Viens no mums: rektors Andris Vaivads

2023. gada 19. maijs

Šī gada 3. aprīlī Ventspils Augstskolā darbu sāka jaunais rektors – profesors Andris Vaivads. Uzsākot rektora amata pienākumu pildīšanu, profesors Andris Vaivads komentēja: “Man ir liels prieks sākt darbu Ventspils Augstskolā, piedalīties augstskolas stiprināšanā un attīstīšanā, caur to arī veicinot Ventspils, kā studentiem draudzīgas pilsētas, tālāku veidošanu.'' Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš profesors pilda Ventspils Augstskolas (VeA) rektora amata pienākumus. Andris Vaivads pavadījis intensīvu laiku iepazīstot VeA darbiniekus, studentus, piedaloties sanāksmēs un apgūstot lielu apjomu jaunas informācijas. Vairāk par rektoru un viņa ikdienu jaunajā amatā lasāms intervijā. 


Pastāstiet mazliet par sevi!


Esmu dzimis Rīgā un uzaudzis Salaspilī, vietā, kur tajā laikā atradās daudz zinātniskie institūti. Abi mani vecāki strādāja zinātniskajos institūtos un nav brīnums, ka kļuvu par zinātnieku. Vidusskolu un augstskolu esmu absolvējis Rīgā. Studēju Latvijas Universitātē “fizmatos” un absolvēju to 1992. gadā. Tad devos uz Zviedriju, lai izstrādātu doktora darbu kosmosa fizikā, par ko nekādu priekšzināšanu tajā brīdī man nebija. Doktora darba izstrādes procesā kosmosa fizika man ļoti iepatikās un tā es paliku strādāt kosmosa fizikas jomā. Pāris gadus pavadīju Vācijā, bet pēc tam atgriezos atpakaļ Zviedrijā, kur nostrādāju 20 gadus Zviedrijas Kosmosa fizikas institūtā kā kosmosa fizikas pētnieks un pēdējos četrus gadus Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā.


Kādi bija Jūsu amata pienākumi Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā? 


2019. gadā kļuvu par profesoru un pēc tam arī sāku vadīt Kosmosa un plazmas fizikas nodaļu. Nodaļā ir vairāk nekā 20 darbinieku, kas nodarbojas ar datu analīzi no dažādiem kosmosa pavadoņiem, zondēm, raķetēm un teleskopiem, kā arī būvē instrumentus kosmosa pavadoņiem, zondēm un raķetēm. Vēl nodaļā darbojas zinātnieki, kas strādā ar plazmas fizikas modelēšanu tokamakos, kā arī eksotiskiem plazmas stāvokļiem. Paralēli visi nodaļas darbinieki arī pasniedz lekcijas Karaliskā Tehnoloģiju institūta studentiem, vada bakalaura un maģistra darbus. Nodaļu vadīju gandrīz četrus gadus, līdz uzsāku rektora amata pienākumu pildīšanu Ventspils Augstskolā. 


Kad un kā iesākās Jūsu sadarbība ar VeA?


Savā laikā Valdis Avotiņš (tolaik Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) direktors) ir mani uzaicinājis piedalīties vairākās BAASP (Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing) konferencēs, ko organizēja IZI VSRC, un te redzētais un iepazītais man vienmēr ir licies ļoti interesants. Pats strādāju kosmosa fizikā ar “in situ” datiem. “In situ” nozīmē, ka kosmosa plazma procesi tiek analizēti uz vietas kosmosā ar dažādiem instrumentiem. Savukārt, Irbenes radioantenas var novērot plazmas procesus attālināti, gan Saules atmosfērā gan tālāk visumā. Eksperimentālās metodes ir dažādas, taču fizikālie procesi, ko mēģina saprast var būt ļoti līdzīgi. Piemērs tam ir visa tukšā telpa starp planētām Saules sistēmā, kas ir piepildīta ar plazmu. Tās galvenais avots ir pati Saule, tās karstā atmosfēra izplešas un rada Saules vēju, kas piepilda visu Saules sistēmu. Esmu sadarbojies arī ar VeA vadošo pētnieku Artūru Vrubļevski, lai analizētu saules vēja iespējamos avotus. 


Kāpēc nolēmāt mainīt darba vidi, valsti un pieņemt VeA rektora amata pozīciju? 


Tas bija vairāku faktoru kopums. Varētu teikt tā, “mazliet traks” lēmums. Pie šādiem lieliem lēmumiem nevar izrēķināt pareizās vai nepareizās atbildes, bet ir jāpaļaujas uz intuīciju. 


Kāds ir bijis pirmais posms rektora amatā? 


Pirmais mēnesis VeA paskrējis ļoti ātri. Uzdevumu dažādības ziņā tāds mēnesis manā karjerā vēl nebija bijis. Reizēm ir sajūta, ka “galva plīst pušu” no visas jaunās informācijas, ko jācenšas apgūt pēc iespējas ātrāk. Protams, dažādība sevī ietver to, ka ir ne vien labās lietas, bet jārisina arī problēmsituācijas. Skatoties uz visu, mans kopīgais iespaids ir ļoti pozitīvs. Darba vidē kolēģi ir pats svarīgākais faktors un VeA esmu sastapis ļoti daudz motivētu un spējīgu darbinieku visās struktūrvienībās, esmu patīkami pārsteigts. Augstskolā pats svarīgākais ir studenti un tie studenti, ko esmu paspējis sastapt, ir ļoti aktīvi un motivēti un var redzēt, ka VeA viņiem ir kā mājas. Ideju daudzums viņu galvās ir milzīgs.


Kādi ir Jūsu plāni saistībā ar VeA attīstību, kādu to redzat pēc 3 gadiem? 


VeA ir laba stratēģija ar mērķiem studijās, zinātnē, pārvaldē un mūžizglītībā. Šī stratēģija šobrīd tiek atjaunota, balstoties uz pieprasījuma no Izglītības ministrijas. Taču stratēģija ir tikai dokuments, grūtākais jautājums, kā šos mērķus realizēt un panākt dzīvē. Tas ir komandas darbs, un par savu galveno uzdevumu uzskatu šīs komandas saturēšanu un organizēšanu, lai mēs visi strādājam kā komanda. Šis komandas darbs nedrīkst arī nonākt pretrunās ar akadēmiskās brīvības vērtībām. Viens mēnesis ir mazs laiks, tā kā joprojām vairāk mēģinu saprast un iepazīt VeA, lai nebūtu sasteigti lēmumi.


Vai Jums ir dzīves moto vai kādi principi, pēc kuriem dzīvē vadāties? 


Grūti uzreiz nodefinēt, bet ikdienā vados pēc principa, ja kaut ko daru, tad izdaru pēc labākās sirdsapziņas un cenšos nedarīt otram to, ko negribas, lai pašam dara.


Ko Jūs vēlētos novēlēt VeA studentiem un darbiniekiem?


Novēlu nezaudēt motivāciju. Motivācija cilvēkos ir dota no dabas, bet ikdienas problēmsituācijas to mēģina iedragāt un samazināt. Novēlu šo motivāciju noturēt un nepazaudēt, jo tā mēs kopā vieglāk tiksim galā ar visām problēmām gan tagad, gan nākotnē.


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Latvija stiprina savu lomu Eiropas radioastronomijā LOFAR ERIC sanāksmē

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
Irbenē un Rīgā 2026. gada 20.–21. aprīlī norisinājās augsta līmeņa starptautiska sanāksme- stratēģiskais seminārs, “Latvijas nacionālā partnerība LOFAR ERIC ietvarā”, kas pulcēja vadošos Eiropas radioastronomus, nacionālās politikas veidotājus un akadēmiskās institūcijas, lai stiprinātu Latvijas ilgtermiņa iesaisti LOFAR ERIC ( Low Frequency Array – Eiropas pētniecības infrastruktūru konsorcijs) tīklā. Sanāksme iezīmēja nozīmīgu soli koordinētas Latvijas LOFAR kopienas stiprināšanā, apvienojot Ventspils Augstskolu, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, kā arī iesaistot citas Latvijas universitātes, un veicinot ciešāku sadarbību radioastronomijā, datu zinātnē un saistītajās tehnoloģijās. Galvenos ziņojumus sniedza prof. Pīters T. Galahers (Īrija), LOFAR-ERIC padomes priekšsēdētājs, un prof. Mihiels van Hārlems (Nīderlande), LOFAR-ERIC izpilddirektors. Viņiem pievienojās starptautisko LOFAR staciju vadītāji un vadošie eksperti no Zviedrijas, Francijas, Bulgārijas un Polijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un universitātēm. Diskusijās tika uzsvērta Latvijas nākotnes dalība LOFAR ERIC, izceļot valsts stratēģisko ģeogrāfisko novietojumu, pētnieciskās spējas un pieaugošo lomu Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Kā viens no galvenajiem rezultātiem tika pausta kopīga apņemšanās turpināt attīstīt nacionālu LOFAR konsorciju un stiprināt Latvijas integrāciju Eiropas pētniecības programmās. Pasākums pulcēja pētniekus, jaunos zinātniekus un studentus, uzsverot Latvijas pieaugošo pievilcību astrofizikā un kosmosa izpētē, kā arī LOFAR plašo zinātnisko nozīmi signālu apstrādē, lielo datu analītikā un mašīnmācīšanās jomā. 20. aprīlī dalībnieki apmeklēja Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru (VSRC) Irbenē, kur iepazinās ar RT-32 radioteleskopu un LOFAR Irbenes staciju (LV614), kā arī ar Latvijas radioastronomijas infrastruktūru un tās jaunākajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem. Sanāksme apliecināja spēcīgu virzību uz vienotas nacionālās LOFAR ekosistēmas izveidi Latvijā, balstoties ciešā sadarbībā starp universitātēm, valsts institūcijām un starptautisko LOFAR-ERIC vadību. Pasākums tika organizēts projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros (projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012).

Kultūras dienas 2026 "Domā, pirms rīkojies"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97

Ziemeļvalstu–Baltijas diplomāti ar iedvesmojošu vizīti viesojas Ventspils Augstskolā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)

Studente pārstāv Latviju un COLOURS aliansi Eiropas Studentu asamblejā Strasbūrā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.

Viens no mums – Martina Bertāne

Autors Rota Žagare • 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.

Tulkošanas programmas studenti izzina pilsētas drukas vēsturi izstādē “Drukāts Ventspilī”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Citas ziņas