Viens no mums - rektors Kārlis Krēsliņš ar Latviju sirdī

2020. gada 17. novembris

Ventspils Augstskola (VeA) turpina iepazīstināt ar saviem darbiniekiem un studentiem rakstu sērijā Viens no mums. Valsts svētku nedēļā uz sarunu aicinājām VeA rektoru profesoru Kārli Krēsliņu, kurā parrunājām viņa izglītības un karjeras ceļu, noskaidrojām rektora iecienītākās vietas Ventspilī, kā arī atskatījāmies uz paveikto rektora amatā.


Pastāstiet par sevi – kura ir Jūsu dzimtā puse?


Esmu rīdzinieks, taču mani senči no tēva puses ir no Zemgales un no mātes puses kurzemnieki.

 

Ventspilī dzīvojat jau vairākus gadus. Vai esiet jau iedzīvojies šeit un variet saukt Ventspili par mājām?

 

Par mājām sauc vietu tad, kad Tev gribās atgriezties pēc nogurdinošas darba dienas vai arī pēc izbraukumiem, kad Tu tiešām ļoti vēlies atgriezties vietā, kur Tu vari rast mieru, labsajūtu un vienkārši jauku noskaņu. Jā, es teiktu, ka esmu iedzīvojies. Tagad rit jau astotais gads - 2013. gada 20. maijā uzsāku darba gaitas Ventspils Augstskolā.

Kādas ir priekšrocības un trūkumi Ventspilī?

 

Gan priekšrocība, gan, es neteiktu kā trūkums, bet kas jāņem vērā, ir tas, ka visi visus pazīst. Protams, arī kā priekšrocība ir pilsētas izmērs salīdzinājumā ar Rīgu kur dzīvoju iepriekš. Pārvietojoties no punkta A uz punktu B, var labi prognozēt laiku, nav sastrēgumu un ērti visur var nokļūt.


Un vai Jums ir kāda mīļākā vieta pilsētā?

Viena no mīļākajām vietām Ventspilī, protams, ir pludmale, bet man patīk arī pilsētas centrs, vecpilsēta. Raudzīties kā centru apbūvē, kā mājas tiek restaurētas, piemēram Skolas ielā un Tirgus ielā. Tāpat, ļoti mīļa vieta man ir “Amatu māja” - tur ir ļoti interesanti stāsti no stāstnieces Reiteres kundzes, kā arī šajā mājā var atrast citas interesantas lietas.

 

Kāds ir bijis Jūsu izglītības ceļš?

 

Vidusskolu pabeidzu Rīgā, toreiz tā bija Leona Paegles vārdā nosauktā Rīgas 1. vidusskola, kas tagad pazīstama kā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Pabeidzu klasi ar fizikas un matemātikas novirzienu. Bakalaura izglītība man ir humanitārā jomā. Gāju uz žurnālistiku, bet nokļuvu bibliotēkas zinātnes studiju programmā, kur es laimīgi 4 gadus nomācījos un absolvēju. Nākamais solis, maģistra grāds man ir no Lafboro Universitātes (Loughborough University) Apvienotajā Karalistē un tas ir informācijas studijās, kurās apvienojas lietas, kas skar cilvēkresursus, mārketingu, organizāciju menedžmentu arī informāciju sistēmas, automatizāciju, mākslīgo intelektu, ekspertsistēmas un tamlīdzīgi. Pēc tam piedāvāja turpināt studijas Lafboro Universitātē doktorantūrā, ko es arī izmantoju un ieguvu doktora zinātnisko grādu.

 

Kā Jūsu karjeras ceļš atveda Jūs uz Ventspils Augstskolu?

 

Pēc doktorantūras es nonācu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Līdz tam es strādāju Nacionālajā bibliotēkā kā direktora vietnieks automatizācijas jautājumos. Vēl pirms tam man bija saistība ar bibliotēkām un arī ar informācijas inženiercentru. Tad bija dilemma, vai iet uz uzņēmējdarbību, vai doties iekšā izglītības jomā. Bet es biju dzirdējis, ka ir tāda Rīgas Ekonomikas augstskola. Nogādājot vēstuli uz šo augstskolu, bibliotekāre, kuru jau es pazinu iepriekš, izrādīja man augstskolas telpas, un tikšanās noslēgumā ieminējās, ka rektors šobrīd formē jaunu un spēcīgu komandu. Paralēli sāku par to domāt līdz beidzot aizbraucu vēlreiz uz darba interviju. Viņi mani rūpīgi testēja - man vajadzēja būt bakalaura darba aizstāvēšanas komisijā veselu nedēļu un pēc tam 1997.gada augustā uzaicināja strādāt. 16 gadus esmu nostrādājis tur. Biju atbildīgs par bakalaura programmu, pasniedzu lekcijas un pēdējos gadus biju atbildīgs par augstākā līmeņa maģistrantūras programmu.

Paralēli darbam Rīgas Ekonomikas augstskolā, mani 2002.gadā uzaicināja darboties Lattelecom direktoru padomē. Un tā 11 gadus biju arī Lattelecom padomes loceklis, kas bija ļoti vērtīga pieredze, lai izprastu nianses personālvadībā un organizācijas kultūras veidošanā.

 

Līdz Ventspilij nonācu, kad saņēmu darba piedāvājumu. Atceros pilnīgi precīzi kā tas notika - man vajadzēja moderēt pasākumu un jutu, ka man novibrē telefons kabatā. Starpbrīdī atzvanu nepazīstamam numuram un man stādās priekšā Ventspils Augstskolas rektors Jānis Eglītis. Viņš man uzdeva vienkāršu jautājumu: “Vai Jūs esat runājams?”. Ar šo zvanu arī viss sākās un mani uzaicināja kļūt par mācību prorektoru Ventspils Augstskolā.

Jūs rektora amatā esat gandrīz 4 gadus. Kas šajā laikā ir izdarīts, vai Jūsu sākotnējie mērķi ir sasniegti?

 

Protams ir vairāki mērķi, kas ir sasniegti. Bija ilggadējas iestrādnes ar Kremsas augstskolu, kas tika novestas līdz galam un rezultējās konkurētspējīgā studiju programmā. Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ir piedzīvojis lielas pārmaiņas un uzlabojumus, lai varētu notikt fundamentāla pētniecība un komercializācija. Tāpat bija arī turbulances, ko augstskola ir pārdzīvojusi un kas atspoguļojās uz studējošo skaitu.  Šobrīd ir panākta tā stabilitāte, kas redzama uzņemšanas rezultātos un arī pēc kolēģu attieksmes pret darbu komandā. Taču šī stabilitāte ir jāturpina un jāaudzē!

Vēl palicis gads jūsu pirmajā termiņā kā rektoram. Ko vēl šajā laikā jāizdara?

 

Minimālais mērķis ir nostabilizēties kā vadošajai reģionālajai augstskolai Latvijā. Bet minimālais mērķis noteikti nebūs tas uz kuru tiekšos – ir jānoslēdz digitalizācija, uzlabojot augstskolas pārvaldību. Vēl ir jāizcīna un jāaizstāv mūsu intereses, kas saistās ar grozījumiem augstskolu likumā, lai mums būtu garantēta ilgtspējīga pastāvēšana. Tāpat, jāskatās kas notiks valsts pārvaldē un kā virzīsies valsts makroekonomiskā līmenī – no šiem faktoriem arī daudz kas būs atkarīgs. Nākamgad ļoti svarīgi ir izstrādāt arī jauno augstskolas attīstības stratēģiju 2021.-2027., lai mums kā augstskolai būtu skaidra vīzija uz kuru virzamies.

Katrs students zina, ka jāatrod laiks arī kādai labai grāmatai vai filmai. Kāda literatūra un filmas Jums patīk, un ko Jūs ieteiktu studentiem izlasīt vai noskatīties šajā valsts svētku laikā?

 

Grāmatu, kuru man ieteica studenti, kad pats studēju Anglijā, Patrika Zīskinda “Parfīms”. Vēl mani ļoti aizkustināja Hāleda Hoseinī “Pūķa ķērājs”. Jāatzīst, ka man patīk ļoti dažāda literatūra. Daudz lasu biogrāfijas, autobiogrāfijas, spriedzes un  psiholoģiskos romānus.

No latviešu autoriem, kas jāizlasa studentiem, noteikti ieteiktu biogrāfisko romānu par Kārli Ulmani, kā arī Jāņa Čakstes biogrāfiju. Mūsu kolēģa Manfrēda Šneps-Šneppe “Latviešu strēlnieki” arī ir vērts izlasīt. Es ieteiktu šīs grāmatas izlasīt, gan mūsu, gan arī ārvalstu studentiem, lai viņi redzētu kādām problēmām un kādiem laikiem mūsu valsts ir izgājusi cauri.

Par filmām runājot, viena no mīļākajām filmām ir “Baiga vasara”. Laiku pa laikam, arī valsts svētku priekšvakarā, patīk mūsu populārās mākslas filmas paskatīties, kuras notiekti ir jānoskatās katram studentam un katram latvietim.

 

Vai Jums ir kāda darba un dzīves pārliecība – dzīves motto?

 

Nekad nenolaist rokas, bet arī nebūt pārgalvīgam un temperamentīgam lēmumu pieņemšanā. Katrai problēmsituācijai ir risinājums, tas tikai jāprot rast ar racionālu prātu un ambīcijām. Patīk arī visiem zināmais latviešu tautas teiciens “rīts gudrāks par vakaru”.


Ko Jūs vēlētos novēlēt studentiem un līdzcilvēkiem 18. novembrī?


Esam stipri, sīksti un vienoti savā spēkā. Tikai tā mēs varēsim nosargāt Latviju, iziet cauri arī šim grūtajam periodam un pēc tam sasniegt jaunas virsotnes. Novēlu saules mūžu Latvijai un ļoti, ļoti sirsnīgi sveicu Latvijas valsts svētkos. Lai arī mēs nevaram pulcēties, aicinu atzīmēt šos svētkus ģimenes lokā, priecāties par brīvu Latviju un vienmēr turēt Latviju sirdī.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Radioastronomi pētījumos ievieš mākslīgā intelekta metodes

Autors Rota Žagare • 2026. gada 11. septembris
Attīstoties mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, arvien plašākas kļūst to izmantošanas iespējas un spēja veikt sarežģītus, padziļinātu analīzi un augstāku precizitāti prasošus uzdevumus. Līdz ar to MI rod pielietojumu arvien šaurākās un specifiskākās nozarēs. Izņēmums nav arī zinātniskie pētījumi astronomijā, tai skaitā radioastronomijā un ar to saistītajās teorētiskajās nozarēs, ar ko nodarbojas Ventspils Augstskolas Inženierznātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) zinātnieki. MI balstās uz esošām zināšanām un nevar interpretēt jaunradītus zinātniskus rezultātus. Tomēr ar MI veikta datu apstrāde, programmu kodu, daļēji atkārtojošos datu rindu u.tml. informācijas ģenerēšana, liela apjoma informācijas apkopošana pirmajam ieskatam zinātniskā tematikā vai, piemēram, esošas programmas darbībā un citi veiktie uzdevumi, veikti rūpīgā pētnieka uzraudzībā un pārbaudē, atvieglo noteiktu darbu izpildi. Darbu pārbaude var būt uzticama citas versijas MI aģentam. Šie pasākumi gan ne vienmēr mazina darāmo darbu apjomu un tiem veltīto laiku. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu MI sniegtās iespējas un darītu tās saprotamā veidā zināmas un pēc tam apgūstamas jebkuram pētījumos iesaistītajam, tai skaitā vecākajai zinātnieku paaudzei, 2026. gada rudenī VSRC uzsāk semināru sērija par MI lietojumu zinātnē ar uzsvaru uz astrofiziku un radioastronomiju, tai skaitā radio interferometriskajiem novērojumiem JIV un LOFAR tīklos. Pirmais ar savām zināšanām un pieredzi dalījās VSRC zinātniskais asistents Gints Jasmonts, kurš seminārā 3. septembrī sniedza ievadu MI pasaulē un piemērus no sava darba datorzinātņu un astrofizikas jomās. Runāts tika galvenokārt par lielajiem valodas modeļiem, kas pieejami tērzēšanas logā, meklētājos vai programmēšanas vidēs, šāda MI būtība ir prognozēt nākamo vārdu. Seminārs turpinājās ar diskusiju, kurā atklājās, ka daudzi tā dalībnieki MI jau izmanto ikdienas darbā, kamēr apgūt dažādo MI lietojumu pētniecībā nepieciešami nākamais seminārs, jau ar ļoti praktisku ievirzi. Informācija ir sagatavota projekta “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ( Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012) ietvaros.

Vācijas vēstniece apmeklēja Ventspils Augstskolu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Aizvadītajā nedēļā Ventspils Augstskolu vizītē apmeklēja Vācijas vēstniece Latvijā Gudruna Masloha ( Gudrun Masloch ), lai iepazītos ar augstskolas darbību, starptautiskajiem projektiem un studiju iespējām, kā arī pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas ar Vāciju. Vizītes laikā Vācijas vēstniece iepazinās ar Ventspils Augstskolas infrastruktūru un tās vēsturi, kā arī apskatīja ar vācu valodu un tulkošanas nozari saistītos resursus. Vēstniecei tika prezentēta Ventspils Augstskolas un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra darbība, kā arī Eiropas universitāšu COLOURS alianse un tās sniegtās iespējas studentiem. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Tulkošanas studiju fakultātei, studentu iespējām un starptautiskajai sadarbībai. Tika pārrunāta Erasmus+ programma un Ventspils Augstskolas sadarbība ar partneriem Vācijā, kā arī vācu valodas nozīme tulkošanas studijās un studentu profesionālajā izaugsmē. Par savu studiju pieredzi un profesionālo darbību vācu valodā pastāstīja arī students Markuss Grikovs, sniedzot ieskatu studentu iespējās izmantot vācu valodas zināšanas studijās un profesionālajā vidē. Vizītes noslēgumā Vācijas vēstniece un Ventspils Augstskolas pārstāvji pārrunāja iespējamo turpmāko sadarbību ar Vāciju un Vācijas vēstniecību.

Radošā dzejas pēcpusdiena “Spēlējam dzeju!” Ventspils Augstskolas bibliotēkā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. septembris
Otrdien, 8.septembrī, plkst. 16.30, Ventspils Augstskolas bibliotēkā tulkotāja un literatūrzinātniece Astra Skrābane jaunajiem tulkotājiem un citiem interesentiem atklās dzejas smalko un daudzveidīgo pasauli Astra Skrābane studējusi Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā , vēlāk turpinot akadēmisko izglītību M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes aspirantūrā . 1992. gadā viņa ieguvusi filoloģijas doktora grādu , aizstāvot disertāciju „Jānis Sudrabkalns un franču literatūra”. Viņas pētnieciskā interese ir cieši saistīta ar Latvijas un franču literatūras savstarpējiem sakariem – viņa publicējusi rakstus par franču autoriem un pētījusi literatūras saiknes, tādējādi veidojot tiltu starp dažādām valodām, kultūrām un literārajām tradīcijām. Astra Skrābane ir ne tikai literatūras pētniece – viņa ir arī tulkotāja , un tulkošana viņas darbībā kļūst par īpašu mākslu. Tulkojot no franču valodas, viņa pārnes ne tikai vārdus, bet arī autora domu, noskaņu, ritmu, tēlainību un kultūras pieredzi. Īpaši nozīmīgs ir viņas darbs dzejas tulkošanā un atdzejošanā. Franču valodā Astra Skrābane atdzejojusi Aspazijas, Aleksandra Čaka, Andreja Eglīša, Liānas Langas un Māras Zālītes dzeju .  Tieši šī pieredze – dzīvot starp valodām, literatūru un dzejas pasauli – būs īpaši nozīmīga, tiekoties ar šo radošo personību Ventspils Augstskolas bibliotēkā radošajā dzejas pēcpusdienā „Spēlējam dzeju!” . Tā būs iespēja pašiem spēlēties ar vārdiem, ritmu, skaņu un nozīmi , iepazīstot dzeju kā dzīvu un radošu procesu. Kopā ar Astru Skrābani mēģināsim noskaidrot – kas ir un kas nav dzeja? Praktiskajos vingrinājumos dalībnieki varēs paši kļūt par dzejas radītājiem, izmēģinot, piemēram, dadaistiska dzejoļa veidošanu un atklājot, kā no šķietami nejaušiem vārdiem var rasties pārsteidzošs un reizēm pat ļoti precīzs dzejolis. Savukārt, pievēršoties Žaka Prevēra sirreālismam un divvalodu dzejolim , būs iespēja paskatīties, kā mainās dzejas nozīme un skanējums, pārejot no vienas valodas citā. Dzejas pasaulē īpaša nozīme ir arī atskaņām un ritmam . Tāpēc kopīgi tiks pētīts, ka dzejoli veido ne tikai tā saturs, bet arī skaņa, ritms un vārdu savstarpējā saspēle. Un, lai dzeja patiešām kļūtu dzīva, izmēģināsim arī dzejas slamu.

Asamblejā VSRC vadošais pētnieks prezentē radioastronomijas attīstību Latvijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 4. septembris
Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) vadošais pētnieks Ivars Šmelds piedalījās URSI Ģenerālajā Asamblejā, kas šogad notika no 15. līdz 22. augustam Krakovā, Polijā. Asamblejā viņš uzstājās ar prezentāciju “Radioastronomija Latvijā – no idejas par nacionālo radiointerferometru, līdz dalībai radiointerferometrijas tīklos. Ivars Šmelds asamblejā piedalījās pēc pasākuma organizatoru ielūguma. Viena no asamblejas sesijām bija veltīta radioastronomijas vēsturei Baltijas reģionā un Ukrainā. Šajā sesijā I. Šmelds sniedza Latvijas radioastronomijas attīstības pārskatu no tās pirmsākumiem 20. gadsimta 50. gados līdz mūsdienām. Prezentācijā tika aplūkota ideja par nacionālā radiointerferometra izveidi, Saules radioastronomijas attīstība Baldones Riekstukalnā, kā arī VSRC izveidošanās pēc Irbenes radioteleskopu pārņemšanas 1994. gadā. Īpaša uzmanība tika pievērsta VSRC attīstībai – no sākotnēji daļēji bojātas un bez tehniskās dokumentācijas pārņemtas infrastruktūras izdevās izveidot mūsdienīgu radioastronomijas centru. Prezentācijā tika raksturots VSRC ceļš uz integrāciju Eiropas radiointerferometrijas infrastruktūrā – sākot no pirmajiem VLBI eksperimentiem un starptautisko partneru atbalsta līdz sekmīgiem novērojumiem Eiropas VLBI tīklā, pilntiesīgai dalībai EVN un JIVE ERIC un LOFAR stacijas izveidei Irbenē. Pētnieks iepazīstināja arī ar radioteleskopu RT-32 un RT-16 modernizāciju, jaunu uztvērēju, skaitļošanas un precīzās laika sinhronizācijas sistēmu ieviešanu, kā arī jaunākās VSRC iespējas, tostarp pašu izstrādātas uztverošās sistēmas un sagatavošanās atbalstam Mēness un tālā kosmosa misijām. Starptautiskā Radiozinātnes savienība (International Union of Radio Science – URSI) ir starptautiska zinātniska organizācija, kas apvieno pētniekus radiozinātnes un ar to saistītajās jomās – elektromagnētisko viļņu izplatīšanā, radiosakaru tehnoloģijās, radioastronomijā, attālajā izpētē un citos elektromagnētisko procesu pētījumos. URSI Ģenerālā asambleja un zinātniskais simpozijs ( URSI General Assembly and Scientific Symposium – URSI GASS ) ir organizācijas nozīmīgākais starptautiskais zinātniskais forums, kas notiek reizi trijos gados. Šī gadā kongresa zinātniskajā programmā bija iekļauti aptuveni 1300 pieņemtu zinātnisko darbu – no elektromagnētiskās metroloģijas, viļņu izplatīšanās un radiosakariem līdz jonosfēras pētījumiem un radioastronomijai. Plašā programma ietvēra vairāk nekā 500 tematisko sesiju, kā arī plenārlekcijas, specializētus seminārus, jauno zinātnieku programmas un studentu zinātnisko darbu konkursu. Pasākums pulcēja zinātniekus, inženierus un nozares ekspertus no daudzām pasaules valstīm, nodrošinot iespēju iepazīstināt ar jaunākajiem pētījumu rezultātiem, apspriest radiozinātnes attīstības tendences, veicināt starptautisko zinātnisko sadarbību, tai skaitā interferometrijas tīklu kā JIVE un LOFAR tehnoloģijas. Informācija sagatavota Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvarā.

Lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” atgriežas ar jaunām tēmām un personībām

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
Jaunajā mācību gadā turpinās apmeklētāju iecienītais mūžizglītības lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai”, un jau 19. septembrī gaidāmas žurnālista Ojāra Rubeņa lekcijas par medijiem, teātri, līderismu un personības nozīmi sabiedrībā. Pēc vasaras pārtraukuma cikla pirmā tikšanās šajā studiju gadā notiks 19. septembrī plkst. 11.30-14.00 Ventspils Augstskolā. O. Rubenis aplūkos vairākas tēmas: Mediju loma un atbildība Atmodas laikā un šodien; Teātris, tā vieta kopējā kultūras kontekstā un saikne ar skatītāju; Līderisms un personības nepieciešamība kolektīvā un sabiedrībā. Pasākuma noslēgumā ir paredzēta arī jautājumu un atbilžu sesija, kas sniegs iespēju gan pārrunāt tikšanās laikā aplūkotas tēmas, gan pieskarties citām. Lekciju ciklu finansiāli atbalsta Ventspils pašvaldība, tādēļ dalība šajā tikšanās reizē ir bez maksas. Savukārt 24. oktobrī viesosies Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Institūta “BIOR” Zinātniskās padomes priekšsēdētājs un vadošais pētnieks. Viņš skaidros par pandēmiju ietekmi uz pasauli, Vienas veselības pieeju, pārtikas drošību, kā arī atbildības, riska un zinātnes nozīmi mūsu ikdienā. 7. novembrī lekciju cikla dalībniekus uzrunās Dr. habil. phys. Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes fonda padomes priekšsēdētājs un profesors. Tiks aplūkoti jautājumi par mākslīga intelekta iespējām izpaust jūtas, kā arī par to, kā rast mieru nemierīgos laikos. 

IKT stipendiju pasniegšana 2026

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. septembris
1. septembrī, jaunā studiju gada atklāšanas svētkos, tika pasniegtas Ventspils valstspilsētas pašvaldības stipendijas 10 izcilākajiem studentiem, kuri studē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ventspils valstspilsētas stipendijas tika pasniegtas studentiem par izcilām sekmēm, radošumu un iniciatīvu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Šogad stipendijas apmērs ir 270 eiro mēnesī, un tā tiek piešķirta uz visu studiju gadu. Vairāk par stipendiju ieguvējiem: ŠEIT
Citas ziņas