Viena no mums - Egita Udodova

2021. gada 8. jūnijs

Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra vadītāja un studente Egita Udodova VeA absolvēja tieši pirms 20 gadiem - pirmajā VeA izlaidumā! Tuvojoties VeA 21. vasaras izlaidumam aicinājām Egitu uz sarunu, lai uzzinātu vairāk par karjeras ceļu, kas aizvedis līdz Mūžizglītības centram, par mūžizglītības nepieciešamību un motivāciju atkal sākt studēt, tepat - Ventspils Augstskolā.


Pastāstiet nedaudz par sevi – no kurienes Jūs esat? Kā Jūs sevi raksturotu cilvēkam, kurš nav par Jums dzirdējis?


Esmu patiešām lepna sevi saukt par liepājnieci, kas nu tikpat ļoti iemīļojusi Ventspili un atklājusi sev tos Ventspils stūrīšus, nostūrīšus un iedvesmas vietas, kas padara kādu vietu par savu. Par savējo. Nu, un par vējiem un raksturu runājot - skarbie jūras vēji to padarījuši diezgan skarbu, tiešu, tomēr dāsni sējuši sirdī mīlstību pret Latvijas zemi un dabu, stiprinājuši nopietnu attieksmi pret darbu, pret pienākumiem un dotajiem solījumiem.


Kāds ir Jūsu izglītības ceļš? 


Liepājā absolvēju Draudzīgā aicinājuma 5.vidusskolu, un Liepājas vēju spārniem nesta ierados Ventspilī 1997. gada vasarā, apņēmības un drosmes pilna studēt augstskolā, kas joprojām nedaudz izskatījās pēc būvniecības laukuma. Tieši pirms 20 gadiem pirmo reizi saņēmu Ventspils Augtskolas bakalaura diplomu vadībzinātnē, tad maģistra diplomu un, patiesībā, no šīs augstskolas esmu nedaudz izgājusi vien uz pāris gadiem, lai atgrieztos un nu jau turpinātu savu darbību Mūžizglītības centrā.


Kā jūs nonācāt Ventspils Augstskolā un Mūžizglītības centra vadītājas amatā?


Laikā, kad bija jāsāk domāt par profesionālo karjeru, saņēmu divus darba piedāvājumus vienlaicīgi - no kāda Ventspils ostas uzņēmuma un arī no Ventspils Augstskolas. Profesors Andrejs Jaunzems mani uzrunāja ar aicinājumu kļūt par asistenti viņa vadītajā ekonomisko metožu katedrā. Jā, es savā būtībā esmu mūžīgais students, un kļūšana par Ventspils Augstskolas saimes daļiņu man bija patiess pagodinājums. Un ir joprojām. Bet šeit es no asistentes tapu par lektori, docējot ekomikas studiju kursus, pēc kāda laika iekāpjot administratīvajā darbā un kļūstot par Mācību daļas vadītāju. Tam visam pievienojās projektu vadīšana, studiju programmas, kurā pati biju studējusi, programmas direktora pienākumi un vēl citi un citi darbiņi, kas mani ir rūdījuši ne mazāk, kā Kurzemes piekrastes vēji.

Bet Mūžizglītības centrā es sāku darboties pēc atgriešanās no maza profesionāla izskrējiena, kura laikā paspēju iepazīt gan vispārizglītojošās, gan interešu, gan profesionālās izglītības sfēru. Un arī tas devis jaunu izpratni un skatījumu uz izglītības sektoru.


Kāds ir VeA Mūžizglītības centra attīstības virziens? 


Mūžizglītības centra galvenais uzdevums ir nodrošināt ikvienam, kurš to vēlas, iespēju mācīties un attīstīties profesionāli. Spēcināt esošo vai arī sniegt iespēju uzsākt profesionālo pārkvalifikāciju. Jo šaubu nav - nepārtraukta mācīšanās ir mūsu laikmeta spilgta iezīme un nepieciešamība. Mēs esam atbildīgi par valsts piedāvāto finanšu instrumentu maksimālu izmantošanu, par tādu mācību programmu izveidi un īstenošanu, kuras spēj nodrošināt mūsdienu darba tirgum nepieciešamās prasmes. Bet galvenie attīstības virzieni pašlaik ir mūžizglītības kultūras veicināšana kopumā, darbs pie tālmācības programmu izstrādes, atvērtās universitātes sistēmas iedzīvināšana, jaunu programmu izveide digitālo kompetenču stiprināšanai. 


Esat ne tikai VeA darbiniece, bet arī studente. Pastāstiet, kādēļ izvēlējāties atkal studēt? Un kāpēc tieši pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmā “Programmēšanas speciālists”?


Ņēmu vērā ekspertu prognozes attiecībā uz pieaugušo pārkvalifikācijas procesu un IT nozares attīstību, no visām pusēm uztvēru vēstījumus par IT nozarē trūkstošo darbaspēku, protams, arī apzinoties savas spējas un iespējas studēt,  pagājušā gada augustā nonācu pie lēmuma un konkrētas rīcības, iestājoties mūsu pašu augstskolā programmēšanas speciālistu programmā. Mani arī vienmēr interesējis, kas tā programmēšana tāda. Ko tie programmētāji ēd? Un nedaudz arī gribējās saprast, kā ir būt studentam 2020. gadā. Starp citu, 90% mani kursabiedri ir ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību citā nozarē. 


Kādas ir galvenās atziņas pēc pirmā studiju gada ? 


Es esmu laimīga atkal studēt. Ceļos arvien agrāk -  nu jau pirms sešiem no rīta, lai pildītu mājas darbus. Vakaros skatos nodarbību ierakstus, un esmu pateicīga šim attālināto mācību laikam, kad nodarbību ierakstus iespējams noskatīties jebkurā brīdī. Un mūsu programma ir daudz vairāk, kā tikai par programmēšanu - tā ir par visu plašo programmatūras izstrādes dzīves ciklu, un, kā jebkurš mācību process, ar katru dienu arvien skaidrāk un skaidrāk atklāj, cik daudz nezināmā vēl ir jāapgūst. Esmu priecīga un mazlietiņ arī lepna, ka izdevies pabeigt pirmo studiju gadu, kas jau ir puse no kopējās programmas. Ļoti ceru uz labvēlīgu apstākļu sakritību, kas ļautu studijas pēc gada pabeigt pilnībā.


Kā Jūs kā studente vērtējat šo attālināto studiju laikā?


Attālinātās studijas ir brīnišķīgas. Un par to liels paldies ne tikai aizrautīgajiem Ventspils Augstskolas docētājiem, bet arī IT infrastruktūras un mācību platformu nodrošinātājiem. 


Kādu grāmatu Jūs ieteiktu izlasīt katram studentam un kolēģim?



Noteikti ieteiktu lasīt to grāmatu, kuru nav iespējams aizvērt un nolikt uz plauktiņa, kamēr nav izlasīta ikviena lapaspuse līdz pašai pēdējai. Tā es lasu grāmatas - bez miega un apkārtējās realitātes apziņas. Un katram tā grāmata būs sava. 


Ko Jūs novēlētu studentiem un kolēģiem semestra noslēgumā?


To silto un bezrūpīgo vasaru, uz kuru ikviens cer un gaida, un kas dos spēku jaunam cēlienam. Jo jaunais cēliens pienāks, un mēs katrs atkal būsim savā vietā - gatavi mācīt un mācīties paši. Uz tikšanos Ventspils Augstskolā!

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.
Autors Rota Žagare 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 
Autors Rota Žagare 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas