Viens no mums - inženierzinātņu doktors Aigars Krauze
Gada noslēgumā uz sarunu esam aicinājuši Ventspils Augstskolas (VeA) IT fakultātes docentu, inženierzinātņu doktoru Aigaru Krauzi. A. Krauze ir viens no mums jau 15 gadus, un viņa zināšanas un pieredze ir palīdzējusi attīstīt elektronikas studiju virzienu VeA. Aizvadot 2020. gadu, kurā A. Krauze svinēja apaļu jubileju, aicinām ar viņu iepazīties tuvāk arī jūs!
Pastāstiet nedaudz par sevi – no kurienes Jūs esat? Kā Jūs sevi raksturotu cilvēkam, kurš nav par Jums dzirdējis?
Dzimis esmu Ziemeļvidzemē – Rūjienā, taču visus skolas gadus esmu pavadījis Siguldā. Pēc tam jau sekoja studijas un dzīve Rīgā, bet nu jau gandrīz 20 gadus darba gaitas esmu saistījis ar Ventspili.
Grūti jau sevi raksturot, bet uzskatu, ka esmu praktisks, racionāli domājošs cilvēks. Svarīgi, lai mans darbs kādam būtu vajadzīga, neciešu darbus, kas vajadzīgi tikai “papīram”.
Kāds ir Jūsu izglītības ceļš?
Augstāko izglītību ieguvu Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Radiotehnikas un sakaru fakultātē. Pēc studijām strādāju Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā, kur, līdztekus darbam, neklātienē studēju arī LZA aspirantūrā un 1983. gadā aizstāvēju disertāciju un ieguvu inženierzinātņu doktora grādu.
Kāda ir Jūsu darba pieredze? Pastāstiet, kāds, pēc Jūsu domām, ir Jūsu lielākais sasniegums.
Pēc LZA bija 5 gadu darba pieredze Rīgas Radioizotopu aparātbūves zinātniski pētnieciskajā institūtā vecākā zinātniskā līdzstrādnieka, vēlāk nodaļas vadītāja amatā. Nodarbojos ar specializētu, uz mikroprocesoru bāzētu signālu apstrādes iekārtu izstrādi, kas tajā laikā bija pilnīgi jauns virziens elektronikā.
Pavisam negaidīti darba gaitas man pavērsās 1992. gadā, kad pēc Padomju savienības sabrukuma pienāca grūti laiki arī zinātniskajiem institūtiem – trūka darba un finansējuma. Tad, nelabprāt, bet piekritu piedāvājumam uzsākt darbu LZA Fundamentālajā bibliotēkā (tagad Akadēmiskā bibliotēka). Sākumā šaubījos, ko es ar savām tehniskajām zināšanām darīšu bibliotēkā, bet tas bija laiks, kad bibliotēkās ienāca datori, CD datubāzes, internets. Ilggadīgajiem bibliotēkas darbiniekiem sākumā to nebija viegli pieņemt. Tad nu tehniskās zināšanas lieti noderēja.
Arī Ventspilī nokļuvu saistībā ar bibliotēkām. 2002. gadā mani uzaicināja darbā par Ventspils bibliotēkas direktoru. Šis darbs deva nenovērtējamu pieredzi gan iestādes kolektīva vadīšanā, gan sadarbībā ar Ventspils pilsētas domi. Pie elektronikas atgriezos 2006. gadā, kad Ventspils Augstskola kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti realizēja Eiropas projektu par inženierizglītības veicināšanu reģionos. Tika meklēti speciālisti, kuri būtu gatavi iesaistīties projektā, lai uzsāktu elektronikas kursu docēšanu RTU Ventspils filiālē. Kāds bija uzzinājis, ka Ventspils bibliotēkas direktoram patiesībā ir doktora grāds elektronikā un viss notika.
Darbs, ar ko visvairāk varu lepoties? Tās ir Ventspils divas bibliotēkas – Galvenā bibliotēka un Pārventas bibliotēka, kuru rekonstrukcijā un būvniecībā ir arī liels mans darbs ieguldīts. Augstskolā viens no interesantākajiem bija darbs pie satelīta “Venta-1” projekta.
Vai vienmēr zinājāt, ka vēlaties savu karjeru saistīt ar elektroniku?
Ka vēlos nodarboties ar elektroniku es uzzināju pavisam nejauši, mācījos laikam kādā 6. klasē. Savu pirmo sastapšanos ar elektroniku es atceros ļoti spilgti. Manas daudzdzīvokļu mājas kaimiņu dzīvoklī dzīvoja kāds vīrs, ko tuvāk nepazinu, tikai sveicināju satiekot, kā jau kaimiņu. Kādu dienu satiku viņu kāpņu telpā, kad viņš nesa uz savu dzīvokli vairākus saiņus un palūdza man palīdzēt tos ienest. Ieejot viņa dzīvoklī ieraudzīju galdu nokrautu ar dažādām detaļām un tehniskām ierīcēm. Tur bija vadu spoles, lodāmurs, kaut kādi mēraparāti un citas detaļas, ko nepazinu. Redzētais mani tā ieinteresēja, ka sāku viņu iztaujāt par tur notiekošo. Tad arī pirmo reizi uzzināju par iespēju pašam izgatavot radiouztvērēju. Pēc tam jau pats bibliotēkā meklēju grāmatas par radioelektroniku un sāku mājās šādu tehniku meistarot.
Jūs Ventspils Augstskolā strādājiet gandrīz 15 gadus. Kas šajos gados ir sasniegts?
Man palaimējās piedalīties elektronikas virziena izveidošanā un attīstībā mūsu Augstskolā. Pa šo laiku ir izveidotas un ar modernu aparatūru aprīkotas laboratorijas, akreditētas studiju programmas gan bakalaura, gan maģistra līmenī. Tomēr pats galvenais – ir sagatavoti zinoši speciālisti, mūsu bijušie studenti, kuri nodarbojas ar pētniecību Ventspils starptautiskajā radioastronomijas centrā un kā jauni mācību spēki pakāpeniski pārņem stafeti no mums - senioriem akadēmiskajā darbā.
Elektronikas jomā vīriešu īpatsvars ir ievērojami lielāks, nekā sieviešu. Kāpēc tas tā ir un kā to varētu mainīt?
Uz šo jautājumu man nav argumentētas atbildes. Varu tikai teikt, ka arī pirms 45 gadiem bija līdzīgi. Atceros, ka mums studiju kursā no aptuveni 25 studentiem tikai divas bija meitenes. Turpretī līdzīgā studiju programmā “Telekomunikācijas” vairākums bija meiteņu. Tam, iespējams, bija vēsturisks iemesls. Mēs telekomunikāciju programmas studentus saucām par telefonistiem, jo viņu studiju joma pamatā bija telefona sakari. Un kā zinām, tad jau no pagājušā gadsimta sākuma telefona centrālēs operatores bija galvenokārt sievietes. Šodien telekomunikācijas, elektronika un datortehnoloģijas ir tik cieši saistītas, ka robežas starp tām ir grūti novilkt.
Mūsdienās tehnoloģijas attīstās ļoti ātri. Kā, Jūsuprāt, elektronikas joma būs mainījusies pēc 10 gadiem?
Līdzīgi, kā nevarējām pirms 10 gadiem paredzēt šodienas tehnoloģiju līmeni, tikpat grūti ir detaļās paredzēt attīstību nākotnē. Viens gan ir skaidrs – informācijas un datortehnoloģijas arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā un skar ikvienu iedzīvotāju. Savukārt šo tehnoloģiju aparatūras pamatā ir elektronika. Līdz ar to vienmēr būs nepieciešami kvalificēti pētnieki un inženieri elektronikas jomā.
Ko Jūs novēlētu studentiem un kolēģiem?
Lai visiem veiksmīgs Jaunais gads! Lai ātrāk beidzas šis izolācijas un distancēšanās periods, lai varam atkal klātienē satikt savus kolēģus un studentus!
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
