Ventspils Augstskola kopā ar partneraugstskolām iesaistījusies valsts pētījumu programmas projektā Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā . Par darbu projektā, ieskicējot problēmas būtību un iespējamos risinājumus, pastāstīja projekta dalībnieces, Ventspils Augstskolas vieslektores Zane Zonberga un Sanita Lasmane. Straujas pārmaiņas prasa jaunas prasmes Šī projekta nozīmību apzināsies ikviens, kurš kādreiz ir aizdomājies par to, cik lielā mērā pēdējos gados ir mainījusies viņa profesijas specifika – vai zināšanas un prasmes, kas skolas solā apgūtas pirms divdesmit, desmit vai pieciem gadiem, vēl atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām? Straujās izmaiņas sabiedrībā, ražošanas automatizācija un mūsdienu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, attīstība daudzās jomās strādājošajiem prasa nemitīgu jaunu prasmju apguvi, lai nezaudētu konkurētspēju mainīgajā darba tirgū. Šajā kontekstā liela nozīme ir kvalitatīvai pieaugušo profesionālajai pilnveidei, kas ir skaidri definēta arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021–2027 kā daļa no Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, lai stiprinātu valsts spēju pielāgoties mainīgajam darba tirgum. Realitātē pieaugušo izglītība nereti atpaliek no deklarētajiem mērķiem. Šīs plaisas mazināšanai patlaban tiek izstrādāts valsts pētījumu programmas projekts Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā (nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001). Tā vadošais partneris ir Latvijas Universitāte, bet nozīmīga loma projektā ir arī partneraugstskolām – Ventspils Augstskolai un RTU Liepājas akadēmijai. Zane Zonberga ir otrā kursa doktorante Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas kopīgajā doktora studiju programmā Ekonomika un uzņēmējdarbība, bet Sanita Lasmane šajā programmā jau ir pabeigusi teorētiskās studijas un šī gada beigās gatavojas iegūt zinātnes doktora grādu. Sanitas Lasmanes promocijas darba nosaukums ir Latvijas darba tirgu ietekmējošo faktoru analīze un modelēšana , bet Zane Zonberga strādā pie promocijas darba tēmas Cilvēkkapitāla attīstības ietekme uz organizāciju darbību Latvijā , un tās sasaucas ar šī projekta tematiku. Ventspils Augstskolā projekta komandā līdz ar abām jaunajām pētniecēm darbojas arī projekta zinātniskā vadītāja profesore Una Libkovska, asociētā profesore Liene Resele-Dūšele un koordinatore Linda Ūdre. «Visvienkāršāko skaidrojumu par projekta mērķi varu mēģināt sniegt ar piemēru – persona ir apguvusi noteiktu izglītību, tehniskās zināšanas un digitālās prasmes pirms pieciem vai desmit gadiem, bet šobrīd šīs zināšanas darba tirgū ir ar ļoti mazu vērtību, jo ir notikusi strauja digitalizācija, tehnoloģiju attīstība, automatizācija,» stāsta Zane Zonberga. «Ļoti daudz darba vietu tiek apdraudētas, jo darbinieki vienkārši nespēj tikt līdzi šīm tendencēm. Savā projektā mēs vēlamies pierādīt to, ka pieaugušo izglītība ir ne tikai nepieciešama iedzīvotājiem, bet tā ir arī ļoti būtiska, lai uzņēmumi spētu pastāvēt un konkurēt arī globālā mērogā. Vēlamies nodrošināt iespēju uzņēmumiem un valsts institūcijām izvērtēt zināšanu pārnesi uz praksi – novērtēt to, vai mācību process ir pietiekami kvalitatīvs, lai viņi piedāvātu to saviem darbiniekiem, un vai viņiem tiešām būs ieguvums no šī mācību procesa.» Projekts akcentē arī pedagogu profesionālās pilnveides lomu, lai viņi spētu sniegt studentiem un pieaugušajiem mūsdienīgas, praktiskas un darba tirgum atbilstošas zināšanas un prasmes. Profesionālā pilnveide ir aktuāla teju visās profesijās, bet īpaši aktuāla tā ir tiem, kuri strādā jomās, kurās strauji ienāk digitalizācija, automatizācija, mākslīgā intelekta tehnoloģijas u. tml. Piemēram, klientu atbalsta speciālisti, kuru darbu aizstāj mākslīgā intelekta čati, vai noliktavu darbinieki, kuru uzdevumus pārņem automatizētas līnijas. Vispārīgākā nozīmē – arī jebkuras nozares darbinieki, kuri ieguvuši tehniskās vai digitālās prasmes pirms pieciem vai desmit gadiem. No intervijām līdz sadarbības risinājumiem Projekts ir sadalīts piecās uzdevumu pakotnēs, kurās jāveic gan datu vākšana, gan to analīze. Viens no Ventspils Augstskolas pētnieču uzdevumiem kopā ar projektu partneriem bija 14 fokusgrupu interviju, kas tika veiktas ar nozaru pārstāvjiem, ekspertu padomēm, valsts un izglītības institūcijām u. c. mērķgrupām, analīze. Intervijas tiek transkribētas, kodētas un analizētas, izmantojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētniecības metodes. Papildus tam Ventspils Augstskolas pētnieces veikušas ieguldījuma cilvēkkapitāla attīstībā novērtējumu, tajā skaitā pieaugušo profesionālajā izglītībā un profesionālajā pilnveidē, atdevi Latvijas ekonomikā, tautsaimniecības attīstībā. Veikti arī teorētiskie apskati par cilvēkkapitāla attīstības ietekmi uz valsts ekonomikas attīstību un profesionālas pilnveides pārneses uz praksi efektivitātes mērīšanas instrumentu raksturojumu. Pētniece Sanita Lasmane atklāj, ka līdz iesaistei šajā projektā viņa vairāk bija strādājusi ar kvantitatīvajām pētniecības metodēm, kas koncentrējas uz skaitlisko datu vākšanu un analīzi. «Šajā projektā lielāks fokuss ir tieši uz kvalitatīvajām pētniecības metodēm, kas tiek izmantotas, lai pētītu kaut ko, kas ir grūti izmērāms skaitļos, piemēram, cilvēka attieksmi un uzskatus kādā konkrētā jautājumā. Kvalitatīvās pētījumu metodes prasa lielāku spēju iedziļināties kontekstā un interpretēt nianses, kas man personīgi ir ļāvis paplašināt pētniecisko redzesloku un kļūt daudzveidīgākai,» savā pieredzē dalījās Sanita Lasmane. Viens no projekta galvenajiem mērķiem ir izstrādāt praktisku instrumentu, kas palīdzētu novērtēt pieaugušo profesionālās pilnveides zināšanu pārneses uz praksi efektivitāti. Tas būtu rīks uzņēmumiem un valsts institūcijām, lai saprastu, vai īstenotās apmācības tiešām sniedz nepieciešamās prasmes darbiniekiem un ir pielietojamas darba tirgū. Ilgtermiņā projekta vēlamais rezultāts būtu arī ciešāka un kvalitatīvāka sadarbība starp izglītības iestādēm, uzņēmējiem un valsts institūcijām, kur uzņēmumu pārstāvji aktīvi iesaistās arī kā vieslektori, stāstot studentiem par reālām problēmām un vajadzībām darba tirgū. Piedāvājums ir, bet trūkst informācijas Ar vienu no personīgajiem novērojumiem pētniecības procesā dalījās Zane Zonberga, atzīstot: «Pastāv sadrumstalotība komunikācijā starp iesaistītajām institūcijām – darbinieku, darba devēju, pašvaldības, valsts un attiecīgi arī izglītības iestādēm un valsts līmeņa institūcijām. Sadrumstalotā komunikācija starp šīm pusēm ir radījusi šķēršļus kvalitatīvākai sadarbībai.» Viņa skaidro, ka darba devējiem būtu svarīgi apzināt darbinieku vajadzības, bet daļa uzņēmumu pašlaik nezina, kā to izdarīt kvalitatīvi un tā, lai tas neaizņemtu pārāk daudz cilvēkresursu laika. Pašvaldību interesēs ir nodrošināt, ka viņu pašvaldībā esošajiem uzņēmumiem ir iespēja attīstīties un sniegt atbalstu pēc nepieciešamības. Nozares ekspertu padomes atbildībā ir iegūt informāciju par visu nozaru vajadzībām – zināšanām, prasmēm un kompetencēm, ko nepieciešams attīstīt. Valsts atbildībā ir nodrošināt ne tikai projektus, bet arī tālākas profesionālās pilnveides kursus, apmācības u. c., ko piedāvātu gan nozarēm, gan iedzīvotājiem. Zane Zonberga min piemēru ar Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem kursiem, uzsverot: «Pēc komunikācijas ar uzņēmējiem un nozaru pārstāvjiem tika secināts, ka šis piedāvājums, kas parasti nāk no valsts, ne vienmēr sakrīt ar viņiem nepieciešamajām zināšanām, prasmēm vai kompetencēm. Tāpat arī dažādi projekti šobrīd ir ļoti grūti izpildāmi konkrētam uzņēmumam, jo tie bieži neatbilst vienam vai diviem kritērijiem un tādēļ nevar pretendēt uz finansējumu. Šie komunikācijas jautājumi būtu jāatrisina, lai visas puses saprastu, kas ir nepieciešams un kā to ieviest.» Zane Zonberga atzīst, ka esošais profesionālās pilnveides piedāvājumu apjoms tiek nodrošināts, taču ir trūkumi, kas jānovērš: «Es teiktu, ka profesionālās pilnveides apjoms kā tāds ir pietiekams, bet šobrīd sabiedrība netiek pietiekami informēta par iespējām.» Piemēram, arī Ventspils Augstskolā jebkuram interesentam ir iespēja par noteiktu maksu apgūt studiju kursus un iegūt kredītpunktus, saņemot sertifikātu. To var darīt vairāku gadu laikā, apvienojot darbu ar mācībām un pakāpeniski iegūstot zināšanas. Līdzīgi piedāvājumi ir arī citās izglītības iestādēs un mūžizglītības centros, tostarp tiek piedāvāti arī bezmaksas kursi, taču to pieejamība nereti ir atkarīga no pašu pasniedzēju pieejamības un iniciatīvas. Sanita Lasmane uzsver nevienlīdzību starp reģioniem: «Iespējas ir, bet tās koncentrējas galvenokārt ekonomiski attīstītākajās teritorijās. Lielākās strukturālās nepilnības darba tirgū ir tieši reģionos, kur profesionālās pilnveides iespējas ir daudz limitētākas.» Tam piekrīt arī Zane Zonberga: «Rīgā ir daudz vairāk iespēju profesionālajai pilnveidei, un tās ir daudzveidīgākas. Piemēram, Ventspils Augstskola nespēj nodrošināt profesionālo pilnveidei medicīnā, bet Rīgā ir šādas iespējas.» Jāpaplašina sadarbība ar uzņēmējiem Pētnieces īpaši uzsver sadarbības nozīmi ar uzņēmumiem. Ventspils Augstskolai šobrīd ir sadarbība ar uzņēmumu Bucher Municipal, kur papildus piešķirtajai stipendijai studentam tiek nodrošināta arī pieredzes apmaiņa uzņēmumā, iepazīstoties ar visiem darba procesiem: «Man šķiet, ka ir nepieciešams izveidot plašāku sadarbību, lai tie nebūtu tikai divi līdz trīs uzņēmumi un lai uzņēmēji paši vēlētos pasniegt vieslekcijas studentiem par aktuālām darba tirgus problēmām. Tas Ventspils Augstskolai jau šobrīd izdodas arī tāpēc, ka daļa Ventspils uzņēmumu pārstāvju ir Ventspils Augstskolas absolventi un ar viņiem ir izveidojusies labāka komunikācija, līdz ar to ir jūtama viņu vēlme iesaistīties procesā,» stāsta Zane Zonberga. «Ventspils Augstskolā jau tiek piesaistīti dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji gan ar vieslekcijām, gan ar praktiskām nodarbībām, bet es uzskatu, ka sadarbībai vajadzētu būt vēl plašākai.» Projekts Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā tika uzsākts 2023. gada decembrī, un plānots, ka tas noslēgsies 2026. gada decembrī. Projekta rezultāti tiks izmantoti dialogam ar Izglītības un zinātnes ministriju, kas ir galvenais projekta gala lietotājs un pasūtītājs. Avots: https://www.ventasbalss.lv/zinas/izglitiba/52693-kad-zinasanas-noveco-petijuma-mekle-risinajumus-efektivai-muzizglitibai Foto: Krists Kūla