Viens no mums - rektors Kārlis Krēsliņš ar Latviju sirdī

2020. gada 17. novembris

Ventspils Augstskola (VeA) turpina iepazīstināt ar saviem darbiniekiem un studentiem rakstu sērijā Viens no mums. Valsts svētku nedēļā uz sarunu aicinājām VeA rektoru profesoru Kārli Krēsliņu, kurā parrunājām viņa izglītības un karjeras ceļu, noskaidrojām rektora iecienītākās vietas Ventspilī, kā arī atskatījāmies uz paveikto rektora amatā.


Pastāstiet par sevi – kura ir Jūsu dzimtā puse?


Esmu rīdzinieks, taču mani senči no tēva puses ir no Zemgales un no mātes puses kurzemnieki.

 

Ventspilī dzīvojat jau vairākus gadus. Vai esiet jau iedzīvojies šeit un variet saukt Ventspili par mājām?

 

Par mājām sauc vietu tad, kad Tev gribās atgriezties pēc nogurdinošas darba dienas vai arī pēc izbraukumiem, kad Tu tiešām ļoti vēlies atgriezties vietā, kur Tu vari rast mieru, labsajūtu un vienkārši jauku noskaņu. Jā, es teiktu, ka esmu iedzīvojies. Tagad rit jau astotais gads - 2013. gada 20. maijā uzsāku darba gaitas Ventspils Augstskolā.

Kādas ir priekšrocības un trūkumi Ventspilī?

 

Gan priekšrocība, gan, es neteiktu kā trūkums, bet kas jāņem vērā, ir tas, ka visi visus pazīst. Protams, arī kā priekšrocība ir pilsētas izmērs salīdzinājumā ar Rīgu kur dzīvoju iepriekš. Pārvietojoties no punkta A uz punktu B, var labi prognozēt laiku, nav sastrēgumu un ērti visur var nokļūt.


Un vai Jums ir kāda mīļākā vieta pilsētā?

Viena no mīļākajām vietām Ventspilī, protams, ir pludmale, bet man patīk arī pilsētas centrs, vecpilsēta. Raudzīties kā centru apbūvē, kā mājas tiek restaurētas, piemēram Skolas ielā un Tirgus ielā. Tāpat, ļoti mīļa vieta man ir “Amatu māja” - tur ir ļoti interesanti stāsti no stāstnieces Reiteres kundzes, kā arī šajā mājā var atrast citas interesantas lietas.

 

Kāds ir bijis Jūsu izglītības ceļš?

 

Vidusskolu pabeidzu Rīgā, toreiz tā bija Leona Paegles vārdā nosauktā Rīgas 1. vidusskola, kas tagad pazīstama kā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija. Pabeidzu klasi ar fizikas un matemātikas novirzienu. Bakalaura izglītība man ir humanitārā jomā. Gāju uz žurnālistiku, bet nokļuvu bibliotēkas zinātnes studiju programmā, kur es laimīgi 4 gadus nomācījos un absolvēju. Nākamais solis, maģistra grāds man ir no Lafboro Universitātes (Loughborough University) Apvienotajā Karalistē un tas ir informācijas studijās, kurās apvienojas lietas, kas skar cilvēkresursus, mārketingu, organizāciju menedžmentu arī informāciju sistēmas, automatizāciju, mākslīgo intelektu, ekspertsistēmas un tamlīdzīgi. Pēc tam piedāvāja turpināt studijas Lafboro Universitātē doktorantūrā, ko es arī izmantoju un ieguvu doktora zinātnisko grādu.

 

Kā Jūsu karjeras ceļš atveda Jūs uz Ventspils Augstskolu?

 

Pēc doktorantūras es nonācu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Līdz tam es strādāju Nacionālajā bibliotēkā kā direktora vietnieks automatizācijas jautājumos. Vēl pirms tam man bija saistība ar bibliotēkām un arī ar informācijas inženiercentru. Tad bija dilemma, vai iet uz uzņēmējdarbību, vai doties iekšā izglītības jomā. Bet es biju dzirdējis, ka ir tāda Rīgas Ekonomikas augstskola. Nogādājot vēstuli uz šo augstskolu, bibliotekāre, kuru jau es pazinu iepriekš, izrādīja man augstskolas telpas, un tikšanās noslēgumā ieminējās, ka rektors šobrīd formē jaunu un spēcīgu komandu. Paralēli sāku par to domāt līdz beidzot aizbraucu vēlreiz uz darba interviju. Viņi mani rūpīgi testēja - man vajadzēja būt bakalaura darba aizstāvēšanas komisijā veselu nedēļu un pēc tam 1997.gada augustā uzaicināja strādāt. 16 gadus esmu nostrādājis tur. Biju atbildīgs par bakalaura programmu, pasniedzu lekcijas un pēdējos gadus biju atbildīgs par augstākā līmeņa maģistrantūras programmu.

Paralēli darbam Rīgas Ekonomikas augstskolā, mani 2002.gadā uzaicināja darboties Lattelecom direktoru padomē. Un tā 11 gadus biju arī Lattelecom padomes loceklis, kas bija ļoti vērtīga pieredze, lai izprastu nianses personālvadībā un organizācijas kultūras veidošanā.

 

Līdz Ventspilij nonācu, kad saņēmu darba piedāvājumu. Atceros pilnīgi precīzi kā tas notika - man vajadzēja moderēt pasākumu un jutu, ka man novibrē telefons kabatā. Starpbrīdī atzvanu nepazīstamam numuram un man stādās priekšā Ventspils Augstskolas rektors Jānis Eglītis. Viņš man uzdeva vienkāršu jautājumu: “Vai Jūs esat runājams?”. Ar šo zvanu arī viss sākās un mani uzaicināja kļūt par mācību prorektoru Ventspils Augstskolā.

Jūs rektora amatā esat gandrīz 4 gadus. Kas šajā laikā ir izdarīts, vai Jūsu sākotnējie mērķi ir sasniegti?

 

Protams ir vairāki mērķi, kas ir sasniegti. Bija ilggadējas iestrādnes ar Kremsas augstskolu, kas tika novestas līdz galam un rezultējās konkurētspējīgā studiju programmā. Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs ir piedzīvojis lielas pārmaiņas un uzlabojumus, lai varētu notikt fundamentāla pētniecība un komercializācija. Tāpat bija arī turbulances, ko augstskola ir pārdzīvojusi un kas atspoguļojās uz studējošo skaitu.  Šobrīd ir panākta tā stabilitāte, kas redzama uzņemšanas rezultātos un arī pēc kolēģu attieksmes pret darbu komandā. Taču šī stabilitāte ir jāturpina un jāaudzē!

Vēl palicis gads jūsu pirmajā termiņā kā rektoram. Ko vēl šajā laikā jāizdara?

 

Minimālais mērķis ir nostabilizēties kā vadošajai reģionālajai augstskolai Latvijā. Bet minimālais mērķis noteikti nebūs tas uz kuru tiekšos – ir jānoslēdz digitalizācija, uzlabojot augstskolas pārvaldību. Vēl ir jāizcīna un jāaizstāv mūsu intereses, kas saistās ar grozījumiem augstskolu likumā, lai mums būtu garantēta ilgtspējīga pastāvēšana. Tāpat, jāskatās kas notiks valsts pārvaldē un kā virzīsies valsts makroekonomiskā līmenī – no šiem faktoriem arī daudz kas būs atkarīgs. Nākamgad ļoti svarīgi ir izstrādāt arī jauno augstskolas attīstības stratēģiju 2021.-2027., lai mums kā augstskolai būtu skaidra vīzija uz kuru virzamies.

Katrs students zina, ka jāatrod laiks arī kādai labai grāmatai vai filmai. Kāda literatūra un filmas Jums patīk, un ko Jūs ieteiktu studentiem izlasīt vai noskatīties šajā valsts svētku laikā?

 

Grāmatu, kuru man ieteica studenti, kad pats studēju Anglijā, Patrika Zīskinda “Parfīms”. Vēl mani ļoti aizkustināja Hāleda Hoseinī “Pūķa ķērājs”. Jāatzīst, ka man patīk ļoti dažāda literatūra. Daudz lasu biogrāfijas, autobiogrāfijas, spriedzes un  psiholoģiskos romānus.

No latviešu autoriem, kas jāizlasa studentiem, noteikti ieteiktu biogrāfisko romānu par Kārli Ulmani, kā arī Jāņa Čakstes biogrāfiju. Mūsu kolēģa Manfrēda Šneps-Šneppe “Latviešu strēlnieki” arī ir vērts izlasīt. Es ieteiktu šīs grāmatas izlasīt, gan mūsu, gan arī ārvalstu studentiem, lai viņi redzētu kādām problēmām un kādiem laikiem mūsu valsts ir izgājusi cauri.

Par filmām runājot, viena no mīļākajām filmām ir “Baiga vasara”. Laiku pa laikam, arī valsts svētku priekšvakarā, patīk mūsu populārās mākslas filmas paskatīties, kuras notiekti ir jānoskatās katram studentam un katram latvietim.

 

Vai Jums ir kāda darba un dzīves pārliecība – dzīves motto?

 

Nekad nenolaist rokas, bet arī nebūt pārgalvīgam un temperamentīgam lēmumu pieņemšanā. Katrai problēmsituācijai ir risinājums, tas tikai jāprot rast ar racionālu prātu un ambīcijām. Patīk arī visiem zināmais latviešu tautas teiciens “rīts gudrāks par vakaru”.


Ko Jūs vēlētos novēlēt studentiem un līdzcilvēkiem 18. novembrī?


Esam stipri, sīksti un vienoti savā spēkā. Tikai tā mēs varēsim nosargāt Latviju, iziet cauri arī šim grūtajam periodam un pēc tam sasniegt jaunas virsotnes. Novēlu saules mūžu Latvijai un ļoti, ļoti sirsnīgi sveicu Latvijas valsts svētkos. Lai arī mēs nevaram pulcēties, aicinu atzīmēt šos svētkus ģimenes lokā, priecāties par brīvu Latviju un vienmēr turēt Latviju sirdī.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Aizstāvēti maģistra darbi tulkošanā un terminoloģijā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.

TSF docente piedalās Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.

COLOURS projekta ietvaros īstenots pirmais EDI seminārs

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
18. maijā kafejnīcā “Panorāma” tika veiksmīgi aizvadīts pirmais EDI ( Equality, Diversity, Inclusion ) seminārs, kas īstenots COLOURS projekta ietvaros. Semināra mērķis bija veicināt izpratni par vienlīdzību, dažādību un iekļaušanu, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Seminārā piedalījās 53 dalībnieki, tostarp vietējie studenti, ārvalstu studenti, Erasmus+ studenti, administratīvais un akadēmiskais personāls, kā arī sabiedrības pārstāvji. Pasākums pulcēja arī plašāku interesentu loku – brīvprātīgos no “Jauniešu mājas”, pilsētas iedzīvotājus, vidusskolēnus, Mūžizglītības centra (MIC) absolventus, kā arī vieslektori no Bretaņas universitātes Francijā. Šāda dalībnieku daudzveidība nodrošināja praktisku Quadruple helix principa īstenošanu, veicinot sadarbību starp akadēmisko vidi, industriju, sabiedrību un jauniešu sektoru. Semināru vadīja studentes Līva Slesare, Amanda Gintere un Tillija Naumann, apliecinot jauniešu aktīvo iesaisti un līderību iekļaujošas izglītības un sabiedrības veidošanā. Visi semināra dalībnieki saņēma COLOURS virtuālo nozīmīti, kas kalpo kā apliecinājums iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī ir izmantojama profesionālās un personīgās attīstības veicināšanai, tostarp pievienošanai LinkedIn profilā. Plānots, ka, sākot no 2026. gada rudens, šis apmācību seminārs tiks piedāvāts arī tiešsaistes formātā latviešu un angļu valodā, padarot to pieejamu vēl plašākai auditorijai. Ikvienam – studentiem, darbiniekiem un pilsētas iedzīvotājiem – būs iespēja piedalīties, apgūt zināšanas par EDI un saņemt COLOURS nozīmīti. Šī iniciatīva tiek uzskatīta gan par iespēju, gan par atbildību – kopīgi veidojot iekļaujošāku, atvērtāku un saprotošāku sabiedrību.

Doktorante Kristiāna Balode piedalās starptautiskā zinātniskā konferencē Porto

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. jūnijs
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes doktorante Kristiāna Balode piedalījās starptautiskajā zinātniskajā konferencē " IDEAS – Innovation, Digital Education, AI and STEAM ", kas norisinājās Portugāles pilsētā Porto, ISCAP (Instituto Superior de Contabilidade e Administração do Porto) universitātē. Konferences paralēlajā sesijā Kristiāna uzstājās ar ziņojumu par savu jaunāko publikāciju – " Aligning Higher Education Outcomes with Digital Labour Dynamics and ICT Employment Trends " . Pētījumā aplūkota augstākās izglītības studiju rezultātu sasaiste ar digitālā darbaspēka tirgus dinamiku un IKT nodarbinātības tendencēm - tēma, kas ir centrālā viņas doktora disertācijā par IKT nozares ekonomiskajiem pamatojumiem, nodarbinātības formām un darbaspēka struktūru. Konference pulcēja pētniekus un akadēmiķus no daudzām valstīm, lai diskutētu par inovācijām izglītībā, mākslīgā intelekta integrāciju mācību procesā un digitālās transformācijas izaicinājumiem. Galveno uzstāšanos vidū tika aplūkotas tēmas par AI lomu izglītībā, STEAM pieejas attīstību un digitālo prasmju nozīmi mūsdienu darba tirgū. Paralēlajās sesijās dalībnieki apmainījās ar pieredzi un jaunākajiem pētījumu atklājumiem par tehnoloģiju un izglītības mijiedarbību. "Šī konference bija iespēja ne tikai prezentēt savu pētījumu starptautiskai auditorijai, bet arī gūt jaunas atziņas par to kā augstākā izglītība visā pasaulē reaģē uz AI un digitalizācijas attīstību, kā arī kvalificētā darbaspēka sagatavošanu" stāsta doktorante. Dalība starptautiskās konferencēs ir svarīga Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības sastāvdaļa, veicinot pētnieku starptautisko sadarbību, zināšanu apmaiņu un augstskolas atpazīstamību Eiropas akadēmiskajā telpā. Pētījums ir tapis ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu projekta "VeA un ViA doktorantūras granti", Nr. 1.1.1.8/1/24/I/001 ietvaros.

Ventspils Augstskolā pulcējas Latvijas augstskolu zinātņu prorektori un zinātnes struktūrvienību vadītāji

Autors Rota Žagare • 2026. gada 5. jūnijs
2. jūnijā Ventspils Augstskolā norisinājās Zinātņu prorektoru un zinātnes struktūrvienību vadītāju seminārs, pulcējot Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvjus, lai diskutētu par zinātnes attīstības aktualitātēm, pētnieku karjeras iespējām, starpinstitucionālo sadarbību un Eiropas universitāšu alianšu lomu akadēmiskajā vidē. Semināra pirmā daļa notika Irbenē, Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā (VSRC), kur dalībnieki iepazinās ar unikālo radioastronomijas infrastruktūru – radioteleskopiem RT-32 un RT-16. VSRC direktors Mārcis Donerblics iepazīstināja viesus ar centra darbību, zinātniskajiem sasniegumiem un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kosmosa pētniecības ekosistēmā. Pēc vizītes VSRC seminārs turpinājās Ventspils Augstskolā. Atklājot diskusijas daļu, Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads uzsvēra augstskolu nozīmi Latvijas zinātnes telpas attīstībā un zinātniskās kapacitātes stiprināšanā reģionos. Semināra programmā tika aplūkoti vairāki nozīmīgi temati, tostarp Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mērķi un aktivitātes, jauno zinātnieku interešu aizstāvībai Latvijā, kā arī Latvijas Zinātnes padomes piedāvātās iespējas pētnieku karjeras attīstībai un zinātnisko projektu īstenošanai. Par šiem jautājumiem dalījās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Rasma Pipiķe un Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Elita Zondaka. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantūras lomas stiprināšanai zinātnieku profesionālajā izaugsmē. Par doktorantūras skolas nozīmi jauno pētnieku karjeras sākumposmā stāstīja Ventspils Augstskolas doktorantūras skolas vadītāja Lilita Sproģe, savukārt asociētā profesore Liene Resele-Dūsele iepazīstināja ar Eiropas universitāšu alianšu iespējām doktorantūras studiju programmu attīstībā. Pasākuma laikā tika prezentēti arī Ventspils Augstskolas doktorantu pētījumi, demonstrējot jauno zinātnieku veikumu dažādās pētniecības jomās. Latvijas Zinātnes padomes Pētniecības programmu ieviešanas un monitoringa departamenta direktore Ineta Kurzemniece iepazīstināja ar sabiedrības aptaujas rezultātiem par zinātnei aktuāliem tematiem, akcentējot sabiedrības iesaistes un zinātnes komunikācijas nozīmi.

Aizvadīts zinātniskais seminārs “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 3. jūnijs
21.maijā VSRC pētniece - doktorante Karina Šķirmante vadīja zinātnisko semināru “ALMA datu apstrādes pieredze un pielietojums komētu pētījumos”, daloties ar praktisko pieredzi par ALMA (Atacama Large Millimeter/submillimeter Array) datu apstrādes metodiku un datu izmantošanu komētu pētījumos. Seminārā tika apkopotas zināšanas un praktiskās iemaņas, kuras pētniece ieguva, piedaloties Eiropas ALMA skolas ( Atacama Large Millimeter/submillimeter Array School ) organizētajās apmācībās. Šīs apmācības organizēja ALMA Reģionālais Centrs Eiropā “Allegro” kopā ar Leidenes observatoriju, un tajās tika padziļināti apgūtas ALMA datu apstrādes un analīzes metodes. Semināra sākumā tika raksturots ALMA interferometrs, kas darbojas milimetru un submilimetru viļņu diapazonā. Tika aplūkoti ALMA sastāvā esošie antenu masīvi, tostarp 12 metru galvenais masīvs, 7 metru kompaktais masīvs un pilnas jaudas antenas. Pētniece informēja klausītājus par ALMA jutību un leņķisko izšķirtspēju, kas ļauj pētīt aukstu molekulāro gāzi, putekļus, zvaigžņu veidošanās apgabalus, galaktikas un Saules sistēmas objektus, tostarp komētas. Tālāk seminārā tika izskaidrota ALMA datu apstrādes metodika. Tika norādīts, ka ALMA tiešā veidā neveido debesu attēlu, bet mēra redzamības datus jeb paraugus Furjē plaknē. Tā kā šie dati ir nepilnīgi, jo nav iespējams noklāt visu redzamības plakni, tad attēlu iegūšana ir inversa problēma. Seminārā tika izklāstīta attēla rekonstruēšanas metodika un tās galvenie parametri, apskatot datu režģošanu, svēršanu un attēla iteratīvo atjaunošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta CLEAN algoritmam, kas ir skaitļošanas algoritms un kas radioastronomijā tiek izmantots, lai veiktu dekonvolūciju radiointerferometriskajos novērojumos iegūtajiem attēliem. CASA programmatūra ir galvenais rīks ALMA datu reducēšanai, līdz ar to seminārā tika veltīts laiks šīs programmatūras, ievadparametru un rezultātā iegūto attēlu apskatei. Ar CASA rīku ir iespējams pārskatīt MeasurementSet datus, izvēlēties spektrālos logus, noteikt molekulāro līniju frekvences un veidot attēlus vai spektrālos kubus ar tclean funkciju. Seminārā tika aplūkoti arī dažādi tclean rezultāti - primārais kūlis, maska, modelis, atlikumu attēls, tīrais attēls un attēls ar galvenā kūļa korekciju. Papildus tika apskatīts CARTA rīks, kas tiek izmantots FITS datu vizualizācijai, spektru iegūšanai un momenta karšu veidošanai. Semināra otrā daļa ietvēra pārskatu par pētnieces iegūtajiem rezultātiem komētu aktivitāšu modelēšanā un ALMA datu pielietošanu modeļa validācijai. Komētas ir Saules sistēmas veidošanās laika atliekas, kas satur ledu, putekļus, iežus un dažādas gaistošas molekulas. Komētai pietuvojoties Saulei, tās kodols sasilst, ledus sublimējas un veidojas koma un aste. Radioastronomiskie novērojumi, tai skaitā, ALMA novērojumi ir nozīmīgi komētu molekulārā sastāva noteikšanai, piemēram, HCN, HNC, H₂CO, CH₃OH un citu molekulu identificēšanai. Detalizēti tika apskatīta 2P/Encke komētas termālais modelis, HCN molekulas telpiskā sadalījuma identificēšana komētas komā un modeļa validācija, izmantojot ALMA arhīva datus. ALMA dati pētnienieces darbā bija īpaši vērtīgi, jo tie ļāva ne tikai noteikt molekulu klātbūtni, bet arī kartēt to telpisko sadalījumu komētas komā. Kopumā seminārā tika sniegts praktisks ieskats tajā, kā ALMA novērojumu dati tiek pārvērsti zinātniski izmantojamos attēlos un datu produktos. Seminārs bija ļoti vērtīgs, jo nodrošināja zināšanu un pieredzes pārnesi, izmantojot pasaulē vadošās radioastronomijas observatorijas ekspertīzi radioastronomisko novērojumu plānošanā, datu analīzē un apstrādē, tādējādi veicinot VSRC kompetenci ALMA datu izmantošanā pētniecībā un sniedzot ieguldījumu Latvijas radioastronomijas nozares ilgtermiņa attīstībā un integrācijā starptautiskajā pētniecības vidē. Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.
Citas ziņas