Viena no mums - Egita Udodova

2021. gada 8. jūnijs

Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra vadītāja un studente Egita Udodova VeA absolvēja tieši pirms 20 gadiem - pirmajā VeA izlaidumā! Tuvojoties VeA 21. vasaras izlaidumam aicinājām Egitu uz sarunu, lai uzzinātu vairāk par karjeras ceļu, kas aizvedis līdz Mūžizglītības centram, par mūžizglītības nepieciešamību un motivāciju atkal sākt studēt, tepat - Ventspils Augstskolā.


Pastāstiet nedaudz par sevi – no kurienes Jūs esat? Kā Jūs sevi raksturotu cilvēkam, kurš nav par Jums dzirdējis?


Esmu patiešām lepna sevi saukt par liepājnieci, kas nu tikpat ļoti iemīļojusi Ventspili un atklājusi sev tos Ventspils stūrīšus, nostūrīšus un iedvesmas vietas, kas padara kādu vietu par savu. Par savējo. Nu, un par vējiem un raksturu runājot - skarbie jūras vēji to padarījuši diezgan skarbu, tiešu, tomēr dāsni sējuši sirdī mīlstību pret Latvijas zemi un dabu, stiprinājuši nopietnu attieksmi pret darbu, pret pienākumiem un dotajiem solījumiem.


Kāds ir Jūsu izglītības ceļš? 


Liepājā absolvēju Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolu, un Liepājas vēju spārniem nesta ierados Ventspilī 1997. gada vasarā, apņēmības un drosmes pilna studēt augstskolā, kas joprojām nedaudz izskatījās pēc būvniecības laukuma. Tieši pirms 20 gadiem pirmo reizi saņēmu Ventspils Augtskolas bakalaura diplomu vadībzinātnē, tad maģistra diplomu un, patiesībā, no šīs augstskolas esmu nedaudz izgājusi vien uz pāris gadiem, lai atgrieztos un nu jau turpinātu savu darbību Mūžizglītības centrā.


Kā jūs nonācāt Ventspils Augstskolā un Mūžizglītības centra vadītājas amatā?


Laikā, kad bija jāsāk domāt par profesionālo karjeru, saņēmu divus darba piedāvājumus vienlaicīgi - no kāda Ventspils ostas uzņēmuma un arī no Ventspils Augstskolas. Profesors Andrejs Jaunzems mani uzrunāja ar aicinājumu kļūt par asistenti viņa vadītajā ekonomisko metožu katedrā. Jā, es savā būtībā esmu mūžīgais students, un kļūšana par Ventspils Augstskolas saimes daļiņu man bija patiess pagodinājums. Un ir joprojām. Bet šeit es no asistentes tapu par lektori, docējot ekomikas studiju kursus, pēc kāda laika iekāpjot administratīvajā darbā un kļūstot par Mācību daļas vadītāju. Tam visam pievienojās projektu vadīšana, studiju programmas, kurā pati biju studējusi, programmas direktora pienākumi un vēl citi un citi darbiņi, kas mani ir rūdījuši ne mazāk, kā Kurzemes piekrastes vēji.

Bet Mūžizglītības centrā es sāku darboties pēc atgriešanās no maza profesionāla izskrējiena, kura laikā paspēju iepazīt gan vispārizglītojošās, gan interešu, gan profesionālās izglītības sfēru. Un arī tas devis jaunu izpratni un skatījumu uz izglītības sektoru.


Kāds ir VeA Mūžizglītības centra attīstības virziens? 


Mūžizglītības centra galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam, kurš to vēlas, iespēju mācīties un attīstīties profesionāli. Spēcināt esošo vai arī sniegt iespēju uzsākt profesionālo pārkvalifikāciju. Jo šaubu nav - nepārtraukta mācīšanās ir mūsu laikmeta spilgta iezīme un nepieciešamība. Mēs esam atbildīgi par valsts piedāvāto finanšu instrumentu maksimālu izmantošanu, par tādu mācību programmu izveidi un īstenošanu, kuras spēj nodrošināt mūsdienu darba tirgum nepieciešamās prasmes. Bet galvenie attīstības virzieni pašlaik ir mūžizglītības kultūras veicināšana kopumā, darbs pie tālmācības programmu izstrādes, atvērtās universitātes sistēmas iedzīvināšana, jaunu programmu izveide digitālo kompetenču stiprināšanai. 


Esat ne tikai VeA darbiniece, bet arī studente. Pastāstiet, kādēļ izvēlējāties atkal studēt? Un kāpēc tieši pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmā “Programmēšanas speciālists”?


Ņēmu vērā ekspertu prognozes attiecībā uz pieaugušo pārkvalifikācijas procesu un IT nozares attīstību, no visām pusēm uztvēru vēstījumus par IT nozarē trūkstošo darbaspēku, protams, arī apzinoties savas spējas un iespējas studēt,  pagājušā gada augustā nonācu pie lēmuma un konkrētas rīcības, iestājoties mūsu pašu augstskolā programmēšanas speciālistu programmā. Mani arī vienmēr interesējis, kas tā programmēšana tāda. Ko tie programmētāji ēd? Un nedaudz arī gribējās saprast, kā ir būt studentam 2020. gadā. Starp citu, 90% mani kursabiedri ir ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību citā nozarē. 


Kādas ir galvenās atziņas pēc pirmā studiju gada ? 


Es esmu laimīga atkal studēt. Ceļos arvien agrāk -  nu jau pirms sešiem no rīta, lai pildītu mājas darbus. Vakaros skatos nodarbību ierakstus, un esmu pateicīga šim attālināto mācību laikam, kad nodarbību ierakstus iespējams noskatīties jebkurā brīdī. Un mūsu programma ir daudz vairāk, kā tikai par programmēšanu - tā ir par visu plašo programmatūras izstrādes dzīves ciklu, un, kā jebkurš mācību process, ar katru dienu arvien skaidrāk un skaidrāk atklāj, cik daudz nezināmā vēl ir jāapgūst. Esmu priecīga un mazlietiņ arī lepna, ka izdevies pabeigt pirmo studiju gadu, kas jau ir puse no kopējās programmas. Ļoti ceru uz labvēlīgu apstākļu sakritību, kas ļautu studijas pēc gada pabeigt pilnībā.


Kā Jūs kā studente vērtējat šo attālināto studiju laikā?


Attālinātās studijas ir brīnišķīgas. Un par to liels paldies ne tikai aizrautīgajiem Ventspils Augstskolas docētājiem, bet arī IT infrastruktūras un mācību platformu nodrošinātājiem. 


Kādu grāmatu Jūs ieteiktu izlasīt katram studentam un kolēģim?



Noteikti ieteiktu lasīt to grāmatu, kuru nav iespējams aizvērt un nolikt uz plauktiņa, kamēr nav izlasīta ikviena lapaspuse līdz pašai pēdējai. Tā es lasu grāmatas - bez miega un apkārtējās realitātes apziņas. Un katram tā grāmata būs sava. 


Ko Jūs novēlētu studentiem un kolēģiem semestra noslēgumā?


To silto un bezrūpīgo vasaru, uz kuru ikviens cer un gaida, un kas dos spēku jaunam cēlienam. Jo jaunais cēliens pienāks, un mēs katrs atkal būsim savā vietā - gatavi mācīt un mācīties paši. Uz tikšanos Ventspils Augstskolā!

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.
Autors Rota Rulle 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 
Autors Rota Rulle 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas