Aiga Bādere dodas uz pasākumu Spānijā tīkla "Eiropas maģistrs tulkošanā" ietvarā

2023. gada 27. oktobris

Ventspils Augstskolas maģistra studiju programma “Lietišķo tekstu tulkošana” jau vairākus gadus ir iekļauta prestižajā Eiropas Komisijas organizētajā sadarbības tīklā “Eiropas maģistrs tulkošanā” (EMT). Noslēdzot EMT piecgades ciklu, 19. un 20. oktobrī Spānijas pilsētā Salamankā notika tīkla tikšanās, kas 800 gadus senās Salamankas Universitātes Tulkošanas un dokumentācijas fakultātē pulcēja EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta un tīklā iekļauto augstskolu un universitāšu pārstāvjus.


Pirmā pasākuma diena tika veltīta tulkotāju prasmju pilnveidei mākslīgā intelekta (MI) laikmetā. Kā atzina EK Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītājs Hrists Ellinīds (Christos Ellinides), tulkotājiem jābūt ļoti plaša spektra speciālistiem, kuru zināšanas un tehniskās prasmes nozīmīgumu nezaudē, bet tiek papildinātas ar dažādām sociālajām prasmēm. Sabiedrībai ir vajadzīgs uzticams MI, kura uzmanības centrā ir cilvēks. Tomēr, ņemot vērā ģeneratīva MI straujo attīstību, mēs nezinām, kāda būs tulkotāju ikdiena pēc gada, diviem vai desmit. Tas nozīmē, ka būtiska ir tulkotāju atvērtība tehnoloģiju sniegtajām iespējām, vienlaikus neaizmirstot, ka lielie valodu modeļi ir matemātiski un dati tiek abstrahēti no valodas.


Pasākumā izskanēja vairākas atziņas: studentiem ir jābūt izglītotiem MI jautājumos, tostarp ar vienlīdzīgu piekļuvi MI risinājumiem; mašīntulkotu tekstu pēcrediģēšanā īpaši būtiska ir un būs valodiskā lietpratība; MI risinājumi jāizmanto sasaistē ar datorizētās tulkošanas iespējām; studentiem jābūt elastīgiem un gataviem mācīties; nozīmīgas ir starpdisciplināras prasmes.


Spēja pielāgoties un būt atvērtiem tika pieminētas vairākkārt. Tāpat izskanēja viedoklis, ka MI liks izvēlēties citu darbu viduvējiem tulkotājiem un nozarē darbu turpinās tikai ļoti labi un izcili tulkotāji, kuri spēs būt labāki par mašīntulkotājiem.


Pasākumā tika stāstīts arī par vairākiem projektiem, piemēram, par tāda tulkotāju kompetenču modeļa izveidi, kurā līdzās saziņas un valodas prasmēm un tekstpratībai akcentētas arī stratēģiskās un metodiskās prasmes, tostarp pēcrediģēšana. Savukārt citā projektā tika piedāvāts iesācēju un vidēji pieredzējušu tulkotāju pašvērtēšanas rīks. Uzmanība tika pievērsta arī tulkošanas projektu pārvaldības apguvei un tam, ka speciālistus veido studijas, pētniecība un darbs profesijā kopā.


Kolēģi no citām augstskolām stāstīja par nākamo studentu piesaisti, atzīstot, ka tulkošana kā profesija ir nemanāma. Lai to mainītu, tiek rīkoti atvērto durvju pasākumi vidusskolēniem, sagatavoti drukāti un elektroniski materiāli, profesija un programmas tiek reklamētas sociālās saziņas vietnēs, vidusskolēni piedalās tulkošanas konkursā, notiek praktiski semināri, daiļliteratūras lasīšanas sesijas, kā arī augstskolu vietnē ir izstrādātas atsevišķas sadaļas tieši vidusskolēniem un vidusskolu skolotājiem.


Otrajā dienā Eiropas Komisija pasākuma vadības grožus bija uzticējusi Salamankas Universitātei, kas, uzaicinot pārstāvjus no vēl piecām Spānijas universitātēm, pētīja tulkotāja identitāti šajā globālajā un digitālajā laikmetā. Tika uzsvērts, ka mašīntulkošana nav cilvēka veiktas tulkošanas beigas — mašīntulkošana pārveido tulkotāja profesiju, tomēr tulkotāja loma vienmēr ir bijusi ļoti daudzveidīga. Tāpat tika ieteikts tehnoloģiju apguvi netiešā veidā iestrādāt visos studiju kursos un ņemt vērā, ka mums ir nepieciešama tehnoloģiju palīdzība, taču nevaram ļaut, lai tās mūs vada.


Pasākumā varēja uzklausīt EMT tīklā iekļauto programmu absolventus, kas sniedza ieteikumus studiju programmu uzlabošanai, piemēram, norādot, ka studentus biedē automatizēta tulkošanas darbplūsma, bet interesē atsevišķs studiju kurss par datiem, kas ļautu gūt lielāku pārliecību par sevi. Tika apspriesti arī citi praktiski studiju jautājumi, piemēram, par valodu tehnoloģijas un pēcrediģēšanas kursa nozīmīgumu un to, ka datorizētās tulkošanas kursā pietiek ar viena rīka pilnīgu apgūšanu un ka prasmei strādāt ar tulkošanas atmiņu ir jābūt pārākai par prasmi strādāt ar mašīntulkošanu.

 

P.S. Ventspils Augstskolu, pateicoties EK, pasākumā pārstāvēju klātienē. Tā kā docēju vairākus studiju kursu maģistra studiju programmā un izstrādāju valodu tehnoloģijas un pēcrediģēšanas kursa bakalaura studiju programmā, nešaubīgi varu atzīt, ka tīkla tikšanās bija ļoti vērtīga pieredze, kas ļāva gūt ieskatu ne tikai EMT tīkla darbībā kopumā (tīklā iekļautas 68 maģistra tulkošanas studiju programmas), bet arī uzzināt par dažādu Eiropas augstskolu un universitāšu pieredzi strauji mainīgajā un vienlaikus satraucošu iespēju un sarežģījumu pilnajā laikmetā. 


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
Aicinām piedalīties 2026. gada "Kultūru dienā" – interaktīvā pasākumā, ko organizē VeA TSF "Starpkultūru komunikācija" 1. kursa studenti kopā ar VeA ārvalstu studentiem. Šī gada tēma: Kultūras mīnu lauks: Domā, pirms rīkojies. Atklāj kultūras nerakstītos noteikumus un pārbaudi savu intuīciju dažādās situācijās. Pasākuma laikā būs iespēja: piedalīties interaktīvās viktorīnās iesaistīties reālās dzīves situācijās iegūt praktiskas kultūras zināšanas Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Horvātijas, Ukrainas, Vācijas, Indijas, Turcijas, Latvijas un Ganas, daloties ar dažādiem kultūras tabu, etiķetes normām un biežākajām “tūristu kļūdām”. Bonusā visiem klātesošajiem: “Nogaršo manu kultūru” galds. Dalībnieki ir aicināti atnest pašu gatavotu cienastu vai dzērienu no savas kultūras un dalīties ar citiem. Kad? 6. maijā Cikos? plkst. 16:00 Kur? studentu atpūtas telpa D0 (ar iespēju pieslēgties attālināti: https://us02web.zoom.us/j/89909358229 ) Pasākums būs praktisks, saistošs un viegli uztverams gan tiem, kas plāno doties plašajā pasaulē, gan tiem, kurus interesē kultūru atšķirības. Lai piedalītos pasākumā, lūdzu, reģistrējies šeit: https://forms.gle/pR9QvZirzf3nwne97
Autors Rota Žagare 2026. gada 29. aprīlis
24. aprīlī Ventspils Augstskolā viesojās Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona diplomāti, sniedzot vieslekciju, kas studentiem piedāvāja iespēju ielūkoties starptautiskajā vidē un diplomātijas aizkulisēs. Lietuvas pārstāvis Vilius Arlauskas , Dānijas pārstāvis Aleksandrs Lemčs un Zviedrijas pārstāvis Hugo Kvints iesaistīja studentus atvērtā diskusijā par diplomātiju, starptautisko sadarbību un valsts pārstāvēšanu globālā mērogā. Vieslekcijas laikā tika izcelta Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbība jeb NB8 ( Nordic-Baltic 8 ) – neformāls sadarbības tīkls, kas apvieno astoņas valstis ar kopīgām demokrātiskām vērtībām. Kā uzsvēra diplomāti, šī sadarbība apliecina, ka, strādājot kopā, valstis spēj sasniegt vairāk, vienlaikus stiprinot gan savu drošību, gan ietekmi starptautiskajā vidē. Lekcijā paustais studentiem atklāja, ka diplomātija nav tikai politika, saviesīgas sarunas un ceļošana – tā ir par cilvēkiem, komunikāciju un atbildību. Diplomāti dalījās savos pieredzes stāstos, uzsverot, ka nav viena pareizā karjeras pieredze, kas ļauj kļūtu par diplomātu. Izšķiroša nozīme ir zinātkārei, iniciatīvai un gatavībai izkāpt ārpus savas komforta zonas. Viens no galvenajiem vēstījumiem bija drosme. Studenti tika aicināti turpmāk dzīvē uzdod jautājumus, izmantot starptautiskās mobilitātēs iespējas, un, galvenais, palikt atvērtiem pārmaiņām. “Viss sākas ar zinātkāri”, atzina Lietuvas Vēstniecības pārstāvis, uzsverot izpētes nozīmi gan profesionālajā, gan personīgajā attīstībā. Diskusijās tika runāts arī par diplomāta profesijas realitāti – nepieciešamību pielāgoties, strādājot dinamiskā vidē un risinot sarežģītus starptautiskus jautājumus. Diplomāti atklāti runāja par izaicinājumiem, tostarp līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī par atbildību, pārstāvot savas valsts intereses. Īpaša uzmanība tika pievērsta komunikācijas nozīmei. Spēja saprast auditoriju, sagatavot argumentus un skaidri formulēt savu vēstījumu tika izcelta kā būtiska prasme ne tikai diplomātijā, bet jebkurā starptautiskā vidē. Runājot par nepieciešamajām prasmēm, tika īpaši izcelta valodu nozīme. Kā uzsvēra Zviedrijas Vēstniecības pārstāvis Hugo Kvints: “Diplomātam ļoti svarīgi ir zināt daudz valodu”, atgādinot, ka valoda ir tilts starp kultūrām un cilvēkiem. Pasākums noslēdzās ar interaktīvu jautājumu un atbilžu sesiju, kurā studentiem bija iespēja sarunāties ar diplomātiem, uzdot jautājumus un gūt personīgus ieskatus profesijā. Atmosfēra bija atvērta, iedrošinoša un patiesi iedvesmojoša, rosinot studentus apsvērt starptautiskas karjeras iespējas. Šī vizīte vēlreiz apliecināja, ka diplomātija nav kaut kas attāls – tā veidojas caur cilvēku savstarpējām attiecībām, zinātkāri un drosmi iesaistīties. Sagatavoja: Elizabete Apiņa-Fleisa (BSP “Starpkultūru komunikācija”, 1. kurss)
Autors Rota Žagare 2026. gada 28. aprīlis
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamentā Strasbūrā notika Eiropas Studentu asambleja 2026 (ESA26) – viens no nozīmīgākajiem Eiropas augstākās izglītības studentu līdzdalības pasākumiem, kurā pulcējās studenti no visas Eiropas, lai kopīgi izstrādātu rekomendācijas Eiropas nākotnes attīstībai. Ventspils Augstskolas (VeA) studente Liene Rozenberga pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi Eiropas Studentu asamblejā. Kopumā tika saņemti 2889 pretendentu pieteikumi dalībai ESA26, taču dalībai tajā tika atlasīti tikai 250 studenti, pārstāvot 54 universitāšu alianses, 195 universitātes, 34 valstis un 54 dažādas nacionalitātes. Starp šiem jauniešiem bija arī VeA bakalaura studiju programmas “Biznesa vadība” studente Liene Rozenberga, kura pārstāvēja COLOURS Eiropas universitāšu aliansi un strādāja apakšgrupā “Demokrātija un pilsoņu iesaiste”. Šajā panelī galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā stiprināt Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos un veicināt vieglāku valodu ES izdotajos rīkojumos. “Dalība Eiropas Studentu asamblejā man bija iespēja aktīvi iesaistīties Eiropas līmeņa diskusijās par demokrātijas nākotni. Tas lika vēl vairāk apzināties, cik svarīga ir jauniešu balss un skatupunkts lēmumu pieņemšanā,” stāsta Liene Rozenberga. ESA26 darbs tika organizēts astoņās lielajās tematiskajās grupās, kur katrai komandai bija uzdevums izstrādāt 10–12 rekomendācijas par jautājumiem, kas vēl nav pietiekami iekļauti Eiropas Savienības likumos un normatīvajos aktos. Darbs pie šīm rekomendācijām sākās jau janvārī, kad jaunieši sadarbojās komandās, piedaloties apmācībās un uzklausot ekspertu viedokļus. Tiekoties klātienē Strasbūrā, ESA26 dalībnieki pilnveidoja un prezentēja izveidotās rekomendācijas, kā arī noslēgumā balsoja par to pieņemšanu. “Daudz diskutējām par to, kā iesaistīt ES iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā. Mūsu mērķis bija radīt praktiskas un īstenojamas rekomendācijas, kas varētu papildināt esošo ES politikas ietvaru. Es strādāju pie rekomendācijām par rīcības plāna izveidi par medijpratību un dezinformācijas novēršanu ES,” pauž studente. Pasākuma noslēgumā visas rekomendācijas tika prezentētas Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kur studenti balsoja par to pieņemšanu. Šis process deva iespēju ne tikai pārbaudīt ideju kvalitāti, bet arī izjust īstu demokrātisku lēmumu pieņemšanas procesu starptautiskā vidē. Dalība ESA26 Lienei sniedza ne tikai akadēmisku un profesionālu pieredzi, bet arī vērtīgus kontaktus, un iespēju pārstāvēt gan VeA, gan Latviju Eiropas līmenī. Šāda pieredze vēlreiz apliecina, ka studentu balsij ir nozīme Eiropas nākotnes veidošanā, un VeA studenti ir gatavi būt daļa no šī procesa.
Autors Rota Žagare 2026. gada 27. aprīlis
Viens no mums – Martina Bertāne, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes 3. kursa studente, Ventspils sporta skolas "Spars" basketboliste. Pārstāvējusi Latviju 3x3 basketbola izlasē u21 vecuma grupā, Nāciju līgā iegūstot 4. vietu kopvērtejumā, nominante 2025. gada Ventspils Gada atzinība sportā kategorijā “Gada Sportiste”. Martina ikdienā studijas apvieno ar aktīvu sporta dzīvi, pierādot, ka augstus rezultātus iespējams sasniegt gan sportā, gan studijās. Martina ar savu piemēru iedvesmo citus studentus tiekties uz izaugsmi un nebaidīties izmantot augstskolas sniegtās iespējas! Pastāsti par sevi! Mani sauc Martina Bertāne, esmu no Ventspils. Šobrīd mācos Ventspils Augstskolā, Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju programmā "Biznesa vadība" 3. kursā. Kādas iespējas tev ir devusi Ventspils Augstskola? Ventspils Augstskolas studiju grafiks un saprotošie pasniedzēji ir devuši iespēju lekcijas savienot ar ārpusskolas aktivitātēm, kā arī piesakoties Ventspils Augstskolas un uzņēmuma Bucher Municipal stipendijai, man bija iespēja, veselu dienu pavadīt uzņēmuma finanšu nodaļā, apskatot tēmas, kas interesē un ar ko pavisam iespējams vēlos saistīt savu profesionālo karjeru.
Autors Rota Žagare 2026. gada 24. aprīlis
Aprīļa vidū bakalaura studiju programmas “Tulkošana un valodu tehnoloģija” 2. kursa studenti publicistikas tekstu tulkošanas nodarbības laikā devās uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī, lai apskatītu izstādi “Drukāts Ventspilī”. Izstāde veltīta Ventspilī izdotajām grāmatām, laikrakstiem un izdevniecībām laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam un izveidota, atzīmējot latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Izstādes apmeklējuma laikā studenti uzzināja par dažādām drukātavām, spiestuvēm un tipogrāfijām, kas atradās Ventspilī laikā, kad pilsēta plaukst un zeļ. Bija apskatāmi dažādi eksponāti: cinka klišejas, ko izmantoja attēlu iespiešanai, grafikas spiede, svina burti, litogrāfijas akmeņi, kā arī laikraksti, fotogrāfijas, grāmatas, afišas un dažādi sīkdarbi. Tika gūts ieskats arī vairāku nozīmīgu personību darbībā. Teodors Gotfrīds Antmans bija pirmās latviešu avīzes “Ventspils Apskats” izdevējs, savukārt Fēlikss Alberts Nātiņš bija laikraksta “Ventas Balss” izdevējs, un ekspozīcija sniedza ieskatu viņa redakcijā – varens rakstāmgalds, pelnu traukā atstāta cigarete un, protams, rakstāmmašīna. Studenti uzzināja vairāk arī par Teodoru Grīnbergu, kuru uzskata par vienu no 20. gadsimta pirmās puses spilgtākajām personībām Ventspils vēsturē – cīnījies par latviešu valodas mācīšanu skolās, bez atalgojuma mācījis latviešu valodu vairākās pilsētas mācību iestādēs, kā arī dibinājis Ventspils Valsts vidusskolu (tagad Ventspils Valsts 1. ģimnāzija). Izstādē varēja uzzināt arī par Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīva “Gaisma” grāmatveikala vēsturi un redzēt, kur reiz atradās drukātavas un kā pilsēta ir mainījusies. Studenti ir no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, un daļai no viņiem šāda nodarbība ārpus ierastajām mācību auditorijām bija pirmā iepazīšanās ar Ventspils Livonijas ordeņa pili. Šis apmeklējums papildināja studentu zināšanas gan par Ventspils vēsturi kopumā, gan par drukas vēsturi laikā, kad pilsēta varēja lepoties ar 15 drukātavām.
Autors Rota Žagare 2026. gada 22. aprīlis
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā sniedz iespēju piedalīties vieslekcijā "Sabiedrības iesaiste civilajā aizsardzībā", ko vadīs vieslektore Inese Vaivare, LAPAS direktore, LPA darba grupas NVO civilajā aizsardzībā vadītāja un Baltijas jūras civilās aizsardzības tīkla BSR-NOVA vadītāja. Datums: 5.maijs Laiks: 16.15–17.45 Valoda: Angļu Vieta: Tiešsaistē Pieslēgšanās vieslekcijai: ZOOM Meeting ID: 984 9439 2957 Passcode: 773257
Citas ziņas