Aiga Bādere dodas uz pasākumu Spānijā tīkla "Eiropas maģistrs tulkošanā" ietvarā

2023. gada 27. oktobris

Ventspils Augstskolas maģistra studiju programma “Lietišķo tekstu tulkošana” jau vairākus gadus ir iekļauta prestižajā Eiropas Komisijas organizētajā sadarbības tīklā “Eiropas maģistrs tulkošanā” (EMT). Noslēdzot EMT piecgades ciklu, 19. un 20. oktobrī Spānijas pilsētā Salamankā notika tīkla tikšanās, kas 800 gadus senās Salamankas Universitātes Tulkošanas un dokumentācijas fakultātē pulcēja EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta un tīklā iekļauto augstskolu un universitāšu pārstāvjus.


Pirmā pasākuma diena tika veltīta tulkotāju prasmju pilnveidei mākslīgā intelekta (MI) laikmetā. Kā atzina EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītājs Hrists Ellinīds (Christos Ellinides), tulkotājiem jābūt ļoti plaša spektra speciālistiem, kuru zināšanas un tehniskās prasmes nozīmīgumu nezaudē, bet tiek papildinātas ar dažādām sociālajām prasmēm. Sabiedrībai ir vajadzīgs uzticams MI, kura uzmanības centrā ir cilvēks. Tomēr, ņemot vērā ģeneratīva MI straujo attīstību, mēs nezinām, kāda būs tulkotāju ikdiena pēc gada, diviem vai desmit. Tas nozīmē, ka būtiska ir tulkotāju atvērtība tehnoloģiju sniegtajām iespējām, vienlaikus neaizmirstot, ka lielie valodu modeļi ir matemātiski un dati tiek abstrahēti no valodas.


Pasākumā izskanēja vairākas atziņas: studentiem ir jābūt izglītotiem MI jautājumos, tostarp ar vienlīdzīgu piekļuvi MI risinājumiem; mašīntulkotu tekstu pēcrediģēšanā īpaši būtiska ir un būs valodiskā lietpratība; MI risinājumi jāizmanto sasaistē ar datorizētās tulkošanas iespējām; studentiem jābūt elastīgiem un gataviem mācīties; nozīmīgas ir starpdisciplināras prasmes.


Spēja pielāgoties un būt atvērtiem tika pieminētas vairākkārt. Tāpat izskanēja viedoklis, ka MI liks izvēlēties citu darbu viduvējiem tulkotājiem un nozarē darbu turpinās tikai ļoti labi un izcili tulkotāji, kuri spēs būt labāki par mašīntulkotājiem.


Pasākumā tika stāstīts arī par vairākiem projektiem, piemēram, par tāda tulkotāju kompetenču modeļa izveidi, kurā līdzās saziņas un valodas prasmēm un tekstpratībai akcentētas arī stratēģiskās un metodiskās prasmes, tostarp pēcrediģēšana. Savukārt citā projektā tika piedāvāts iesācēju un vidēji pieredzējušu tulkotāju pašvērtēšanas rīks. Uzmanība tika pievērsta arī tulkošanas projektu pārvaldības apguvei un tam, ka speciālistus veido studijas, pētniecība un darbs profesijā kopā.


Kolēģi no citām augstskolām stāstīja par nākamo studentu piesaisti, atzīstot, ka tulkošana kā profesija ir nemanāma. Lai to mainītu, tiek rīkoti atvērto durvju pasākumi vidusskolēniem, sagatavoti drukāti un elektroniski materiāli, profesija un programmas tiek reklamētas sociālās saziņas vietnēs, vidusskolēni piedalās tulkošanas konkursā, notiek praktiski semināri, daiļliteratūras lasīšanas sesijas, kā arī augstskolu vietnē ir izstrādātas atsevišķas sadaļas tieši vidusskolēniem un vidusskolu skolotājiem.


Otrajā dienā Eiropas Komisija pasākuma vadības grožus bija uzticējusi Salamankas Universitātei, kas, uzaicinot pārstāvjus no vēl piecām Spānijas universitātēm, pētīja tulkotāja identitāti šajā globālajā un digitālajā laikmetā. Tika uzsvērts, ka mašīntulkošana nav cilvēka veiktas tulkošanas beigas — mašīntulkošana pārveido tulkotāja profesiju, tomēr tulkotāja loma vienmēr ir bijusi ļoti daudzveidīga. Tāpat tika ieteikts tehnoloģiju apguvi netiešā veidā iestrādāt visos studiju kursos un ņemt vērā, ka mums ir nepieciešama tehnoloģiju palīdzība, taču nevaram ļaut, lai tās mūs vada.


Pasākumā varēja uzklausīt EMT tīklā iekļauto programmu absolventus, kas sniedza ieteikumus studiju programmu uzlabošanai, piemēram, norādot, ka studentus biedē automatizēta tulkošanas darbplūsma, bet interesē atsevišķs studiju kurss par datiem, kas ļautu gūt lielāku pārliecību par sevi. Tika apspriesti arī citi praktiski studiju jautājumi, piemēram, par valodu tehnoloģijas un pēcrediģēšanas kursa nozīmīgumu un to, ka datorizētās tulkošanas kursā pietiek ar viena rīka pilnīgu apgūšanu un ka prasmei strādāt ar tulkošanas atmiņu ir jābūt pārākai par prasmi strādāt ar mašīntulkošanu.

 

P.S. Ventspils Augstskolu, pateicoties EK, pasākumā pārstāvēju klātienē. Tā kā docēju vairākus studiju kursu maģistra studiju programmā un izstrādāju valodu tehnoloģijas un pēcrediģēšanas kursa bakalaura studiju programmā, nešaubīgi varu atzīt, ka tīkla tikšanās bija ļoti vērtīga pieredze, kas ļāva gūt ieskatu ne tikai EMT tīkla darbībā kopumā (tīklā iekļautas 68 maģistra tulkošanas studiju programmas), bet arī uzzināt par dažādu Eiropas augstskolu un universitāšu pieredzi strauji mainīgajā un vienlaikus satraucošu iespēju un sarežģījumu pilnajā laikmetā. 


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
25. martā Ventspils Augstskolā notiks Karjeras diena, kas piedāvās iespēju vidusskolēniem iepazīt studiju vidi, satikt uzņēmējus un uzzināt vairāk par dažādām profesijām un karjeras iespējām. Vidusskolēni īpaši aicināti piedalīties aktivitātē “Ēno studentu”, kur varēs iejusties studenta lomā un piedalīties lekcijās. Karjeras dienas laikā vidusskolēni varēs noklausīties divus iedvesmojošus stāstus – koučs un Latvijas karjeras atbalsta un attīstības asociācijas valdes locekle Ilze Ušacka-Priekule dalīsies ar praktiskiem padomiem skolēniem un studentiem karjeras izvēlē, tostarp arī par to, kā veiksmīgi sevi prezentēt potenciālajam darba devējam, savukārt Ventspils Augstskolas absolvente Sandra Žukova, LIAA pārstāvniecības Ventspilī vadītāja, dalīsies savā profesionālajā pieredzē pēc studijām, stāstot par to, kā izcelties darba tirgū lielas konkurences apstākļos un kā studijas Ventspils Augstskolā palīdzējušas veidot viņas karjeras ceļu. Karjeras dienā vidusskolēniem kopā ar studentiem būs iespēja apmeklēt dažādu uzņēmumu stendus, uzzināt par prakses un darba iespējām, kā arī prasmēm, kas nepieciešamas veiksmīgai karjerai. Dienas otrajā pusē skolēni piedalīsies aktivitātē “Ēno studentu”, apmeklējot lekcijas un iepazīstot, kā norit studiju process. Karjeras dienas laikā arī tiks pasniegta profesora Andra Klausa piemiņas stipendija, kuras mecenāti ir VeA absolventi Mārtiņš Lauva un Kristaps Klauss. Stipendija tika dibināta 2014. gadā, līdz šim to ir saņēmuši 24 studenti. Šogad šī stipendija tiks pasniegta jau 12. reizi un tās apmērs ir 3000 eiro. Plašāka informācija par Karjeras dienu un Ēno studentu pieejama ŠEIT
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
7. un 8. martā Ventspils Augstskolas Studentu padome aizvadīja pasākumu, kurš nelīdzinās nevienam citam Studentu padomes rīkotajiem pasākumiem - “Atspēriens”. Tas ir divu dienu garš pašizaugsmes seminārs, kurš ietver gan pieredzes stāstus, gan izglītojošas lekcijas, gan aizraujošas aktivitātes. Šī gada temats bija sevis mīlēšana jeb “Ieraugi sevi caur rozā brillēm”. Ar savu pieredzes stāstu dalījās Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Jēkabs Macpans, Latvijas Studentu apvienības viceprezidente organizācijas jautājumos Paula Vikaine, COLOURS studentu foruma pārstāves, Tulkošanas studiju fakultātes absolventes un Atspēriena organizatores Dārija, Krista un Līva un daudzi citi. "Atspēriens ir patiešām jaudīgs pasākums, kas dod resursus "atsperties" ne tikai dalībniekiem, bet arī pašiem organizatoriem,” atzīst šī gada Atspēriena galvenā organizatore Aiga Greiža . “Ļoti liels prieks bija redzēt, kā dalībnieki sāk atvērties un iesaistīties visās aktivitātēs. Neformālā vide ļāva tuvāk iepazīt dalībniekus un pamanīt katru kā košu personību. Manuprāt, šo divu dienu laikā, katram no dalībniekiem bija iespēja gūt kādu vērtīgu atziņu.” ”Jau pašā sākumā pasākums ieintriģēja ar to, ka tas bija ļoti noslēpumains. Studenti, kas šādu pasākumu apmeklēja pirmo reizi pat nezināja ko sagaidīt. Man patika, ka lektori nestāstīja kā atrast pareizo atbildi, bet parādīja kā mums pašiem to atrast, jo tomēr mums katram tas ceļš ir citādāks. Viens no iedvesmojošākajiem stāstiem bija Jēkaba Macpana pieredzes stāsts, tas lika saprast, cik daudz mēs varam sasniegt vēl būdami jauni. Tomēr katrs no stāstiem bija savā veidā īpašs un deva kādu citu skatījumu uz sevi,” ar savu pirmo Atspēriena pieredzi dalās dalībnieks Mārtiņš Brokāns. Rasma Ondzule Atspērienā ir piedalījusies gan kā dalībniece, gan organizatore un viņa nešaubās, ka sirdij tuvāka ir organizatores loma. “Tās nebija vienkārši divas pilnas dienas, bet vairāki mēneši aktīvi iesaistoties. Lai gan dažkārt tas šķita izaicinoši, tomēr mēs ar visu tikām galā kā komanda. Vēlos pateikt milzīgu paldies foršajai organizatoru komandai, ne tikai par labi padarītu darbu, bet arī par visām emocijām un atmiņām, kas radās sagatavošanās procesā.” Studentu padome ir ļoti pateicīga visiem runātājiem, dalībniekiem, organizatoriem, atbalstītājiem un visiem, kas palīdzēja realizēt vienu no gada gaidītākajiem pasākumiem. Sagatavoja: Ventspils Augstskolas Studentu padome
Autors Rota Rulle 2026. gada 12. marts
Marta Tolstika studē Tulkošanu un valodu tehnoloģijas un savas studiju pieredzes laikā nolēma izmēģināt ko jaunu – doties Erasmus+ apmaiņas studijās uz Zviedriju, Stokholmu. Lai gan sākumā viņa šaubījās, vai šāda pieredze būs piemērota tieši viņai, šis lēmums kļuva par nozīmīgu soli personīgajā izaugsmē. Dzīvojot un studējot jaunā vidē, Marta ne tikai iepazina citu kultūru un akadēmisko vidi, bet arī atklāja daudz jauna par sevi, savām interesēm un vērtībām.
Autors Rota Rulle 2026. gada 11. marts
Februāra beigās Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads piedalījās apaļā galda diskusijā “Latvijas Eiropas Universitāšu alianšu labās prakses piemēri inovāciju veicināšanā un reģionu attīstībā”. Diskusija pulcēja Latvijas augstskolu, ministriju un Eiropas Universitāšu alianšu pārstāvjus, lai izvērtētu vairāk nekā piecu gadu laikā gūto pieredzi un pārrunātu Eiropas Universitāšu potenciālu Latvijas augstākās izglītības attīstībā. Diskusijas laikā dalībnieki pievērsās jautājumam, kā efektīvi izmantot Eiropas Universitāšu alianses, lai stiprinātu Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, veicinātu inovāciju attīstību un atbalstītu reģionu izaugsmi. Tika uzsvērta arī universitāšu loma cilvēkkapitāla attīstībā un starptautiskās sadarbības veicināšanā. Vienlaikus tika pārrunāti arī izaicinājumi, ar kuriem saskaras universitātes, tostarp resursu ietilpīga koordinācija, institucionālās kapacitātes jautājumi un nepieciešamais valsts atbalsts šo iniciatīvu sekmīgai īstenošanai. Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra nepieciešamību pēc ciešākas sadarbības starp universitātēm un politikas veidotājiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu augstākās izglītības un inovāciju ekosistēmas attīstību Latvijā.  Apaļā galda diskusija noslēdzās ar dalībnieku vienotu atziņu par kopīgas pieredzes apmaiņas nozīmi un vēlmi turpināt stiprināt Latvijas augstākās izglītības lomu Eiropas mērogā.
Autors Rota Rulle 2026. gada 10. marts
No 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā norisinājās 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums “ Inovatīva ekonomika ģeopolitisko pārmaiņu laikā ”, kas tika veltīts Latvijas Zinātņu akadēmijas 80. gadadienai. Ventspils Augstskolas profesore Una Libkovska un doktorante Monta Anšica Valsts pētījumu programmas projekta “Pierādījumos balstītu risinājumu izstrāde pieaugušo efektīvai profesionālās kompetences pilnveidei un tās rezultātu pārneses uz praksi novērtēšanai Latvijā” (VPP-IZM-Izglītība-2023/4-0001) ietvaros prezentēja pētījuma atziņas par vadības kompetenču nozīmi un attīstību kā stratēģisku ieguldījumu organizāciju attīstībā zināšanu ietilpīgās nozarēs un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. Foruma galvenais mērķis definēja dialoga veicināšanu starp zinātni, uzņēmējdarbību un politikas veidotājiem, meklējot risinājumus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, inovāciju attīstībai un jaunu eksporta tirgu apguvei. Forums pulcēja zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus, investorus un starptautiskos ekspertus no Eiropas, Amerikas un Āzijas valstīm, lai diskutētu par inovāciju nozīmi ekonomikas attīstībā pārmaiņu apstākļos. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un cilvēkkapitāla attīstībai, zinātnē balstītu inovāciju ieviešanai, investīciju piesaistei un konkurētspējīgu projektu attīstībai Latvijā un Eiropā. Foruma laikā norisinājās plenārsesijas, kurās starptautiski eksperti analizēja globālās ekonomikas attīstības tendences, inovāciju nozīmi tehnoloģiskajā attīstībā un cilvēkkapitāla lomu ilgtspējīgā izaugsmē. Foruma gaitā notika tematiskās darbnīcas un diskusiju sesijas, kurās apspriesti aktuāli jautājumi par ekonomikas attīstības tendencēm, tajā skaitā mākslīgā intelekta un augsto tehnoloģiju nozīmi ekonomikas attīstībā. Diskusijās piedalās dažādu valstu zinātnieki, inovāciju politikas eksperti, uzņēmēji un akadēmiskās vides pārstāvji, veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu un sadarbību. Forumā gūtās atziņas veicina pētniecības rezultātu izmantošanu praksē un palīdz attīstīt zināšanu pārnesi, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.
Autors Rota Rulle 2026. gada 6. marts
Ventspils Augstskolas (VeA) Mūžizglītības centra ikmēneša lekciju cikls “Zinātne un kultūra – sabiedrībai” kļuvis par vietu, kur interesenti var satikt Latvijā pazīstamus zinātniekus un kultūras personības. 14. martā kopā ar muzikoloģi Gundu Vaivodi un komponistu Arturu Maskatu klausītājiem būs iespēja iedziļināties izcilu mūziķu profesionālajā ceļā un radošajā darbībā, kas vedusi uz starptautisku atzinību, kā arī gūt ieskatu kinomūzikas zelta klasikā. 14. martā plkst. 11.30–14.30 Ventspils Augstskolā G. Vaivode un A. Maskats sniegs lekcijas par šādām tēmām: izcilais diriģents Mariss Jansons. No Rīgas – pasaulē, Andra Nelsona orķestri un iemīļotā mūzika. Ceļš uz slavas virsotnēm, Elīna Garanča - operas aktrise un kamerdziedone. Spožums un vienkāršība, kinomūzikas zelta klasika. No neoreālisma drāmām līdz slaveniem mūzikliem. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, sadarbībā ar kuru tiek organizēts lekciju cikls, atzīst: “Radio “Klasika” direktore Gunda Vaivode izstaro dzīvespriecīgu enerģiju, veselīgu zinātkāri un dziļu erudīciju. Taču šim izstarojumam ir uzņēmīgas dabas un spēcīga rakstura kaldināts pamats. Vai gan citādi viņa varētu būs uzticams draugs Raimondam Paulam, Marisam Jansonam, Elīnai Garančai? Kurš katrs nevar dziedāt korī "Dzintars” vai vadīt Lielās mūzikas balvas ceremonijas, apmeklēt pasaules izcilākās koncertzāles un iepazīt tajās uzstājušos solistu, diriģentu un orķestru sniegumu, lai šajos izglītojošajos iespaidos dalītos ar mums.” Savukārt Arturs Maskats ir Latvijas kultūras kanonā ierakstītu vērtību autors - komponists, izcils mūzikas pazinējs un jebkurai mūzikas mīļotāju kategorijai ļoti saprotams mūzikas popularizētājs Radio "Klasika" pārraidēs. “Un kā gan mēs varam zināt, ko Arturs Maskats ir piedzīvojis, vadot Dailes teātra mūzikas daļu vai esot Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskā direktora amatā? Ne jau amati nosaka cilvēka vērtību, bet viņa darbi, un to skaitā ir ap simt izrāžu, kurām Arturs Maskats ir komponējis oriģinālu mūziku. Viņa kontā ir vairāki sarežģīta rakstura koncerti, simfonijas, mesa, balets "Bīstamie sakari' un opera "Valentīna", kas veido daudzo atzinību un valstiskā līmeņa apbalvojumu klāstu, kurā viz Trīs Zvaigžņu ordenis, vairākas Lielās Mūzikas balvas, "Autortiesību bezgalības balva" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekļa nosaukums,” saka O. Spārītis. Aicinām ikvienu izmantot iespēju būt klātesošam un kļūt par daļu no cikla “Zinātne un kultūra - sabiedrībai”, kur zināšanas un iedvesma satiekas vienuviet. Pieteikšanās: https://www.venta.lv/muzizglitiba/pieteiksanas Vairāk informācijas: mic@venta.lv, tālr. 63629650 
Citas ziņas