PROJEKTS

Astrofizikas Centrs Daudzziņotāju Studijām Eiropā

Projekta nosaukums: Astrofizikas Centrs Daudzziņotāju Studijām Eiropā/(Astrophysics Center for Multimessenger studies in Europe 

 

Projekta Nr. 101131928

 

Projekta akronīms: ACME 

 

Programma: Eiropas Komisijas grants (H2020) 

 

Projekta iesniedzējs: Galvenais partneris – Le Centre National de la recherche scientific- CNRS (FR), 40 sadarbības partneri, viens no tiem – Ventspils Augstskola, Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC) 

 

Projekta VeA zinātniskais vadītājs: vadošais pētnieks Ivars Šmelds 

 

Projekta realizēšanas periods: 01.09.2024. – 31.08.2028. (48 mēneši) 

 

Projekta mērķis 

ACME mērķi ir ieviest Eiropas Astrodaļiņu fizikas konsorcija (Astroparticle Physics European Consortium - APPEC) un Eiropas Astronomijas plānošanas un konsultāciju tīkla (Planning and Advisory Network for European Astronomy - ASTRONET) ceļakaršu ieteikumus, kā arī būt par ceļa rādītāju, lai paplašinātu un uzlabotu piekļuvi attiecīgajiem pētniecības infrastruktūru pakalpojumiem un datiem. Tas ietver arī jaunu modeļu novērtēšanu labākai koordinācijai un pakalpojumu nodrošināšanai lielā mērogā, nodrošinot harmonizētu pārrobežu un virtuālo piekļuvi, attīstot ekspertīzes centrus, uzlabojot zinātnisko datu pārvaldību, izstrādājot savietojamas sistēmas, lai ātri identificētu svarīgas un negaidītas parādības kosmiskajā telpā un izplatītu brīdinājumus, optimizējot to turpmākos novērojumus. Tāpat ACME nodrošinās apmācības jaunai un plašākai zinātnieku un inženieru paaudzei, atvērs astrofizikas un astrodaļiņu fizikas datu kopas citos pētījumu virzienos strādājošiem pētniekiem un palielinās sabiedrības iesaisti. 

 

Galvenās darbības:

  • īstenot Eiropas ceļvežu ieteikumus un darboties kā ceļa rādītājam, lai paplašinātu, uzlabotu un saskaņotu piekļuvi attiecīgajiem pētniecības infrastruktūras (PI) pakalpojumiem un datiem, kā arī novērtēt un izvērtēt jaunus modeļus labākai koordinācijai un mēroga pakalpojumu sniegšanai
  • nodrošināt harmonizētu un iekļaujošu starptautisku un virtuālu piekļuvi pasaules līmeņa pētnieciskajām infrastruktūrāmI (PI)
  • izveidot kompetences centrus, kas sniedz ekspertu atbalstu, lai atvieglotu piekļuvi plašākam pētnieku lokam
  • uzlabot zinātnisko datu produktu pārvaldību, lai veicinātu gan mērķtiecīgus pētījumus, gan nejaušus atklājumus, ieviešot FAIR pieejas piekļuves paplašināšanai
  • uzlabot savietojamas sistēmas ātrai astrofizikālo kandidātu notikumu identificēšanai un brīdinājumu izplatīšanai PI tīklam un zinātniskajām konsorcijām, lai optimizētu turpmākos novērojumus
  • nodrošināt apmācības jaunai un plašākai zinātnieku un inženieru paaudzei
  • atvērt astrofizikas un astodaļiņu fizikas datu kopas citām disciplīnām, piemēram, vides pētījumiem vai jūras bioloģijai zemūdens neitrīno iekārtām, un palielināt sabiedrības iesaisti zinātniskajos pētījumos 

 

VeA VSRC projekta ietvaros nodrošinās transnacionālu piekļuvi savai infrastruktūrai -- pilnībā grozāmajām paraboliskajām antenām RT-16 un RT-32, kā arī LOFAR-LATVIJA antenu laukam. Tāpat projekta ietvaros tiks nodrošināta VSRC zinātnieku piekļuve Eiropas augsta līmeņa zinātniskajai infrastruktūrai.

 

Projekta rezultāti VSRC: 

Tālāka VeA rīcībā esošās zinātniskās infrastruktūras tālāka attīstība un izmantošana, astronomisko novērojumu rezultāti, zinātniskie raksti, konferenču ziņojumi. 

 

Projekta finansējums: € 14 499 999,34, tajā skaitā VeA IZI VSRC finansējums: € 15 001,00 

 

Projekta mājaslapa: https://cordis.europa.eu/project/id/101131928

 

Uzziņai:

Daudzziņotāju astronomija ir koordinēta vairāku signālu novērošana un interpretācija, kas saņemti no viena un tā paša astronomiskā notikuma. Daudzi kosmoloģiskie notikumi ietver sarežģītas mijiedarbības starp dažādiem astrofizikāliem procesiem, no kuriem katrs neatkarīgi var izstarot signālus, kas raksturīgi konkrētam "ziņnesim": elektromagnētisko starojumu (ieskaitot infrasarkano starojumu, redzamo gaismu un rentgenstarus), gravitācijas viļņus, neitrīno un kosmiskos starus. Kad šie signāli tiek saņemti uz Zemes, atpazīstot, ka dažādi novērojumi ir radīti no viena un tā paša avota, var nodrošināt uzlabotu notikuma rekonstrukciju vai labāku tā izpratni un atklāt vairāk informācijas par avotu. 


Kontakti: 

Projekta vadītājs zin.jautājumos – Ivars Šmelds, ivars.smelds@venta.lv 

AKTUALITĀTES

Autors Rota Rulle 2024. gada 2. oktobris
16. un 17. septembrī Parīzē notika Eiropas Multivēstnešu astrofizikas centra (Astrophysics Centre for Multimessenger studies in Europe - ACME) īstenojamā projekta uzsākšanas sanāksme. Šo ar ES finansēto projektu (Tā apzīmējums ES nomenklatūrā: HORIZON-INFRA-2023-SERV-01 koordinē Centre national de la recherche scientifique (CNRS), un tā mērķis ir realizēt vērienīgu, koordinētu Eiropas mēroga optimizāciju attiecībā uz pieejamību un kohēziju starp vadošajām astrodaļiņu un astronomijas pētniecības infrastruktūrām. Projekts piedāvās piekļuvi instrumentiem, datiem un ekspertīzei, koncentrējoties uz jauno daudzvēstnešu astrofizikas zinātni. Ar 40 pasaules klases sadarbības institūcijām no 15 valstīm ACME apvieno astrodaļiņu un astronomijas kopienas, lai kopīgi censtos veidot pamatu ilgtermiņa sadarbības stiprināšanai starp pētniecības infrastruktūrām neatkarīgi no to atrašanās vietas un uzlabotu to piekļuves iespējas no visas Eiropas un pasaules. ACME mērķi ir ieviest Eiropas Astrodaļiņu fizikas konsorcija (Astroparticle Physics European Consortium - APPEC) un Eiropas Astronomijas plānošanas un konsultāciju tīkla (Planning and Advisory Network for European Astronomy - ASTRONET) ceļakaršu ieteikumus, kā arī būt par ceļa rādītāju, lai paplašinātu un uzlabotu piekļuvi attiecīgajiem pētniecības infrastruktūru pakalpojumiem un datiem. Tas ietver arī jaunu modeļu novērtēšanu labākai koordinācijai un pakalpojumu nodrošināšanai lielā mērogā, nodrošinot harmonizētu pārrobežu un virtuālo piekļuvi, attīstot ekspertīzes centrus, uzlabojot zinātnisko datu pārvaldību, izstrādājot savietojamas sistēmas, lai ātri identificētu svarīgas un negaidītas parādības kosmiskajā telpā un izplatītu brīdinājumus, optimizējot to turpmākos novērojumus. Tāpat ACME nodrošinās apmācības jaunai un plašākai zinātnieku un inženieru paaudzei, atvērs astrofizikas un astrodaļiņu fizikas datu kopas citos pētījumu virzienos strādājošiem pētniekiem un palielinās sabiedrības iesaisti. ACME projekta koordinators, profesors Antuāns Kušners (CNRS/Parīzes Universitāte) un līdzkoordinators Paolo D'Avanzo (INAF), pārstāv katru (astrodaļiņu un astronomijas) kopienu, lai nodrošinātu līdzsvaru un veicinātu starpdisciplināru sadarbību. Ventspils Augstskolas (VeA) Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs (VSRC) ir pētniecības centrs radioastronomijā, astrofizikā un kosmosa zinātnēs. Tā galvenie instrumenti ir pilnībā grozāmās paraboliskās antenas RT-16 un RT-32, kā arī LOFAR-LATVIJA antenu lauks. Viens no gālveniem zinātniskiem mērķiem ir veikt sevišķi lielas bāzes interferometrijas (VLBI) novērojumus sadarbībā ar globāliem tīkliem, piemēram, Eiropas VLBI tīklu (EVN) un LOFAR. VSRC strauji paplašinājies, iekļaujot ne tikai radioastronomiju un astrofiziku, bet arī spēcīgas zinātniskās grupas satelītu komunikācijā, kosmosa tehnoloģijās un augstas veiktspējas skaitļošanā. Kā daļa no ACME projekta īstenotājiem, VIRAC nodrošinās transnacionālu piekļuvi savai infrastruktūrai, ko koordinēs Dr. Ivars Šmelds un Vladislavs Bezrukovs. Projekta mājaslapa: https://cordis.europa.eu/project/id/101131928 Kontakti: KOUCHNER, Zinātniskais koordinators (CNRS/UPCité): kouchner@apc.in2p3.fr Paolo D’AVANZO, Zinātniskais līdzkoordinators (INAF): paolo.davanzo@inaf.it Julie EPAS, Projekta vadītāja (CNRS): epas@apc.in2p3.fr Vladislavs Bezrukovs, Kontaktpersona Latvijā (VSRC): vladislavsb@venta.lv  Multivēstnešu astronomija ir koordinēta vairāku signālu novērošana un interpretācija, kas saņemti no viena un tā paša astronomiskā notikuma. Daudzi kosmoloģiskie notikumi ietver sarežģītas mijiedarbības starp dažādiem astrofizikāliem procesiem, no kuriem katrs neatkarīgi var izstarot signālus, kas raksturīgi konkrētam "ziņnesim": elektromagnētisko starojumu (ieskaitot infrasarkano starojumu, redzamo gaismu un rentgenstarus), gravitācijas viļņus, neitrīno un kosmiskos starus. Kad šie signāli tiek saņemti uz Zemes, atpazīstot, ka dažādi novērojumi ir radīti no viena un tā paša avota, var nodrošināt uzlabotu notikuma rekonstrukciju vai labāku tā izpratni un atklāt vairāk informācijas par avotu.