Viens no mums - rektors Kārlis Krēsliņš ar Latviju sirdī
Ventspils Augstskola (VeA) turpina iepazīstināt ar saviem darbiniekiem un studentiem rakstu sērijā Viens no mums. Valsts svētku nedēļā uz sarunu aicinājām VeA rektoru profesoru Kārli Krēsliņu, kurā parrunājām viņa izglītības un karjeras ceļu, noskaidrojām rektora iecienītākās vietas Ventspilī, kā arī atskatījāmies uz paveikto rektora amatā.
Pastāstiet par sevi – kura ir Jūsu dzimtā puse?
Esmu rīdzinieks, taču mani senči no tēva puses ir no Zemgales un no mātes puses kurzemnieki.
Ventspilī dzīvojat jau vairākus gadus. Vai esiet jau iedzīvojies šeit un variet saukt Ventspili par mājām?
Par mājām sauc vietu tad, kad Tev gribās atgriezties pēc nogurdinošas darba dienas vai arī pēc izbraukumiem, kad Tu tiešām ļoti vēlies atgriezties vietā, kur Tu vari rast mieru, labsajūtu un vienkārši jauku noskaņu. Jā, es teiktu, ka esmu iedzīvojies. Tagad rit jau astotais gads - 2013. gada 20. maijā uzsāku darba gaitas Ventspils Augstskolā.
Kādas ir priekšrocības un trūkumi Ventspilī?
Gan priekšrocība, gan, es neteiktu kā trūkums, bet kas jāņem vērā, ir tas, ka visi visus pazīst. Protams, arī kā priekšrocība ir pilsētas izmērs salīdzinājumā ar Rīgu kur dzīvoju iepriekš. Pārvietojoties no punkta A uz punktu B, var labi prognozēt laiku, nav sastrēgumu un ērti visur var nokļūt.
Un vai Jums ir kāda mīļākā vieta pilsētā?
Viena no mīļākajām vietām Ventspilī, protams, ir pludmale, bet man patīk arī pilsētas centrs, vecpilsēta. Raudzīties kā centru apbūvē, kā mājas tiek restaurētas, piemēram Skolas ielā un Tirgus ielā. Tāpat, ļoti mīļa vieta man ir “Amatu māja” - tur ir ļoti interesanti stāsti no stāstnieces Reiteres kundzes, kā arī šajā mājā var atrast citas interesantas lietas.
Kāds ir bijis Jūsu izglītības ceļš?
Vidusskolu pabeidzu Rīgā, toreiz tā bija Leona Paegles vārdā nosauktā Rīgas 1. vidusskola, kas tagad pazīstama kā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Pabeidzu klasi ar fizikas un matemātikas novirzienu. Bakalaura izglītība man ir humanitārā jomā. Gāju uz žurnālistiku, bet nokļuvu bibliotēkas zinātnes studiju programmā, kur es laimīgi 4 gadus nomācījos un absolvēju. Nākamais solis, maģistra grāds man ir no Lafboro Universitātes (Loughborough University) Apvienotajā Karalistē un tas ir informācijas studijās, kurās apvienojas lietas, kas skar cilvēkresursus, mārketingu, organizāciju menedžmentu arī informāciju sistēmas, automatizāciju, mākslīgo intelektu, ekspertsistēmas un tamlīdzīgi. Pēc tam piedāvāja turpināt studijas Lafboro Universitātē doktorantūrā, ko es arī izmantoju un ieguvu doktora zinātnisko grādu.
Kā Jūsu karjeras ceļš atveda Jūs uz Ventspils Augstskolu?
Pēc doktorantūras es nonācu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Līdz tam es strādāju Nacionālajā bibliotēkā kā direktora vietnieks automatizācijas jautājumos. Vēl pirms tam man bija saistība ar bibliotēkām un arī ar informācijas inženiercentru. Tad bija dilemma, vai iet uz uzņēmējdarbību, vai doties iekšā izglītības jomā. Bet es biju dzirdējis, ka ir tāda Rīgas Ekonomikas augstskola. Nogādājot vēstuli uz šo augstskolu, bibliotekāre, kuru jau es pazinu iepriekš, izrādīja man augstskolas telpas, un tikšanās noslēgumā ieminējās, ka rektors šobrīd formē jaunu un spēcīgu komandu. Paralēli sāku par to domāt līdz beidzot aizbraucu vēlreiz uz darba interviju. Viņi mani rūpīgi testēja - man vajadzēja būt bakalaura darba aizstāvēšanas komisijā veselu nedēļu un pēc tam 1997.gada augustā uzaicināja strādāt. 16 gadus esmu nostrādājis tur. Biju atbildīgs par bakalaura programmu, pasniedzu lekcijas un pēdējos gadus biju atbildīgs par augstākā līmeņa maģistrantūras programmu.
Paralēli darbam Rīgas Ekonomikas augstskolā, mani 2002.gadā uzaicināja darboties Lattelecom direktoru padomē. Un tā 11 gadus biju arī Lattelecom padomes loceklis, kas bija ļoti vērtīga pieredze, lai izprastu nianses personālvadībā un organizācijas kultūras veidošanā.
Līdz Ventspilij nonācu, kad saņēmu darba piedāvājumu. Atceros pilnīgi precīzi kā tas notika - man vajadzēja moderēt pasākumu un jutu, ka man novibrē telefons kabatā. Starpbrīdī atzvanu nepazīstamam numuram un man stādās priekšā Ventspils Augstskolas rektors Jānis Eglītis. Viņš man uzdeva vienkāršu jautājumu: “Vai Jūs esat runājams?”. Ar šo zvanu arī viss sākās un mani uzaicināja kļūt par mācību prorektoru Ventspils Augstskolā.
Jūs rektora amatā esat gandrīz 4 gadus. Kas šajā laikā ir izdarīts, vai Jūsu sākotnējie mērķi ir sasniegti?
Protams ir vairāki mērķi, kas ir sasniegti. Bija ilggadējas iestrādnes ar Kremsas augstskolu, kas tika novestas līdz galam un rezultējās konkurētspējīgā studiju programmā. Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ir piedzīvojis lielas pārmaiņas un uzlabojumus, lai varētu notikt fundamentāla pētniecība un komercializācija. Tāpat bija arī turbulances, ko augstskola ir pārdzīvojusi un kas atspoguļojās uz studējošo skaitu. Šobrīd ir panākta tā stabilitāte, kas redzama uzņemšanas rezultātos un arī pēc kolēģu attieksmes pret darbu komandā. Taču šī stabilitāte ir jāturpina un jāaudzē!
Vēl palicis gads jūsu pirmajā termiņā kā rektoram. Ko vēl šajā laikā jāizdara?
Minimālais mērķis ir nostabilizēties kā vadošajai reģionālajai augstskolai Latvijā. Bet minimālais mērķis noteikti nebūs tas uz kuru tiekšos – ir jānoslēdz digitalizācija, uzlabojot augstskolas pārvaldību. Vēl ir jāizcīna un jāaizstāv mūsu intereses, kas saistās ar grozījumiem augstskolu likumā, lai mums būtu garantēta ilgtspējīga pastāvēšana. Tāpat, jāskatās kas notiks valsts pārvaldē un kā virzīsies valsts makroekonomiskā līmenī – no šiem faktoriem arī daudz kas būs atkarīgs. Nākamgad ļoti svarīgi ir izstrādāt arī jauno augstskolas attīstības stratēģiju 2021.-2027., lai mums kā augstskolai būtu skaidra vīzija uz kuru virzamies.
Katrs students zina, ka jāatrod laiks arī kādai labai grāmatai vai filmai. Kāda literatūra un filmas Jums patīk, un ko Jūs ieteiktu studentiem izlasīt vai noskatīties šajā valsts svētku laikā?
Grāmatu, kuru man ieteica studenti, kad pats studēju Anglijā, Patrika Zīskinda “Parfīms”. Vēl mani ļoti aizkustināja Hāleda Hoseinī “Pūķa ķērājs”. Jāatzīst, ka man patīk ļoti dažāda literatūra. Daudz lasu biogrāfijas, autobiogrāfijas, spriedzes un psiholoģiskos romānus.
No latviešu autoriem, kas jāizlasa studentiem, noteikti ieteiktu biogrāfisko romānu par Kārli Ulmani, kā arī Jāņa Čakstes biogrāfiju. Mūsu kolēģa Manfrēda Šneps-Šneppe “Latviešu strēlnieki” arī ir vērts izlasīt. Es ieteiktu šīs grāmatas izlasīt, gan mūsu, gan arī ārvalstu studentiem, lai viņi redzētu kādām problēmām un kādiem laikiem mūsu valsts ir izgājusi cauri.
Par filmām runājot, viena no mīļākajām filmām ir “Baiga vasara”. Laiku pa laikam, arī valsts svētku priekšvakarā, patīk mūsu populārās mākslas filmas paskatīties, kuras notiekti ir jānoskatās katram studentam un katram latvietim.
Vai Jums ir kāda darba un dzīves pārliecība – dzīves motto?
Nekad nenolaist rokas, bet arī nebūt pārgalvīgam un temperamentīgam lēmumu pieņemšanā. Katrai problēmsituācijai ir risinājums, tas tikai jāprot rast ar racionālu prātu un ambīcijām. Patīk arī visiem zināmais latviešu tautas teiciens “rīts gudrāks par vakaru”.
Ko Jūs vēlētos novēlēt studentiem un līdzcilvēkiem 18. novembrī?
Esam stipri, sīksti un vienoti savā spēkā. Tikai tā mēs varēsim nosargāt Latviju, iziet cauri arī šim grūtajam periodam un pēc tam sasniegt jaunas virsotnes. Novēlu saules mūžu Latvijai un ļoti, ļoti sirsnīgi sveicu Latvijas valsts svētkos. Lai arī mēs nevaram pulcēties, aicinu atzīmēt šos svētkus ģimenes lokā, priecāties par brīvu Latviju un vienmēr turēt Latviju sirdī.
Dalīties ar ziņu
Citi jaunumi
Telefons
636 296 57