgad.


Kā tu redzi savu nākotni pēc VeA?

Apsveru pēc absolvēšanas iet studēt par vācu valodas skolotāju vai darboties tūrisma nozarē, bet vēl līdz galam neesmu izlēmusi, kurš variants būtu man vispiemērotākais.


 Ko Tu novēlētu jauniešiem, kuri tikai plāno iestāties VeA?

Novēlu nebaidīties no studijām un augstskolas dzīves. Iesaku vienmēr vērsties pie apkārtējiem pēc palīdzības - nemēģini cīnīties viens. Arī Studentu padome vienmēr būs pretimnākoša. Izmantojiet iespēju piedalīties pasākumos. Izkāpiet no savas komforta zonas - nenožēlosiet.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Ziemeļvalstu–Baltijas diplomāti ar iedvesmojošu vizīti viesojas Ventspils Augstskolā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)

Studente pārstāv Latviju un COLOURS aliansi Eiropas Studentu asamblejā Strasbūrā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.

Viens no mums – Martina Bertāne

Autors Rota Žagare • 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.

Tulkošanas programmas studenti izzina pilsētas drukas vēsturi izstādē “Drukāts Ventspilī”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.

Aicinām piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 22. aprīlis
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniedz iespēju piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā", ko vadīs vieslektore Inese Vaivare, LAPAS direktore, LPA darba grupas NVO civilajā aizsardzībā vadītāja un Baltijas jūras civilās aizsardzības tīkla BSR-NOVA vadītāja. Datums: 5.maijs Laiks: 16.15–17.45 Valoda: Angļu Vieta: Tiešsaistē Pieslēgšanās vieslekcijai: ZOOM Meeting ID: 984 9439 2957 Passcode: 773257

Pētnieki prezentē pētījuma rezultātus Latvijas Universitātes rīkotājā 84. starptautiskajā zinātniskajā konferencē

Autors Rota Žagare • 2026. gada 20. aprīlis
14. aprīlī Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorantes Monta Anšica un Zane Zonberga Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros piedalījās Latvijas Universitātes 84. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.  Konferences sekcijā “Uzņēmējdarbības un vadības dažādi aspekti globālās konkurētspējas stiprināšanai” tika prezentēti pētījumā gūtie rezultāti un sniegts referāts par tēmu “Stratēģiskās vadības kompetences un to ietekme uz organizāciju konkurētspēju”. Konferences sekcija bija paredzēta kā platforma zinātniekiem, pētniekiem un praktiķiem, lai dalītos idejās, atziņās un pētījumos par aktuāliem ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Tā uzrunāja plašu auditoriju - no akadēmiskajiem pētniekiem līdz uzņēmumu un valsts sektora pārstāvjiem. Visi referenti tika aicināti piedalīties ar oriģinālpētījumiem, situācijas analīzēm un pieredzes stāstiem. Diskusijās piedalījās dažādu valstu zinātnieki, eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā.
Citas ziņas