Rihards Audze ir Ventspils Augstskolas (VeA) studiju programmas “Elektronikas inženierija” 4.kursa students, kurš ar savu neatlaidīgo darbu un nopietno attieksmi pret studijām tika izvēlēts praktikanta amatam pasaules mēroga zinātniskajā institūtā ASTRON, Nīderlandē. Šajā institūtā strādā labākie elektronikas inženieri. Rihards ir atgriezies no Nīderlandes, kur praksē aizvadīja pēdējos piecus mēnešus, un ir gatavs savu piedzīvoto ASTRON pastāstīt arī pārējiem.  Lasi tālāk un uzzini Riharda stāstu par ceļu uz panākumiem!

Pirms Rihards dalās ar savu pieredzi, jāpiemin, ka studiju programmas “Elektronikas inženierija” direktors Jānis Šate atzīst, ka Riharda panākumi norāda uz to, ka mūsu studenti ar savām zināšanām spēj pārliecināt augsta līmeņa Eiropas inženierus aicināt viņus praksē. Šate stāsta: “Rihards studē 4. kursā un viņam vēl nav bakalaura grāda. Atklāti sakot, tehniskais personāls šādās iestādēs parasti ir ļoti noslogots un izvairīgs attiecībā uz studentu iesaisti darbā, jo tas rada papildu slodzi, bet visbiežāk nedod būtisku atdevi.” Rihards prakses laikā savas zināšanas ir pierādījis, kā rezultātā ASTRON pārstāvji norādījuši, ka pēc absolvēšanas labprāt pieņemtu Rihardu pastāvīgā darbā Nīderlandē. Arī pats Rihards šādu iespēju nenoliedz.

Pastāsti par sevi, no kurienes esi, kā izvēlējies studēt VeA?

Esmu Rihards Audze, nāku no Kuldīgas, bet kopš atnācu mācīties uz VeA, lielākoties dzīvojos  pa Ventspili. Intereses un hobiji man ir vairāki, bet iemīļotākie, viennozīmīgi, ir automašīnas un datori. VeA izvēlējos studēt tāpēc, ka skola piedāvāja tos studiju virzienus, kuri man tobrīd interesēja (Datorzinātnes un Elektronikas inženierija), tā atrodas tuvu mājām (vien 1 stundas brauciens), kā arī patika pati pilsēta, gan tīrības, gan jūras dēļ.

Pastāsti par studiju virzienu, ko esi izvēlējies! Kāds bija Tavs vadmotīvs studiju programmas izvēlē?

Beigās nolēmu izvēlēties studēt Elektronikas inženieriju, kaut vai ilgu laiku domāju par datorzinātņu virzienu. Galvenais iemesls bija tas, ka, papildus interesei programmēšanā, vienmēr bijusi interese par dažādu elektronisku ierīču uzbūvi, cenšoties tās salabot un brīnoties, kādu uzdevumu katra, ierīcē esošā, komponente pilda utt. Vēlāk radās arī interese varbūt pašam kādreiz kaut ko uzbūvēt, un tieši Elektronikas inženierijas kurss nodrošina iespēju katram studentam to darīt.

Dzirdēju, ka nesen atgriezies no Erasmus prakses Nīderlandē, pasaules mēroga zinātniskajā institūtā ASTRON. Pastāsti vairāk par ASTRON!

Jā, nekad nebiju domājis ka praksi kārtošu ārpus Latvijas, bet ja reiz man tika dota iespēja to darīt, kāpēc gan nē. Bet darbs ASTRON tiešām bija vienreizēja iespēja studentam iesaistīties reālos projektos, attīstīt savas prasmes, risinot jau reālas problēmas, ar kurām ikdienā sastopas inženieri.

ASTRON ir Nīderlandes radioastronomijas institūts, kurš, galvenokārt, nodarbojas ar kosmosa izpēti, bet dažādu projektu tur ir milzum daudz. ASTRON ir pazīstami ar viņu veidotajiem LOFAR radioteleskopu masīviem, kuri ir izvietoti pa visu pasauli (arī Irbenē ir LOFAR stacija) un strādā kopīgi kā viens liels pasaules izmēra radioteleskops. Pats strādāju pie jaunā LOFAR2.0 modeļa, kurš vēl šobrīd tiek pārbaudīts un testēts visdažādākajos veidos, un pats arī piedalījos tā testēšanā.

Kā Tev tur veicās, kādi bija darba pienākumi?

Sākums bija ļoti lēns, jo par LOFAR uzbūvi un darbības principiem daudz neko nezināju, bet pēc pirmā mēneša biju jau iesildījies (izlasot 100 lpp. tehnisko dokumentāciju) un prakses laikā izdevās paveikt samērā lielu darbu. Mani darba pienākumi, galvenokārt, bija saistīti ar programmēšanu Python valodā, kur bija jāraksta dažādi masīva testēšanas un kalibrācijas skripti, ar kuru palīdzību būtu iespējams automatizēt dažādas LOFAR funkcionalitātes pārbaudi, un ģenerēt milzum daudz grafikus, kas tālāk noderētu inženieriem, lai konstatētu iespējamas problēmas un tās varētu novērst.

Bet papildus tam, daļa no darba arī bija saistīta ar paša LOFAR konstruēšanu testa zonā, jo kad tik tikko biju sācis strādāt, masīvs vēl nebija pabeigts, un to nācās uzbūvēt līdz galam, protams, ar darba vadītāju palīdzību.

Runā, ka šāda izdevība tiek tikai pašiem spējīgākajiem studentiem, kā domā, kas Tevi izcēla citu studentu vidū?

Tā, visticamāk, ir manis pašdisciplīna un neatlaidība, jo spējīgi darīt šos darbus mēs (kursā), manuprāt, bijām visi. Uzskatu, ja darbu var izdarīt tagad, tad to daru tagad un pabeidzu ātrāk, nevis sāku tikai dienu pirms termiņa un darbu veicu steidzoties.

Ko šī pieredze Tev deva? Kādas ir Tavas atziņas?

Šī pieredze, viennozīmīgi, uzlaboja manas komunikācijas spējas, jo līdz šim nebija bijis nepieciešams ikdienā sarunāties angliski, kā arī tika uzlabotas, protams, manas programmēšanas un inženierijas spējas, strādājot ar jaunām sistēmām un risinot problēmas, ar kādām skolā var pat nesastapties. Protams, pieredze deva arī vienreizējas atmiņas, pus gadu uzturoties svešā valstī, kur latviešu valodu neatrast, un uzņemt daudz iespaidīgu foto ar Nīderlandes līdzeno dabu. Katrā gadījumā, gandarījums par padarīto darbu ir milzīgs, un jau tagad mazliet pietrūkst dzīve Nīderlandē.

Ko Tu ieteiktu tiem studentiem, kas arī sapņo par darbu starptautiskā vidē, bet baidās uzdrīkstēties?

Ja tāda iespēja tiek dota, tad studentiem viennozīmīgi ieteiktu izmēģināt darbu ārzemēs, it sevišķi, ja iespējams iegūt arī finansiālu palīdzību no Erasmus, jo dzīvošana ārzemēs var izrādīties ievērojami dārgāka kā Latvijā, bet personīgi man, dzīvojot taupīgi, izdevās pat kādu daļu ietaupīt.

Manuprāt, lielākā problēma, kas varētu rasties, ir angļu valodas nezināšana, jo galvenais, kas būtu jāprot strādājot ārzemēs, ir komunicēt angļu valodā. Ja ir šaubas par to, vai praksē uzdotais darbs būs studentam pa spēkam, par to īpaši nebūtu jāuztraucas (protams, ir jāpārliecinās, ka darba vadītāji no studenta negaida kādas konkrētas priekšzināšanas darbā ar konkrēto projektu), jo visu var iemācīties, un tam ir paredzēti darba vadītāji, kuriem vienmēr var uzdot jautājumus un prasīt pēc palīdzības. Pašam arī tā bija, ka par antenām īpaši neko nezināju, bet visu nepieciešamo apguvu darba gaitā.

Kā Tu redzi savu nākotni pēc 5 gadiem?

Grūti pateikt, viss vēl var mainīties, bet ir liela iespējamība, ka pēc skolas absolvēšanas došos turpināt strādāt kaut kur ārzemēs, varbūt turpat Nīderlandē – ASTRON institūtā. Par to, godīgi sakot, ļoti neesmu domājis, svarīgākais vispirms ir nokārtot eksāmenus un veiksmīgi pabeigt bakalaura darbu, jo domas mainās, piedāvājumi un iespējas ir jaunas, tāpēc nav vērts par to pāragri satraukties.