VSRC direktors Dr.sc.ing A.Klokovs 16.decembrī piedalīsies un moderēs tiešsaites pasākumu "Icebreakers'20"

2020. gada 8. decembris

Mūsdienās mēs zinām to, ka Visums ir daudz lielāks un dīvaināks nekā daudziem šķiet. Toties, pateicoties daudzajiem ģeniālajiem prātiem, tas kļūst daudz iedomājamāks, saskatāmāks un saprotamāks – dienu dienā cilvēki visapkārt pasaulē strādā pie jauniem šīs nesaprotamās mīklas gabaliņiem un Latvija nav izņēmums.


Šajā tiešsaistes diskusijā lieliski un pieredzējuši cilvēki padalīsies ar savu pieredzi un ieskatu Latvijas kosmosa industrijā.


Šīs diskusijas galvenais mērķis būs par kosmosa industrijas nākotni Latvijā, cik tālu tā jau ir attīstījusies, kā arī, ko varam gaidīt tuvākajā nākotnē.


Diskusijā tiksies lielākie industrijas profesionāļi –

  • Aleksejs Klokovs, Inženierpētniecības institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” direktors un panela moderators,
  • Amara Graps, Baltics in Space izpilddirektore,
  • Pauls Irbins, LAIK –Latvijas Kosmosa Industrijas Asociācijas priekšsēdētājs, kosmosa industrijas eksperts un biznesa stratēģis.


Panelis tiks rīkots Facebook Icebreakers LIVE platformā. Pievienojies - 16. decembrī plkst. 17.00!

PASĀKUMA DALĪBNIEKI UN PROGRAMMA

Dr.sc.ing. Aleksejs Klokovs, Latvijas kosmosa centrs un kosmosa industrijas attīstība

Tēzes:

  • Jaunais Latvijas Kosmosa izpētes centrs
  • Pētniecības vadītāji (vairāk par kosmosa komunikāciju un satelīttehnoloģijām) 
  • Kosmosa inovāciju un tehnoloģiju komercializācija
  • Izglītības programmas un kosmosā un jaunu cilvēku ieinteresēšana
  • Latvijas Kosmosa industrijas attīstība



Aleksejs Klokovs ir Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC) vadītājs. Aleksejs ir ietekmīgs inženierzinātņu profesionālis ar Rīgas Tehniskajā Universitātē iegūtu Doktora grādu saistībā ar Inžinierzinātņu tehnoloģijām, Mehānismiem un Mehānisko inženieriju.

Aleksejs ir Starptautiskā zema frekvences masīva (LOFAR) teleskopa (ILT) valdes loceklis un JIVE-ERIC padomes, Apvienotā VLBI (ļoti garas bāzes interferometrijas) institūta ERIC (Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijs) loceklis. Eiropā VLBI tiek organizēts caur Eiropas VLBI tīklu (EVN). Aleksejs arī ir EVN konsorcija valdes loceklis. Šāds tīkls ar radioteleskopiem eksistē, galenokārt Eiropā un Āzijā, ar dažiem satelītiem Dienvidāfrikā un Puertoriko. Antenas veic ļoti augstas leņķiskās izšķirtspējas kosmisko radioviļņu avotu novērojumus. EVN ir visjutīgākais VLBI masivs pasaulē, vienīgais, kas spēj veikt reāllaika novērojumus.


Aleksejs attīsta pirmo Latvijas Kosmosa izpētes centru, kas spēs sniegt augstas kvalitātes izpētes iespējas un izglītošanās pakalpojumus kosmosa tehnoloģiju un zinātnes jomās.



Dr. Amara Graps, In-Space resursu pielietojums: pašreizējās tendences un iespējas visiem

Tēzes:

  • IRSU nākotne ir gandrīz klāt
  • Laika kavēklis – metālu atgriešana uz Zemes
  • Pieci atskaites punkti
  • Kosmosa kalnrūpniecības mācību stundas apgūtas līdz 2018. gadam
  • Kas jādara lai sāktu?



Amara Lynn Graps / Amara Linna Grapa ir amerikāniete – latviete ar nepilnu 40 gadu pieredzi darbojoties 15 starptautiskos kosmosa projektos un misijās, ar datiem no gandrīz visām planētām Saules sistēmā.

1990 gadu beigās, kosmosa mazāko daļiņu – kosmosa putekļu uzlāde un dinamika kļuva par Amaras galveno iemeslu rakstīt Disertāciju un turpmākos doktorantūras darbus Vācijā, Itālijā un Kolorado. Vēlāk, 2010 gadu vidū, viņas profesijas visums nozīmīgi paplašinājās ar ilgtspējīgu kosmosa izaugsmi kā viņas Baltijas nišu, daudzinstitūtu, sabiedrībā iekļaujamu starptautisko kosmosa projektu attīstīšanai un iekļaušanai. Amaras pašreizējās nišas ir mazo ķermeņu planētu zinātne, iedzīvotāju klimata zinātne, CubeSat izglītība un asteroīdu materiāla ieguve. Viņa ir Austrumeiropas planētu zinātnieku, STEM nozares meiteņu un Baltijas kosmosa darbinieku aizstāve
.

Pauls Irbins, Kosmosa Izglītības centrs Cēsīs

Tēzes:

  • Cēsu pašvaldība būvē Kosmosa Izglītības centru (SEC) atvēršanai 2023. Gadā.
  • SEC sniegs interaktīvu izstādi, mācību darbnīcas, kā arī misijas skolām un ģimenēm.
  • Attīstības procesā projekta komanda organizēs ar kosmosu saistītas sacensības skolām, dalību studentiem no Latvijas Eiropas Kosmosa nometnē Norvēģijā un izglītību skolotājiem.


Pauls Irbins ir Latvijas Kosmosa industrijas apvienības prezidents un Kosmosa Izglītības centra Cēsīs attīstītā projekta vadītājs.


Pauls arī vada studentu attīstītu raķešu projektu Rīgas Tehniskajā universitātē un inženieru komandu, kura būvē pirmo Latvijas kosmosa reķeti. Ar akadēmiskiem prasmēm sabiedrisko sistēmu pašorganizēšanā, Pauls ir konsultējis uzņēmumus un jaunuzņēmumus procesu uzlabošanā, produktu inovācijās un tirdzniecības vadībā.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 18. jūnijs
Saules fiziķu komanda ir atklājusi jaunu veidu, kā noteikt un izmērīt entropijas izmaiņas Saules atmosfērā – sasniegumu, kas var palīdzēt pētniekiem labāk izprast enerģijas pārnesi Saules koronā un noskaidrot, kāpēc Saules ārējā atmosfēra ir miljoniem grādu karstāka nekā tās virsma. Entropija ir jēdziens, kas radās 19. gadsimta 60. gados, kad vācu fiziķis Rūdolfs Klausiuss to ieviesa, pētot siltuma dzinēju efektivitāti un slaveno Karno ciklu. Kopš tā laika entropija ir kļuvusi par vienu no fundamentālākajiem jēdzieniem fizikā, palīdzot zinātniekiem aprakstīt enerģijas sadalījumu un pārveidi sistēmās, sākot no tvaika dzinējiem un melnajiem caurumiem līdz zvaigznēm un pat Visumam kopumā. Neraugoties uz tās nozīmi, entropiju Saules atmosfērā līdz šim ir bijis ārkārtīgi grūti izmērīt tieši. Jaunā pētījumā, kas drīzumā tiks publicēts žurnālā The Astrophysical Journal Letters , pētnieki no Vorikas Universitātes, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC, Ventspils Augstskola) un Londonas Universitātes koledžas (UCL) ir parādījuši, ka entropija atstāj novērojamas pēdas viļņos, kas izplatās caur Saules karsto, magnetizēto atmosfēru jeb koronu. “Entropija ir viens no galvenajiem lielumiem, kas raksturo, kā enerģija ir organizēta fizikālā sistēmā,” skaidro pētījuma vadošais autors, Stīvena Hokinga stipendiāts Dmitrijs Kolotkovs. “Konceptuālā ziņā Saules aktīvos apgabalus var uzskatīt par dabīgiem siltuma dzinējiem, kas nepārtraukti pārveido un transportē enerģiju caur karstu, magnetizētu plazmu. To darbība un efektivitāte ir cieši saistīta ar entropiju. Šim jēdzienam ir dziļas saknes termodinamikā, un tam ir būtiska loma arī melno caurumu fizikā, kur entropija ir saistīta ar informācijas un enerģijas uzglabāšanas fundamentālajiem ierobežojumiem. Ja entropija nemainās, enerģija mēdz saglabāties organizētākā un lokalizētākā formā. Ja entropija tiek traucēta, enerģija pārdalās un izplatās apkārtējā plazmā. Ja mēs spējam izmērīt, kā entropija mainās Saules aktīvajos apgabalos, mēs iegūstam jaunu veidu, kā izsekot enerģijas transportam, disipācijai un tās pārvēršanai siltumā.”
Autors Rota Žagare 2026. gada 16. jūnijs
Ventspils Augstskolas pārstāvji 2026.gada maija izskaņā kopā ar sadarbības partneriem no piecām valstīm Cluj pilsētā Rumānijā turpināja darbu pie projekta NextTechTalents īstenošanas. Projekta galvenais mērķis ir veicināt agrīnā posma pētnieku kompetenču attīstību un veidot starptautisku sadarbības tīklu. Noslēdzoties izpētes posmam, šobrīd projekta ietvaros norit darbs pie NextTechTalents apmācību sistēmas un kursu plāna izveides ar fokusu uz jaunajiem zinātniekiem. Projekts paredz arī apmācību un mentoru programmu izstrādi, kā arī karjeras attīstības sistēmu ieviešanu un testēšanu. Uzmanība tiek pievērsta dažādības un iekļaušanas veicināšanai gan akadēmiskajā, gan uzņēmējdarbības vidē, lai pētniekiem no dažādām vidēm būtu līdzvērtīgas iespējas. Tāpat projekts akcentē ilgtspēju – radītie rezultāti tiek veidoti tā, lai tie būtu izmantojami arī pēc projekta īstenošanas. Ventspils Augstskolu klātienē pārstāvēja vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš un viespētniece Linda Rudzroga. Darba seminārā vadošais pētnieks Kārlis Krēsliņš iepazīstināja partnerus ar plānoto apmācību programmu virzieniem, kas jaunos zinātniekus labāk sagatavotu Eiropas pētniecības telpas mainīgajām prasībām, savukārt Linda Rudzroga ar partneriem pārrunāja turpmākās projekta informācijas izplatīšanas aktivitātes. Ventspils Augstskolas pārstāvji vizītes laikā apmeklēja arī sadarbības partneru organizētas Cluj inovāciju dienas, kurās pārstāvēts arī projekts NextTechTalents . Projekts tiek īstenots Eiropas Komisijas programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros laika posmā no 2025. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. septembrim. Tā kopējais finansējums ir 1 286 375,00 eiro, no kuriem 168 750,00 eiro paredzēti projektā noteikto Ventspils Augstskolas pienākumu izpildei. Projektu koordinē bezpeļņas pētniecības organizācija MINDS & SPARKS GmbH, kas atrodas Vīnē, Austrijā. Projekta partneri ir Babeș-Bolyai Universitāte Klužas-Napokā (Rumānija); Ventspils Augstskola (Latvija); Jozefa Štefana institūts Ļubļanā (Slovēnija); Minsteres Tehnoloģiju universitāte Korkā (Īrija); Impact Hub Liepāja Liepājā (Latvija); Cluj IT Cluster Klužas-Napokā (Rumānija), un Digital Innovation Hub Slovenia Ļubļanā (Slovēnija).
Autors Rota Žagare 2026. gada 15. jūnijs
Ventspils Rātslaukums, pilsētas centra vēsturiskā sirds, šovasar kļūs par norises vietu vēl nebijušam pasākumam: jauniešu demokrātijas un sarunu festivālam "Bāka". 2026. gada 19. jūnijā festivāls pulcēs jauniešus un ikvienu, kam aktuālas sarunas par demokrātiju, pilsonisko līdzdalību, karjeru, vidi, finansēm un labbūtību. Ieeja ir bez maksas un aicināts ir ikviens interesents. Festivāla dienā "Bāka" tiks izvērsta četros dažādos diskusiju punktos, kurus papildinās dažādas aktivitātes gan jauniešiem, gan citiem interesentiem! " Ar festivālu “Bāka” vēlamies, lai Ventspils un Kurzemes jaunieši ne tikai klausās, bet arī uzdod savus jautājumus un ierosina pārmaiņas. Festivāls ir vieta, kur to darīt drošā un aizraujošā veidā, " stāsta Henriks Balodis, sarunu festivāla "Bāka" idejas autors, organizators. "Bāka" tiek attīstīta kā ikgadējs sarunu un līdzdalības festivāls, kas stiprina saikni starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem, palīdz trenēt argumentētu sarunu kultūru un dod iespēju jauniešiem ietekmēt sev svarīgus jautājumus savā pilsētā. Tās sākums meklējams Junior Achievement Latvia Līderu programmā – unikālā izglītības programmā, kuras mērķis ir veidot jauno līderu paaudzi Latvijas konkurētspējas palielināšanai. “Festivāls “Bāka” aizsākās mūsu Līderu programmā, un tas ir lielisks piemērs tam, ka jaunieši nebaidās uzņemties iniciatīvu par sev un sabiedrībai svarīgām tēmām. Henrika Baloža veidotais sarunu festivāls ir vieta, kur jaunieši var paust savu viedokli un tikt sadzirdēti. Mums ir patiess prieks būt daļai no šī stāsta. Aicinu ikvienu 19. jūnijā satikties Ventspils Rātslaukumā! ” saka Jānis Krievāns, Junior Achievement Latvia vadītājs. Festivālā vairākās skatuvēs un telpās tiks apspriestas dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas kā “ko neiemāca TikTok par attiecībām”, “kā izvēlēties studijas Latvijā un ārzemēs”, kā arī tiks piedāvātas dažādas organizāciju teltis un aktivitātes, kurās varēs iepazīties ar organizāciju darbību. “ Priecājamies par jauniešiem, kuri uzdrīkstas īstenot ko jaunu un nebijušu Ventspilī - jauniešu sarunu festivālu “Bāka”. Novērtējam jauniešu drosmi, zinātkāri un vēlmi darīt, ko ikdienā redzam arī mūsu uzņēmējos pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Katrs uzņēmums sākas ar ideju, bet vēl svarīgāk – ar pirmo soli. Tāpēc vēlamies būt klāt, lai iedvesmotu jauniešus noticēt savām idejām un saprast, ka arī izaicinājumi ir daļa no ceļa uz pirmajām uzvarām ," pauž Agnese Jēkabsone-Landmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Ventspilī. Festivāla komanda aicina sekot līdzi festivāla aktualitātēm, norisi un aktuālo programmu sociālo tīklu kontos (@festivalsbaka) Instagram , Facebook un TikTok platformās un festivāla mājaslapā festivalsbaka.lv Projekts tiek īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas “Jaunatnes politikas valsts programmas 2025.–2027. Gadam” valsts budžeta finansējuma ietvaros no 11.05.2026.–31.10.2026. Sarunu festivāls “Bāka” tiek īstenots kā individuālais projekts Junior Achievement Latvia “Līderu programmas” ietvaros. Projekta autors ir Ventspils 4. vidusskolas skolēns Henriks Balodis, savukārt festivāla organizēšanā iesaistās arī Ventspils Augstskolas studenti.
Autors Rota Žagare 2026. gada 15. jūnijs
No 25. līdz 29. maijam Ventspils Augstskolā norisinājās jau otrā “ Blended Intensive Programme ” (BIP) “ Digital Innovation Through AI ” un COLOURS vasaras skola, kurā kopā piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieki – bakalaura studiju programmas “Jaunuzņēmumu vadība” studenti, kā arī Erasmus+ studenti no Polijas, Portugāles, Vācijas, Ukrainas un citām valstīm. Studenti kopā strādāja četras nedēļas: pirmās trīs nedēļas norisinājās tiešsaistē ar lekcijām, praktiskām nodarbībām un komandas darbu pie savām jaunuzņēmumu idejām, savukārt noslēdzošajā nedēļā visi dalībnieki tikās Ventspils Augstskolā, lai klātienē turpinātu ideju attīstību mentoru un mākslīgā intelekta ekspertu vadībā. Programmas laikā studenti ne tikai apguva zināšanas par mākslīgā intelekta iespējām, digitālajām inovācijām un uzņēmējdarbības attīstību, bet arī iepazinās ar tehnoloģiju pielietojumu reālā uzņēmējdarbības vidē. Šīs nedēļas ietvaros dalībnieki devās izglītojošās vizītēs uz diviem uzņēmumiem – AZERON un “Diānas sveces”, lai klātienē redzētu, kā idejas, tehnoloģijas un inovācijas tiek pārvērstas produktos. Noslēgumā visas 10 komandas prezentēja savas idejas žūrijai pusfinālā Ventspils Augstskolā, un piecas labākās komandas ieguva iespēju savus risinājumus prezentēt investoriem 29. maijā Rīgā, “TestDevLab” birojā. TOP 5 komandu idejas bija ļoti daudzveidīgas – sākot no mākslīgā intelekta risinājumiem darba vides vizuālā satura veidošanai līdz digitāliem palīgiem hobiju attīstīšanai un aplikācijām, kas personalizē treniņu plānus sporta zālei tieši sievietēm. Fināla prezentācijās žūrija par labāko atzina komandu “Comet AI”, kuras sastāvā bija Ventspils Augstskolas “Jaunuzņēmumu vadības” 2. un 3. kursa studenti – Timurs Kiseļčuks, Ēriks Marians Skukovskis, Ronalds Palacis un Tomass Ralfs Bāliņš. Komanda izstrādāja risinājumu e-komercijas veikalu īpašniekiem, kas ļauj analizēt klientu datus un labāk izprast patērētāju paradumus – iepirkšanās laiku, intereses un citas uzvedības tendences. Balstoties uz klientu meklējumiem, iepriekšējiem pirkumiem un citiem datiem, sistēma katram lietotājam spēj nosūtīt individuāli pielāgotus ziņojumus un reklāmas piedāvājumus. Par uzvaru komanda saņēma biļetes uz lielāko tehnoloģiju un jaunuzņēmumu pasākumu Baltijā “TechChill” 2027. gadā, kā arī abonementu mākslīgā intelekta rīkam “Claude”, lai turpinātu attīstīt savu ideju.
Autors Rota Žagare 2026. gada 9. jūnijs
6. jūnijā Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātē notika profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” maģistra darbu aizstāvēšana. Pētījumus Valsts pārbaudījumu komisijai prezentēja desmit topošie maģistri, noslēdzot studijas un mērķtiecīgu darbu pie izvēlētās tēmas. Šogad aizstāvētie darbi atspoguļo nozares aktuālākos jautājumus. Vairākos darbos aktualizēta tēma par mašīntulkošanas iespējām un riskiem: tika vērtēta sensitīvu datu apstrāde mašīntulkošanas rīkos Latvijas publiskajā sektorā, salīdzināta cilvēka un mašīntulkojuma kvalitāte juridiskos tekstos (DE–LV), kā arī analizēta leksiskā daudzveidība literāru darba tulkojumos. Liela uzmanība darbos veltīta terminoloģijai un ekvivalences problēmām – no ASV izpildvaras amatu un struktūrvienību nosaukumiem (EN–LV) līdz jūrniecības nozares termina “mols” atbilsmēm angļu valodā. Pētīta arī ES vides tiesību aktu tulkošana, poļu personvārdu atveide latviešu valodā un latviešu kulinārijas speciālā leksika. Valsts pārbaudījumu komisija ar augstāko vērtējumu – “izcili” (10) – novērtēja divus maģistra darbus. Darina Kokļina (zinātniskā vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe) izstrādāja pētījumu “Aizstāvības amatu nosaukumi: to nozīmes angļu valodā un ekvivalenti latviešu un krievu valodā”, parādot, cik niansēta un praksē nozīmīga var būt šķietami vienkāršu juridisku amatu nosaukumu tulkošana trijās valodās, bet Nadīna Slaņķe (zinātniskā vadītāja doc. Egita Proveja) aizstāvēja darbu “Intralingvālās tulkošanas metodes mācību līdzekļu tulkošanā vieglajā valodā”, pievēršoties aktuālai un sociāli nozīmīgai tēmai – satura piekļūstamībai plašākam lasītāju lokam. Apsveicam visus maģistrus ar veiksmīgi aizstāvētajiem darbiem! Fakultāte pateicas Valsts pārbaudījumu komisijai, zinātniskajiem vadītājiem un recenzentiem par ieguldījumu jauno tulkotāju un terminologu izaugsmē.
Autors Rota Žagare 2026. gada 8. jūnijs
Laikā no 27. – 30. maijam Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docente Egita Proveja piedalījās Čehijas Republikas Ģermānistu apvienības rīkotajā ikgadējā Ģermānistu kongresā “Ģermānistikas (krust)celes”, kas šogad notika čehu zinātnieka Jana Evangelistas Purkiņes vārdā nosauktajā Ūsti pie Labas universitātē. Konference notika laikā, kad šī čehu universitāte svin dibināšanas 35. gadadienu, savukārt universitātes Filozofijas fakultāte, kurā koncentrētas valodu studijas – 20. gadadienu. Konferencē pulcējās ap 150 pētnieku no 21 valsts. Valodniecības, svešvalodu didaktikas, literatūras studiju, digitālā laikmeta Austrijas literatūras un kultūras studiju sekcijās konferences dalībnieki prezentēja aktuālus pētnieciskos rezultātus, iesaistījās diskusijās par mūsdienu tehnoloģiju, īpaši – mākslīgā intelekta ieviestām izmaiņām gan zinātniskajā un akadēmiskajā dzīvē, gan praksē. Docente E. Proveja valodniecības sekcijā klausītājus iepazīstināja ar sava diahroniskā pētījuma rezultātiem, kas atklāja vēsturisko teksta veida sēru vēsts ģenēzi 19. gadsimta sākuma vācbaltu presē. Līdzās specializēto sekciju darbam konferences organizatori bija parūpējušies par daudzveidīgu pavadošo programmu. Ūsti pie Labas novadpētniecības muzejā konferences dalībniekiem bija iespējams ne tikai aplūkot aizraujošu interaktīvu izstādi par vēsturisko vietējo vācu kopienu un tās lomu reģionā, bet arī klausīties interesantu podija diskusiju par literatūras kritiku mūsdienu digitalizētajā vidē, kur arvien vairāk lielāka loma ir jauniešu vērtējumiem sociālajos medijos kā Instagram vai TikTok. Konferences laikā notika arī zinātniska krājuma atvēršana un autoru lasījumi. Gan sekciju darbs, gan konferences laikā rosinātās diskusijas liecina, ka humanitāro zinātņu pētniecības praksē arvien vairāk sastopamies ar straujām tehnoloģiju ieviestām pārmaiņām, ko nākotnē nāksies pieņemt un censties iespējami racionāli izmantot savās interesēs.
Citas ziņas