Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi (PLA)
PROJEKTS
Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi (PLA)
Projekta nosaukums:
“Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi”/ Angļu val. „Complex investigations of the small bodies in the Solar system”
Projekta Nr.
lzp-2018/1-0401
Projekta akronīms:
PLA
Grāmatvedības akronīms:
z-K.Š.
Programma:
Latvijas Zinātnes Padomes grants
Projekta iesniedzējs:
Latvijas Universitāte, Astronomijas institūts (LU AI), sadarbības partneris – Ventspils Augstskola, Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VeA IZI VSRC)
Projekta zinātniskais vadītājs:
LU AI direktors Ilgmārs Eglītis, projekta zinātnisko darbu VeA IZI VSRC koordinē vadošais viespētnieks Normunds Jēkabsons un pētniece Karina Šķirmante
Projekta realizēšanas periods:
01.09.2018. – 31.08.2021. (36 mēneši, 3 atskaites periodi)
Projekta īss kvalitatīvais apraksts un mērķis
Šis ir pirmais solis divu Latvijas vadošo astronomijas institūtu sadarbībā planetārajā zinātnes pētījumu jomā. Projektā ir paredzēts veikt vairākas aktivitātes, kuras ir saistītas ar Saules sistēmas mazo ķermeņu (it īpaši – asteroīdu un komētu) novērojumiem, izmantojot trīs Baltijā unikālus astronomiskos instrumentus – LU AI optisko Šmita teleskopu Baldonē un VeA VSRC radioteleskopus RT32 un RT16 Irbenē. Projektā kopumā ir plānots iesaistīt 12 zinātniskos darbiniekus, no kuriem 5 ir VeA VSRC pārstāvji ar pieredzi radioastronomisko novērojumu veikšanā un iegūto datu apstrādē un interpretācijā, kā arī ir plānots, ka projekta zinātnisko grupu papildinās Ņižņijnovgorodas Radio fizikālā pētījuma institūta vadošā pētniece Marija Ņečajeva (M.Nechaeva), kurai ir vairāk nekā 50 zinātniskās publikācijas un kompetence projekta pētījuma virzienos.
Projektā ir paredzēti četri pētījuma virzieni:
- Asteroīdu, komētu un Zemei tuvo objektu (NEO – Near Earth Objects) monitorings, izmantojot optiskā diapazona Šmita teleskopu Baldonē;
- Asteroīdu un komētu fotometrijas pētījumi;
- Komētas izstarotā ūdeņraža māzera (izmantojot radioteleskopus Irbenē) novērojumu vienlaicīga izpilde ar komētas spožuma novērojumiem (izmantojot Šmita teleskopu Baldonē);
- Novērojumos iegūto datu apstrāde un interpretācija.
Projekta mērķis
ir pētīt Saules sistēmas mazos ķermeņus (galvenokārt, uzsvaru liekot uz asteroīdiem un komētām), izmantojot modernas optiskās un radioastronomijas metodes un signālu apstrādi. Projekts ir unikāls optisko un radio metožu kombinētā lietojuma dēļ un projekta rezultāti un izstrādātās metodes varēs izmantot Eiropas Kosmosa aģentūras realizētas misijās, lai uzraudzītu kosmosa zondes, kā arī rezultāti var tikt pielietoti turpmākos pētījumos par ūdens piegādi no planetāriem objektiem uz Zemi, kosmosa drošības programmās un kosmosa izpētē.
Projekta finansējums: 300 000.00 EUR, ko veido
- LU AI finansējums: 163 500.00 EUR
- VeA IZI VSRC finansējums: 136 500.00 EUR
Kontakti:
Projekta koordinators zin. jautājumos – Karina Šķirmante, karina.skirmante@venta.lv
Projekta koordinatore adm. jautājumos – Ieva Kozlova, ieva.kozlova@venta.lv
Projekta aktualitātes
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VeA VSRC)” un Latvijas Universitātes Astronomijas Institūta (LU AI) sadarbībā izstrādātā Latvijas Zinātnes Padomes granta projekts “Saules sistēmas mazo ķermeņu kompleksie pētījumi” (“Complex investigations of the small bodies in the Solar system”, lzp-2018/1-0401) tuvojas noslēgumam. Projekta zinātniskās aktivitātes tika veiktas līdz 2021. gada augustam un šī gada pēdējos mēnešos projekta dalībnieki darbosies pie rezultātu analīzes, izplatīšanas un popularizēšanas.
Pusotru gadu projektā ir aktīvi strādāts pie Saules sistēmas mazo ķermeņu (koncentrējoties uz asteorīdiem un komētām) pētījumiem un novērojumiem gan optiskajā, gan radio frekvenču diapazonā. Projekta pirmā posma īstenošanas laikā tika atklāti vairāk kā 20 jauni asteorīdi ar Baldones Šmita teleskopu, kā arī tika veikti 345705(2006 VB14) un 6178(1986 DA) asteorīdu orbitālo elementu aprēķini, balstoties uz novērojumu datu rezultātiem. Paralēli pētījumiem optiskajā frekvenču diapazonā, pirmajā projekta posmā tika veikti Irbenes RT32 radioteleskopa 1.6GHz uztvēreju sistēmas uzlabojumi un pirmo reizi VeA VSRC vēsturē, novērojumu laikā vidējais trokšņu līmenis 1.6Ghz freknvenžu joslā tika samazināts līdz 0.25Jy, tādējādi sniedzot iespēju novērot vājus kosmiskos objektus, piemēram, komētu OH māzerus. Līdz projekta vidusposmam VeA VSRC aktivitātēs tika izveidoti komētu orbitālie modeļi, organizēti komētu (C/2018 W2 (Africano), C/2017 T2 (PANSTARRS), C/2018 N2 (ASASSN), C/2019 Y4(ATLAS)) novērojumi radio frekvenču joslā un izveidots vāju signālu apstrādes komplekss, izmantojot kalibrācijas algoritmus, veivletu un Furjē transformācijas. Projekta īstenošanas laikā tika vienlaicīgi novērota komēta C/2019 Y4 (ATLAS) gan optiskajā frekvenču diapazonā, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, gan radio frekvenču diapazonā, izmantojot Irbenes RT32 radioteleskopu, projekta aktivitātes “Komētas izstarotā ūdeņraža māzera (izmantojot radioteleskopus Irbenē) novērojumu vienlaicīga izpilde ar komētas spožuma novērojumiem (izmantojot Šmita teleskopu Baldonē)” ietvarā.
Šis ir pirmais solis divu Latvijas vadošo astronomijas institūtu sadarbībā planetārajā zinātnes pētījumu jomā. Projektā ir paredzēts veikt vairākas aktivitātes, kuras ir saistītas ar Saules sistēmas mazo ķermeņu (it īpaši - asteroīdu un komētu) novērojumiem, izmantojot trīs Baltijā unikālus astronomiskos instrumentus - LU AI optisko Šmita teleskopu Baldonē un VeA VSRC radioteleskopus RT32 un RT16 Irbenē. Projektā ir paredzēti četri pētījuma virzieni: Asteroīdu, komētu un Zemei tuvo objektu (NEO - Near Earth Objects) monitorings, izmantojot optiskā diapazona Šmita teleskopu Baldonē; Asteroīdu un komētu fotometrijas pētījumi; Komētas izstarotā ūdeņraža māzera (izmantojot radioteleskopus Irbenē) novērojumu vienlaicīga izpilde ar komētas spožuma novērojumiem (izmantojot Šmita teleskopu Baldonē); Novērojumos iegūto datu apstrāde un interpretācija. Projekta aktivitātes ir plānots īstenot laika posmā no 1.09.2018. līdz 31.08.2021. , un kopējais finansējums ir 300000 eiro , no kuriem 136500 eiro ir paredzēts virzīt VeA VSRC aktivitāšu īstenošanai . Projektā kopumā ir plānots iesaistīt 12 zinātniskos darbiniekus, no kuriem 5 ir VeA VSRC pārstāvji ar pieredzi radioastronomisko novērojumu veikšanā un iegūto datu apstrādē un interpretācijā, kā arī ir plānots, ka projekta zinātnisko grupu papildinās Ņižņijnovgorodas Radio fizikālā pētījuma institūta vadošā pētniece Marija Ņečajeva ( M.Nechaeva ), kurai ir vairāk nekā 50 zinātniskās publikācijas un kompetence projekta pētījuma virzienos. Projekta vadītājs ir LU AI direktors Ilgmārs Eglītis, bet VeA VSRC darbus koordinēs vadošais pētnieks Normunds Jēkabsons. Projekta izpildes laikā plānots novērot vairākus desmitus Saules sistēmas mazos ķermeņus. Viena no tām ir komēta C/2017 K2, PANSTARRS (skatīt attēlā). Attēls: Komēta C/2017 K2 (PANSTARRS) / ScienceDaily raksts “Farthest active inbound comet yet seen”, 28.09.2017., NASA 13.08.2018
Adrese
Inženieru 101, LV-3601, Ventspils
Telefons
636 296 57
Epasts
venta@venta.lv