Šī gada 3. aprīlī Ventspils Augstskolā darbu sāka jaunais rektors – profesors Andris Vaivads. Uzsākot rektora amata pienākumu pildīšanu, profesors Andris Vaivads komentēja: “Man ir liels prieks sākt darbu Ventspils Augstskolā, piedalīties augstskolas stiprināšanā un attīstīšanā, caur to arī veicinot Ventspils, kā studentiem draudzīgas pilsētas, tālāku veidošanu.'' Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš profesors pilda Ventspils Augstskolas (VeA) rektora amata pienākumus. Andris Vaivads pavadījis intensīvu laiku iepazīstot VeA darbiniekus, studentus, piedaloties sanāksmēs un apgūstot lielu apjomu jaunas informācijas. Vairāk par rektoru un viņa ikdienu jaunajā amatā lasāms intervijā. 

Pastāstiet mazliet par sevi!

Esmu dzimis Rīgā un uzaudzis Salaspilī, vietā, kur tajā laikā atradās daudz zinātniskie institūti. Abi mani vecāki strādāja zinātniskajos institūtos un nav brīnums, ka kļuvu par zinātnieku. Vidusskolu un augstskolu esmu absolvējis Rīgā. Studēju Latvijas Universitātē “fizmatos” un absolvēju to 1992. gadā. Tad devos uz Zviedriju, lai izstrādātu doktora darbu kosmosa fizikā, par ko nekādu priekšzināšanu tajā brīdī man nebija. Doktora darba izstrādes procesā kosmosa fizika man ļoti iepatikās un tā es paliku strādāt kosmosa fizikas jomā. Pāris gadus pavadīju Vācijā, bet pēc tam atgriezos atpakaļ Zviedrijā, kur nostrādāju 20 gadus Zviedrijas Kosmosa fizikas institūtā kā kosmosa fizikas pētnieks un pēdējos četrus gadus Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā.

Kādi bija Jūsu amata pienākumi Stokholmas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā? 

2019. gadā kļuvu par profesoru un pēc tam arī sāku vadīt Kosmosa un plazmas fizikas nodaļu. Nodaļā ir vairāk nekā 20 darbinieku, kas nodarbojas ar datu analīzi no dažādiem kosmosa pavadoņiem, zondēm, raķetēm un teleskopiem, kā arī būvē instrumentus kosmosa pavadoņiem, zondēm un raķetēm. Vēl nodaļā darbojas zinātnieki, kas strādā ar plazmas fizikas modelēšanu tokamakos, kā arī eksotiskiem plazmas stāvokļiem. Paralēli visi nodaļas darbinieki arī pasniedz lekcijas Karaliskā Tehnoloģiju institūta studentiem, vada bakalaura un maģistra darbus. Nodaļu vadīju gandrīz četrus gadus, līdz uzsāku rektora amata pienākumu pildīšanu Ventspils Augstskolā. 

Kad un kā iesākās Jūsu sadarbība ar VeA?

Savā laikā Valdis Avotiņš (tolaik Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (IZI VSRC) direktors) ir mani uzaicinājis piedalīties vairākās BAASP (Baltic Applied Astroinformatics and Space data Processing) konferencēs, ko organizēja IZI VSRC, un te redzētais un iepazītais man vienmēr ir licies ļoti interesants. Pats strādāju kosmosa fizikā ar “in situ” datiem. “In situ” nozīmē, ka kosmosa plazma procesi tiek analizēti uz vietas kosmosā ar dažādiem instrumentiem. Savukārt, Irbenes radioantenas var novērot plazmas procesus attālināti, gan Saules atmosfērā gan tālāk visumā. Eksperimentālās metodes ir dažādas, taču fizikālie procesi, ko mēģina saprast var būt ļoti līdzīgi. Piemērs tam ir visa tukšā telpa starp planētām Saules sistēmā, kas ir piepildīta ar plazmu. Tās galvenais avots ir pati Saule, tās karstā atmosfēra izplešas un rada Saules vēju, kas piepilda visu Saules sistēmu. Esmu sadarbojies arī ar VeA vadošo pētnieku Artūru Vrubļevski, lai analizētu saules vēja iespējamos avotus. 

Kāpēc nolēmāt mainīt darba vidi, valsti un pieņemt VeA rektora amata pozīciju? 

Tas bija vairāku faktoru kopums. Varētu teikt tā, “mazliet traks” lēmums. Pie šādiem lieliem lēmumiem nevar izrēķināt pareizās vai nepareizās atbildes, bet ir jāpaļaujas uz intuīciju. 

Kāds ir bijis pirmais posms rektora amatā? 

Pirmais mēnesis VeA paskrējis ļoti ātri. Uzdevumu dažādības ziņā tāds mēnesis manā karjerā vēl nebija bijis. Reizēm ir sajūta, ka “galva plīst pušu” no visas jaunās informācijas, ko jācenšas apgūt pēc iespējas ātrāk. Protams, dažādība sevī ietver to, ka ir ne vien labās lietas, bet jārisina arī problēmsituācijas. Skatoties uz visu, mans kopīgais iespaids ir ļoti pozitīvs. Darba vidē kolēģi ir pats svarīgākais faktors un VeA esmu sastapis ļoti daudz motivētu un spējīgu darbinieku visās struktūrvienībās, esmu patīkami pārsteigts. Augstskolā pats svarīgākais ir studenti un tie studenti, ko esmu paspējis sastapt, ir ļoti aktīvi un motivēti un var redzēt, ka VeA viņiem ir kā mājas. Ideju daudzums viņu galvās ir milzīgs.

Kādi ir Jūsu plāni saistībā ar VeA attīstību, kādu to redzat pēc 3 gadiem? 

VeA ir laba stratēģija ar mērķiem studijās, zinātnē, pārvaldē un mūžizglītībā. Šī stratēģija šobrīd tiek atjaunota, balstoties uz pieprasījuma no Izglītības ministrijas. Taču stratēģija ir tikai dokuments, grūtākais jautājums, kā šos mērķus realizēt un panākt dzīvē. Tas ir komandas darbs, un par savu galveno uzdevumu uzskatu šīs komandas saturēšanu un organizēšanu, lai mēs visi strādājam kā komanda. Šis komandas darbs nedrīkst arī nonākt pretrunās ar akadēmiskās brīvības vērtībām. Viens mēnesis ir mazs laiks, tā kā joprojām vairāk mēģinu saprast un iepazīt VeA, lai nebūtu sasteigti lēmumi.

Vai Jums ir dzīves moto vai kādi principi, pēc kuriem dzīvē vadāties? 

Grūti uzreiz nodefinēt, bet ikdienā vados pēc principa, ja kaut ko daru, tad izdaru pēc labākās sirdsapziņas un cenšos nedarīt otram to, ko negribas, lai pašam dara.

Ko Jūs vēlētos novēlēt VeA studentiem un darbiniekiem?

Novēlu nezaudēt motivāciju. Motivācija cilvēkos ir dota no dabas, bet ikdienas problēmsituācijas to mēģina iedragāt un samazināt. Novēlu šo motivāciju noturēt un nepazaudēt, jo tā mēs kopā vieglāk tiksim galā ar visām problēmām gan tagad, gan nākotnē.