Viens no mums - inženierzinātņu doktors Aigars Krauze

2020. gada 29. decembris

Gada noslēgumā uz sarunu esam aicinājuši Ventspils Augstskolas (VeA) IT fakultātes docentu, inženierzinātņu doktoru Aigaru Krauzi. A. Krauze ir viens no mums jau 15 gadus, un viņa zināšanas un pieredze ir palīdzējusi attīstīt elektronikas studiju virzienu VeA. Aizvadot 2020. gadu, kurā A. Krauze svinēja apaļu jubileju, aicinām ar viņu iepazīties tuvāk arī jūs!

Pastāstiet nedaudz par sevi – no kurienes Jūs esat? Kā Jūs sevi raksturotu cilvēkam, kurš nav par Jums dzirdējis?


Dzimis esmu Ziemeļvidzemē – Rūjienā, taču visus skolas gadus esmu pavadījis Siguldā. Pēc tam jau sekoja studijas un dzīve Rīgā, bet nu jau gandrīz 20 gadus darba gaitas esmu saistījis ar Ventspili.

Grūti jau sevi raksturot, bet uzskatu, ka esmu praktisks, racionāli domājošs cilvēks. Svarīgi, lai mans darbs kādam būtu vajadzīga, neciešu darbus, kas vajadzīgi tikai “papīram”.


Kāds ir Jūsu izglītības ceļš?


Augstāko izglītību ieguvu Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Radiotehnikas un sakaru fakultātē. Pēc studijām strādāju Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā, kur, līdztekus darbam, neklātienē studēju arī LZA aspirantūrā un 1983. gadā aizstāvēju disertāciju un ieguvu inženierzinātņu doktora grādu.


Kāda ir Jūsu darba pieredze? Pastāstiet, kāds, pēc Jūsu domām, ir Jūsu lielākais sasniegums.


Pēc LZA bija 5 gadu darba pieredze Rīgas Radioizotopu aparātbūves zinātniski pētnieciskajā institūtā vecākā zinātniskā līdzstrādnieka, vēlāk nodaļas vadītāja amatā. Nodarbojos ar specializētu, uz mikroprocesoru bāzētu signālu apstrādes iekārtu izstrādi, kas tajā laikā bija pilnīgi jauns virziens elektronikā.

Pavisam negaidīti darba gaitas man pavērsās 1992. gadā, kad pēc Padomju savienības sabrukuma pienāca grūti laiki arī zinātniskajiem institūtiem – trūka darba un finansējuma. Tad, nelabprāt, bet piekritu piedāvājumam uzsākt darbu LZA Fundamentālajā bibliotēkā (tagad Akadēmiskā bibliotēka). Sākumā šaubījos, ko es ar savām tehniskajām zināšanām darīšu bibliotēkā, bet tas bija laiks, kad bibliotēkās ienāca datori, CD datubāzes, internets. Ilggadīgajiem bibliotēkas darbiniekiem sākumā to nebija viegli pieņemt. Tad nu tehniskās zināšanas lieti noderēja. 

Arī Ventspilī nokļuvu saistībā ar bibliotēkām. 2002. gadā mani uzaicināja darbā par Ventspils bibliotēkas direktoru. Šis darbs deva nenovērtējamu pieredzi gan iestādes kolektīva vadīšanā, gan sadarbībā ar Ventspils pilsētas domi. Pie elektronikas atgriezos 2006. gadā, kad Ventspils Augstskola kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti realizēja Eiropas projektu par inženierizglītības veicināšanu reģionos. Tika meklēti speciālisti, kuri būtu gatavi iesaistīties projektā, lai uzsāktu elektronikas kursu docēšanu RTU Ventspils filiālē. Kāds bija uzzinājis, ka Ventspils bibliotēkas direktoram patiesībā ir doktora grāds elektronikā un viss notika.

Darbs, ar ko visvairāk varu lepoties? Tās ir Ventspils divas bibliotēkas – Galvenā bibliotēka un Pārventas bibliotēka, kuru rekonstrukcijā un būvniecībā ir arī liels mans darbs ieguldīts. Augstskolā viens no interesantākajiem bija darbs pie satelīta “Venta-1” projekta.


Vai vienmēr zinājāt, ka vēlaties savu karjeru saistīt ar elektroniku?


Ka vēlos nodarboties ar elektroniku es uzzināju pavisam nejauši, mācījos laikam kādā 6. klasē. Savu pirmo sastapšanos ar elektroniku es atceros ļoti spilgti. Manas daudzdzīvokļu mājas kaimiņu dzīvoklī dzīvoja kāds vīrs, ko tuvāk nepazinu, tikai sveicināju satiekot, kā jau kaimiņu. Kādu dienu satiku viņu kāpņu telpā, kad viņš nesa uz savu dzīvokli vairākus saiņus un palūdza man palīdzēt tos ienest. Ieejot viņa dzīvoklī ieraudzīju galdu nokrautu ar dažādām detaļām un tehniskām ierīcēm. Tur bija vadu spoles, lodāmurs, kaut kādi mēraparāti un citas detaļas, ko nepazinu. Redzētais mani tā ieinteresēja, ka sāku viņu iztaujāt par tur notiekošo. Tad arī pirmo reizi uzzināju par iespēju pašam izgatavot radiouztvērēju. Pēc tam jau pats bibliotēkā meklēju grāmatas par radioelektroniku un sāku mājās šādu tehniku meistarot.


Jūs Ventspils Augstskolā strādājiet gandrīz 15 gadus. Kas šajos gados ir sasniegts?


Man palaimējās piedalīties elektronikas virziena izveidošanā un attīstībā mūsu Augstskolā. Pa šo laiku ir izveidotas un ar modernu aparatūru aprīkotas laboratorijas, akreditētas studiju programmas gan bakalaura, gan maģistra līmenī. Tomēr pats galvenais – ir sagatavoti zinoši speciālisti, mūsu bijušie studenti, kuri nodarbojas ar pētniecību Ventspils starptautiskajā radioastronomijas centrā un kā jauni mācību spēki pakāpeniski pārņem stafeti no mums - senioriem akadēmiskajā darbā.


Elektronikas jomā vīriešu īpatsvars ir ievērojami lielāks, nekā sieviešu. Kāpēc tas tā ir un kā to varētu mainīt?


Uz šo jautājumu man nav argumentētas atbildes. Varu tikai teikt, ka arī pirms 45 gadiem bija līdzīgi. Atceros, ka mums studiju kursā no aptuveni 25 studentiem tikai divas bija meitenes. Turpretī līdzīgā studiju programmā “Telekomunikācijas” vairākums bija meiteņu. Tam, iespējams, bija vēsturisks iemesls. Mēs telekomunikāciju programmas studentus saucām par telefonistiem, jo viņu studiju joma pamatā bija telefona sakari. Un kā zinām, tad jau no pagājušā gadsimta sākuma telefona centrālēs operatores bija galvenokārt sievietes. Šodien telekomunikācijas, elektronika un datortehnoloģijas ir tik cieši saistītas, ka robežas starp tām ir grūti novilkt.


Mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti ātri. Kā, Jūsuprāt, elektronikas joma būs mainījusies pēc 10 gadiem?


Līdzīgi, kā nevarējām pirms 10 gadiem paredzēt šodienas tehnoloģiju līmeni, tikpat grūti ir detaļās paredzēt attīstību nākotnē. Viens gan ir skaidrs – informācijas un datortehnoloģijas arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā un skar ikvienu iedzīvotāju. Savukārt šo tehnoloģiju aparatūras pamatā ir elektronika. Līdz ar to vienmēr būs nepieciešami kvalificēti pētnieki un inženieri elektronikas jomā.


Ko Jūs novēlētu studentiem un kolēģiem?


Lai visiem veiksmīgs Jaunais gads! Lai ātrāk beidzas šis izolācijas un distancēšanās periods, lai varam atkal klātienē satikt savus kolēģus un studentus!

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Iepazīstinām ar granta saņēmēju projektā “VeA un ViA doktorantūras granti”: Kristiāna Balode

Autors Rota Rulle • 2025. gada 12. decembris
2025.gadā Ventspils Augstskolā un Vidzemes Augstskolā tika uzsākta projekta “VeA un ViA doktorantūras granti” īstenošana, konkursa kārtībā piešķirot granta finansējumu promocijas darbu sekmīgai izstrādei diviem doktorantiem. Iepazīstinām ar granta saņēmēju Kristiānu Balodi!

Tikšanās ar tulkotāju Daci Meieri Venstpils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
3. decembrī Ventspils Augstskolas bibliotēkā aizvadīta tikšanās ar izcilo tulkotāju Daci Meieri. Tikšanos un sarunu vadīja Astra Skrābane. Tulkošanas studiju fakultātes studentiem un docētājiem, kā arī citiem interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Daces Meieres tulkoto Irenes Valjeho grāmatu “Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās” un par tulkošanu kopumā. Astra Skrābane vadīja diskusiju, izmantojot īpašus atmiņas mezglus, kuri simbolizēja kādu sarunas tēmu, kā arī sasaistīja seno vēsturi ar mūsdienām. Irenes Valjeho “Papiruss” ir par pasaules vēstures saikni ar mūsdienām, par mūsu senču domu gājienu un uzskatu klātbūtni arī 21. gadsimta pasaulē. Tā mainās un attīstās, bet pagātne tomēr ietekmē mūs vairāk nekā varētu šķist. “Grāmata ir atmiņas un iztēles paplašinājums,” Astra Skrābane citē rakstnieku Borhesu. Sarunas laikā Dace Meiere sniedza vērtīgas atziņas un padomus, piemēram, katrā valodā izpratne par pasauli ir citāda, jebkurai tulkotai grāmatai bez acīmredzamā autora ir arī otrs autors – tulkotājs. Dace Meiere arī aicināja mācīties vairāk valodu, – kaut mazliet, jo zināšanas vienmēr noderēs. Tulkotāja slavēja gan grāmatas autores Irenes Valjeho īpatnējo izbrīnu par pasauli, gan izcilo redaktoru Arturu Hansonu, kurš palīdzēja pareizi pārtulkot grāmatā iekļautos pārstāstītos citātus no citām valodām. “Galvenais darbarīks ir latviešu valoda, un tā ir jākopj un jāpilnveido,” uzsvēra tulkotāja, aicinot studentus ne tikai tulkot, bet arī lasīt grāmatas labā un bagātā latviešu valodā. Dace Meiere norādīja, ka Ventspils ir ideāla vieta tulkošanai un, ja tulkošanas laikā gadās (un tā notiek nereti) piedzīvot grūtus brīžus, ir jādodas pastaigā. Foto: Ventspils bibliotēka Informāciju sagatavoja 3TVT studente Sanija Zundovska un 2TVT studente Sindija Plotniece.

Elektronikas inženierijas studenti piedalījās hakatonā Osijekas Universitātē, Horvātijā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
No 11. novembra līdz 15. novembrim Ventspils Augstskolas Elektronikas inženierijas 3. kursa studenti Rūdolfs Pakalns, Marta Dzelme un 1. kursa students Kristofers Jēkabs Rozevskis piedalījās universitāšu alianses “COLOURS” organizētajā hakatonā “Reinforcement Farming”, kas norisinājās Osijekas Universitātē Horvātijā, Elektrisko inženierzinātņu, datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē ( Faculty of Electrical Engineering, Computer Science and Information Technology Osijek , FERIT). Hakatona galvenais uzdevums bija, izmantojot “stimulētās mācīšanās” metodes, apmācīt mākslīgā intelekta aģentus kā spēles varoņus. Pēdējā dienā komandu izstrādātie MI varoņi savstarpēji sacentās pret citu komandu aģentiem. Tā kā Elektronikas inženierijas studiju programmā netiek iekļauti kursi, kuros padziļināti apgūst mākslīgā intelekta apmācīšanu, šis hakatons bija lieliska iespēja iegūt papildus zināšanas, kuras ir noderīgas strauji attīstošajā mākslīgā intelekta nozarē un palīdz izprast to, kā ikdienas darbu atvieglošanai bieži izmantotais MI darbojas. Rūdolfs atzīst, ka pirms dalības projektā viņam nebija īsti skaidra priekšstata par to, kā notiek mākslīgā intelekta apmācīšana, par to bija tikai dzirdēts, taču hakatona laikā, aktīvi darbojoties komandā un mēģinot risināt reālus uzdevumus, viņš ieguva pieredzi, kā MI tiek apmācīts, kā tas reaģē uz datiem un kā ar to strādāt praktiskās situācijās. Šī pieredze viņam devusi daudz vērtīgāku izpratni ar MI un, viņaprāt, ir ļoti noderīga prasme mūsdienu un nākotnes tehnoloģiju nozarē. Projekta ietvaros studenti apmeklēja arī pasākumu “ CoLab – Advanced Technologies for Smart Farming ” un Field Study , kas ietvēra ekskursiju lopkopības saimniecībā, kura aprīkota ar vairākām modernām robotikas iekārtām. Ferma aprīkota ar uzņēmuma LELY ražotu robotu, kurš pats sagatavo un nogādā barību līdz attiecīgajām govīm. Govju monitorēšanu veic viedās apkakles, kas nosaka govs ID numuru, priekšlaicīgi brīdina par veselības problēmām un slaukšanas statisktiku. Arī govju slaukšana ir pilnībā automatizēta ar struktūru, kas veic govju slaukšanu un aprūpi. Papildus šis pasākums nodrošināja izglītojošas lekcijas par jau eksistējošām robotikas un māklīgā intelekta sistēmām, kuras pielieto lauksaimniecības uzlabošanai, kā arī risinājumiem, pie kuriem pašlaik tiek strādāts. “Papildus pašam hakatonam bija ļoti interesanti, aprunāties ar vietējiem studentiem un uzzināt par viņu studiju programmām un to, kā viņi apgūst STEM zināšans un prasmes. Vietējie studenti bija ļoti pretīmnākoši un aizrautīgi iepazīstināja arī ar horvātu tradīcijām un vēsturi, sniedzot šim projektam arī kulturālu vērtību,” saka Marta. Kristofers Jēkabs Rozevskis uzsver, ka dalība hakatonā sniegusi būtisku pienesumu izpratnei par mākslīgā intelekta darbības principiem un praktisko pielietojumu. “Zināšanas šajā jomā ir ļoti būtiskas, lai izprastu, kā tiek, vismaz daļēji, radīts mākslīgais intelekts, ar kuru darbojamies ikdienā. Kaut arī iepriekš biju saskāries ar MI izstrādi un teorētiskajiem principiem, šajā projektā man kļuva daudz skaidrāki MI apmācības soļi, principi un tas, kā MI tiek mācīts veikt konkrētu darbību, kā arī kādas nianses var novest pie kļūdaina vai nevēlama rezultāta,” stāsta Kristofers. Projekta ietvaros studenti izmantoja stimulētās mācīšanās metodes, lai apmācītu aģentus darboties spēļu vidē, un praktiskā darba laikā īpaši spilgti atklājās MI apmācības jutīgums pret izvēlēto “apbalvojumu” struktūru. “Iestatot pārmērīgi lielu ‘apbalvojumu’ par kādu darbību, aģents mēdza pārāk uz to ‘ieciklēties’. Tas palīdzēja labāk saprast, kāpēc kāds MI mēdz kļūdīties – iespējams, tas ir vairāk apmācīts uz kāda teksta sintaksi nekā uz tā patiesumu vai otrādi,” skaidro Kristofers. Viņš piebilst, ka ir īpaši priecīgs par iespēju dalīties ar savām zināšanām un pieredzi par sev interesējošu tēmu gan ar kursabiedriem, gan citu valstu studentiem, stiprinot savstarpēju profesionālo un akadēmisko sadarbību. “Šī pieredze ir bijusi ļoti vērtīga un izglītojoša, paplašinot skatījumu uz viedo sistēmu pielietošanas iespējām dažādās nozarēs, tādēļ mēs noteikti izmantotu iespēju atkārtoti piedalīties “COLOURS” vai kādā citā projektā”, atzīst studenti.

TSF pētniece piedalās Eiropas Terminoloģijas asociācijas samitā

Autors Rota Rulle • 2025. gada 8. decembris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes pētniece, asociētā profesore Silga Sviķe no 27. līdz 29. novembrim piedalījās Eiropas Terminoloģijas asociācijas (EAFT) samitā “Terminoloģijas plānošana Eiropā”. Pasākums šogad tika organizēts jau 12. reizi un notika Insbrukas Universitātē, Austrijā. Pasākumā notika vairākas paneļdiskusijas par terminoloģiju izglītības ieguves dažāda līmeņa posmos, par daudzvalodības īstenošanu un to, kā tas ietekmē terminoloģiju. Programmā bija iekļautas arī vairākas citas svarīgas tēmas, piemēram, kā nodrošināt kvalitatīvu terminoloģiju mākslīgā intelekta rīkos un kā no rīkiem izgūt informāciju ar korektu terminoloģiju. Pasākuma paneļdiskusijās terminologi debatēja par jaunvārdu veidošanu un terminoloģijas lomu daudzvalodu sabiedrībā. Galvenā atziņa no dalības samitā – terminoloģijas plānošana nav tikai lingvistisks jautājums – tā skar politiku, izglītību, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kultūru, tāpēc terminoloģija ir nozīmīga un būtiska visai sabiedrībai. Īpaši nozīmīga ir terminoloģijas mācīšana un mācīšanās mākslīgā intelekta lielās popularitātes laikā. Samitā tika atklāts terminoloģijas rokasgrāmatas “ Handbook of Terminology ” 4. sējums “ Terminology planning in Europe ” (Terminoloģijas plānošana Eiropā), kas ir aktuāls un nozīmīgs resurss terminoloģijas interesentiem. Sagatavoja: TSF pētniece, asoc. prof. Silga Sviķe

Tulkošanas programmas studente apmeklē DeepL konferenci Berlīnē

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
Studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 4. kursa studentei Robertai Šarlotei Andersonei novembra sākumā bija lieliska iespēja kopā ar savas prakses vietas lokalizācijas komandu apmeklēt konferenci DeepL Dialogues Berlīnē. Konferences galvenā tēma bija par to, ko nozīmē būt future fluent jeb gataviem nākotnei un kā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību atklāt un pilnībā izmantot cilvēka potenciālu. Uzstājās gan DeepL dibinātājs un izpilddirektors Jareks Kutilovskis ( Jarek Kutylowski ), gan citi DeepL izstrādātāji un klienti, kas dalījās ar uzņēmuma nākotnes mērķiem saistībā ar MI, jaunām idejām un savu pieredzi. Tāpat tika demonstrēti jaunākie rīki, piemēram, MI aģents, rīks mutvārdu tulkošanai reāllaikā un rīks, kas palīdz nodrošināt vienotu tulkojumu stilu un kvalitāti. Šarlote stāsta: “ DeepL konference bija ļoti aizraujoša un iedvesmojoša pieredze. Uzzināju daudz jauna par funkcijām, kas drīzumā tiks ieviestas, un par projektiem, kas vēl ir izstrādes procesā. Mani īpaši pārsteidza, cik ļoti DeepL ir attīstījies, jo kā studente es to līdz šim pazinu tikai kā vienkāršu mašīntulkošanas rīku un pat nenojautu par visām citām funkcijām un biznesa rīkiem. Bija ļoti iedvesmojoši klausīties, kā DeepL plāno attīstīties kopā ar mākslīgo intelektu, un šī pieredze ne tikai paplašina zināšanas par tulkošanas tehnoloģijām, bet arī liek aizdomāties par to, kā MI maina veidu, kā mēs strādājam.” “Galvenā atziņa, ko guvu, ir tā, ka MI nekur nepazudīs – tas ir šeit uz palikšanu, un svarīgi ir iemācīties sadarboties ar to, lai tas mūs nevis aizstātu, bet gan palīdzētu stiprināt to, kas mums padodas vislabāk. Man tiešām liels prieks, ka varēju piedalīties šādā pasākumā,” norāda Šarlote. 

Aizvadīts Ventspils Augstskolas iekštelpu volejbola turnīrs

Autors Rota Rulle • 2025. gada 6. decembris
19. novembrī Ventspils Olimpiskā Centra basketbola hallē norisinājās volejbola turnīrs. Jau no 1. oktobra Studentu padome aktīvi nodrošina studentiem bezmaksas pieeju dažādām sporta aktivitātēm, kā peldēšana, basketbola un volejbola treniņi. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Hardijs Fabriciuss ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Liels paldies "Redbull", "Užavas alus" un Studentu padomei par atbalstu un balvu nodrošināšanu.
Citas ziņas