Šobrīd A. Bāderes darbības joma ir visai plaša – viņa apvieno akadēmisko, pētniecisko darbu un profesionālo darbību. Topošās humanitāro zinātņu doktores pētnieciskās intereses aizsākās, jau mācoties vidusskolā: “Gribētos teikt, ka mans dzīves ceļš bija likumsakarīgs, jo man bija ārkārtīgi liela veiksme mācīties izcilā vidusskolā – Ventspils Mūzikas vidusskolā. Tur es padziļināti apguvu mūzikas teoriju, un būtībā mūs sagatavoja kā topošos komponistus vai muzikologus – kas savā ziņā arī ir zinātnieki. Jau tajā laikā mums bija jāraksta apjomīgi kursa darbi un diplomdarbi, kas prasīja rūpīgu izpēti un analīzi. Man šķiet, ka tieši tur tika iedēstīta sēkliņa interesei par pētniecību – vēlmei iedziļināties, meklēt atbildes un izprast lietu būtību. Vēlāk mans profesionālais ceļš ievirzījās tulkošanas jomā, kur analītiskā domāšana un izpratne par valodu niansēm turpināja attīstīties.” Pēc profesionālā maģistra grāda iegūšanas juridisko un lietišķo tekstu tulkošanā viņa pievērsās doktorantūrai, lai izstrādātu metodisku pieeju mašīntulkotu tekstu pēcrediģēšanai.

Tulkošana ir ārkārtīga iedziļināšanās, tā uzsver A. Bādere. Tekstu var ģenerēt jebkurš, un, protams, ir labi, ja to dara cilvēks, bet tas var notikt arī bez cilvēka līdzdalības. “Tulkotājs bieži vien būs vienīgais, kurš patiešām izpratīs un izanalizēs tekstu līdz pēdējai niansei. Tulkojumā nav vietas pārpratumiem vai interpretācijai pēc izjūtas – tulkotājam vienmēr jāpanāk skaidrība par to, kas tekstā patiesībā pateikts. Viņš ir tas, kurš nemitīgi uzdod jautājumus, meklē precīzus formulējumus un cenšas atspoguļot autora domu pēc iespējas precīzāk. Līdz ar to tulkotājs nav tikai starpnieks starp valodām – tas ir profesionālis, kurš iedziļinās, analizē un veido skaidru izpratni par tekstu.

Tulkošana ir par izpratni, precizitāti un atbildību,” atzīst humanitāro zinātņu pētniece.

Jaunas iespējas valodu tehnoloģiju jomā

Pēcrediģēšana un pievēršanās tulkojumzinātnei cieši sasaucās ar to, ko Aiga jau darīja kā ārštata tulkotāja. Mūsdienās tas vairs nav tikai tulkošanas un rediģēšanas darbs, bet arī darbs ar mašīntulkojumu, kas pirms pāris gadiem bija salīdzinoši jauns risinājums. “Kad meklēju tēmu savam otrajam maģistra darbam, sarunā ar uzņēmuma “Tilde” kolēģiem radās ideja pievērsties pēcrediģēšanas procesam – tas bija jaunums, kas strauji attīstījās. Uzņēmumi to jau izmantoja, bet katrs pēc saviem ieskatiem un priekšrakstiem. Tas raisīja interesi izpētīt, kas īsti notiek pēcrediģēšanā un kā šis process tiek organizēts dažādās vidēs,” komentē Aiga.

Ar pēcrediģēšanu saprot mašīntulkojuma apstrādi. “Mūsdienās mašīntulkošanas rīki, piemēram, “Google Translate” un “DeepL Translator”, spēj tulkot tekstus ar augstu precizitāti, tomēr latviešu valoda ir ļoti sarežģīta valoda, arī morfoloģiski bagāta. Neirontulkošana 2015. gadā iezīmēja apvērsuma punktu – tika iegūts mašīntulkojums, ko patiešām varēja izmantot praktiskā darbā. Līdz tam mašīntulkojumi bieži vien bija pārāk neprecīzi un prasīja būtisku manuālu labošanu, taču ar neirontulkošanas attīstību tie kļuva saprotamāki un kvalitatīvāki. Tas pavēra jaunas iespējas valodu tehnoloģiju jomā un strauji mainīja gan tulkotāju, gan pēcrediģētāju ikdienu,” skaidro VeA lektore, pētniece A. Bādere.

Topošās doktores pētnieciskais darbs ir nozīmīgs gan tulkotājiem, gan valodas tehnoloģiju attīstītājiem: “Šis ir pirmais fundamentālais pētījums par latviešu valodas pēcrediģēšanu – šis ir mans pienesums, lai ne tikai nozares profesionāļi, bet arī sabiedrība kopumā spētu labāk izprast mašīntulkošanas ietekmi uz valodu.

Šobrīd ir pieprasījums no tulkošanas uzņēmumiem, arī, piemēram, Latvijas Tulku un tulkotāju biedrība, ir aicinājusi mani vadīt semināru. Tas nozīmē, ka nozarei ir jautājumi par to, kā labāk strādāt ar mašīntulkojumu.”

Mašīntulkošanas rīki šobrīd piedāvā tekstus, kas ir pietiekami labi, lai tos varētu izmantot, taču ne vienmēr tiem ir augsta kvalitāte. Līdz ar to latviešu valoda tiek pārpludināta ar tekstiem, kuros saglabājas sintaktiskās struktūras, kas nav dabiskas latviešu valodai, bet ir vairāk vai mazāk pārņemtas no avotteksta – galvenokārt no angļu valodas. Šī iemesla dēļ mašīntulkošanas un pēcrediģēšanas kontekstā ļoti daudz tiek runāts par valodas noplicināšanos.

Lai mašīna labāk saprastu valodu, teksts var tikt pirmsrediģēts, kas nozīmē tā standartizēšanu un vienkāršošanu. Tā rezultātā valoda zaudē daudzveidību – bieži atsakās no sinonīmiem, samazinās valodas izteiksmes bagātība un rodas tendence izmantot vienveidīgus formulējumus.

“Ja man izdosies šo modeli pielāgot latviešu valodai tā, lai tulkotāji varētu strādāt atbilstoši starptautiskajiem standartiem – skaidri zinot, kas tiek uzskatīts par labu tulkojumu un kas jālabo, – tas varētu palīdzēt saglabāt latviešu valodas kvalitāti, vienlaikus izmantojot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības,” pauž A. Bādere.

Misija latviešu valodas saglabāšanā

Aiga piedalās Latvijas Zinātņu akadēmijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas darbā, kur tiek attīstīti un precizēti latviešu valodas termini. Viņa uzsver, ka digitalizācijas laikmetā ir būtiski nepieļaut valodas noplicināšanos: “Mašīntulkošanas rīki bieži piedāvā pieņemamus, bet valodas bagātību zaudējošus risinājumus. Tāpēc ir svarīgi nepieļaut, ka tulkotie teksti zaudē dabiskumu un precizitāti, jo tas ilgtermiņā ietekmēs latviešu valodu kopumā. Mašīntulkošanas galvenais mērķis ir paātrināt darbu un padarīt informāciju pieejamāku. Taču, ja raugāmies plašāk, uz latviešu valodas nākotni, tad tās attīstība un pielāgošana jaunajām tehnoloģijām ir ieguvums ne tikai nozarei, bet arī sabiedrībai kopumā. Efektīvi mašīntulkošanas rīki ļauj latviešu valodai saglabāt vietu digitālajā vidē, veicina tās lietojamību un nodrošina, ka valoda attīstās līdz ar tehnoloģijām.”

“Šī tēma mani uzrunāja, jo es sapratu, ka mašīntulkošana ir izteikti starpdisciplināra joma. No vienas puses, tā saistīta ar valodniecību un tulkojumzinātni, bet, no otras, ar datorzinātni. Kad sāku pētīt, kas latviešu valodā šajā jomā ir pētīts, nācās saskarties ar skaudru atziņu – praktiski nekā. Ir daži promocijas darbi par mašīntulkošanu, taču to autori ir datorzinātnieki, kuri pievēršas sistēmu izstrādei un uzlabošanai. Taču praktiskie lietotāji – valodnieki un tulkotāji, arī humanitāro zinātņu pētnieki – līdz šim nav raudzījušies no šī skatupunkta. Ir bijušas dažas publikācijas, un pirmie, kuri sāka rakstīt par šo tēmu, bija atsevišķi tulkošanas uzņēmumi, kuri pieredzē dalījās savos emuāros.

Taču zinātniskā līmenī šī tēma latviešu valodnieku un tulkojumzinātnieku vidū līdz šim faktiski nav pētīta. Tāpēc šis darbs ir pirmais fundamentālais pētījums, kas pievēršas mašīntulkošanai no humanitāro zinātņu perspektīvas. Tomēr jāatzīst, ka viena no lielākajām grūtībām ir nozares straujā attīstība – gan mašīntulkošana, gan tulkošana kopumā nepārtraukti mainās.”

Piemēram, par lielajiem valodu modeļiem 2021. gadā vēl nerunāja kā par kaut ko aktuālu. Tajā laikā Eiropā bija tikai daži promocijas darbi par pēcrediģēšanu – Somijā, Itālijā, Spānijā. “Tiklīdz nodevu savu melnrakstu, jau pēc nedēļas ieraudzīju ierakstu, ka ir vēl viens jauns pētījums – tikko kā viena kolēģe no Grieķijas bija aizstāvējusi savu promocijas darbu par pēcrediģēšanu. Tomēr mana darba unikalitāte ir tajā, ka tas pievēršas latviešu valodai – šajā kontekstā līdz šim neviens cits nav pētījis mašīntulkošanas un pēcrediģēšanas procesus,” pauž pētniece A. Bādere.

Pētniecei ir spēcīga misijas apziņa – viņas darbs ir risinājums latviešu valodai, un Aiga patiesi priecāsies, ja tas noderēs ikvienam, jo latviešu valodas lietotāju nav tik daudz. Viņai ir divi promocijas darba vadītāji – viens valodnieks, otrs – datorzinātnieks. Jāņem vērā, ka tieši latviešu valodas pētnieku skaits ir ierobežots. “Mūsu valodas resursi nav salīdzināmi ar tiem, kādi ir pieejami angļu vai citās lielajās valodās. Tāpēc latviešu valoda tiek klasificēta kā mazresursu valoda. Viss ir atkarīgs no tā, cik pieejama latviešu valoda būs digitālajā vidē. Ja ar savu darbu varu kaut nedaudz veicināt tās attīstību un ilgtspēju, tad uzskatu, ka tas jau ir nozīmīgs sasniegums,” saka Aiga.

Digitālo tehnoloģiju loma latviešu valodas stiprināšanā

Kā zināms, ir arī ļoti daudz valodu, kuras digitāli vispār nav pieejamas. Runājot par valodas attīstību, liels ieguvums ir pašmāju uzņēmums “Tilde”, kas ir viens no vadošajiem valodu tehnoloģiju uzņēmumiem Eiropā.

A. Bādere ieskicē turpmākās iespējas: “Viss liecina, ka latviešu valodas pieejamība digitālajā vidē tikai turpinās nostiprināties.

Ja izdosies izstrādāt arī lielo valodu modeli latviešu valodai, un, cik saprotu, pie tā šobrīd tiek aktīvi strādāts, tas būs vēl viens būtisks solis mūsu valodas attīstībā. Taču ir lietas, ko mēs nevaram ietekmēt, piemēram, demogrāfisko situāciju. Ja latviešu skaits turpina samazināties, valodas nākotnes aina kļūst krietni skumjāka. Tāpēc ir jo īpaši svarīgi izmantot tehnoloģijas, lai latviešu valoda paliktu dzīva un aktīva.”

“Esam piedalījušies dažādās konferencēs, arī starptautiskās, kurās tiek runāts par latviešu valodu plašākā kontekstā. Piemēram, Čehijā piedalījos mācībās, kurās tika apskatīta cilvēka un mašīnas mijiedarbība valodā. Bija ļoti interesanti saprast, ka arī, piemēram, Grieķijā un Polijā, mašīntulkošanas rīki sastopas ar līdzīgām problēmām kā latviešu valodā. Tās grūtības, ar kurām saskaramies, nav unikālas – katrai valodai ir savas īpatnības, bet ir arī kopīgie saskares punkti,” pauž humanitāro zinātņu pētniece.

Kā atminas Aiga, kāds no mašīntulkošanas rīku izstrādātājiem reiz sacījis: “Mēs nekad neesam teikuši, ka mašīntulkošanas rīki aizstās tulkotājus.” To sakot mārketinga speciālisti, un tā patiešām ir. “Tulkotāja profesija nepazudīs – tā mainās un attīstās, kā tas ir bijis vienmēr. Tie, kuri spēs pielāgoties un attīstīt savas prasmes, turpinās veidot nozares nākotni un celt tulkotāja prestižu. Cilvēktulkojums vienmēr būs kvalitātes latiņa, ar kuru salīdzina mašīntulkošanas sniegumu. Ikdienas darbs liecina, ka pieprasījums pēc profesionāla tulkojuma nemazinās.”

“Ļoti ceru, ka jaunākajā žurnālā “Domuzīme” būs publicēta mana sleja par to, kā mums ar studentiem veicās ar valodu tehnoloģiju apguvi. Šis temats ir cieši saistīts ar izglītības līmeni un zināšanām sabiedrībā, tostarp pieaugušo vidū. Šajā kontekstā vēlos uzsvērt skolotāju nozīmi. Nesen Ventspils Augstskolā noslēdzās Jauno tulkotāju skola, kurā piedalījās valodu pedagogi no visas Latvijas. Šādi pasākumi palīdz izprast, ko nozīmē tulkošana un kā attīstās valodu tehnoloģijas, tādējādi veicinot gan skolotāju, gan viņu audzēkņu izpratni par nozari.”

Papildus akadēmiskajam darbam Aiga vada lekcijas un seminārus, iedrošinot studentus pievērsties zinātnei un valodu tehnoloģijām. Viņa uzskata, ka tulkotāja profesija nepazudīs, bet gan attīstīsies: “Tulkotājs vienmēr būs tas, kurš nodrošina precizitāti un valodas kvalitāti, kas ir nepieciešama jebkurā laikmetā.”

Tulkojumzinātnes potenciāls

VeA Tulkošanas studiju fakultāte ir unikāla, jo tieši tur ir iespējams specializēties tulkojumzinātnē. “Skatoties arī uz pieredzējušu kolēģu promocijas darbu tēmām, visur ir redzama sastatāmā valodniecība jeb valodniecība, kurā tiek sastatītas divas valodas, ko mēs arī varam dēvēt par tulkojumzinātni. Tik plašā un visaptverošā veidā kā Ventspils Augstskolā, kur ir iespējams iegūt gan tulka, gan tulkotāja kvalifikāciju, šī joma citviet Latvijā nav pārstāvēta, un tas fakultāti padara unikālu.” Šobrīd tajā darbojas vairāk nekā desmit pētnieku, kuri veido spēcīgu akadēmisko vidi un veicina nozares attīstību gan Latvijā, gan starptautiski.

“Esmu patiesi pateicīga kolēģiem, kuri mani ir pieņēmuši un atbalstījuši kā jauno komandas biedru. Īpaši novērtēju to, ka daudzi, kuri paši ir gājuši cauri promocijas darba rakstīšanas procesam, zina, kā tas ir. Tāpēc līdzcilvēku ik pa laikam uzdotais jautājums par manu progresu ir ne tikai patīkams, bet arī iedrošinošs. Protams, dzīvē ir svarīgs līdzsvars, un ir jāatrod laiks arī vaļaspriekiem. Man tā ir kora dziedāšana – bez tās es savu ikdienu nespētu iedomāties.”

Taujājot, kādam īpašību kopumam ir jāpiemīt topošajam pētniekam, Aiga saka: “Kā es saku saviem studentiem – doktorantūra noteikti nav un nedrīkstētu būt izvēle pēc principa “nebija, ko darīt, labi, varbūt jāturpina”.

Lai kļūtu par zinātnieku, ir svarīgi apzināties, ka ir jābūt skaidrai apjausmai, ka cilvēks būs spējīgs strādāt, pētīt, iedziļināties un ļoti rūpīgi analizēt informāciju visapkārt.”

Viņasprāt, tie ir būtiskākie rādītāji, pēc kuriem var mudināt studentu uzsākt akadēmisko un pētniecības karjeru. “Man gribētos teikt, ka zinātnieks tomēr ir dzīvesveids. Ir jābūt aicinājumam, arī misijas apziņai, jo īpaši attiecībā uz latviešu valodu,” turpina pētniece.

A. Bādere uzsver, ka tulkošana nav tikai vārdu pārnešana no vienas valodas citā – tā ir sarežģīta un daudzslāņaina intelektuāla darbība: “Tulkotājs strādā ne tikai ar tekstu, bet arī ar kontekstu, nozīmi, kultūras atšķirībām un vēstījumiem. Mašīna var atvieglot procesu, bet īsto izpratni un kvalitāti nodrošina tikai cilvēks.”

Aiga īpašu novēlējumu velta tiem, kuri ir pabeiguši doktorantūras studijas, bet savu darbu vēl nav līdz galam izstrādājuši vai aizstāvējuši, mudinot to izdarīt: “Pat ja motivācija šķiet zudusi, atcerieties, ka katrs ieguldījums stiprina Latvijas zinātni, un tas ir īpaši nozīmīgi valodniecības un latviešu valodas kontekstā.

Mums ir svarīgi spēt runāt un rakstīt par zinātni latviski, jo, ja to nedarīsim mēs paši – latvieši –, tad to nedarīs neviens. Tāpēc vēlos iedrošināt arī citu jomu pētniekus stāstīt par saviem pētījumiem latviski. Lai sabiedrība redz un saprot, ka zinātne nav tāla un nesaprotama, bet gan nozīmīga un izmantojama mūsu ikdienā.”

Runājot par spēka avotiem, Aiga min, ka iedvesmu zinātniskajai darbībai smeļas gan no kolēģiem, gan Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA), kur apmainās pieredzē ar citiem jaunajiem pētniekiem: “Pērn piedalījos vasaras skolā, un tā bija ļoti patīkama un iedvesmojoša pieredze, jo tur sastapu līdzīgi domājošus cilvēkus, lai gan lielākā daļa dalībnieku bija no eksakto zinātņu jomas. Īpaši mani uzrunāja kādas jaunās latviešu pētnieces teiktais. Viņa strādā zinātniskajā institūtā ārzemēs un atzina, cik patīkami ir dzirdēt, ka par zinātni tiek runāts latviešu valodā. Tas mani ārkārtīgi aizkustināja, jo apliecināja, cik svarīgi ir saglabāt un attīstīt mūsu dzimto valodu.”

Kā ļoti labu piemēru zinātnes komunikācijai valodniecības jomā Aiga min kolēģi un doktoranti Aigu Veckalni, kura raidierakstā “Pieturzīmes” skaidro dažādus valodu jautājumus un aicina gan pieredzējušus, gan jaunos pētniekus, kā arī citus nozares profesionāļus dalīties ar savām zināšanām. “Arī es pati esmu diezgan daudz runājusi par pēcrediģēšanu un mašīntulkošanu, uzrunājot plašu mērķauditoriju – sākot no skolēniem un studentiem līdz konferenču dalībniekiem un valodas profesionāļiem,” komentē A. Bādere.

“Mani ceļa vārdi pavisam jaunajiem studentiem un topošajiem pētniekiem, kuri vēl tikai apsver savu akadēmisko ceļu, – nebaidieties! Latvijā mēs savā izvēlētajā pētniecības virzienā varbūt esam vieni, taču pārējā Eiropa un pasaule ir tepat, sasniedzama vien ar pāris klikšķiem. Ir iespējams atrast atsaucīgus domubiedrus, veidot sadarbību un stiprināt savu jomu starptautiskā mērogā.”

Pētnieces Aigas Bāderes darbs ir spilgts pierādījums tam, ka zinātne un tehnoloģijas var sadarboties, lai nodrošinātu latviešu valodas ilgtspēju un kvalitāti digitālajā vidē. Viņas mērķis ir skaidrs – stiprināt valodas lietojumu.

Par rakstu sēriju "Latvijas zinātnieku pieredzes stāsti"

IZM komunikācijas platformas researchLatvia veidots ieskats Latvijas pētnieku darba gaitās, veicinot dziļāku izpratni par zinātnes lomu sabiedrībā un radot dialogu starp zinātniekiem un plašāku sabiedrību.

Šie stāsti aicina gan esošos un topošos pētniekus, gan sabiedrību kopumā iepazīt Latvijas zinātnes sasniegumus, kā arī smelties iedvesmu un motivāciju no to personību pieredzēm, kuri savu karjeru saistījuši ar zinātnisko darbību. Intervijas tiek realizētas projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.