Darbu uzsākusi Eiropas astronomiskās pētniecības infrastruktūra

2024. gada 29. janvāris

2024. gada 22. janvārī tika oficiāli atklāts LOFAR ERIC (Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorcijs) un norisinājās pirmā Padomes sanāksmē. Pasaulē vadošā LOFAR (LOw Frequency ARray) izplatītā pētniecības infrastruktūra jau ir izraisījusi revolūciju zemo frekvenču radioastronomijas pētniecībā, kā rezultātā pēdējā desmitgadē ir izdotas neskaitāmas publikācijas. LOFAR ERIC tagad ir vienota juridiska vienība visā Eiropas Savienībā.


LOFAR ERIC būtiski uzlabos visu infrastruktūru un kalpos astronomijas kopienai, nodrošinot modernas novērošanas un datu apstrādes iespējas, balstoties uz tā plašo redzesloku debesīs, līdz šim nebijušu jutīgumu un attēlu izšķirtspēju, kā arī jaunas iespējas veikt novērojumus vienlaikus vairākos virzienos. Turpmāki attīstības ceļi ilgtermiņā tiek vēl pētīti. 


LOFAR ERIC izveidots ar ilgtermiņa perspektīvu un nodrošinās sabiedrībai pārredzamu piekļuvi plašam zinātnisko pētījumu pakalpojumu klāstam, veicinot sadarbību un sniedzot pētniekiem iespēju īstenot plaša mēroga inovatīvus projektus dažādās zinātnes jomās, tostarp pētīt tālā jaunā Visuma īpašības, galaktiku veidošanos un to evolūciju, pulsāru un pārejošu radio parādību fiziku, īpaši augstas enerģijas kosmisko daļiņu īpašības, apstākļus starpzvaigžņu vidē un kosmisko magnētisko lauku struktūru. Turklāt LOFAR ERIC sniedz unikālu zinātnisku ieskatu dažādos sabiedrībai nozīmīgos jautājumos, piemēram, zibens izpēti, jonosfēras traucējumus un kosmisko laikapstākļu pētījumus. Piekļuve šiem datiem tiks nodrošināta, izmantojot lietotājam draudzīgu, publiski atvērtu arhīvu, kurā pieejami plaša spektra zinātnisko pētījumu dati.


LOFAR ERIC dibināja 6 valstis – Bulgārija, Vācija, Īrija, Itālija, Nīderlande, Polija, sadarbojoties ar institūtiem Francijā, Latvijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, kas nodrošina turpmāku dalību LOFAR izplatītajā infrastruktūrā un pētniecības programmā. LOFAR ERIC statūtos noteiktā galvenā mītne atrodas Dvingeloo, Nīderlandē un to vada NWO-I/ASTRON (Nīderlandes Radioastronomijas institūts; sākotnējais LOFAR izstrādātājs).


Pirmajā LOFAR ERIC sanāksmē piedalījās arī Ventspils Augstskolas IZI VSRC pētnieks Vladislavs Bezrukovs.


VSRC ir zinātniskās izglītības centrs, kas specializējas dažādās pētniecības komās, piemēram, astronomijā un astrofizikā, augstas veiktspējas skaitļošanā, satelītu inženierijā un antenu izstrādē. VSRC misija ir kļūt par vadošo zinātniskās pētniecības infrastruktūru un globālu pētniecības pakalpojumu sniedzēju astronomijas un kosmosa tehnoloģiju jomā, izveidojot konkurētspējīgu pētnieku komandu. Latvijas pētnieki bieži izmanto visu LOFAR infrastruktūru. VSRC ir Latvijas LOFAR konsorcija LOFAR-Latvija koordinējošā organizācija un kopš 2019. gada ir Stitchting ILT dalībnieks. VSRC pieder un pārvalda LOFAR staciju LV614, kas atrodas Irbenē, novērojumu dati tiek pārsūtīti uz LOFAR centrālo mezglu, kas atrodas Nīderlandē.


"LOFAR ERIC izveide nostiprina Eiropas izcilību pasaulē nozīmīgā pētniecības jomā," teica LOFAR ERIC dibinātājs un direktors Dr. Renē Vermeulens. "LOFAR ERIC ar savu nepārspējamo izkliedēto pētniecības infrastruktūru un spēcīgo Eiropas mēroga partnerību iekļūst Eiropas pētniecības telpā kā spēcīgs astronomijas zinātnes un tehnoloģiju līderis ar potenciālu sniegt ieguldījumu sarežģītu problēmu risināšanā."



Lai iegūtu vairāk informācijas par LOFAR ERIC un tā iniciatīvām, lūdzu, apmeklējiet LOFAR ERIC tīmekļa vietni. 


Par LOFAR ERIC:

LOFAR ERIC (LOw-Frequency ARray European Research Infrastructure Consortium) nodrošina zemas frekvences radioastronomijas nākotni, izmantojot LOFAR izplatīto pētniecības infrastruktūru kā pasaulē vadošo observatoriju liela mēroga astronomiskajiem pētījumiem. LOFAR ERIC nostiprina Eiropas vadošo lomu pasaulē šajā jomā. Eiropas Komisija to izveidoja 2023. gada 20. decembrī. LOFAR ERIC dibinātājas ir Bulgārija, Vācija, Īrija, Itālija, Nīderlande, Polija un Īrija. LOFAR ERIC sadarbojas ar Francijas, Latvijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes zinātniskajiem institūtiem.


Par LOFAR:

LOFAR ir pasaulē lielākais un jutīgākais radioteleskops, kas darbojas zemās radio frekvencēs no 10 līdz 240 MHz. Tā ir sadalīta pētniecības infrastruktūra, kas sastāv no vairākām antenu stacijām, kuras ģeogrāfiski izvietotas visā Eiropā un kuras visas tiek vadītas ar programmatūru, kā arī ar jaudīgiem skaitļošanas un masveida datu glabāšanas līdzekļiem vairākos sadalītos datu centros. Kopīgi darbojoties, tas veido vienotu, ļoti elastīgu un spējīgu novērošanas un datu apstrādes sistēmu. LOFAR ar jutību, kas ir vairāk nekā simts reižu labāka nekā jebkuram citam teleskopam šajās frekvencēs, nepārspējamu attēlu izšķirtspēju plašā redzeslokā un iespējām novērot vienlaicīgi vairākos virzienos, ir līdz šim jaudīgākais zemo frekvenču teleskops uz planētas, un tas revolucionizē mūsu skatījumu uz zemo frekvenču radio visumu. LOFAR sākotnēji izstrādāja NWO-I/ASTRON, Nīderlandes Radioastronomijas institūts, kas tagad ir LOFAR ERIC saimnieks un nodrošina lielāko daļu LOFAR ERIC darbības pakalpojumu. LOFAR ERIC kopīgi finansē tā dalībnieki un partneri, kas kopīgi īsteno modernizāciju (LOFAR2.0), lai būtiski uzlabotu un paplašinātu zinātniskās pētniecības iespējas.



Kontakti:


Renē Vermeulens

LOFAR ERIC dibinātājs un direktors

director@lofar.eu

rvermeulen@astron.nl

Frank Nuijens

ASTRON komunikāciju nodaļas vadītājs

nuijens@astron.nl


Vladislavs Bezrukovs

LOFAR ERIC padomes pārstāvis, VIRAC

vladislavsb@venta.lv


Dalīties ar ziņu

Citi jaunumi

Autors Rota Žagare • 2026. gada 26. oktobris
Šā gada 22. un 23. oktobrī Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālās maģistra studiju programmas “Tulkošana un terminoloģija” docētāja Linda Gaile un programmas vadītāja asoc. prof. Silga Sviķe piedalījās Eiropas tulkošanas maģistra programmu tīkla ( European Master’s in Translation , EMT) tiešsaistes sanāksmē, kurā tika apspriestas tulkotāju izglītības aktualitātes Eiropā. Pasākums bija plaši apmeklēts; tajā piedalījās ap 200 dalībnieku. Sanāksmē tika prezentēts atjauninātais EMT kompetenču ietvars, kas noteiks tulkotāju sagatavošanas virzienu turpmākajos gados, kā arī jauns prakses materiālu kopums augstskolām un nozares pārstāvjiem un EMT starpposma ziņojums. Dalībnieku prezentācijās tika aplūkotas tādas tēmas kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts, piekļūstamība, ISO standarti, kritiskā domāšana un ilgtspēja. Nozīmīga vieta sanāksmē tika atvēlēta ES MMLU tulkošanas un lokalizācijas projektam, kas saistīts ar lielo valodas modeļu veidošanu un to efektivitātes novērtēšanu Eiropas valodās. Šajā projektā zinātniskās prakses laikā piedalās arī maģistra programmas “Tulkošana un terminoloģija” students Matīss Jansons. Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītājs un EMT valdes priekšsēdētājs Hrists Ellinīds ( Christos Ellinides ) uzrunā uzsvēra, ka nākotnes tulkošanas profesijas pamatā ir cilvēka spriestspēja, kritiskā domāšana, izcilas valodu zināšanas un terminoloģijas pārvaldības prasme, kā arī teicamas tehnoloģiskās iemaņas. Dalība EMT tīklā ļauj Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesionālās terminoloģijas un tulkošanas studiju programmai sekot līdzi Eiropas tulkošanas nozares pārmaiņām un iekļaut jaunākās nozares atziņas studiju programmas saturā.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 22. oktobris
No 7. līdz 9. oktobrim Rīgā norisinājās starptautiskā Zabbix Summit 2026 konference, kas pulcēja pārstāvjus no dažādām valstīm, lai dalītos pieredzē par Zabbix monitoringa platformas iespējām un tās izmantošanu dažādās nozarēs. Šajā konferencē piedalījās arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskais asistents Kristaps Blumbergs.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 21. oktobris
Briselē norisinājās starptautiska konference “Talantu ekosistēmas: ilgtspējīgu pētniecības karjeru veidošana”, kurā tikās Eiropas pētniecības telpas atbalstīto projektu pārstāvji, lai diskutētu par talantu attīstību, pētniecības karjeras iespējām un zinātnes ekosistēmas stiprināšanu Eiropā. Ventspils Augstskolu konferencē pārstāvēja Doktorantūras skolas vadītāja un projekta “ NextTechTalents ” saturiskā vadītāja Lilita Sproģe. Tikšanās laikā projektu dalībnieki prezentēja sasniegtos rezultātus, dalījās labās prakses piemēros un apsprieda nākotnes risinājumus pētniecības karjeras attīstībai Eiropā. Īpaša uzmanība tika pievērsta doktorantu, jauno pētnieku, pētniecības organizāciju, uzņēmumu un politikas veidotāju sadarbības stiprināšanai, lai veicinātu talantu ekosistēmas attīstību, nodarbinātību, profesionālo izaugsmi un prasmju pilnveidi. Konference pulcēja pārstāvjus no desmit starptautiskiem projektu konsorcijiem, kas tiek finansēti programmas “Apvārsnis Eiropa” 2024. gada uzsaukuma “Pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana” ietvaros. Ventspils Augstskola ir starptautiskā projekta “ NextTechTalents ” partneris, kura mērķis ir veicināt jauno zinātnieku profesionālo izaugsmi un pētniecības karjeras attīstību. Ventspils Augstskola turpina aktīvi līdzdarboties starptautiskās iniciatīvās, kas veicina zinātnes izcilību, doktorantu profesionālo attīstību un starptautisko sadarbību pētniecības jomā. Projekta “NextTechTalents” nākamajā posmā līdz 2027. gada pavasarim paredzētas vairākas profesionālās pilnveides aktivitātes jaunajiem zinātniekiem visās projekta partnerorganizācijās. Projekts: https://www.venta.lv/zinatne/projekti/nexttechtalent
Autors Rota Žagare • 2026. gada 20. oktobris
16. oktobrī Ventspils Augstskolā norisinājās Karjeras diena jaunajiem zinātniekiem, kuras laikā doktoranti un jaunie pētnieki iepazinās ar dažādām profesionālās izaugsmes iespējām gan akadēmiskajā vidē, gan ārpus tās. Pasākumā tika aktualizēta starptautiskās sadarbības nozīme pētniecībā, uzklausīti pieredzes stāsti par zinātniskās karjeras attīstību, kā arī veicināta sadarbība starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Karjeras diena tika organizēta starptautiskā projekta NextTechTalents ietvaros, iepazīstinot dalībniekus ar iespējām attīstīt savu zinātnisko karjeru, pilnveidot profesionālās prasmes un iesaistīties starptautiskās iniciatīvās. Pasākuma laikā īpaša uzmanība tika pievērsta arī COLOURS Eiropas universitāšu alianses piedāvātajām iespējām doktorantiem un jaunajiem pētniekiem. Ar savu profesionālo pieredzi dalījās Gvido Grīnbergs no Ventspils Augsto tehnoloģiju parka, kurš iepazīstināja ar savu ceļu no zinātnes uz uzņēmējdarbību. Viņš uzsvēra, ka pētniecībā iegūtās zināšanas un prasmes iespējams veiksmīgi izmantot arī ārpus akadēmiskās vides, tostarp uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju attīstībā. Savā pieredzes stāstā Gvido Grīnbergs aktualizēja nepieciešamību stiprināt sadarbību starp pētniekiem, uzņēmējiem un tehnoloģiju attīstītājiem, lai zinātniskās kompetences pārvērstu praktiskos un inovatīvos risinājumos. Savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētājs Oskars Teikmanis iepazīstināja ar zinātniskās karjeras daudzveidību un iespējām, kas paveras jaunajiem pētniekiem. Viņš uzsvēra, ka zinātnieka profesionālā darbība neaprobežojas tikai ar pētniecību, bet var attīstīties arī zinātniskās publicēšanās, pētniecības integritātes, zinātnes politikas, pētniecības finansēšanas, administrācijas, inovāciju un zinātnes komunikācijas jomās. Doktora grāds apliecina ne tikai zinātnisko kvalifikāciju, bet arī plašu kompetenču kopumu, kas noder dažādos profesionālās darbības virzienos. Karjeras dienas laikā norisinājās arī kontaktbirža, kurā dalībniekiem bija iespēja diskutēt, apmainīties ar idejām un veidot sadarbību ar citiem jaunajiem zinātniekiem, doktorantiem, promocijas darbu vadītājiem, projektu pārstāvjiem un industrijas profesionāļiem. Papildus pieredzes stāstiem un diskusijām dalībnieki iepazina Ventspils Augstskolas pētniecības infrastruktūru, apmeklējot Informācijas tehnoloģiju fakultātes laboratorijas. Pasākuma noslēgumā dalībnieki devās uz Irbeni, kur ekskursijas laikā iepazinās ar Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pētniecības infrastruktūru un tās izmantošanu zinātniskajos pētījumos.
Autors Rota Žagare • 2026. gada 19. oktobris
Ventspils Augstskolas (VeA) Tulkošanas studiju fakultātes (TSF) studiju virziens “Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas” akreditēts uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem. Pēc starptautiska izvērtējuma iegūtā akreditācija apliecina studiju virziena kvalitāti, aktualitāti un tā atbilstību noteiktajām augstākās izglītības prasībām. Kopš 2026. gada septembra šajā studiju virzienā iekļautas divas jaunas studiju programmas – akadēmiskā bakalaura studiju programma “Valodas, saziņa un kultūrvide” un akadēmiskā maģistra studiju programma “Digitālā kultūra un tekstveide angļu valodā”. Tās jau ir saņēmušas licenci, un kopš 2026. gada septembra pilnā apjomā uzsākta to īstenošana. Jaunās studiju programmas ir īpaši izstrādātas atbilstoši jaunajām darba tirgus un nozares prasībām un piedāvā apgūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu daudzvalodu un digitālajā vidē. TSF dekāns Jānis Veckrācis ar gandarījumu norāda: “Akreditācija ir gan būtisks paveiktā darba un tā kvalitātes apliecinājums, gan drošs pamats turpmākajām iecerēm, lai studenti pēc īstenotajiem pilnveidojumiem pie mums joprojām iegūtu interesantu, vērtīgu un darba tirgū pieprasītu izglītību. Tā kā akreditācijā izvērtēšanu veic arī ārvalstu eksperti, ir atzīta fakultātes studiju programmu atbilstība starptautiskajiem kvalitātes standartiem. Sasniegtais ir visas fakultātes un augstskolas panākums. Mums ir daudz ideju, un šis panākums paver durvis uz nākamajām virsotnēm.” 
Autors Rota Žagare • 2026. gada 15. oktobris
Piektdien, 16. oktobrī, plkst. 10.00 Ventspils Augstskolā (VeA) projekta NextTechTalents un Eiropas universitāšu alianses COLOURS ietvarā notiks karjeras diena jaunajiem zinātniekiem, kuras mērķis ir veicināt jauno pētnieku profesionālo izaugsmi, iepazīstināt ar dažādām karjeras iespējām zinātnē un ārpus akadēmiskās vides, kā arī stiprināt sadarbību starp dažādu zinātnes nozaru pārstāvjiem. Pasākumā būs iespēja uzzināt par karjeras atbalsta iespējām starptautiskajos projektos NextTechTalents un Eiropas universitāšu aliansē COLOURS. Pieredzē par zinātniskās karjeras veidošanu ārpus akadēmiskās vides dalīsies Impact Hub Liepāja , savukārt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji sniegs ieskatu jaunā zinātnieka karjeras attīstībā. Karjeras dienā īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbības veicināšanai, organizējot kontaktbiržu, kuras mērķis ir sekmēt sadarbību, starpnozaru ideju apmaiņu un jaunu kontaktu veidošanu starp promocijas darbu vadītājiem, doktorantiem, jaunajiem zinātniekiem, projektu vadītājiem un industrijas pārstāvjiem. Tā būs iespēja dalīties pieredzē, pārrunāt aktuālos pētniecības izaicinājumus un identificēt potenciālos sadarbības virzienus. Pasākuma laikā dalībnieki iepazīs VeA pētniecības infrastruktūru, apmeklējot Informācijas tehnoloģiju fakultātes laboratorijas, kā arī karjeras dienas noslēgumā paredzēta ekskursija uz Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, kur dalībnieki varēs iepazīties ar radioastronomijas pētniecībā izmantotajām tehnoloģijām un zinātnisko infrastruktūru.
Citas ziņas