Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība - no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem

2026. gada 10. jūlijs

7. jūlijā starptautiskā astrofizikas seminārā Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants Vladislavs Bezrukovs prezentēja savu pētījumu rezultātus par aktīvo galaktiku kodolu (AGN) optisko un radio mainību. Seminārs bija veltīts tēmai “Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība: no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem”, un tajā tika sniegts pārskats par vairāku gadu garumā veiktajiem novērojumiem un analīzi. 

Attēls no https://www.mpifr-bonn.mpg.de/pressreleases/2026/a-nearby-black-hole-as-a-window-into-the-early-universe

Pētījumi veikti plašā starptautiskā sadarbībā ar Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Radioastronomijas institūtu Harkivā, Odesas I. I. Mečņikova Nacionālās universitātes Astronomisko observatoriju, Vihorlatas observatoriju Slovākijā, kā arī sadarbībā ar Korkas Universitātes koledžas radioastronomu grupu.


Logs uz agrīno Visumu

Aktīvie galaktiku kodoli (AGN) ir vieni no spožākajiem, enerģētiskākajiem un noslēpumainākajiem objektiem Visumā. Tos darbina supermasīvi melnie caurumi, kuru masa var sasniegt miljardiem Saules masu. Tā kā daudzi AGN atrodas miljardiem gaismas gadu attālumā, to novērojumi ļauj astronomiem ieskatīties Visuma agrīnajā pagātnē un pētīt procesus, kas norisinājās laikā, kad galaktikas vēl tikai veidojās.


AGN var uzskatīt par dabas radītām augstas enerģijas laboratorijām. To tuvumā notiek procesi, kuru enerģijas un magnētisko lauku intensitāte ievērojami pārsniedz iespējas, ko cilvēce spēj sasniegt pat modernākajos daļiņu paātrinātājos uz Zemes. Tādēļ AGN pētījumi sniedz unikālu iespēju pārbaudīt fizikālos procesus ekstremālos apstākļos, kas citādi nav pieejami eksperimentālai izpētei.

Valdislavs Bezrukovs

No personīgā arhīva

Atšķirībā no lielākās daļas astronomisko objektu, AGN nav statiski. To spožums radio, optiskajā un citos elektromagnētiskā spektra diapazonos var būtiski mainīties laika intervālos no dažām stundām līdz vairākiem gadu desmitiem. Šīs izmaiņas atspoguļo procesus melnā cauruma tuvumā, akrēcijas diskā un relativistiskajās strūklās, kurās daļiņas tiek paātrinātas līdz ātrumiem, kas tuvojas gaismas ātrumam. Fakts, ka dažos gadījumos būtiskas izmaiņas novērojamas pat vienas diennakts laikā, liecina par ārkārtīgi straujiem un enerģētiskiem procesiem centrālajos galaktiku reģionos.


Novērojumi Latvijā, Ukrainā un Slovākijā

Pētījumos izmantoti radio novērojumi no VSRC radioteleskopiem Irbenē, kā arī optiskie dati no Baldones observatorijas Latvijā, Vihorlatas observatorijas Slovākijā un observatorijām Ukrainā. Analizēti vairāki labi zināmi objekti, tostarp 3C 84 (Perseus A), 3C 371, OJ 287, BL Lac, MRK 421 un MRK 501.

Izmantojot modernās laika rindu analīzes metodes – Furjē transformācijas, Lomba–Skargla periodogrammas un viļņu (wavelet) analīzi – izdevies atklāt dažādus mainības ciklus, kuru ilgums svārstās no dažām stundām līdz vairākiem gadiem un pat gadu desmitiem.


Kā atšķirt kosmisku signālu no Zemes ietekmes?

Viens no svarīgākajiem pētījuma rezultātiem ir metodika, kas ļauj atdalīt paša avota radītās spožuma svārstības no signāla izmaiņām, ko rada vide starp avotu un novērotāju.

Pētījumi parādīja, ka zemas amplitūdas radio mainība centimetru viļņu diapazonā bieži vien nav saistīta ar pašu galaktiku, bet rodas radio viļņu izplatīšanās rezultātā caur starpzvaigžņu vidi, Saules vēju un Zemes jonosfēru. Izstrādātās kalibrācijas un datu apstrādes metodes ļauj būtiski samazināt šo efektu ietekmi un precīzāk noteikt patieso AGN aktivitāti.


No mainīguma līdz galaktiku strūklu struktūrai

Papildus radio un optiskajai mainībai promocijas darba ietvaros analizēta arī AGN iekšējā struktūra, izmantojot augstas izšķirtspējas novērojumus ar ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas ļoti garās bāzes interferometru VLBA (Very Long Baseline Array). Rezultāti liecina par sarežģītu magnētisko lauku struktūru AGN strūklās, tostarp spirālveida magnētiskajiem laukiem, kas, iespējams, spēlē nozīmīgu lomu strūklu veidošanā, stabilitātē un enerģijas transportā.


Veiksmīga starptautiskā sadarbība

Daļa promocijas darbā izmantoto rezultātu iegūta Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta PERSEUS (“Joint Latvian–Ukrainian Study of the Peculiar Radio Galaxy Perseus A in Radio and Optical Bands”) un ERAF Dr. Artema Sukhareva pēcdoktorantūras projekta RISE ietvaros. Šie projekti kļuvuši par veiksmīgu zinātniskās sadarbības piemēru starp Latvijas un Ukrainas radioastronomijas pētniekiem, apvienojot observatorijas, teleskopus un ekspertīzi vairāku valstu mērogā.


Jauna platforma Latvijas radioastronomijai

Seminārā tika uzsvērts, ka VSRC izdevies izveidot pilnvērtīgu augstas kadences AGN monitoringa un datu apstrādes sistēmu, kas ļauj Latvijai aktīvi piedalīties starptautiskajos pētījumos par galaktiku kodolu fiziku un Visuma evolūciju.


Iegūtie rezultāti sniedz jaunu informāciju par aktīvo galaktiku kodolu dabu, nostiprina Latvijas pozīcijas Eiropas radioastronomijas infrastruktūrā un paver iespējas turpmākiem pētījumiem par Visuma dinamiskākajiem un noslēpumainākajiem objektiem.


Seminārs tika organizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Nr. 1.1.1.5/3/25/I/012 “Ventspils Augstskolas starptautiskā sadarbība un inovācijas Latvijas viedās specializācijas attīstībai” ietvaros.

Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

TSF pētniece piedalījās Eiropas Leksikogrāfijas asociācijas kongresā Vīnē

Autors Rota Žagare • 2026. gada 8. oktobris
Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes asociētā profesore un pētniece Silga Sviķe no 29. septembra līdz 1. oktobrim ar pētījumu “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” piedalījās Eiropas Leksikogrāfijas asociācijas 22. kongresā “Lexicography in the Age of AI ”, kas norisinājās Vīnē, Austrijā. Kongresu organizēja Austrijas Zinātņu akadēmija ( Österreichische Akademie der Wissenschaften ). S. Sviķes pētījumā “ A Lexicographical Analysis of Neologism Dictionaries Based on the Multilingual Dictionary of New Words (2010–2024) ” analizēti Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta izdoto daudzvalodu jaunvārdu vārdnīcu (Multilingual Dictionary of New Words) astoņi izdevumi (2010–2024), īpašu uzmanību pievēršot latviešu un lietuviešu jaunvārdu atspoguļojumam vārdnīcās. Apvienojot avotu kvalitatīvo analīzi ar ekscerpētā materiāla kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi, tika izveidota datu kopa ar 184 neoloģismu lietojuma piemēriem, kas atbilst 87 atšķirīgām leksiskajām vienībām (69 latviešu un 18 lietuviešu). Analīze liecina, ka vārdnīcas makrostruktūra laika gaitā mainījusies no sākotnējā hierarhiski veidotā šķirkļu formāta uz vienkāršāku, integrētu struktūru. Mainījies arī redakcionālais modelis: 4.–7. izdevumā (2013–2019) rādītājs bija kumulatīvs un tajā tika saglabāti visi iepriekš iekļautie latviešu šķirkļa vārdi, savukārt 8. izdevumā (2024) rādītājs vairs nav kumulatīvs un tajā iekļauti tikai jaunākā laika posma jaunvārdi. Pētījuma rezultāti rāda, ka vārdnīcās visā to izdošanas vēsturē nav izmantots viens, stabils leksiskā “jaunuma” kritērijs. Tas rosina veikt plašāku pētījumu – kā leksikogrāfiem noteikt, cik ilgi vārds uzskatāms par jaunvārdu, un kā to skaidri parādīt vārdnīcas lietotājiem. Kongresā pulcējās un savus pētījumus prezentēja vairāk nekā 300 dalībnieki no dažādām pasaules valstīm. Kongresa tematika atspoguļoja mūsdienu leksikogrāfijas galvenās attīstības tendences. Liela daļa pētījumu bija veltīta mākslīgā intelekta rīku un lielo valodas modeļu izmantošanai praktiskajā leksikogrāfijā – definīciju un vārdnīcas piemēru ģenerēšanai, divvalodu vārdnīcu apvēršanai, neoloģismu izpētei, vēsturisko vārdnīcu digitalizācijai –, kā arī jautājumam par vārdnīcu lomu laikā, kad valodas jautājumu risināšanai arvien biežāk izmanto tērzēšanas robotus. Referātos tika apspriesta speciālā leksikogrāfija un resursu izstrāde nozaru tekstu tulkošanai, neoloģija, vēsturiskā un mācību leksikogrāfija, vārdnīcu lietošanas paradumi, kā arī leksikogrāfijas risinājumi t. s. mazajām, līdz šim mazāk pētītajām un apdraudētajām valodām. 

Latvijā atklās Eiropas Kosmosa aģentūras izglītības biroju ESERO Latvia

Autors Rota Žagare • 2026. gada 7. oktobris
Ventspils Augstskola kopā ar partneriem Latvijas Universitāti un Cēsu kosmosa izziņas centru ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA) par Eiropas Kosmosa izglītības resursu biroja (ESERO) izveidi un īstenošanu Latvijā. ESERO Latvia būs 23. šāda veida birojs Eiropā un nodrošinās Latvijas pedagogiem un skolēniem pieeju STEM izglītības resursiem latviešu valodā, kuros izmantota kosmosa tematika. ESERO Latvia oficiālā atklāšana notiks 2026. gada 21. oktobrī plkst. 9.30 Latvijas Universitātes Dabas mājā Rīgā.

Tulkošanas studiju fakultātes studenti piedalās Eiropas valodu festivālā

Autors Rota Žagare • 2026. gada 7. oktobris
Atzīmējot Eiropas valodu dienu, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Eiropas valodu festivāls. Festivāls tiek organizēts jau trešo reizi, un arī šogad tajā piedalījās Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) studenti un docētāji. Šogad TSF pasākumā pārstāvēja bakalaura studiju programmas “Valoda, saziņa, kultūrvide” studentes Janita Kate Asare, Elīna Glaudiņa, Līva Ramma un Samanta Klitaimnēstra Vīgante, kā arī profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” students Matīss Jansons un maģistra programmas vadītāja Silga Sviķe. Studentus sagatavoja bakalaura programmas vadītāja Aiga Bādere. Janita Kate stāsta: “Dalība Eiropas valodu festivālā bija ļoti interesanta un vērtīga pieredze. Īpaši nozīmīga man bija iespēja kāpt uz skatuves un pastāstīt, cik svarīga ir tulkošana un svešvalodu apguve. Tā bija iespēja ne tikai pārbaudīt savas spējas uzstāties plašākas auditorijas priekšā, bet arī padomāt pašai par to, cik liela nozīme valodām ir mūsu ikdienā un saziņā. Festivāla laikā bija interesanti iepazīt dažādas valodas un valstu kultūru, apmeklējot valodu stendus. Savukārt mūsu pašu stendā bija iespēja vadīt studentu sagatavotās spēles, iepazīstinot apmeklētājus ar viltusdraugiem, atrast atbilstošo teikumu konkrētajai valodai, kā arī piedalīties karodziņu spēlē, kur katram karodziņam bija jāpievieno attiecīgās valsts nosaukums vācu valodā. Bija īpaši interesanti redzēt, kā dažādi cilvēki iesaistās un cik daudz viņi jau zina par valodām. Manuprāt, festivāls bija lieliska iespēja ne tikai pārstāvēt Ventspils Augstskolu, bet arī pašiem studentiem praktiski izmantot savas zināšanas, dažādās valodās komunicēt ar cilvēkiem un vēlreiz pārliecināties, cik aizraujoša un daudzveidīga ir valodu pasaule.” Matīss Jansons, kurš šobrīd studē profesionālajā maģistra studiju programmā “Tulkošana un terminoloģija”, par savu pieredzi stāsta: “Eiropas valodu festivālu šogad apmeklēju jau trešo reizi, turklāt katru reizi citā lomā – pirmajā gadā kā bakalaura studiju programmas pārstāvis, otrajā vienkārši kā apmeklētājs, bet šogad jau kā maģistrantūras students. Ir patiess prieks redzēt, ka ar katru gadu festivāls kļūst arvien plašāks un interesantāks, un tajā piedalās ļoti daudz ieinteresētu apmeklētāju un skolēnu. Tas apliecina, ka interese par valodām un kultūrām ir dzīva un augoša. Ceru, ka šis festivāls turpināsies un kļūs par skaistu tradīciju arī turpmāk.”

Studente piedalās konferencē “Tilti Baltijā”

Autors Rota Žagare • 2026. gada 1. oktobris
25. un 26. septembrī Varšavas Universitātē norisinājās 13. Baltijas studentu konference “Tilti Baltijā” ( Bridges in the Baltics ), kas pulcēja studentus no Baltijas jūras reģiona augstskolām. Konference jau vairāk nekā desmit gadus rada un uztur akadēmiskus un profesionālus “tiltus”, kas aizvien pastiprina reģiona valstu – to apliecināja arī Baltijas valstu vēstnieki Polijā, kas piedalījās konferences atklāšanas sesijā. Konferencē Ventspils Augstskolu jau trešo gadu pārstāvēja Ilze Jaunzeme, kas nu jau studē maģistra studiju programmas “Tulkošanas un terminoloģija” 1. kursā. Ilze prezentēja pētījumu “Tematiskā lauka “tiesvedība” juridisko terminu sastatāmā analīze 20.–21. gs. leksikogrāfiskajos avotos (LV–EN–LV)" ( Thematic Field “Judicial Proceedings”: Comparative Analysis of Lexicographic Sources of the 20th-21st Centuries (LV-EN-LV)). Ilze stāsta: “Pārāk centos nesatraukties, jo katru uzstāšanos uzskatu par vērtīgu treniņu. Gribējās iedrošināt citus, kas piedalījās pirmoreiz; redzēju viņu satraukumu. Palīdzēja tas, ka labi pārzināju tēmu, tādēļ bija interesanti ar to iepazīstināt citus, kā arī sapratu, ka ar katru reizi aizvien labāk spēju akadēmiski aizstāvēt un pamatot savu viedokli.” Kupli apmeklētā konference liecina, ka Baltijas jūras reģiona valstu valodu, kultūras un literatūras aktualitāte nezūd. Katru gadu pasākums notiek vienā no Baltijas reģiona valstīm. 2027. gadā konference tiks rīkota Igaunijā. 

Aizvadīta Zinātnieku nakts 2026

Autors Rota Žagare • 2026. gada 29. septembris
25. septembrī Zinātnes centrā VIZIUM aizvadīta Zinātnieku nakts, kurā Ventspils Augstskola un Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (VSRC) aicināja apmeklētājus tuvāk iepazīt astronomiju, radioastronomiju, inženierzinātnes un tehnoloģijas. Vakara gaitā interesenti varēja uzzināt, kā veidojas zvaigznes, virtuāli paviesoties Irbenes radioteleskopu kompleksā, izveidot un palaist savu raķeti, izmēģināt Hanojas torni un piedalīties citās aktivitātēs. Zinātnieku nakts ietvaros skolēnu grupām bija iespēja doties arī ekskursijās uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru Irbenē, klātienē iepazīstot radioteleskopus un centra darbību. Savukārt pirms Zinātnieku nakts aktivitātēm VIZIUM, Ventspils Augstskolā interesenti varēja apmeklēt populārzinātnisko atvērto lekciju “No kosmiskā mākoņa līdz zvaigznei: kā dzimst masīvās zvaigznes?”, ko vadīja viespētnieki no ASV Nacionālās radioastronomijas observatorijas (NRAO). Paldies visiem par dalību un tiekamies Zinātnieku naktī 2027!

Intervija ar Ekonomikas un pārvadības fakultātes dekāni Daci Štefenbergu

Autors Rota Žagare • 2026. gada 23. septembris
Docente Dace Štefenberga, Ventspils Augstskolas (VeA) Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāne, ir viena no divām VeA darbiniecēm, kuras tajā strādā kopš dibināšanas 1997. gada 23. jūlijā. Kolēģi šo informāciju dažkārt papildina: Dace ir dzimusi augstskolā. Un tas nebūt nav nepatiesi – tolaik vecākajā VeA ēkā atradās pilsētas slimnīca ar dzemdību nodaļu, kur Dace arī dzimusi. Intervijā ar Daci Štefenbergu dalāmies arī citās viņas biogrāfijas un profesionālās karjeras detaļās.
Citas ziņas