Blog Layout

Viens no mums: Rihards Audze un viņa pieredze praksē ASTRON, Nīderlandē

marts 07, 2022

Rihards Audze ir Ventspils Augstskolas (VeA) studiju programmas “Elektronikas inženierija” 4.kursa students, kurš ar savu neatlaidīgo darbu un nopietno attieksmi pret studijām tika izvēlēts praktikanta amatam pasaules mēroga zinātniskajā institūtā ASTRON, Nīderlandē. Šajā institūtā strādā labākie elektronikas inženieri. Rihards ir atgriezies no Nīderlandes, kur praksē aizvadīja pēdējos piecus mēnešus, un ir gatavs savu piedzīvoto ASTRON pastāstīt arī pārējiem.  Lasi tālāk un uzzini Riharda stāstu par ceļu uz panākumiem!


Pirms Rihards dalās ar savu pieredzi, jāpiemin, ka studiju programmas “Elektronikas inženierija” direktors Jānis Šate atzīst, ka Riharda panākumi norāda uz to, ka mūsu studenti ar savām zināšanām spēj pārliecināt augsta līmeņa Eiropas inženierus aicināt viņus praksē. Šate stāsta: “Rihards studē 4. kursā un viņam vēl nav bakalaura grāda. Atklāti sakot, tehniskais personāls šādās iestādēs parasti ir ļoti noslogots un izvairīgs attiecībā uz studentu iesaisti darbā, jo tas rada papildu slodzi, bet visbiežāk nedod būtisku atdevi.” Rihards prakses laikā savas zināšanas ir pierādījis, kā rezultātā ASTRON pārstāvji norādījuši, ka pēc absolvēšanas labprāt pieņemtu Rihardu pastāvīgā darbā Nīderlandē. Arī pats Rihards šādu iespēju nenoliedz.


Pastāsti par sevi, no kurienes esi, kā izvēlējies studēt VeA?


Esmu Rihards Audze, nāku no Kuldīgas, bet kopš atnācu mācīties uz VeA, lielākoties dzīvojos  pa Ventspili. Intereses un hobiji man ir vairāki, bet iemīļotākie, viennozīmīgi, ir automašīnas un datori. VeA izvēlējos studēt tāpēc, ka skola piedāvāja tos studiju virzienus, kuri man tobrīd interesēja (Datorzinātnes un Elektronikas inženierija), tā atrodas tuvu mājām (vien 1 stundas brauciens), kā arī patika pati pilsēta, gan tīrības, gan jūras dēļ.


Pastāsti par studiju virzienu, ko esi izvēlējies! Kāds bija Tavs vadmotīvs studiju programmas izvēlē?


Beigās nolēmu izvēlēties studēt Elektronikas inženieriju, kaut vai ilgu laiku domāju par datorzinātņu virzienu. Galvenais iemesls bija tas, ka, papildus interesei programmēšanā, vienmēr bijusi interese par dažādu elektronisku ierīču uzbūvi, cenšoties tās salabot un brīnoties, kādu uzdevumu katra, ierīcē esošā, komponente pilda utt. Vēlāk radās arī interese varbūt pašam kādreiz kaut ko uzbūvēt, un tieši Elektronikas inženierijas kurss nodrošina iespēju katram studentam to darīt.


Dzirdēju, ka nesen atgriezies no Erasmus prakses Nīderlandē, pasaules mēroga zinātniskajā institūtā ASTRON. Pastāsti vairāk par ASTRON!


Jā, nekad nebiju domājis ka praksi kārtošu ārpus Latvijas, bet ja reiz man tika dota iespēja to darīt, kāpēc gan nē. Bet darbs ASTRON tiešām bija vienreizēja iespēja studentam iesaistīties reālos projektos, attīstīt savas prasmes, risinot jau reālas problēmas, ar kurām ikdienā sastopas inženieri.


ASTRON ir Nīderlandes radioastronomijas institūts, kurš, galvenokārt, nodarbojas ar kosmosa izpēti, bet dažādu projektu tur ir milzum daudz. ASTRON ir pazīstami ar viņu veidotajiem LOFAR radioteleskopu masīviem, kuri ir izvietoti pa visu pasauli (arī Irbenē ir LOFAR stacija) un strādā kopīgi kā viens liels pasaules izmēra radioteleskops. Pats strādāju pie jaunā LOFAR2.0 modeļa, kurš vēl šobrīd tiek pārbaudīts un testēts visdažādākajos veidos, un pats arī piedalījos tā testēšanā.


Kā Tev tur veicās, kādi bija darba pienākumi?


Sākums bija ļoti lēns, jo par LOFAR uzbūvi un darbības principiem daudz neko nezināju, bet pēc pirmā mēneša biju jau iesildījies (izlasot 100 lpp. tehnisko dokumentāciju) un prakses laikā izdevās paveikt samērā lielu darbu. Mani darba pienākumi, galvenokārt, bija saistīti ar programmēšanu Python valodā, kur bija jāraksta dažādi masīva testēšanas un kalibrācijas skripti, ar kuru palīdzību būtu iespējams automatizēt dažādas LOFAR funkcionalitātes pārbaudi, un ģenerēt milzum daudz grafikus, kas tālāk noderētu inženieriem, lai konstatētu iespējamas problēmas un tās varētu novērst.


Bet papildus tam, daļa no darba arī bija saistīta ar paša LOFAR konstruēšanu testa zonā, jo kad tik tikko biju sācis strādāt, masīvs vēl nebija pabeigts, un to nācās uzbūvēt līdz galam, protams, ar darba vadītāju palīdzību.

 

Runā, ka šāda izdevība tiek tikai pašiem spējīgākajiem studentiem, kā domā, kas Tevi izcēla citu studentu vidū?


Tā, visticamāk, ir manis pašdisciplīna un neatlaidība, jo spējīgi darīt šos darbus mēs (kursā), manuprāt, bijām visi. Uzskatu, ja darbu var izdarīt tagad, tad to daru tagad un pabeidzu ātrāk, nevis sāku tikai dienu pirms termiņa un darbu veicu steidzoties.

 

Ko šī pieredze Tev deva? Kādas ir Tavas atziņas?


Šī pieredze, viennozīmīgi, uzlaboja manas komunikācijas spējas, jo līdz šim nebija bijis nepieciešams ikdienā sarunāties angliski, kā arī tika uzlabotas, protams, manas programmēšanas un inženierijas spējas, strādājot ar jaunām sistēmām un risinot problēmas, ar kādām skolā var pat nesastapties. Protams, pieredze deva arī vienreizējas atmiņas, pus gadu uzturoties svešā valstī, kur latviešu valodu neatrast, un uzņemt daudz iespaidīgu foto ar Nīderlandes līdzeno dabu. Katrā gadījumā, gandarījums par padarīto darbu ir milzīgs, un jau tagad mazliet pietrūkst dzīve Nīderlandē.


Ko Tu ieteiktu tiem studentiem, kas arī sapņo par darbu starptautiskā vidē, bet baidās uzdrīkstēties?


Ja tāda iespēja tiek dota, tad studentiem viennozīmīgi ieteiktu izmēģināt darbu ārzemēs, it sevišķi, ja iespējams iegūt arī finansiālu palīdzību no Erasmus, jo dzīvošana ārzemēs var izrādīties ievērojami dārgāka kā Latvijā, bet personīgi man, dzīvojot taupīgi, izdevās pat kādu daļu ietaupīt.


Manuprāt, lielākā problēma, kas varētu rasties, ir angļu valodas nezināšana, jo galvenais, kas būtu jāprot strādājot ārzemēs, ir komunicēt angļu valodā. Ja ir šaubas par to, vai praksē uzdotais darbs būs studentam pa spēkam, par to īpaši nebūtu jāuztraucas (protams, ir jāpārliecinās, ka darba vadītāji no studenta negaida kādas konkrētas priekšzināšanas darbā ar konkrēto projektu), jo visu var iemācīties, un tam ir paredzēti darba vadītāji, kuriem vienmēr var uzdot jautājumus un prasīt pēc palīdzības. Pašam arī tā bija, ka par antenām īpaši neko nezināju, bet visu nepieciešamo apguvu darba gaitā.

 

Kā Tu redzi savu nākotni pēc 5 gadiem?


Grūti pateikt, viss vēl var mainīties, bet ir liela iespējamība, ka pēc skolas absolvēšanas došos turpināt strādāt kaut kur ārzemēs, varbūt turpat Nīderlandē – ASTRON institūtā. Par to, godīgi sakot, ļoti neesmu domājis, svarīgākais vispirms ir nokārtot eksāmenus un veiksmīgi pabeigt bakalaura darbu, jo domas mainās, piedāvājumi un iespējas ir jaunas, tāpēc nav vērts par to pāragri satraukties.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 26 marts, 2024
Doties Erasmus+ mobilitātē var jebkurš, jo šeit ir iespēja gan studēt un apmeklēt nodarbības, gan doties praksē. Šādu iespēju izmantoja studente no Francijas Maeva Fresneau, dodoties studiju praksē uz Latviju. Pastāstiet mums mazliet par sevi! Sveiki! Mani sauc Maeva un esmu no Francijas. Es studēju tulkošanu un ierados Latvijā Erasmus+ ietvaros, lai studētu šeit, Ventspils Augstskolā, kā arī atgriezos šeit uz praksi. Kā tu izlēmi par labu Ventspils Augstskolai? Mana sākotnējā doma bija doties uz Īriju, bet tad manā universitātē ieradās delegācija no Latvijas, un es sapratu, ka vēlos pavadīt Erasmus+ programmu šeit. Biju nedaudz uztraukusies, jo neko nezināju par Latviju un tās kultūru, tāpēc pirms tam daudz pētīju. Es uzzināju, ka Latvija patiesībā ir ļoti forša vieta, un sapratu, ka es šeit varēšu lieliski pavadīt laiku. Kādas bija tavs cerības pirms došanās uz Latviju? Es ļoti vēlējos satikt jaunus cilvēkus un nobaudīt vietējo ēdienu, kā arī augstskola piedāvāja daudz praktisku kursu, kas man patiešām bija nepieciešami studiju procesā. Manas cerības piepildījās. Pasniedzēji bija ļoti pretimnākoši. Mans mīļākais kurss bija "Sociālo mediju komunikācija", kas bija pilnībā praktisks. Pirms ierašanās šeit es redzēju, ka latviešiem patīk daudz mērču, un es baidījos, ka man būs grūti pielāgoties šim ēdienam, bet patiesībā man tas ļoti patika, īpaši rupjmaizes kārtojums un šašliks – tas ir vienkārši lielisks. Esmu pateicīga latviešu draugiem, kuri mani pamudināja izmēģināt dažādos ēdienus. Ko, tavuprāt, visvairāk esi paņēmusi sev līdzi no šīs studiju pieredzes? Tagad es vairāk lietas spēju darīt patstāvīgi. Ir daudz ar ko tikt galā, jo esi ārpus komforta zonas, bet patiesībā es sāku daudz vairāk gatavot. Tāpat šeit man ļoti patika iet uz lekcijām, un tas ir kaut kas tāds, ko man pietrūka darīt mājās. Nevaru aizmirst par Studentu padomi, jo mums kopā bija tik daudz jautru pasākumu – viņi ir apbrīnojami. Es teiktu, ka mans mīļākais pasākums bija “Nakts orientēšanās” – tas bija izaicinošs, bet neticami jautrs pasākums. Mūsu komanda pat ieguva balvu. Kā tu izlēmi atgriezties Ventspilī un doties praksē Studiju nodaļā? Man šeit bija draugi, un es teiktu, ka Ventspils ir tā vieta, kur jūtos ļoti labi, kā mājās. Es zinu, ka šeit ir brīnišķīga kopiena un kopā ar Studentu padomi varēsim izveidot daudz foršu projektu. Šī bija ļoti vērtīga pieredze, jo es strādāju pie daudziem uzdevumiem un man bija iespēja veidot pasākumus ārvalstu studentiem, kur reiz es izcepu 200 keksiņus. Kolēģi prakses laikā man sniedza daudz atsauksmju, tāpēc es varēju daudz ko iemācīties. Kur tu pa šo laiku esi bijusi Latvijā? Man ļoti patīk laukos, arī Rīga ir ļoti interesanta, bet man, protams, vislabāk patīk Ventspils, jo tur ir ļoti daudz ko darīt un ir arī pludmale. Ja man būtu jāizvēlas mīļākā vieta Ventspilī, es teiktu, ka tā ir kafejnīca “Ramala”. Tā ir labākā vieta, kur atpūsties un baudīt gardas smalkmaizītes un tējas. Kādas, tavuprāt, ir galvenās atšķirības starp Latviju un Franciju? Ēdiens šeit ir mazliet dīvains, un šokējošākais, ko es redzēju, bija tas, ka cilvēki ūdenī liek ievārījumu. Arī marinēti gurķi uz picas. Es nepiekrītu šīm kombinācijām. Bet man ļoti patika šeit redzēt tik daudz sniega. Ko tu teiktu cilvēkiem, kuri vēl tikai domā, vai doties uz Ventspili mobilitātē? Nedomājiet – vienkārši brauciet šurp! Tā ir brīnišķīga vieta, cilvēki vienmēr centīsies jums palīdzēt, pilsēta ir neticama, un palieciet tuvu Studentu padomei, jo tad jums būs vēl jautrāk. Viņi lika man justies tā, it kā es būtu vietējā.
Autors Rota Rulle 26 marts, 2024
2024. gada 20. martā norisinājās kārtējais studentu iekštelpu volejbola turnīrs. Turnīram pieteikušies bija 24 dalībnieki, kas veidoja 4 pilnas komandas. Dalībnieki reģistrējās iepriekš norādītā anketā, tad pēc nejaušības principa dalībnieki tika sadalīti komandās. Izveidotās komandas bija vienlīdzīgas, šādi nodrošinot maksimāli godīgu turnīru. Katras spēles rezultāts atšķīrās tikai par pāris punktiem, taču nebija nepieciešamība veikt papildus spēles, jo pēc uzvarēto spēļu skaita varēja noteikt komandu vietas. Ventspils Augstskolas Studentu padomes sporta koordinators, turnīra organizators un tiesnesis Igors Šaters ir ļoti pateicīgs dalībniekiem par iesaisti un degsmi piedalīties. Igors atklāj, ka šis bija pēdējais viņa organizētais turnīrs. Patīkami, ka visu šo gadu laikā ir bijis atbalsts gan no Augstskolas puses, gan no kolēģiem Studentu Padomē, gan arī no pašiem studentiem, kuri piedalījās turnīros gadu gaitā. Liels paldies ikgadējajiem turnīra atbalstītājiem: Ventspils Augstskolai, "Kreklu Bode", "Diānas Sveces" un Studentu Padomei.
Autors Rota Rulle 21 marts, 2024
No 8. līdz 12. aprīlim Kurzemes reģiona pašvaldību pieaugušo izglītības koordinatori aicina ikvienu piedalīties pasākuma “Pieaugušo izglītības dienas Kurzemē” aktivitātēs. Dažāda formātu pasākumos iedzīvotājiem būs iespēja iepazīt pieaugušo izglītības daudzveidību Kurzemes reģiona pašvaldībās un apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Visas piedāvātās aktivitātes ir bez maksas. Vienlaikus būs iespēja pieteikties uz individuālo konsultāciju par mācību iespējām savā pašvaldībā un visā Latvijā. Pasākuma “Pieaugušo izglītības dienas Kurzemē” mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaisti pieaugušo izglītības aktivitātēs un izpratni par mācīšanās nozīmi personīgai un profesionālai pilnveidei, visa mūža garumā. Pieaugušo izglītības nedēļā Kurzemes plānošanas reģions plašākam interesentu lokam atklās arī interaktīvu tiešsaistes karti “Pieaugušo izglītības iespējas Kurzemē”, kura būs atrodama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā zem sadaļas “darbības nozares/izglītība” ( https://www.kurzemesregions.lv/darbibas-nozares/izglitiba ). Interaktīvajā kartē būs apkopota informācija par pieaugušo izglītības iespējām Kurzemes pašvaldībās. Tāpat Kurzemes plānošanas reģions šajā nedēļā aicina reģiona uzņēmējus būt aktīviem un sazināties ar pieaugušo izglītības koordinatoriem, lai plašāk iepazītu pieaugušo izglītības iespējas sava uzņēmuma attīstībai, nodrošinot savu darbinieku kompetenču celšanu un prasmju uzlabošanu. Gan šajās dienās, gan arī turpmāk uzņēmējiem būt aktīviem un jautāt, kā pieaugušo izglītības koordinatori var palīdzēt, kā piemeklēt izglītotāju, vai ir pieejams kāds finansējums darbinieku apmācībām un citus neskaidros jautājumus, kas veicinās izpratni par pieaugušo izglītību un profesionālajiem ieguvumiem . Pasākumu organizē Liepājas Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centra Personības izaugsmes un pilnveides nodaļa sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu, Saldus novada Izglītības pārvaldi, Talsu novada Izglītības pārvaldi, Kuldīgas novada Izglītības pārvaldi, Grobiņas Pieaugušo izglītības centru, Tukuma novada Pieaugušo Tālākizglītības centru, Ventspils Digitālo centru, Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centru un platformu “EPALE” Latvija. Pieteikšanās uz pasākumiem šeit: https://ej.uz/PIDK2024 
Autors Rota Rulle 20 marts, 2024
Aizvadīts pašizaugsmes seminārs "Atspēriens 2024", kurā divas dienas aktīvi darbojās 20 dalībnieki. Pasākuma galvenās organizatores lomu uzņēmās VeA tulkošanas studiju fakultātes studente un ilggadēja Studentu padomes biedre, bijusī sociālā virziena vadītāja Līva Teterovska, kura izveidoja pasākuma vīziju, vizuālo tēlu un dažādas detaļas, ko kopā ar komandu realizēja. Gan dalībnieki, gan organizatoru grupa smēlās iedvesmu un mācījās dažādas prasmes no finanšu pratības līdz savu mērķu noteikšanai, kā arī pildīja dažādus radošus uzdevumus. Visi no pasākuma paņēmām daudz vērtīgu atziņu, izveidojām jaunas un nostiprinājām jau esošās draudzības, kā arī baudījām garšīgu ēdienu un saņēmām vērtīgas balviņas. Protams, neizpalika arī jautrība, daudz smieklu un smaidu. Jaudīgs starts jaudīgam gadam! Liels paldies pasākuma superīgajiem atbalstītājiem: Ventspils Augstskola, Ventspils Augstskolas Studentu padome, restorānam un kokteiļu bāram Silrak , ēdinātājiem HotSpot un King Kebab, Pophouse, Ādažu čipsiem, BrainGames, Paulig, dizaina studijai RADE, BUCHER Municipal, Redbull Latvija, Swedbank un Laima saldumiem. Par foto un video materiāliem īpašs paldies Krišjānim Miķelim Tropam no "The Opulent Studio"
Autors Rota Rulle 20 marts, 2024
Zviedrijas Kosmosa Korporācija ( Swedish Space Corporation , SSC), VeA kapitālsabiedrība SIA VIRATEC un Ventspils Augstskola ir parakstījušas stratēģisku, ilgtermiņa līgumu par atbalstu Mēness misijām, ko sniedz SSC Connect Lunar tīkla pakalpojumi. Šī līguma noslēgšana ir turpinājums un nākamais solis jau 2023. gadā izziņotajai partnerībai. Stiprinot šo sadarbību SSC cenšas būt soli priekšā un pielāgoties kosmosa aģentūru un komerciālās Mēness izpētes tirgus dinamiskajām vajadzībām. Turklāt tas ir nozīmīgs solis VIRATEC darbībā sekmējot kosmosa nozares attīstību Latvijā. “Šis ir nozīmīgs notikums VIRATEC un SSC sadarbībā, kas ļaus VeA IZI VSRC RT-32 un RT-16 antenu pakalpojumus ieviest starptautiskajā Mēness sakaru tirgū, stiprinot SSC Connect iespējas, radot sinerģiju starp radioastronomijas un Zemes segmenta infrastruktūrām, kā arī nostiprinot Latvijas kosmosa industriju kā spēcīgu Zemes segmenta pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienībā un globālo kosmosa izpētes misiju vajadzībām,” saka SIA VIRATEC Tehnoloģiju direktors Mārcis Donerblics. "Šī nostiprinātā partnerība ļaus izmantot SSC Connect Ka frekvenču joslas iespējas un paplašināt apertūras līdz 32 metriem. Tas ir izšķirošs solis, lai padarītu SSC par spēcīgāku misiju partneri turpmākajiem ceļojumiem uz Mēnesi, piedāvājot iespējas nākamajām paaudzēm," saka Petrus Hyvönen, SSC Connect inženierijas nodaļas vadītājs. 
Autors Rota Rulle 20 marts, 2024
10. aprīlī Ventspils Augstskolā norisināsies Karjeras diena 2024, kas gan esošajiem, gan topošajiem studentiem sniegs iespēju satikt uzņēmējus, klausīties veiksmes stāstos, iedvesmoties studēt VeA un būt klāt desmitās Andra Klausa stipendijas pasniegšanā. Dienas pirmajā daļā no 9:00 līdz 12:10 notiks pasākums "Ēno studentu" , kur skolēniem būs iespēja pavadīt dienu kopā ar kādu studentu, piedaloties lekcijās, iepazīstot augstskolas telpas, pasniedzējus un piedāvātās iespējas. PIETEIKŠANĀS "ĒNO STUDENTU" - ŠEIT No plkst. 13:00 D korpusā notiks "Karjeras gadatirgus" , kurā gan VeA studentiem, gan skolēniem būs iespēja parunāt ar uzņēmumu pārstāvjiem par karjeras un izaugsmes iespējām. D104. auditorijā varēs dzirdēt dažādus veiksmes stāstus IT, tulkošanas un biznesa jomā. Karjeras dienā būs lieli svētki- ar prieku un pateicību mecenātam Mārtiņam Lauvam , paziņojam, ka Andra Klausa stipendija šogad tiks pasniegta jau 10. reizi, pulcējot iepriekšējo gadu laureātus. 10. jubilejas zīmē varam paziņot, ka stipendijas apmērs dubultojas- tās apmērs ir 3000 EUR! Mārtiņa Lauvas iniciatīvai šogad pievienojas arī VeA Padomes priekšsēdētājs Kristaps Klauss . Karjeras dienā aicināti piedalīties ne tikai studenti, bet arī skolēni un viņu vecāki, lai iepazītos ar Ventspils Augstskolas piedāvātajām iespējām.
Citas ziņas
Share by: