Viena no mums – Aiva Kuršinska

2022. gada 18. augusts

Studentu dzīve nav iedomājama bez kultūras pasākumiem, tādēļ ikviens, kurš ir apmeklējis kaut vienu no tiem, ir dzirdējis par Aivu. Viņa jau no pirmajām studiju dienām aktīvi veido un iesaistās pasākumu īstenošanā, tādējādi uzlabojot visu Ventspils Augstskolas studējošo dzīvi.


Pastāsti par sevi, kā izvēlējies studēt tieši Ventspils Augstskolā (VeA)?

Mani sauc Aiva Kuršinska un es dzīvoju Kuldīgas novada Pelču pagastā. Šovasar VeA pabeidzu 3. kursu studiju programmā "Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā un ar nākamo semestri uzsākšu mācības 4. kursā un došos praksē.

Sāku apsvērt domu par studēšanu VeA jau tad, kad mācījos Kuldīgas 2.vidusskolā, bet gala lēmumu pieņēmu 11. klasē, kad jau biju pārgājusi uz Kuldīgas Centra vidusskolu. Tā kā mani īsti neuzrunā dzīve lielpilsētā, doties uz Ventspili šķita ļoti piemēroti, jo augstskola atrodas tuvāk mājām, kā arī tas, ka augstskola un kopmītnes atrodas vienā ēkā. Ventspils šķita tāda salīdzinoši klusa pilsēta, netālu no augstskolas ir jūra, nav jābrauc ar sabiedrisko transportu, lai nokļūtu, kur nepieciešams, bet izšķirošais tomēr bija citu studentu, šajā gadījumā mana brālēna un viņa sievas stāstītais, ka manis izvēlētās studiju programmas ("Tulkošana" ar specializāciju vācu-latviešu-angļu valodā) pasniedzēji ir ļoti pretimnākoši un atsaucīgi.


Kā Tu raksturotu studiju laiku VeA? Vai tu varētu nosaukt kādus ieguvumus/atziņas!

Uzsākot studijas jutos diezgan satraukta, jo tā bija jauna pilsēta, jauna vide. Sākumā šķita, ka viss būs ļoti nopietni un sarežģīti, bet tādas domas diezgan ātri pagaisa, jo citi studenti bija ļoti pretimnākoši un izpalīdzīgi. Īpaši izcēlās Studentu padome ar kuru pirmkursniekiem bija iespēja iepazīties jau 31. augustā pirmajā pasākumā (arī šī gada 31 .augustā mēs sagaidīsim jaunos studentus). Studentu padome arī bija iemesls kādēļ iesaistījos kā aktīvists - palīdzēju pasākumos, kuros iepazinu vairākus jaukus cilvēkus un iemācījos dažādas foršas un noderīgas lietas. Pirmajā kursā arī ieguvu augstskolas balvu "Gada pirmkursnieks 2019". Grūtākais posms mācību laikā bija studijas attālināti. Radās dažādas tehniskas problēmas un bija nepieciešams pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Arī liels mīnuss bija tas, ka nenotika pasākumi un nebija tik liela iespēja satikt citus cilvēkus, kas bija patiešām skumji, tādēļ priecājos, ka tagad atkal ir iespējams rīkot pasākumus.

Studiju laikā esmu iemācījusies, ka ir svarīgi zināt un pareizi izvēlēties cilvēkus ar kuriem sadarboties, neatkarīgi no tā vai tas ir mācību ziņā vai veidojot pasākumus, vai strādājot jebkādi citādi kopā, jo lieliska komanda spēj visu. Vēl esmu sapratusi, cik svarīga ir laba komunikācija. Lai gan par to vienmēr stāsta skolās, pašizaugsmes semināros u.c., esmu novērojusi, ka, ja komunikācija starp cilvēkiem nav veiksmīga, tad uzreiz rodas nepilnības, informācija nenonāk līdz pareizajiem cilvēkiem, kas noved pie dažāda veida sarežģījumiem.


Kā jau minēji, Tu aktīvi iesaisties VeA kultūras dzīves uzlabošana, kā tu izlēmi iesaistīties?

Man šķiet ka viss aizsākās ar to, ka iesaistījos skolas līdzpārvaldē, kur vispārīgi radās pirmā interese par pasākumiem un pasākumu veidošanu. Uzsākot studijas VeA iepazinos ar tā brīža Studentu padomes biedriem, kuru dēļ arī radās lielāka interese iesaistīties un palīdzēt ar pasākumiem. 1. kursā jau aktīvi palīdzēju visos pasākumos. Domāju, ka tas ļoti iespējams ir tādēļ, ka man vispārīgi patīk darboties pie pasākumiem un palīdzēt cilvēkiem.


Kur tu smelies motivāciju un spēku tik aktīvi darboties?

Manuprāt ļoti lielu palīdzību sniedz apkārtējie cilvēki - Studentu padome, draugi un citi aktīvisti. Ir bijušas vairākas reizes, kad vienkārši gribas padoties, nezinu ko īsti iesākt, kā varbūt labāk kaut ko darīt, kur vērsties pēc palīdzības. Bet tādos brīžos man ir palīdzējuši apkārtējie cilvēki, kuri mēģina ar mani izrunāt lietas un sniegt dažādas idejas un padomus.

Man motivācija turpināt strādāt pie pasākumiem rodas no tās mazās gandarījuma sajūtas, kas rodas pēc katra pasākuma, jo redzi, ka pasākuma laikā cilvēki izpriecājas, labi pavada laiku un iepazīst kādus jaunus cilvēkus, un tas rada vēlmi turpināt darīt.


Kas ir bijis tavs līdz šim iecienītākais projekts/ pasākums, kuru esi veidojusi?

Esmu gan palīdzējusi ar pasākumiem, gan veidojusi vairākus pasākumus, tādēļ būtu mazliet grūti izvēlēties vienu konkrētu pasākumu, kas man patīk visvairāk.

Man pašai ļoti patīk trīs pasākumi pie kuriem esmu strādājusi.

Viens no tiem ir "Pirmkursnieku rallijs", kurš pirmkursniekiem ir pirmais pasākums augstskolā. Pasākuma laikā viņiem ne tikai ir iespēja iepazīt pilsētu, bet arī iespēja sadraudzēties ar citiem pirmkursniekiem un vecāko kursu studentiem, kuri šo pasākumu vada. Uzskatu, ka šis pasākums sniedz tādu foršu iespēju iepazīt jaunos studentus un iedrošināt viņus piedalīties citos pasākumos.

Otrs ir manis pirmais rakstītais projekts "Atspēriens", kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. "Atspēriens" ir pašizaugsmes seminārs, kurā šogad, manuprāt, piedalījās tiešām ļoti forši un aktīvi cilvēki. Paša pasākuma veidošana un vadīšana bija ļoti liels izaicinājums, jo bija visādas mazās problēmiņas, kuras bija nepieciešams atrisināt, bet ar šo pasākumu man ļoti palīdzēja pārējie Studentu padomes biedri, kuri arī paši piedalījās un palīdzēja vadīt šo divu dienu garo pasākumu.

Pēdējais pasākums, kurš tagad notika pirmo reizi pēc gada pārtraukuma, bija “Laivu brauciens”. Šis bija otrs no manis veidotajiem projektiem, kuru atbalstīja Ventspils kultūras centrs. Pasākuma veidošana bija mazliet izaicinoša, jo nācās aizdomāties par dažādām detaļām, bet ar visu to - pasākums bija izdevies. Laikapstākļi bija ideāli laivošanai, un arī paši dalībnieki bija ļoti komunikabli un draudzīgi. Uzskatu, ka šis pasākums bija tāda forša atkāpe pie dabas un laba iespēja atpūsties pēc sesijas (eksāmenu laika). Pēc pasākuma citi dalībnieki atzina, ka viņiem pasākums patika, bija interesanti un ka labprāt piedalītos arī nākamgad.


Kā tu redzi savu nākotni pēc VeA?

Apsveru pēc absolvēšanas iet studēt par vācu valodas skolotāju vai darboties tūrisma nozarē, bet vēl līdz galam neesmu izlēmusi, kurš variants būtu man vispiemērotākais.


 Ko Tu novēlētu jauniešiem, kuri tikai plāno iestāties VeA?

Novēlu nebaidīties no studijām un augstskolas dzīves. Iesaku vienmēr vērsties pie apkārtējiem pēc palīdzības - nemēģini cīnīties viens. Arī Studentu padome vienmēr būs pretimnākoša. Izmantojiet iespēju piedalīties pasākumos. Izkāpiet no savas komforta zonas - nenožēlosiet.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Iepazīstinām ar granta saņēmēju projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”: Kristiāna Balode

Autors Rota Rulle • 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri Venstpils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

TSF pētniece piedalās Eiropas Terminoloģijas asociācijas samitā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe

Tulkošanas programmas studente apmeklē DeepL konferenci Berlīnē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

Aizvadīts Ventspils Augstskolas iekštelpu volejbola turnīrs

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas