Viens no mums - rektors Kārlis Krēsliņš ar Latviju sirdī

2020. gada 17. novembris

Ventspils Augstskola (VeA) turpina iepazīstināt ar saviem darbiniekiem un studentiem rakstu sērijā Viens no mums. Valsts svētku nedēļā uz sarunu aicinājām VeA rektoru profesoru Kārli Krēsliņu, kurā parrunājām viņa izglītības un karjeras ceļu, noskaidrojām rektora iecienītākās vietas Ventspilī, kā arī atskatījāmies uz paveikto rektora amatā.


Pastāstiet par sevi – kura ir Jūsu dzimtā puse?


Esmu rīdzinieks, taču mani senči no tēva puses ir no Zemgales un no mātes puses kurzemnieki.

 

Ventspilī dzīvojat jau vairākus gadus. Vai esiet jau iedzīvojies šeit un variet saukt Ventspili par mājām?

 

Par mājām sauc vietu tad, kad Tev gribās atgriezties pēc nogurdinošas darba dienas vai arī pēc izbraukumiem, kad Tu tiešām ļoti vēlies atgriezties vietā, kur Tu vari rast mieru, labsajūtu un vienkārši jauku noskaņu. Jā, es teiktu, ka esmu iedzīvojies. Tagad rit jau astotais gads - 2013. gada 20. maijā uzsāku darba gaitas Ventspils Augstskolā.

Kādas ir priekšrocības un trūkumi Ventspilī?

 

Gan priekšrocība, gan, es neteiktu kā trūkums, bet kas jāņem vērā, ir tas, ka visi visus pazīst. Protams, arī kā priekšrocība ir pilsētas izmērs salīdzinājumā ar Rīgu kur dzīvoju iepriekš. Pārvietojoties no punkta A uz punktu B, var labi prognozēt laiku, nav sastrēgumu un ērti visur var nokļūt.


Un vai Jums ir kāda mīļākā vieta pilsētā?

Viena no mīļākajām vietām Ventspilī, protams, ir pludmale, bet man patīk arī pilsētas centrs, vecpilsēta. Raudzīties kā centru apbūvē, kā mājas tiek restaurētas, piemēram Skolas ielā un Tirgus ielā. Tāpat, ļoti mīļa vieta man ir “Amatu māja” - tur ir ļoti interesanti stāsti no stāstnieces Reiteres kundzes, kā arī šajā mājā var atrast citas interesantas lietas.

 

Kāds ir bijis Jūsu izglītības ceļš?

 

Vidusskolu pabeidzu Rīgā, toreiz tā bija Leona Paegles vārdā nosauktā Rīgas 1. vidusskola, kas tagad pazīstama kā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Pabeidzu klasi ar fizikas un matemātikas novirzienu. Bakalaura izglītība man ir humanitārā jomā. Gāju uz žurnālistiku, bet nokļuvu bibliotēkas zinātnes studiju programmā, kur es laimīgi 4 gadus nomācījos un absolvēju. Nākamais solis, maģistra grāds man ir no Lafboro Universitātes (Loughborough University) Apvienotajā Karalistē un tas ir informācijas studijās, kurās apvienojas lietas, kas skar cilvēkresursus, mārketingu, organizāciju menedžmentu arī informāciju sistēmas, automatizāciju, mākslīgo intelektu, ekspertsistēmas un tamlīdzīgi. Pēc tam piedāvāja turpināt studijas Lafboro Universitātē doktorantūrā, ko es arī izmantoju un ieguvu doktora zinātnisko grādu.

 

Kā Jūsu karjeras ceļš atveda Jūs uz Ventspils Augstskolu?

 

Pēc doktorantūras es nonācu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Līdz tam es strādāju Nacionālajā bibliotēkā kā direktora vietnieks automatizācijas jautājumos. Vēl pirms tam man bija saistība ar bibliotēkām un arī ar informācijas inženiercentru. Tad bija dilemma, vai iet uz uzņēmējdarbību, vai doties iekšā izglītības jomā. Bet es biju dzirdējis, ka ir tāda Rīgas Ekonomikas augstskola. Nogādājot vēstuli uz šo augstskolu, bibliotekāre, kuru jau es pazinu iepriekš, izrādīja man augstskolas telpas, un tikšanās noslēgumā ieminējās, ka rektors šobrīd formē jaunu un spēcīgu komandu. Paralēli sāku par to domāt līdz beidzot aizbraucu vēlreiz uz darba interviju. Viņi mani rūpīgi testēja - man vajadzēja būt bakalaura darba aizstāvēšanas komisijā veselu nedēļu un pēc tam 1997.gada augustā uzaicināja strādāt. 16 gadus esmu nostrādājis tur. Biju atbildīgs par bakalaura programmu, pasniedzu lekcijas un pēdējos gadus biju atbildīgs par augstākā līmeņa maģistrantūras programmu.

Paralēli darbam Rīgas Ekonomikas augstskolā, mani 2002.gadā uzaicināja darboties Lattelecom direktoru padomē. Un tā 11 gadus biju arī Lattelecom padomes loceklis, kas bija ļoti vērtīga pieredze, lai izprastu nianses personālvadībā un organizācijas kultūras veidošanā.

 

Līdz Ventspilij nonācu, kad saņēmu darba piedāvājumu. Atceros pilnīgi precīzi kā tas notika - man vajadzēja moderēt pasākumu un jutu, ka man novibrē telefons kabatā. Starpbrīdī atzvanu nepazīstamam numuram un man stādās priekšā Ventspils Augstskolas rektors Jānis Eglītis. Viņš man uzdeva vienkāršu jautājumu: “Vai Jūs esat runājams?”. Ar šo zvanu arī viss sākās un mani uzaicināja kļūt par mācību prorektoru Ventspils Augstskolā.

Jūs rektora amatā esat gandrīz 4 gadus. Kas šajā laikā ir izdarīts, vai Jūsu sākotnējie mērķi ir sasniegti?

 

Protams ir vairāki mērķi, kas ir sasniegti. Bija ilggadējas iestrādnes ar Kremsas augstskolu, kas tika novestas līdz galam un rezultējās konkurētspējīgā studiju programmā. Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ir piedzīvojis lielas pārmaiņas un uzlabojumus, lai varētu notikt fundamentāla pētniecība un komercializācija. Tāpat bija arī turbulances, ko augstskola ir pārdzīvojusi un kas atspoguļojās uz studējošo skaitu.  Šobrīd ir panākta tā stabilitāte, kas redzama uzņemšanas rezultātos un arī pēc kolēģu attieksmes pret darbu komandā. Taču šī stabilitāte ir jāturpina un jāaudzē!

Vēl palicis gads jūsu pirmajā termiņā kā rektoram. Ko vēl šajā laikā jāizdara?

 

Minimālais mērķis ir nostabilizēties kā vadošajai reģionālajai augstskolai Latvijā. Bet minimālais mērķis noteikti nebūs tas uz kuru tiekšos – ir jānoslēdz digitalizācija, uzlabojot augstskolas pārvaldību. Vēl ir jāizcīna un jāaizstāv mūsu intereses, kas saistās ar grozījumiem augstskolu likumā, lai mums būtu garantēta ilgtspējīga pastāvēšana. Tāpat, jāskatās kas notiks valsts pārvaldē un kā virzīsies valsts makroekonomiskā līmenī – no šiem faktoriem arī daudz kas būs atkarīgs. Nākamgad ļoti svarīgi ir izstrādāt arī jauno augstskolas attīstības stratēģiju 2021.-2027., lai mums kā augstskolai būtu skaidra vīzija uz kuru virzamies.

Katrs students zina, ka jāatrod laiks arī kādai labai grāmatai vai filmai. Kāda literatūra un filmas Jums patīk, un ko Jūs ieteiktu studentiem izlasīt vai noskatīties šajā valsts svētku laikā?

 

Grāmatu, kuru man ieteica studenti, kad pats studēju Anglijā, Patrika Zīskinda “Parfīms”. Vēl mani ļoti aizkustināja Hāleda Hoseinī “Pūķa ķērājs”. Jāatzīst, ka man patīk ļoti dažāda literatūra. Daudz lasu biogrāfijas, autobiogrāfijas, spriedzes un  psiholoģiskos romānus.

No latviešu autoriem, kas jāizlasa studentiem, noteikti ieteiktu biogrāfisko romānu par Kārli Ulmani, kā arī Jāņa Čakstes biogrāfiju. Mūsu kolēģa Manfrēda Šneps-Šneppe “Latviešu strēlnieki” arī ir vērts izlasīt. Es ieteiktu šīs grāmatas izlasīt, gan mūsu, gan arī ārvalstu studentiem, lai viņi redzētu kādām problēmām un kādiem laikiem mūsu valsts ir izgājusi cauri.

Par filmām runājot, viena no mīļākajām filmām ir “Baiga vasara”. Laiku pa laikam, arī valsts svētku priekšvakarā, patīk mūsu populārās mākslas filmas paskatīties, kuras notiekti ir jānoskatās katram studentam un katram latvietim.

 

Vai Jums ir kāda darba un dzīves pārliecība – dzīves motto?

 

Nekad nenolaist rokas, bet arī nebūt pārgalvīgam un temperamentīgam lēmumu pieņemšanā. Katrai problēmsituācijai ir risinājums, tas tikai jāprot rast ar racionālu prātu un ambīcijām. Patīk arī visiem zināmais latviešu tautas teiciens “rīts gudrāks par vakaru”.


Ko Jūs vēlētos novēlēt studentiem un līdzcilvēkiem 18. novembrī?


Esam stipri, sīksti un vienoti savā spēkā. Tikai tā mēs varēsim nosargāt Latviju, iziet cauri arī šim grūtajam periodam un pēc tam sasniegt jaunas virsotnes. Novēlu saules mūžu Latvijai un ļoti, ļoti sirsnīgi sveicu Latvijas valsts svētkos. Lai arī mēs nevaram pulcēties, aicinu atzīmēt šos svētkus ģimenes lokā, priecāties par brīvu Latviju un vienmēr turēt Latviju sirdī.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Kultūras dienas 2026 "Domā, pirms rīkojies"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97

Ziemeļvalstu–Baltijas diplomāti ar iedvesmojošu vizīti viesojas Ventspils Augstskolā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)

Studente pārstāv Latviju un COLOURS aliansi Eiropas Studentu asamblejā Strasbūrā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.

Viens no mums – Martina Bertāne

Autors Rota Žagare • 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.

Tulkošanas programmas studenti izzina pilsētas drukas vēsturi izstādē “Drukāts Ventspilī”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.

Aicinām piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā"

Autors Rota Žagare • 2026. gada 22. aprīlis
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniedz iespēju piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā", ko vadīs vieslektore Inese Vaivare, LAPAS direktore, LPA darba grupas NVO civilajā aizsardzībā vadītāja un Baltijas jūras civilās aizsardzības tīkla BSR-NOVA vadītāja. Datums: 5.maijs Laiks: 16.15–17.45 Valoda: Angļu Vieta: Tiešsaistē Pieslēgšanās vieslekcijai: ZOOM Meeting ID: 984 9439 2957 Passcode: 773257
Citas ziņas