Iepazīstot Ventspils Augstskolas maģistra studiju programmas “Lietišķo tekstu tulkošana” studentes Agneses Lukevicas dzīvesstāstu, rodas sajūta, ka viņai ir īpašs talants dzīvē saskatīt milzumdaudz iespēju un izdzīvot tās visas, nebaidoties riskēt. Viena no šādām iespējām ir studijas Ventspils Augstskolā pēc 16 gadu pārtraukuma. Studijas ir pilnībā attaisnojušas Agneses uzdrīkstēšanos. Turpinot izmantot iespējas, Agnese pavisam nesen ir atgriezusies no prakses ES Padomes tulkošanas dienestā Briselē. Vairāk par studijām Ventspils Augstskolā, praksi Briselē un Agneses daudzveidīgo pieredzes ceļu lasāms intervijā.

Pastāsti mazliet par sevi!

Uzaugu ģimenē, kur latviešu valoda vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, tomēr studēt izlēmu ar valodniecību nesaistītā nozarē. Uzreiz pēc vidusskolas devos uz ASV, pabeidzu tur vidusskolu vēlreiz, vēlāk Latvijas Kultūras akadēmijas apmaiņas programmā studēju Tamperes universitātē Somijā – visur paralēli centos mācīties franču valodu, jo man tā vienkārši ļoti patika. Agrāk daudz ceļoju, patika plānot ceļojumus pašai. Dziedāju koros, spēlēju taustiņinstrumentus – mūzika joprojām ir valoda, kurā jūtos visērtāk. Kopš izveidojās ģimene un piedzima meitiņa, daļēji pārcēlos uz laukiem ar otru dzīvesvietu pilsētā. Strādāju Rīgā Eiropas un starptautisko jautājumu jomā, taču ļoti daudz laika pavadīju pie auto stūres, vilcienos un autobusos – biju ceļā gandrīz visu laiku. Nemanīju, kā šāds dzīvesveids bija kļuvis ierasts. Varbūt tāpēc, ka man šī sajūta – būt ceļā – ir ļoti svarīga, ir saistīts arī ar pasaules redzējuma paplašināšanu, ar fundamentālām lietām. Otra tāda sajūta ir spilgtie brīži, kad piedzīvoju kaut ko īpašu. Parasti no šādiem brīžiem cilvēku šķir tikai viens jautājums – vai ir iespēja? Pateicoties tam, man ir bijis daudz burvīgu piedzīvojumu un atmiņu, piemēram, iespēja spēlēt ērģeles, kuras spēlē pasaules labākie ērģelnieki. 

Kā izvēlējies studēt VeA? 

Tā bija apstākļu sakritība, kaut gan arī šoreiz bija jautājums – vai ir iespēja? Par tulkošanu interesējos jau sen, ikdienā tā vienmēr bijusi klātesoša. Kādu laiku biju jau samierinājusies, ka vairs nestudēšu, taču ļoti priecājos, ka radās iespēja iegūt zināšanas akadēmiskajā vidē Ventspils Augstskolā un studēt attālināti. Labās atsauksmes par Ventspils Augstskolu un tās docētājiem bija vēl viens “par” faktors, kādēļ pēc 16 gadu pārtraukuma atgriezos augstskolas solā. Protams, arī ģimenes atbalsts bija ļoti svarīgs. 

Kā nonāci līdz praksei Briselē, ES Padomes tulkošanas dienestā? 

Doma par stažēšanos radās pirmajā kursā, piedaloties konferencēs, kas veltītas tulkošanas un terminoloģijas jautājumiem. Zināju, ka 3. semestris būs jāpavada praksē. Sāku interesēties, kur tas būtu iespējams. Vispirms tiku iekļauta Eiropas Parlamenta Terminoloģijas koordinācijas nodaļas rezervistu sarakstā Luksemburgā, taču tas nebūt nenozīmēja, ka prakses vieta būs nodrošināta, bet tad saņēmu ziņu no ES Padomes, ka rudenī varu doties stažēties uz Briseli. Tas, vai tiešām aizbraukšu, nebija skaidrs līdz pēdējam brīdim, jo dzīvesvietu uz 4 mēnešiem atrast bija praktiski neiespējami. Taču arī dzīvesvietas jautājums tomēr atrisinājās.

Kā pagāja šis laiks? Kas ir Tavs lielākais ieguvums?

Laiks Beļģijā bija gan ļoti interesants, gan intensīvs – darba dienās stažieru programma un reāls tulkošanas darbs, bet nedēļas nogalēs centos iepazīt apkārtni.

Dzīvoju ārpus Briseles lauku vidē, apkārt meži, zirgu staļļi un arī kaimiņu organizēti pasākumi. Devos apskatīt arī citas pilsētas – mīlīgo Brigi, skaisto Genti, dimantu pilsētu Antverpeni, studentu paradīzi Lēveni. Dažkārt laiku pavadīju Briseles vecpilsētā – iespaidīga arhitektūra un gardēžu izklaides – frī kartupeļi, Ljēžas vai Briseles vafeles, kramik (maizes kukulītis ar cukuru un rozīnēm), un, protams, šokolāde. 

Biju nestandarta stažiere ar daudzu gadu pieredzi arī darbā ar Padomi. Taču manas izvēlētās programmas priekšrocība ir tā, ka tā ir vispārēja profila programma, kas stažierus sagatavo darbam dažādos ģenerāldirektorātos – daudz prezentāciju, vispārēju mācību, semināru, bet stažieriem ir iespējas šo programmu koriģēt atbilstoši savām profesionālajām vajadzībām. Pozitīvs aspekts noteikti ir, ka stažieriem ir iespēja apskatīt to, ko darbinieki, iespējams, nekad neapmeklēs vai neredzēs vienkārši tādēļ, ka dažas iestādes nav saistītas ar veicamajiem darba pienākumiem. Stažieru birojs organizē arī mācību braucienus. Strasbūrā apmeklējām Eiropas Parlamentu, kur guvām ieskatu arī Eiropas ombudu tīkla darbībā, kā arī Eiropas Padomi (cilvēktiesību organizāciju) un Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Devāmies arī uz Luksemburgu un apmeklējām Eiropas Tiesu, viesojāmies Eiropas Revīzijas palātā, man tika dota iespēja apmeklēt arī Eiropas Parlamenta Terminoloģijas koordinācijas nodaļu (tā ir tā pati nodaļa, ar kuru 1. kursā zinātniskajā praksē īstenojām terminoloģijas projektu “Terminology without borders”). Bija jauki redzēt, kā pilsēta gadu gaitā ir mainījusies un attīstījusies.

Lielākais ieguvums noteikti vispirms ir personīgs – jauna, atsvaidzinoša pasaules uztvere, kā arī cilvēki, ar kuriem iepazinos. Noteikti jāmin lieliskā atmosfēra un darba vide Padomē. Vēl viens stažēšanās rezultāts un turpinājums ir Padomē iepazītais terminologa darbs. Šogad, rakstot maģistra darbu, ceru uz veiksmīgu sadarbību ar Eiropas Parlamenta Terminoloģijas koordinācijas nodaļu.

Vai Tu ieteiktu jauniešiem izvēlēties studēt VeA un kāpēc?

Ventspils Augstskola ir fantastiska studiju vieta ne tikai tiem, kam interesē tulkošana. Šī ir mana otrā maģistrantūra, un par Ventspils Augstskolu varu teikt tikai labāko – priecājos par to, ka studenti tiek sagatavoti profesionāli un izcili, pašiem tikai jāprot saņemt zināšanas, ko mūsu docētāji sniedz. Apliecinājums tam ir manas stažēšanās novērtējums, kuru saņēmu prakses beigās Briselē – tiku novērtēta kā labi sagatavota un pilnībā neatkarīga tulkotāja. Tas noteikti nebūtu iespējams bez teicama akadēmiskā pamata, jo, kā jau minēju, iepriekš mācījos un strādāju citās nozarēs.

Ventspils Augstskolas pievienotā vērtība noteikti ir lieliski kursabiedri – savstarpējais atbalsts, uzmundrinājumi, saziņa – tas viss ir būtiski kvalitatīvam studiju procesam.

Stažieru vidū Briselē bija ļoti mērķtiecīgi jaunieši ar labu izglītību, teicami sagatavoti darba dzīvei, ar izcilām valodu zināšanām – ticu, ka viņi strādās ES institūcijās vai citur, un savu mērķi sasniegs. Tāpēc gribētu iedrošināt jauniešus apgūt valodas, meklēt iespējas mācīties papildus.

Vēl gribētos īpaši iedrošināt tos, kuri atrodas karjeras krustcelēs – prakse varētu būt labs sākums jaunām idejām.

Ko Tu novēlētu sev un citiem?

Vienmēr tiekties pēc zināšanām un arvien paplašināt pasaules redzējumu. Būt atvērtiem, bet saglabāt savu identitāti. Steigties lēnām, bet mērķtiecīgi. Priecāties par iespējām un būt pateicīgiem par sastapto cilvēcību. Nekas nav neiespējams, vienkārši ir jādara.

Atceros situāciju Briselē, kad pusdienās ar Latviešu valodas nodaļas kolēģēm runājām par ceļu uz tulkošanu, izglītību, dzīvi un darbu Briselē. Izrādījās, ka mēs visas dažādos laikos bijām un esam saistītas ar Ventspils Augstskolu. Un tas ir tik lieliski!